Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta sēdē

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets 7.augusta sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Krasta apsardzes pārvaldes priekšniekam jūras kapteinim Hermanim Černovam par operatīvu un profesionālu ieguldījumu kuģa “Golden Sky” glābšanas operācijā un avārijas seku likvidēšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Hermanim Černovam pasniedz aizsardzības ministrs Atis Slakteris.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 7.augusta sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 416 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 30 viņu nepilngadīgie bērni. No 386 pilsonības pretendentiem 76% ir krievi, 7% ukraiņi, 9% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 26% pilsonības pretendentu ir pamata, 53% – vidējā, 20% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 386 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai, un 30 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 125 106 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 4146 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par papildu finansējumu basketbola klubam “ASK Rīga”

7.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.158 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Izstrādātie grozījumi MK rīkojumā nosaka no AM 2007.gada budžeta līdzekļiem par 70 000 latiem palielināt finansējuma apmēru basketbola klubam “ASK Rīga” .

Papildus finansiālais atbalsts nepieciešams basketbola kluba “ASK Rīga” mācību treniņu procesa nodrošināšanai 2007./2008.gada sezonā.

Basketbola klubs “Rīga” tika izveidots, lai atjaunotu galvaspilsētā basketbola tradīcijas. 2006.gadā, atjaunojot “ASK” zīmolu, klubs sev izvirzīja mērķi jau visdrīzākajā laikā kļūt par spēcīgāko basketbola klubu Latvijā un vienu no vadošajiem Baltijā. Pateicoties sasniegtajiem rezultātiem 2005./2006.gada sezonā, “ASK Rīga” no FIBA (Fédération Internationale de Basketball Amateur) saņēma speciālu atļauju, lai piedalītos FIBA EUROCUP turnīrā. Savukārt 2006./2007.gada sezonā biedrība “ASK Rīga” sasniedza savu galveno mērķi – iekļuva Latvijas Basketbola līgas finālā, izcīnot čempiona titulu, un tika uzaicināta piedalīties ULEB (Union of European Leagues of Basketball) kausa izcīņā 2007./2008.gada sezonā.

Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta ietvaros novirzītais kopējais finansējums 22 sporta veidu atbalstam ir 1 626 470 lati.

 

AM: Par divām papildu militārajām mācībām ārvalstīs

7.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr. 19 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2007.gadā”. Izstrādātie grozījumi nosaka 2007.gada Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību plānā papildus iekļaut divas militārās mācības ārvalstīs.

No 13. līdz 16.augustam Īslandē notiks divpusējās sadarbības ietvaros organizētās mācības “Northern Viking 07”. Mācību mērķis ir pretterorisma spēju uzlabošana. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 17 404 lati.

Septembrī notiks NATO dalībvalstu rīkotās mācības “Steadfast Cathode”. Mācību mērķis ir NATO reaģēšanas spēku sakaru un informācijas sistēmas savstarpējās savietojamības novērtēšana un pilnveidošana. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēts 4871 lats.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

ĀM: Par nozaru politiku virzību Vācijas prezidentūrā un plānoto attīstību Portugāles prezidentūrā

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 7.augustā Ministru kabineta sēdē prezentē informatīvo ziņojumu “Par nozaru politiku virzību Vācijas prezidentūrā un plānoto attīstību Portugāles prezidentūrā”. Ziņojums veidots kā koncentrēts pārskats par nozaru politiku attīstību, atspoguļojot Latvijai būtisko Eiropas Savienības politikas dokumentu un tiesību aktu projektu virzību Vācijas prezidentūras laikā un plānoto attīstību Portugāles prezidentūrā. Izvērtējot Portugāles prezidentūras izstrādāto darba programmu, noteikti tie Latvijai prioritārie jautājumi, kuros Latvijas nacionālo interešu pārstāvībai būtu pievēršama īpaša uzmanība. 

2007.gada pirmajā pusgadā prezidējošās valsts funkcijas Eiropas Savienības Padomē veica Vācija. Tās laikā ES piedzīvoja vairākus izaicinājumus, no tiem būtiskākie bija panākt vienošanos par Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni, kā arī demonstrēt ES vienotību starptautiskajā arēnā. Atzīmējot Romas līgumu noslēgšanas 50.gadskārtu, 25.martā Berlīnē Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji pieņēma politisku deklarāciju, kurā pauda atbalstu kopējām Eiropas Savienības vērtībām un mērķiem.

Īpašu uzmanību Vācijas prezidentūra veltīja Eiropas kaimiņu politikas un ES Centrālāzijas stratēģijas izstrādei. Tāpat tika radīti priekšnosacījumi dalībvalstu policijas un tiesībsargājošo iestāžu padziļinātai sadarbībai.

8. un 9.marta Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji vienojās par Eiropas enerģētikas politikas nākotni un apstiprināja Eiropas Savienības Enerģētikas rīcības plānu no 2007. līdz 2009.gadam, kas ir Eiropas vēsturē pirmais enerģētikas nozares politikas plānošanas dokuments. Vācijas prezidentūrai izdevās panākt vienošanos arī par trešo dzelzceļa paketi, paredzot pasažieru pārvadājumu liberalizāciju Eiropas Savienībā no 2010.gada, kā arī par viesabonēšanas tarifu samazināšanu mobilajos sakaru tīklos.

