Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.84

Rīgā 2007.gada 3.jūlijā (prot. Nr.75, 12.§)

Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem 

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pantu, Ministru kabineta 09.12.2003. noteikumu Nr.693 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai” 3.punktu

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1. ārkārtas situācija – stihiska nelaime vai iepriekš neparedzami, no personas darbības neatkarīgi apstākļi (piemēram, ugunsgrēks, plūdi, vētra u.c.), kuru rezultātā persona (ģimene) nespēj apmierināt pamatvajadzības;

1.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni un personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

1.3. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašumus un uzkrājumus, likumīgo apgādnieku esamību, noslēgtos uztura līgumus, izsniegtos aizdevumus un parādsaistības;

1.4. izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts sociālās palīdzības pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa;

1.5. klients – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona un viņa ģimenes locekļi, kuri tieši vai ar pārstāvja palīdzību vēršas sociālajā dienestā un lūdz sociālo pabalstu;

1.6. medicīniskie līdzekļi – autiņbiksītes, absorbējoši paladziņi un ieliktņi, kas paredzēti urīna nesaturēšanas gadījumos, glikēmijas teststrēmeles, medikamentu inhalācijas krājtelpas;

1.7. sociālā rehabilitācija – pasākumu komplekss klienta sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

2. Šie saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības sociālo pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus, piešķiršanas kārtību, apmēru, kā arī personas, kurām ir tiesības saņemt šos pabalstus.

3. Pabalsti ir pašvaldības materiāls atbalsts naudas izteiksmē vai samaksa par pakalpojumu personai (ģimenei) situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šī persona (ģimene) objektīvu iemeslu dēļ nespēj gūt ienākumus, lai apmierinātu savas pamatvajadzības.

4. Tiesības saņemt šajos saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk – dzīvesvieta) un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90 katram ģimenes loceklim vai arī nepārsniedz Ls 120 atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, ja:

4.1. personai (ģimenei) nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs;

4.2. personai (ģimenei) nav noslēgts uztura līgums;

4.3. personai (ģimenei) nepieder vērtspapīri (izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus);

4.4. personai (ģimenei) nav parādsaistību;

4.5. persona (ģimene) nav izsniegusi aizdevumu;

4.6. personai (ģimenei) nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

4.7. persona (ģimene) neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

5. Par īpašumiem, kurus var izmantot ienākumu gūšanai, šo saistošo oteikumu izpratnē netiek uzskatīti Ministru kabineta 25.02.2003. noteikumu Nr.97 “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” 12.punktā minētie īpašumi.

II. Pabalstu veidi

6. Pabalstu veidi:

6.1. pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanai;

6.2. pabalsts veselības aprūpei;

6.3. pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai;

6.4. pabalsts mācību līdzekļu iegādei;

6.5. pabalsts sakarā ar dzīvesvietas maiņu;

6.6. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

6.7. vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā;

6.8. apbedīšanas pabalsts.

III. Pabalstu piešķiršanas kārtība

7. Lai saņemtu 6.punktā minētos pabalstus, klients vēršas Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Ja klients īslaicīgi (ne ilgāk kā trīs mēnešus) objektīvu iemeslu dēļ nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, tad ar iesniegumu pabalsta saņemšanai klients vēršas tajā Sociālajā dienestā, kurš atbilst viņa faktiskajai dzīvesvietai.

8. Klients vēršas Sociālajā dienestā ar rakstveida vai mutvārdu iesniegumu, iesniedz ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, izdevumus apliecinošus dokumentus un aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija). Lūdzot šo saistošo noteikumu 6.7. un 6.8.apakšpunktā minētos pabalstus, klientam ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošie dokumenti nav jāiesniedz.

9. Izdevumus apliecinošie dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža.

10. Sociālā dienesta sociālā darba speciālisti klienta sniegtās ziņas pārbauda izlases kārtībā, izskatot iesniegtos dokumentus, novērtējot klienta dzīves apstākļus, pieprasot ziņas no valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām.

11. Sociālais dienests lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī par pabalsta apmēru pieņem ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un šo saistošo noteikumu 8.punktā minētie dokumenti.

12. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Sociālais dienests klientam paziņo rakstveidā. Ja pieņemts lēmums nepiešķirt pabalstu, Sociālais dienests atteikumu pamato, kā arī norāda lēmuma pārsūdzības termiņu un kārtību.