Portugāles prezidentūras laikā turpināsies intensīvs darbs pie Reformu līguma, lai to varētu apstiprināt Eiropadomes sanāksmē decembrī. Tāpat Portugāles prezidentūras prioritātes būs ES kopējās enerģētikas politikas tālāka izveide un tās ieviešana, klimata izmaiņu samazināšana, Lisabonas stratēģijas darbības izvērtēšana, debates par Kopienas iekšējā tirgus pilnveidošanu. Gada beigās tiks pieņemts lēmums par jauno dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, pievienošanās Šengenas telpai. Tāpat pastiprināta uzmanība tiks veltīta legālās migrācijas jautājumiem.

Latvija uzskata, ka, īstenojot Eiropas Savienības Enerģētikas rīcības plānā ietvertos pasākumus, ir svarīgi līdzsvarot klimata izmaiņu samazināšanu Eiropas Savienības mērogā ar Latvijas tautsaimniecības interesēm. Tāpat aktīva rīcība būs nepieciešama, gatavojoties Latvijas dalībai Šengenas telpā. Eiropas Savienības legālās migrācijas politikas veidošanai jāņem vērā Latvijas darba tirgus vajadzības. Iniciatīvas nodokļu politikas jomā nedrīkst radīt papildu slogu Latvijas uzņēmējiem un mazināt iedzīvotāju labklājību.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par akcīzes nodokļa atmaksāšanu arī par dīzeļdegvielu ar rapšu sēklu eļļu

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi jaunus noteikumus par kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu un dīzeļdegvielu, kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela. Otrdien, 7.augustā, noteikumi tika pieņemti MK. Pērn tika pieņemti grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas paredz, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem akcīzes nodokli atmaksā ne tikai par dīzeļdegvielu, bet arī par dīzeļdegvielu, kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela. Ņemot vērā likuma grozījumus un MK noteikto deleģējumu, FM ir izstrādājusi jaunus noteikumus, kas regulēs šo jomu.

Izstrādājot noteikumus, to pamatā ir saglabāts MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.247 paredzētais par akcīzes nodokļa atmaksāšanas kārtību, par iesniedzamajiem dokumentiem un to iesniegšanas termiņiem. Noteikumi papildināti ar tiesību normām atbilstoši grozījumiem likumā par akcīzes nodokli.

Lai īstenotu Valsts kontroles ieteikumus un norādījumus par akcīzes nodokļa atmaksāšanas kārtību, iesniegto dokumentu pārbaudes un akcīzes nodokļa atmaksāšanas process ir kļuvis garāks. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde lauksaimniecības produkcijas ražotāja iesniegtos dokumentus pārbaudīs un nodokli atmaksās trīsdesmit dienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas.

Šāda norma iestrādāta, ņemot vērā Administratīvā procesa likumu, kas paredz, ka iestāde lēmumu par administratīvā akta izdošanu pieņem viena mēneša laikā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta lielo darba apjomu. Šobrīd šī pārbaude tiek veikta un nodoklis atmaksāts divu nedēļu laikā kopš dokumentu iesniegšanas.

Stājoties spēkā šiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.247 “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)”.

 

FM: Par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu likumu

7.augustā Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta likumu. Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā. Ar to reglamentēs vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, kā arī institūciju lēmumu pieņemšanas un to pārsūdzēšanas kārtību.

Finanšu ministrija ir vadošā iestāde Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta apguvei. Finanšu instrumentu izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.

Likums skaidro instrumentu vadību kā finanšu instrumentu īstenošanas organizēšanu, individuālo projektu un apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādi, programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumu atlases nosūtīšanu uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibinātu institūciju, kas no donorvalstu puses nodrošina instrumentu darbību. Tāpat finanšu instrumentu vadības funkcijas ir apakšprojektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, finanšu instrumentu programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošana, kontrole, auditu, maksājumu veikšana, kā arī ziņošana par konstatētajām neatbilstībām, uzraudzība un izvērtēšana.

Lai nodrošinātu finanšu instrumentu līdzekļu efektīvu izlietošanu, likumā iestrādāta tiesību norma, kas paredz, ka finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

Tāpat likums nosaka – individuālā projekta iesnieguma iesniegšana nerada finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt iesniedzējam finansējumu. Līdz ar to atbilstoši Administratīvā procesa likumam projekta iesniedzējs varēs prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies, iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto individuālā projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas).

Likums ietver deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt:

• kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu īstenošanu, uzraudzību, novērtēšanu un auditu;

• kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus finanšu instrumentu finansēto individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus;

• individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;

• apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;

• kārtību, kādā ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu.

Līdz šim Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu vadību Latvijā reglamentēja Ministru kabineta noteikumi par EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu. Likums izstrādāts, lai nodrošinātu, ka ārvalstu finanšu instrumenta vadību Latvijā regulē normatīvais akts ar likuma spēku.

Latvijai no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, uz kuriem varēs pretendēt projekti 12 prioritātēs. Abu finanšu instrumentu līdzekļus varēs saņemt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par līdzekļiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

Otrdien, 7.augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 5,4 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ES fondu projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija un Labklājības ministrija.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 424 876 latus Ekonomikas ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

• 3 450 148 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un ESF projektu īstenošanai;

• 351 515 latus Zemkopības ministrijai ERAF un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektu īstenošanai;

• 1 196 439 latus Labklājības ministrijai ERAF un ESF projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka Ministru kabinets ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus 60 300 000 latu apmērā Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ar MK rīkojumiem 12., 19., 30.martā, 13.aprīlī, 9., 11.maijā, 12., 20.jūnijā un 20.jūlijā no Finanšu ministrijas apakšprogrammas jau tika veikta līdzekļu pārdale 44 136 442 latu apmērā, līdz ar to vēl bija iespējams veikt līdzekļu pārdali 16 163 558 latu apmērā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību

Ministru kabinets 7.augustā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus “Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, sistēmas mērķi un uzdevumus, kā arī valsts institūciju un pašvaldību pienākumus sistēmas darbības nodrošināšanā. Sistēma paredzēta iedzīvotāju, valsts iestāžu un pašvaldību brīdināšanai katastrofas vai tās draudu gadījumā, kā arī informēšanai par ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanu un trauksmes sirēnu izmantošanas un pārbaužu kārtību.

Noteikumi reglamentēs trauksmes sirēnu uzstādīšanu uz valsts un pašvaldību institūciju īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām, kā arī paredzēs gadījumus, kad uz valsts un pašvaldību institūciju ēkām uzstādītā trauksmes sirēna jāpārvieto uz citu ēku, ņemot vērā objekta īpašnieka ierosinājumu. Šajā gadījumā trauksmes sirēnu demontāžas un montāžas darbus finansēs no saviem līdzekļiem trauksmes sirēnas pārvietošanas ierosinātājs.

 

IeM: Par izziņu saņemšanas no Sodu reģistra atvieglošanu

Ministru kabinets 7.augustā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumos Nr.687 “Kārtība un apjoms, kādā iesniedzamas ziņas Sodu reģistram un izsniedzamas Sodu reģistrā iekļautās ziņas”, kas paredz atvieglot izziņas saņemšanas kārtību iedzīvotājiem.

Pašlaik spēkā esošā kārtība paredz, ka privātpersona izziņu par sevi no Sodu reģistra var saņemt personīgi vai ar pilnvarotas personas palīdzību, tikai ierodoties Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā Rīgā. Šāds izziņu izsniegšanas veids rada problēmas cilvēkiem, kas nedzīvo Rīgā vai atrodas ārvalstīs. Tādēļ grozījumi paredz iespēju privātpersonām izziņu no Sodu reģistra saņemt pa pastu ierakstītās vēstulēs, ja izziņas saņēmējs atrodas Latvijā, kā arī Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārzemēs, ja izziņas saņēmējs atrodas ārvalstīs.

Papildus ir izstrādāti grozījumi, kas paredz elektronisko dokumentu aprites ieviešanu.

 

IeM: Par Iekšlietu ministrijas amatpersonu darbības izvērtēšanas kārtību

Ministru kabinets 7.augustā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta “Noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību”.

Noteikumi nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, kā arī šo iestāžu padotībā esošajās koledžās un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Noteikumi paredz, ka novērtēšana notiek reizi divos gados. Amatpersonu, kas iecelta amatā vai pārcelta citā amatā, novērtē, ja tā amatā ir nodienējusi vismaz sešus mēnešus. Novērtēšanu atliek, ja amatpersona atstādināta no amata pienākumu izpildes, amatpersonas pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad amatpersona atrodas atvaļinājumā, komandējumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Ja vērtēšanas komisija amatpersonu novērtējusi ar “daļēji neatbilst noteiktajām prasībām” vai “neatbilst noteiktajām prasībām”, amatpersonu vērtē atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par grozījumiem pedagogu darba samaksas noteikumos

Gatavojoties jaunajam mācību gadam un turpinot darbu pie pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveides, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar sadarbības partneriem izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai ar 2007.gada 1.septembri nodrošinātu iepriekš plānoto pedagogu darba samaksas paaugstināšanu augstākās, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs un samaksu par līdz šim neapmaksātajām darba pozīcijām – divām konsultāciju stundām, vienu papildu stundu par rakstu darbu labošanu, kā arī par darbu ar klasi, kurā integrēti bērni ar speciālām vajadzībām.

7.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi””.

Pieņemtais lēmumus paredz, ka no šā gada 1.septembra vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem būs atalgojuma paaugstinājums 50 latu apmērā par vienu likmi, kas kopā veidos 284 latus par 21 kontaktstundu. Tāpat grozījumi nodrošinās samaksu par līdz šim neapmaksātajiem skolotāju darba pienākumiem vispārizglītojošās un profesionālās izglītības iestādēs:

• par divām konsultāciju stundām nedēļā par vienu darba likmi – 27 lati;

• papildus par vienu stundu nedēļā par vienu darba likmi rakstu darbu labošanu valodās, literatūrā, matemātikā, kā arī dabaszinībās, fizikā, ķīmijā, ģeogrāfijā, bioloģijā un vēsturē – 14 lati;

• IZM uzskata, ka jāstimulē tie pedagogi, kuri strādā ar izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, tādēļ šiem pedagogiem (esošā finansējuma ietvaros) par attiecīgajām mācību priekšmetu stundām noteikta papildu piemaksa – līdz 47 latiem par vienu likmi.

Lai nodrošinātu šo atalgojuma palielinājumu skolotājiem par divām konsultāciju stundām un papildus par vienu stundu rakstu darbu labošanu līdz šā gada beigām, valsts budžetā papildus paredzēti 35,44 miljoni latu. Savukārt, lai to pašu nodrošinātu 2008.gadā, nepieciešamā papildu summa, salīdzinot ar 2007.gadu, – 70,88 miljoni latu iekļauti valsts budžeta bāzes izdevumos un mērķa griestos nākamajam gadam.

Tāpat atbilstoši procentuāli tiks paaugstināta arī izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku alga. Izstrādātie grozījumi paredz arī atbilstoši palielināt augstākās izglītības mācību iestāžu pedagogu atalgojumu. Proti, profesora zemākā algas likme tiek piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas ziņojumā publicētajam valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba samaksas apmēram (2006.gadā – 351 lats), reizinot ar koeficientu 2,8, bet pārējā akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojums veido 80% no iepriekšējās pakāpes atalgojuma.