IV. Klienta pienākumi un atbildība

13. Klienta pienākums ir:

13.1. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par sevi un ģimenes locekļiem;

13.2. nekavējoties ziņot par izmaiņām apstākļos, kuri nosaka pabalsta saņemšanu vai apmēru;

13.3. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus;

13.4. sadarboties ar Sociālā dienesta sociālā darba speciālistiem.

14. Pabalsta izmaksu saskaņā ar motivētu lēmumu pārtrauc vai arī samazina tā apmēru, ja klients, aizpildot deklarāciju, ir sniedzis nepatiesas ziņas vai bez attaisnojoša iemesla nepilda līdzdarbības pienākumus.

15. Klients ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu un savu rīcību, kā arī ir atbildīgs par zaudējumu, kas Sociālajam dienestam radušies viņa vainas vai nelikumīgas rīcības dēļ, atlīdzināšanu.

V. Deklarācijas aizpildīšana

16. Lai tiktu novērtēti ienākumi un materiālais stāvoklis, klients aizpilda deklarāciju saskaņā ar Ministru kabineta 25.02.2003. noteikumiem Nr.97 “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu”.

17. Klients, aizpildot deklarāciju, uzrāda Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam personu apliecinošu dokumentu un iesniedz ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus.

18. Deklarācijā klients sniedz ziņas par sevi, ģimenes locekļiem, kā arī par atsevišķi dzīvojošu laulāto.

19. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists aizpilda deklarāciju, ko paraksta gan klients, gan sociālā darba speciālists.

20. Ja ģimenē ir vismaz viena pilngadīga un darbspējīga persona, deklarācija ir spēkā ne ilgāk kā trīs mēnešus. Ja ģimenē nav pilngadīgu un darbspējīgu personu, deklarācija ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Pēc šī perioda beigām klients var vērsties Sociālajā dienestā ar lūgumu atkārtoti izvērtēt viņa ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzot Sociālajā dienestā ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus.

VI. Līdzdarbības pienākumi

21. Līdzdarbības pienākumu mērķis ir attīstīt personas problēmu risināšanas prasmes, lai uzlabotu patstāvīgas funkcionēšanas spējas un veicinātu personas iekļaušanos sabiedrībā.

22. Līdzdarbības pienākumi tiek noteikti, Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam savstarpēji vienojoties ar klientu. Vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu sastāda saskaņā ar Ministru kabineta 25.02.2003. noteikumiem Nr.96 “Kārtība, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai”. Vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu paraksta abas puses.

23. Vienošanās tiek sastādīta divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie klienta, bet otrs Sociālajā dienestā.

24. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists atbilstoši klienta individuālajai situācijai var noteikt šādus līdzdarbības pienākumus:

24.1. personiski ierasties Sociālajā dienestā, ja šajos saistošajos noteikumos nav noteikts citādi;

24.2. pakļauties medicīniskajai izmeklēšanai un ārstēšanai atbilstoši rehabilitācijas plānam;

24.3. darbspējīgai personai ir pienākums aktīvi iesaistīties darba tirgū, lai palielinātu savu pelnītspēju;

24.4. atļaut Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam veikt apsekošanu dzīvesvietā;

24.5. pildīt citus līdzdarbības pienākumus saskaņā ar noslēgto vienošanos.

VII. Apsekošana dzīvesvietā

25. Klientam, pirmo reizi vēršoties pēc palīdzības Sociālajā dienestā, Sociālā dienesta sociālā darba speciālists novērtē klienta dzīves apstākļus un aizpilda veidlapu par klienta apsekošanu dzīvesvietā, kuru paraksta abas puses. Veidlapas par klienta apsekošanu dzīvesvietā paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu. Turpmāk apsekošana dzīvesvietā tiek veikta atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi divos gados.

26. Klienta apsekošana dzīvesvietā var notikt, Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam vienojoties ar klientu vai ar kādu no viņa pilngadīgajiem ģimenes locekļiem par apsekošanas datumu un laiku. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists ir tiesīgs veikt apsekošanu arī bez iepriekšējas saskaņošanas ar klientu.

27. Ja klients atsakās no apsekošanas dzīvesvietā, Sociālais dienests ir tiesīgs atteikt piešķirt pabalstu.

VIII. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

28. Tiesības saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

29. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs klientam mēnesī ir noteikts 09.12.2003. Ministru kabineta noteikumos Nr.693 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai”.