Darbs pie pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveides tiks turpināts Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu reģionālajās konferencēs “Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā”, kas notiks no 15. līdz 23.augustam katrā Latvijas reģionā.

 

IZM: Par vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem

7.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”.

Noteikumu projektā tiek fiksēta pašreizējā situācija – vispārējā vidējā izglītībā pārveidojot MK noteikumu formā normatīvos dokumentus, kas līdz šim noteica valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus.

MK noteikumu projekts nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standartu: vispārējās vidējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību; un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus: mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas notiek darbs pie jaunu vispārējās vidējās izglītības un mācību priekšmetu standartu izstrādes. MK ir uzdevis IZM līdz 2008.gada aprīlim izstrādāt un iesniegt MK jaunu valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus.

 

IZM: Par piecu koledžu nolikumu apstiprināšanu

7.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti pieci Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie MK noteikumu projekti – “Daugavpils medicīnas koledžas nolikums”, “Sarkanā Krusta medicīnas koledžas nolikums”, “Liepājas medicīnas koledžas nolikums”, “Grāmatvedības un finanšu koledžas nolikums” un “Alberta koledžas nolikums”.

Visu koledžu nolikumi izstrādāti, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu: “Koledžu vada direktors. Valsts dibinātas koledžas direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba IZM vai attiecīgās nozares ministrija. Koledžas direktora pilnvaras sākas ar ierakstu Izglītības iestāžu reģistrā. Šo ierakstu izdara uz koledžas iesnieguma un dibinātāja iesniegtu direktora iecelšanu apliecinošu dokumentu pamata. Koledža darbojas uz tās nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu.”

Līdz šim minētās koledžas darbojās, pamatojoties uz IZM apstiprinātu nolikumu pamata, taču līdz ar izmaiņām likumdošanā koledžu nolikumi jāapstiprina valdībā.

Šodien apstiprinātie tiesību akti nosaka koledžu:

• juridisko statusu;

• darbības pamatvirzienus un uzdevumus;

• pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu;

• akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus;

• studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību;

• struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

• iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību;

• finansējuma avotus;

• nolikumu un to grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību;

• reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Koledža ir augstākās izglītības iestāde, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

Daugavpils medicīnas koledža, Sarkanā Krusta medicīnas koledža un Liepājas medicīnas koledža ir valsts dibinātas un IZM pārraudzībā esošas izglītības iestādes, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni medicīnā.

Savukārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alberta koledža” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Grāmatvedības un finanšu koledža” ir juridisku personas dibinātas komercsabiedrības, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Alberta koledžā iespējams apgūt sabiedrisko attiecību speciālista, personāla speciālista, uzņēmējdarbības speciālista un grāmatveža izglītību. Grāmatvedības un finanšu koledžā ir šādas studiju programmas: “Grāmatvedība un finanses”, “Sabiedrības pārvaldes speciālists”, “Uzņēmējdarbība un finanses”.

Koledžu nolikumi attiecināmi uz augstākās izglītības un zinātnes attīstības politikas jomu. Šo normatīvo aktu ieviešanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par nekustamā īpašuma nodošanu Kandavas novada pašvaldībai un nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā Daugavpilī

7.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Kandavas novada pašvaldības īpašumā”. Līdz ar to IZM padotības mācību iestādes – Kandavas lauksaimniecības tehnikums – rīcībā esošie valsts nekustamie īpašumi – “Kalnmuižas klēts”, “Kalnmuižas kalte”, būves Valdeķos un Urļos – tiks nodotas Kandavas novada pašvaldības īpašumā.

Kandavas lauksaimniecības tehnikuma rīcībā esošie nekustamie īpašumi netiek izmantoti mācību procesā, tāpēc Kandavas novada pašvaldība, pārņemot nekustamos īpašumus no izglītības iestādes, atbrīvos tehnikumu no neraksturīgo funkciju pildīšanas, neizmantotā valsts īpašuma uzraudzības. Kandavas novada dome plāno izmantot minētos īpašumus saimniecību nodrošināšanai, graudu pirmapstrādes un glabāšanas pakalpojumiem, servisa pakalpojumiem – lieljaudas tehnikas remontdarbiem, kā arī iznomāt garāžas lauksaimniecības tehnikas izvietošanai.

Tāpat šodien tika atbalstīts IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā”, lai zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā ierakstītu nekustamo īpašumu Daugavpils pilsētā un Daugavpils rajonā, kuru lieto Daugavpils Universitāte.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Dziesmu un Deju svētku budžeta apstiprināšanu

7.augustā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV Deju svētku sagatavošanas un rīkošanas budžeta projekts.

Budžeta projektu 20.jūnija sēdē jau apstiprināja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku padome, kurā padomes loceklis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš norādīja, ka Dziesmu un deju svētki ir jāskata kā viena no nākamā gada budžeta prioritātēm.

Valdības apstiprinātajā projektā no nākamā gada valsts budžeta paredzēts saņemt 3 777 890 latu dotāciju, kas paredzēta svētku mākslinieciskās un praktiskās norises nodrošināšanai.

Dotācija paredzēta šādām institūcijām un mērķiem:

• 2 400 000 latu – Kultūras ministrijai svētku organizēšanai un mākslinieciskās programmas īstenošanai, t.sk. koncertu un pasākumu rīkošanai, kā arī tehniskajam nodrošinājumam svētku norises laikā;

• 1 050 000 latu – Kultūras ministrijai dalībnieku ēdināšanas un naktsmītņu izdevumiem;

• 106 137 lati – Iekšlietu ministrijai kārtības un drošības nodrošināšanai svētku pasākumu norišu laikā;

• 85 155 lati – Veselības ministrijai neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai svētku pasākumu norišu laikā;

• 101 598 lati – “Latvijas Televīzijai” Dziesmu un deju svētku audiovizuālās pārraidīšanas un dokumentēšanas nodrošināšanai;

• 35 000 latu – “Latvijas Radio” Dziesmu un deju svētku audio pārraidīšanas un dokumentēšanas nodrošināšanai.

Kultūras ministre Helēna Demakova: “Dziesmu un deju svētki ir lielākais pasākums, kāds Latvijā notiek. Tā organizēšana prasa milzīgu darbu. Valdības nopietnā attieksme pret Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu ir milzīgs atbalsts, strādājot pie svētku rīkošanas. Visiem latviešiem, kas dziesmu svētkus uztver kā neatņemamu nacionālās pašapziņas sastāvdaļu un īpaši tiem 35 tūkstošiem cilvēku, kas paši piedalīsies svētkos, ir svarīgi just garantētu atbalstu, ka visi darbi tiks pabeigti laikā un svētki notiks visaugstākajā organizatoriskajā un mākslinieciskajā līmenī.”

XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV Deju svētki norisināsies 2008.gadā no 5. līdz 12.jūlijam, un svētku nedēļas ietvaros tiek plānoti vairāk nekā 30 dažādu koncertu un pasākumu, kuru mākslinieciskās koncepcijas jau ir zināmas un apstiprinātas Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajā padomē. Ir sagatavots repertuārs, tiek strādāts pie režijas, scenogrāfijas, lai skatītāji un svētku dalībnieki varētu baudīt profesionāli rīkotus, mūsdienīgus, krāšņus un emocionāli bagātus svētkus.

Dziesmu un deju svētku organizatoriskā biroja vadītājs Romāns Vanags uzsver, ka “ir ļoti svarīgi, lai valdība savu atbalstu budžetam pauž jau tagad – gadu pirms svētkiem, lai piesaistītie radošie cilvēki varētu koncentrēt spēkus un mēs neskaidras finanšu situācijas dēļ nezaudētu vērtīgus profesionāļus, kā tas notika pēdējos Lietuvas dziesmu svētkos, kad nenoslēgta līguma dēļ divus mēnešus pirms pasākuma no tālākas sadarbības ar valsti atteicās svētku galvenais režisors un galaiznākumā svētku noslēguma koncerts nebija izdevies”.

Šobrīd Dziesmu un deju svētkiem visā Latvijā gatavojas aptuveni 35 000 svētku dalībnieku (1100 amatiermākslas kolektīvu): 13 000 koru dziedātāju, 15 000 deju kolektīvu, 3000 pūtēju orķestru, 250 tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu, 1000 tautas lietišķās mākslas studiju, 500 koklētāju ansambļu, 800 folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu, 400 vokālo ansambļu un 500 amatierteātru dalībnieku.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, bet nav reģistrējušies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, varēs piemērot naudas sodu.

Tādējādi Labklājības ministrija (LM) plāno uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti, jo līdz šim nav likumīga pamata administratīvi sodīt sociālo pakalpojumu sniedzējus, kas nav reģistrējušies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojektu 7.augustā apstiprināja valdība.

Paredzēts, ka par sociālo pakalpojumu sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam – amatpersonai, fiziskai vai juridiskai personai. Par pārkāpuma izdarīšanu atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas paredzēts uzlikt palielinātu naudas sodu.

Patlaban administratīvi sodīt par prasībām neatbilstošu sociālo pakalpojumu sniegšanu var tikai tos sociālo pakalpojumu sniedzējus, kuri ir reģistrējušies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Likumprojekts paredz arī sodu palielināšanu par izdarītajiem pārkāpumiem. Tāpat precizēts, kam ir tiesības sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt šo pārkāpumu lietas un uzlikt sodus.

Ministru kabineta noteikumi par to, kā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā, nosaka, ka pirms sociālo pakalpojumu sniegšanas sākšanas, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, ir jāreģistrējas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Patlaban sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir reģistrējušies 277 sociālo pakalpojumu sniedzēji.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par darījumu aktu problēmām īpašuma objektu atpazīšanā un to īpašnieku identificēšanā

Ministru kabinets 7.augustā uzklausīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par ar īpašuma objektu atpazīšanu un to īpašnieku identificēšanu darījuma aktā.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, strauji attīstoties nekustamā īpašuma tirgum, intensīvi tiek slēgti darījumi par nekustamajiem īpašumiem, aktīvi notiek nekustamo īpašumu apvienošana vai sadalīšana, veidojot jaunus nekustamos īpašumus, kā arī tiesības uz nekustamo īpašumu tiek iegūtas mantošanas ceļā. Par nekustamā īpašuma īpašniekiem Latvijā tiesīgi kļūt ne tikai pilsoņi un nepilsoņi, bet arī ārvalstnieki.

Saskaņā ar Civillikuma (CL) 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. CL 1492.pants nosaka, ka rakstisku darījumu aktus var sastādīt tādā formā, kā katrs vēlas; turklāt nav vajadzīgas nekādas sevišķas formalitātes un darījuma dalībnieki nav saistīti ne ar kādiem paraugiem. Šī ir vispārēja tiesību norma, saskaņā ar kuru darījuma dalībniekiem nav noteiktu ierobežojumu darījumā.

Lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā un nostiprinātu ar to saistītās tiesības, personai zemesgrāmatu nodaļā jāiesniedz nostiprinājuma lūgums, tam pievienojot Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” norādītos dokumentus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumiem “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” Valsts zemes dienests (VZD) izvērtē kadastra objekta reģistrācijai vai kadastra datu aktualizācijai iesniegto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī to, vai iesniegtie dokumenti satur reģistrācijai vai aktualizācijai nepieciešamās ziņas un vai tās nav pretrunīgas. Minētajos noteikumos ir norāde, ka dokumentiem jāatbilst normatīvo aktu prasībām un tiem jāsatur reģistrācijai vai aktualizācijai nepieciešamās ziņas, piemēram, kadastra objekta apzīmējums, nekustamā īpašuma kadastra numurs, personas kods. Viens no šādiem dokumentiem ir darījuma akts, kas satur ziņas par nekustamā īpašuma objektu un tā īpašnieku.

2006.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Zemesgrāmatu likumā, saskaņā ar kuriem zemesgrāmatas nodalījumā norāda arī nekustamā īpašuma kadastra numuru un nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu, kuru piešķīris Valsts zemes dienests.

Savukārt 2006.gada 31.oktobrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūgumu formām. Šajos noteikumos paredzētas ailes kadastra numura, ēku/būvju kadastra apzīmējumu un zemes vienību kadastra apzīmējumu norādīšanai un aile kadastra numura norādīšanai.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pirms nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā VZD piekrīt nekustamā īpašuma formēšana, ja notiek nekustamo īpašumu apvienošana vai sadalīšana. Nekustamā īpašuma formēšana notiek uz dokumentu pamata, kas satur nekustamā īpašuma formēšanai nepieciešamās ziņas. Atsevišķos gadījumos nekustamā īpašuma formēšanas process ir apgrūtināts vai neiespējams, jo no VZD iesniegtajiem dokumentiem nevar identificēt nekustamā īpašuma objektu vai personu vai arī abus vienlaikus. VZD iesniegšanai zemesgrāmatu nodaļā sagatavo kadastra izziņu un nekustamā īpašuma novērtējumu.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, Valsts zemes dienests konstatējis, ka tiek iesniegti arī tādi darījuma akti, kuros nav minēta nepieciešamā informācija par īpašuma objektu/īpašnieku, lai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu vai aktualizētu datus par nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma objektu.

Praksē konstatēts, ka atsevišķos gadījumos datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā VZD tiek iesniegti darījuma akti, no kuriem nav iespējams identificēt nekustamā īpašuma objektu. Piemēram, darījuma aktā ir norādīts nekustamā īpašuma nosaukums, bet nav norādes uz nekustamā īpašuma kadastra numuru vai nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu u.c.

Savukārt ārzemniekam, kuram Latvijas Republikā nav piešķirts personas identifikators, var ierosināt nekustamā īpašuma formēšanu. Līdz ar to Kadastra informācijas sistēmā nav iespējams veikt korektu personas datu reģistrāciju vai aktualizāciju līdz brīdim, kamēr ārzemniekam Latvijas Republikā nepiešķir personas identifikatoru. Pašlaik Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts aptuveni 5000 ārzemnieku.

Savukārt pilsoņi/nepilsoņi, kuriem ir piešķirts personas kods, darījuma aktā to dažkārt nenorāda, jo šo informāciju neuzskata par svarīgu. Līdz ar to nekustamā īpašuma formēšana ir apgrūtināta.

Šī problēma par īpašuma objekta vai personas atpazīšanu darījuma aktā saistīta ar tiesību normu, kas attiecas uz nekustamo īpašumu formēšanu, neprecīzu ievērošanu, nevis tiesiskā regulējuma trūkumu. Tādējādi periodiski jāveic sabiedrību informējoši pasākumi televīzijā, radio, presē par darījuma akta nepieciešamajām sastāvdaļām.

Pašlaik sabiedrībā plaši tiek izmantoti zvērinātu notāru un zvērinātu advokātu pakalpojumi darījuma aktu sagatavošanā. Tādēļ Tieslietu ministrija piedāvā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes starpniecību informēt zvērinātus notārus un zvērinātus advokātus par problēmām ar darījuma aktiem, kuros nav iespējams viennozīmīgi atpazīt darījuma objektu un atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam lūgt darījuma aktos norādīt nekustamā īpašuma kadastra numuru un nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu.

Attiecībā uz Latvijas pilsoņiem/nepilsoņiem, kuri darījuma aktā nenorāda personas kodu, jāveic sabiedrību informējoši pasākumi, kā arī jāinformē zvērināti notāri un zvērināti advokāti par problēmām ar darījuma aktiem, kuros nav iespējams viennozīmīgi atpazīt personu.

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, jautājuma risināšana saistībā ar personas identifikatora piešķiršanu ārvalstniekiem ir Iekšlietu ministrijas kompetencē. VZD ir uzsācis sadarbību ar Iekšlietu ministriju, lai apzinātu iespējas piešķirt ārvalstniekiem identifikatorus Kadastra informācijas sistēmā.

Ņemot vērā Elektroniskās pārvaldes attīstības programmā 2005.–2009.gadam noteiktos attīstības virzienus, Iekšlietu ministrija ir paredzējusi veidot Personu reģistru, lai nodrošinātu vienotu identifikācijas sistēmu fiziskajām personām, kuras ir reģistrētas tiesiskajās attiecībās ar valsti. Personu reģistru plānots veidot 2007.–2013.gada Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu ietvaros.

Līdz ar to VZD Kadastra informācijas sistēmā visos gadījumos tiks piešķirts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra veidots personas identifikators ārzemniekiem.

Šī sistēma ļaus aktualizēt personas datus arī par iepriekš Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem ārzemniekiem.