30. Paaugstināts garantētais minimālais ienākumu līmenis tiek noteikts šādām personām:

30.1. bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, kuri mācās vispārizglītojošā skolā vai iegūst profesionālo izglītību, – Ls 48 apmērā;

30.2. invalīdiem un vecuma pensionāriem – Ls 90 apmērā;

30.3. vienam no vecākiem vai aizbildnim ģimenēs ar bērniem –Ls 48 apmērā;

30.4. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri uzsākuši patstāvīgu dzīvi, līdz 24 gadu vecumam – Ls 48 apmērā;

30.5. ilgstoši (ilgāk par mēnesi) darbnespējīgām personām, darbspējīgām personām 3 gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un vienu gadu pēc darbspēju atjaunošanas sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos – Ls 48 apmērā.

31. Pabalstu piešķir no tā mēneša, kurā pabalsts pieprasīts (saņemts klienta iesniegums un pabalsta saņemšanas tiesības apliecinošie dokumenti), aizpildīta un parakstīta deklarācija.

32. Klients, kurš lūdz pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un saņem patversmes/naktspatversmes pakalpojumu, vēršas ar iesniegumu tās Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālajā dienestā, kuram atbilstošajā teritorijā patversme/naktspatversme atrodas.

33. Klientam, kurš saņem patversmes/naktspatversmes pakalpojumu no aprēķinātā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, atskaita naudas summu, par kādu patversmē/naktspatversmē tiek nodrošināta ēdināšana. Pārējo pabalsta daļu pēc aprēķina veikšanas izmaksā naudā.

IX. Pabalsts veselības aprūpei

34. Lai sekmētu klienta veselības aprūpi, Sociālais dienests piešķir:

34.1. veselības apdrošināšanas polisi, kas sedz pacienta iemaksas, saņemot valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības apdrošināšanas polise netiek piešķirta personai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbrīvota no pacienta iemaksas;

34.2. personai, kas vecāka par 75 gadiem, – paaugstināta līmeņa veselības apdrošināšanas polisi (ar daļēju valsts neapmaksāto medicīnas pakalpojumu, zāļu un optikas apmaksu), ja tai nav citas polises;

34.3. pabalstu zāļu un medicīnisko līdzekļu, kuri iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, iegādes izdevumu daļas (t.i., valsts nekompensētās daļas) samaksai;

34.4. personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju un kurai pietrūkst līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, – materiālo atbalstu zobārstniecības un zobu protezēšanas izdevumu pilnīgai vai daļējai segšanai, kopsummā nepārsniedzot Ls 75 trīs gadu laikā;

34.5. pensionāriem un invalīdiem ar slimību izraisītu vidēju un smagu inkontinenci, kuriem nav tiesību šos līdzekļus saņemt kā kompensētos medicīniskos līdzekļus, – pabalstu inkontinences līdzekļu iegādei (līdz 2 vienībām dienā), kopsummā nepārsniedzot Ls 240 kalendārajā gadā.

35. Saistošo noteikumu 34.3., 34.4., 34.5.apakšpunktā minētos pabalstus Sociālais dienests piešķir pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas.

36. Lai saņemtu pabalstu inkontinences līdzekļu iegādei, klients reizi gadā iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un ārsta speciālista atzinumu par nepieciešamību lietot inkontinences līdzekļus.

X. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai

37. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai Sociālais dienests piešķir:

37.1. personām, kuras slimības laikā vai atveseļošanās periodā vecuma dēļ, garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav likumisko apgādnieku vai arī tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt minētajām personām nepieciešamo palīdzību;

37.2. bērniem invalīdiem vai pieaugušām personām ar fiziska vai garīga rakstura traucējumiem, kurām likumiskie apgādnieki, ģimenes locekļi vai citas personas nodrošina aprūpes mājās pakalpojumus.

38. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai piešķir klientam, kuram saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu ir nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 1.– 4.līmenim un kuram ir persona, kas veic aprūpi.

39. Lai saņemtu šo pabalstu, klients reizi gadā iesniedz Sociālajā dienestā ārsta atzinumu par veselības stāvokli un funkcionālo traucējumu pakāpi.

40. Lai saņemtu pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, klients, persona, kura veic klienta aprūpi un Sociālais dienests noslēdz vienošanos par klienta aprūpi. Vienošanās par klienta aprūpi mājās veidlapas paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu.

41. Pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai apmērs ir:

41.1. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums 2 reizes nedēļā līdz 2 stundām dienā (aprūpes 1.līmenis) – Ls 10 mēnesī;

41.2. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums 3 reizes nedēļā līdz 2 stundām dienā (aprūpes 2.līmenis) – Ls 20 mēnesī;

41.3. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums 4 reizes nedēļā līdz 3 stundām dienā (aprūpes 3.līmenis) – Ls 30 mēnesī;

41.4. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums katru dienu no 3 līdz 5 stundām vai vairāk (aprūpes 4.līmenis) – Ls 40 mēnesī.