Ņemot vērā minēto, ir jāizstrādā rīcības plāns, kurā paredzēti pasākumi sabiedrības, zvērinātu notāru un zvērinātu advokātu informēšanai par darījuma akta nepieciešamajām sastāvdaļām.

Papildus nepieciešams noteikt kārtību, kādā notiks sadarbība starp Tieslietu ministriju, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu un Iekšlietu ministriju, risinot jautājumu par personas identifikatora piešķiršanu ārzemniekiem.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par jaunas tiesu ēkas celtniecību Jūrmalā

Ministru kabinets 7.augustā uzklausīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par jaunas tiesu ēkas celtniecību Jūrmalā. Ziņojums sagatavots, lai rastu risinājumu jauna tiesu nama Jūrmalā būvniecības jautājumam, jo sākotnēji paredzētā tiesu nama būvniecība Jūrmalā, Pilsoņu ielā 12, ir apturēta. Jaunuzceltajā tiesu namā būtu paredzētas telpas gan Jūrmalas pilsētas tiesai, gan arī Jūrmalas pilsētas prokuratūrai.

Kā teikts ziņojumā, pašlaik Jūrmalas pilsētas tiesa atrodas dzīvojamā ēkā Jūrmalā, Jomas ielā 46 (Tirgoņu ielā 21). Ēka 1999.gadā tika nodota privatizācijai kā dzīvojamā māja. Privatizētas ir visas pirmā stāva neapdzīvojamās telpas un ēkā esošie dzīvokļi, kā rezultātā tiesneši, tiesas darbinieki, apsūdzētie un iedzīvotāji izmanto vienas un tās pašas koplietošanas telpas – ieeju, kāpnes, koridorus. 1913.gadā būvētā dzīvojamā māja neatbilstošā plānojuma dēļ ir pilnīgi nepiemērota tiesas darbam un neatbilst Tieslietu ministrijas 2000.gada 20.marta instrukcijā “Tiesu ēku plānošanas vadlīnijas” izvirzītajām prasībām, kā arī šaurības dēļ apgrūtina tiesu darba organizāciju un tiesu sēžu norisi. Līdz ar to ir apdraudēta valdības deklarācijā nospraustā mērķa sasniegšana par tiesas lietu savlaicīgu izskatīšanu samērīgos un likumā noteiktos termiņos.

Ēkā izvietota arī Jūrmalas pilsētas prokuratūra, kas aizņem telpas ar kopējo platību 228,7 m², kas ir nepietiekamas prokuratūras darbam. Prokuratūrai nepieciešamo darba telpu apjoms bez koplietošanas telpām ir aptuveni 300 m².

Ēkas pārbūve un pielāgošana tiesas vajadzībām ir neiespējama, jo tā ir kopīpašums ar fiziskām personām un nav platības papildu izbūvei, jo ēkas pagalms ir ļoti mazs, kā arī ēku norobežo Jūrmalas pilsētas galvenā iela.

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, Jūrmalas pilsētas tiesai darba nodrošināšanai kopējā nepieciešamā darba telpu platība ir aptuveni 1250 m² bez palīgtelpām. Tiesas ēkā jāparedz trīs atsevišķi zonējumi – publiskās telpas, tiesnešu un tiesu darbinieku darba telpas, konvoja telpas – un vismaz trīs atsevišķas ieejas, tas ir, publiskā ieeja, ieeja tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, kā arī izolēta ieeja aizturētajām personām ar konvoju.

2000.gada 22.decembrī Jūrmalas pilsētas domē norisinājās sanāksme, kuras laikā tika nolemts jaunas tiesu ēkas būvniecību veikt uz valstij piekritīga zemesgabala Jūrmalā, Pilsoņu ielā 12. Minētais zemesgabals ar Ministru kabineta rīkojumu tika iekļauts VAS “Tiesu namu aģentūra” (TNA) pamatkapitālā. TNA iesniedza Jūrmalas pilsētas būvvaldē būvniecības pieteikumu un pēc būvatļaujas saņemšanas izsludināja atklātu konkursu par tiesas ēkas būvniecības tehniskā projekta izstrādi. Konkursa komisija par uzvarētāju atzina SIA “Postform Projekts Rīga”. Projekts skiču stadijā tika nodots publiskajai apspriešanai no 2003.gada 17.februāra līdz 2003.gada 13.martam. Publiskās apspriešanas rezultātā 2003.gada 9.jūlijā Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu par atteikumu tiesas nama būvniecībai Pilsoņu ielā 12. TNA šo Jūrmalas domes lēmumu pārsūdzēja tiesā, kas lēma, ka minētais lēmums ir atceļams.

2006.gada 25.janvārī TNA saņēma no SIA “Postform Projekts Rīga” vēstuli, kurā uzņēmums informēja TNA, ka sakarā ar būvniecības izmaksu pieaugumu 2002.gada 16.decembra konkursa piedāvājumā minētā projektēšanas cena neatbilst šābrīža celtniecības tirgus cenai, kas tiek pieņemta par pamatu projektu darbu izmaksu aprēķinam. Tā kā SIA “Postform Projekts Rīga” vairs nepiekrīt savai iepriekš piedāvātajai projektēšanas cenai un ņemot vērā publisko iepirkumu normatīvo regulējumu, tiesu ēkas projektēšanas darbu veikšanai būtu izsludināms jauns iepirkums, kas ievērojami kavētu tiesas ēkas būvniecības uzsākšanu, līdz ar to tiek meklēti citi iespējamie risinājumi.