XI. Pabalsts mācību līdzekļu iegādei

42. Pabalstu mācību līdzekļu iegādei, uzsākot mācību gadu, piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā. Sociālās korekcijas klašu audzēkņiem pabalstu piešķir bez vecuma ierobežojuma.

43. Pabalsta mācību līdzekļu iegādei apmērs ir:

43.1. trūcīgas ģimenes bērnam – Ls 40;

43.2. bērnam ģimenē, kura atbilst šo sais­tošo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām, – Ls 30.

44. Iesniegumu šī pabalsta saņemšanai un izglītības iestādes izziņu klients iesniedz Sociālajā dienestā no 1.jūnija līdz 31.oktobrim.

XII. Pabalsts sakarā ar dzīvesvietas maiņu

45. Pabalstu sakarā ar dzīvesvietas maiņu piešķir klientam, kurš, pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu, maina deklarēto pamata dzīvesvietu.

46. Pabalsta apmērs ir Ls 70 personai (ģimenei).

47. Lai saņemtu šo pabalstu, klients iesniedz Sociālajā dienestā īres līguma kopiju vai dokumentu, kas apliecina tiesības noslēgt īres līgumu.

XIII. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai

48. Sociālās rehabilitācijas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē, nodrošināt sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

49. Sociālā darba speciālists pēc klienta individuālo vajadzību izvērtēšanas lemj par individuālās sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšanu. Individuālās sociālās rehabilitācijas plāna veidlapas paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu.

50. Lēmumu par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz individuālās sociālās rehabilitācijas plānu, izvērtējot klienta sociālo situāciju un paredzamos rehabilitācijas rezultātus.

51. Pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu pakalpojuma sniedzējam vai arī skaidrā naudā klientam pēc izdevumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas sociālā darba speciālistam.

XIV. Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

52. Sociālajam dienestam ir tiesības piešķirt klientam vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

53. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu un apmēru pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu, izvērtējot klienta sociālo situāciju.

54. Lai saņemtu šo pabalstu, klients iesniedz Sociālajā dienestā dokumenta oriģinālu, kas apliecina ārkārtas situācijas faktu.

XV. Apbedīšanas pabalsts

55. Apbedīšanas pabalstu personas nāves gadījumā piešķir mirušā ģimenes loceklim (apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu.

56. Apbedīšanas pabalsta apmērs ir līdz četriem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātā valsts apbedīšanas pabalsta apmēru, ja par mirušo personu ir bijušas tiesības saņemt minēto valsts pabalstu.

57. Sociālais dienests apbedīšanas pabalstu piešķir gadījumos, ja nav tiesību uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai tas ir mazāks par 56.punktā noteikto.

58. Personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, apbedīšanas pabalstu piešķir bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

59. Lai šo pabalstu saņemtu, pabalsta pieprasītājs iesniedz Sociālajā dienestā:

59.1. miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

59.2. izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un/vai citas institūcijas par to, vai par mirušo personu ir izmaksāts valsts apbedīšanas pabalsts, kā arī par izmaksāto summu;

59.3. apbedīšanas pakalpojumu izdevumus apliecinošu dokumentu oriģinālus.

XVI. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

60. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

61. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu klients var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Noslēguma jautājumi

62. Saistošo noteikumu 30.punkts stājas spēkā ar 01.01.2008. un šī punkta nosacījumi var tikt mainīti Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta 2008.gadam pieņemšanas gaitā.

63. Ar 01.01.2008. spēku zaudē Rīgas domes 15.02.2005. saistošie noteikumi Nr.84 “Par paaugstinātu garantēto minimālo ienākumu līmeni Rīgā” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 21.02.2006. sais­tošajiem noteikumiem Nr.41 “Grozījumi Rīgas domes 15.02.2005. saistošajos noteikumos Nr.84 “Par paaugstinātu garantēto minimālo ienākumu līmeni Rīgā”).

64. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas domes 15.02.2005. saistošie noteikumi Nr.85 “Par Rīgas pašvaldības pabalstu veselības aprūpei” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 17.10.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.56 “Grozījumi Rīgas domes 15.02.2005. saistošajos noteikumos Nr.85 “Par Rīgas pašvaldības pabalstu veselības aprūpei”).

65. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “5 min” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

66. Rīgas domes Labklājības departaments ir atbildīgs par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

Rīgā 2007.gada 6.jūlijā