Lai situāciju risinātu, TM ierosina veikt sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 63.panta 1.daļas nosacījumiem. Pēc sarunu procedūras veikšanas tiks noteikts nomas maksas apmērs par jaunbūvējamajām Jūrmalas pilsētas tiesas un prokuratūras telpām, un TM iesniegšanai Ministru kabinetā sagatavos informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem nomas maksas segšanai par Jūrmalas pilsētas tiesas un prokuratūras darba telpām.

Līdzekļi nomas maksas un apsaimniekošanas izmaksu segšanai ir nepieciešami pilnā apmērā, jo līdz šim TM budžetā līdzekļi Jūrmalas pilsētas tiesas ēkas nomai un apsaimniekošanai nebija paredzēti.

Pēc sarunu procedūras veikšanas TNA lems par tās pamatkapitālā iekļautā īpašuma Jūrmalā, Pilsoņu ielā 12, atsavināšanu, lai mazinātu finansiālo ietekmi uz valsts budžetu.

Uzklausot TM informatīvo ziņojumu, valdība atļāva veikt sarunu procedūru, kā arī uzdeva TM sagatavot minēto informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem līdzekļiem nomas maksas segšanai.

 

TM: Par Jelgavas cietuma būvju un zem tām esošās zemes saglabāšanu valsts īpašumā

Ministru kabinets 7.augustā pieņēma rīkojumu, saskaņā ar kuru valsts īpašumā tiek saglabāts nekustamais īpašums – Jelgavas cietums Jelgavā, Palīdzības ielā 3.

Minētais nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes vienības 29 065 m² platībā un piecām būvēm, tiks nodots Tieslietu ministrijas (TM) valdījumā, un ministrijai tas būs noteiktajā kārtībā jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda TM personā.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, četru būvju īpašumtiesības apliecina akti par būvju pieņemšanu ekspluatācijā, bet vienai būvei īpašumtiesības apliecina Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņa par stāvokli 1940.gada 21.jūlijā. Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu “Par nekustamā īpašuma piederību” arhīva fonda dokumentos – 1939.gada 28.janvārī sastādītajā paziņojumā redzams, ka gruntsgabala hipotēkas pirmā iecirknī Jelgavā, Palīdzības ielā 3, īpašnieks bija TM Jelgavas cietums.

Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 2003.gada 15.novembra izziņa savukārt apliecina, ka par zemes gabalu Palīdzības ielā 3 nav saņemts zemes pieprasījums no bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem pretendentiem.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” zemes gabals Jelgavā, Palīdzības ielā 3, piekrīt valstij.

 

TM: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā, nodošanu Tieslietu ministrijas valdījumā

Ministru kabinets 7.augustā pieņēma rīkojumu, saskaņā ar kuru Tieslietu ministrijas (TM) valdījumā tiek nodots nekustamais īpašums Rīgā, Slokas ielā 37a.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, informācija no Latvijas Valsts vēstures arhīva liecina, ka šis nekustamais īpašums līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja Vācijas pilsoņu biedrībai Latvijā. Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 2006.gada 20.jūnija izziņu līdz 1994.gada 1.jūnijam pieprasījums no bijušā īpašnieka vai viņa mantiniekiem nav saņemts. Īpašuma tiesības nav atzītas.

Nekustamais īpašums Rīgā, Slokas ielā 37a, sastāv no zemes vienības 4260 m² platībā un trīs būvēm – garāžas, caurlaides ēkas un pagraba. Pašlaik šis nekustamais īpašums atrodas Aizsardzības ministrijas valdījumā. Savukārt Aizsardzības ministrija saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku restrukturizāciju ir pieņēmusi lēmumu atteikties no objekta Rīgā, Slokas ielā 37a. Nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā.

2005.gada oktobrī TM saņēma no Aizsardzības ministrijas vēstuli, kurā tika lūgts izvērtēt iespēju pārņemt šo nekustamo īpašumu TM valdījumā izmantošanai valsts vajadzībām. Izvērtējot Aizsardzības ministrijas lūgumu, tika konstatēts, ka iepriekšminētais nekustamais īpašums ir nepieciešams TM vajadzībām, līdz ar to TM piekrīt īpašuma pārņemšanai savā valdījumā.

Nekustamais īpašums Rīgā, Slokas ielā 37a, ir nepieciešams TM, jo blakus tam atrodas VAS “Tiesu namu aģentūra” piederošs nekustamais īpašums Rīgā, Baldones ielā 1, kurš tiek izmantots VAS “Tiesu namu aģentūra” vajadzībām. Apvienojot blakus esošos zemesgabalus Rīgā, Baldones ielā 1 un Slokas ielā 37a, perspektīvā varētu paredzēt jaunas ēkas būvniecību TM iestāžu vajadzībām, kā arī nodrošināt esošo tiesu ēku kompleksu attīstību.

Valdība 7.augustā arī nolēma, ka TM minētais nekustamais īpašums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda TM personā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Vides ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

7.augustā Ministru kabineta sēdē tika akceptēta aktualizētā Vides ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam.

Vides ministrijas darbības stratēģija tiks izmantota kārtējā gada budžeta pieteikuma izstrādāšanai, kā arī vidēja termiņa budžeta prioritāšu izvirzīšanai.

Atjaunotās stratēģijas budžeta programmās tika aktualizēti politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, jaunās politikas iniciatīvas un budžeta finansējums un precizētas stratēģijas sadaļas.

Saskaņā ar jauno ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam stratēģija paredz jaunas ES un starptautiskā finansējuma koordinācijas programmas izveidošanu, kas līdz ar pirmā projekta apstiprināšanu turpmāk aizstās esošo programmu.

Arī turpmāk stratēģija tiks aktualizēta katru gadu pirms kārtējā gada budžeta pieteikuma izstrādāšanas.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa