Ministru kabineta noteikumi Nr.530

Rīgā 2007.gada 7.augustā (prot. Nr.44 15.§)

Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 15.panta otro daļu un Mobilizācijas likuma 9.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas (turpmāk – sistēma) izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, sistēmas mērķi un uzdevumus, kā arī valsts un pašvaldību institūciju pienākumus sistēmas darbības nodrošināšanā.

2. Sistēmas mērķis ir civilās aizsardzības sistēmas un mobilizācijas sistēmas ietvaros brīdināt un informēt iedzīvotājus katastrofas vai tās draudu gadījumā, kā arī ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

3. Atbilstoši šo noteikumu 2.punktā noteiktajam mērķim:

3.1. civilās trauksmes uzdevums ir nodrošināt trauksmes sirēnu darbību iedzīvotāju brīdināšanai;

3.2. apziņošanas uzdevums ir:

3.2.1. ziņot par katastrofu, izsludinātu ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju;

3.2.2. informēt iedzīvotājus par rīcību katastrofas, izsludinātas ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas gadījumā.

II. Sistēmas izveidošanas kārtība

4. Sistēmā ietilpst (1.pielikums):

4.1. republikas pilsētās, rajonu centros un citās apdzīvotās vietās (pilsētās, pagastos) izvietotas trauksmes sirēnas, ko kontrolē un iedarbina no centrālās vadības pults saskaņā ar trauksmes sirēnu vadības shēmu (2.pielikums);

4.2. mobilais trauksmes sirēnu komandcentrs ar akustiskās sirēnas iekārtu;

4.3. Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī komersantu elektronisko sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtas un Nacionālo bruņoto spēku trauksmes un apziņošanas iekārtas;

4.4. elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi (piemēram, radio, televīzija);

4.5. raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu.

5. Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī komercsabiedrības sistēmā tiek iesaistītas saskaņā ar attiecīgo iestāžu vai komercsabiedrību un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta līgumiem vai starp­resoru vienošanos, pamatojoties uz attiecīgajiem civilās aizsardzības plāniem.

6. Trauksmes sirēnas uzstāda uz valsts un pašvaldību institūciju, komersantu un citu īpašnieku ēkām un būvēm. Valsts un pašvaldību institūcijas nodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam to īpašumā vai valdījumā esošo objektu jumtu un telpu daļas bezatlīdzības lietošanā trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanai.

7. Rūpniecisko avāriju riska objekti un citi sprādzienbīstami, ugunsbīstami un īpaši svarīgi objekti veido objekta trauksmes un apziņošanas sistēmas, lai apdraudējuma gadījumā brīdinātu objekta darbiniekus un iedzīvotājus, kuri atrodas apdraudējuma bīstamo faktoru iedarbības zonā, un informētu par veicamajiem aizsardzības pasākumiem.

III. Valsts un pašvaldību institūciju pienākumi sistēmas darbības nodrošināšanā

8. Valsts un pašvaldību institūcijām sistēmas darbības nodrošināšanā ir šādi pienākumi:

8.1. uzturēt to rīcībā esošos un sistēmā iesaistītos elektronisko sakaru tīklus un elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju galiekārtas tehniskā kārtībā;

8.2. atbilstoši attiecīgajiem civilās aizsardzības plāniem un mobilizācijas plāniem izveidot un uzturēt pašvaldības teritorijā dzīvojošo mobilizējamo personu, valsts institūciju darbinieku un iedzīvotāju apziņošanas shēmas;

8.3. nodrošināt apziņošanas pasākumos iesaistīta personāla apmācību valsts institūciju organizētajos kursos;

8.4. apdraudējuma, ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā apziņot šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minētās personas.

9. Ja tiek iedarbināta sistēma, valsts un pašvaldību institūcijas darbojas atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem uzdevumiem.

IV. Sistēmas izmantošanas kārtība

10. Informāciju par iespējamo apdraudējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem no juridiskām vai fiziskām personām, bet par izsludinātu ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju – no attiecīgajām valsts institūcijām.

11. Lēmumu par sistēmas aktivizēšanu pieņem:

11.1. visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un rajonu teritorijā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai amatpersona, kas viņu aizvieto;

11.2. republikas pilsētas vai rajona teritorijā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs (komandieris) vai amatpersona, kas viņu aizvieto.

12. Rūpniecisko avāriju riska objektos un citos sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos lēmumu par objekta trauksmes un apziņošanas sistēmas aktivizēšanu pieņem objekta civilās aizsardzības plānā noteiktā persona.

13. Sistēmu aktivizē un tā darbojas šādā kārtībā:

13.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests:

13.1.1. pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas saskaņā ar līgumiem vai starpresoru vienošanos nosūta elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem informāciju par apdraudējumu, izsludināto īpašo tiesisko režīmu vai mobilizāciju un iedzīvotājiem ieteicamo rīcību;

13.1.2. attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un raida trīs minūtes ilgu skaņas signālu;

13.2. šo noteikumu 4.4.apakšpunktā minētie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi pārraida ēterā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju;

13.3. dzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotāji ieslēdz radiouztvērējus un televizorus, lai saņemtu nepieciešamo informāciju.

14. Rūpniecisko avāriju riska objektos un citos sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos apdraudējuma gadījumā aktivizē objekta trauksmes un apziņošanas sistēmas, lai brīdinātu objektā nodarbinātos, kā arī iedzīvotājus, kuri atrodas apdraudējuma bīstamo faktoru iedarbības zonā, un informētu par veicamajiem aizsardzības pasākumiem. Par objekta trauksmes un apziņošanas sistēmas iedarbināšanu objekta vadītājs vai persona, kas viņu aizvieto, nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

15. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma šo noteikumu 4.5.apakšpunktā minētās raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti piešķir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pagaidu lietošanā papildu abonentlīnijas un numurus.

16. Sistēmas gatavību darbam atbilstoši kompetencei kontrolē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

17. Trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (iedarbinot trauksmes sirēnas uz trim minūtēm) veic ne retāk kā divas reizes gadā (maijā un novembrī). Par trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (ar trauksmes sirēnu iedarbināšanu) iedzīvotājus informē plašsaziņas līdzekļos (laikraksti, televīzija un radio) trīs dienas pirms un nekavējoties pēc trauksmes sirēnu ieslēgšanas, sniedzot informāciju iedzīvotājiem par to, ka notiek trauksmes sirēnu gatavības pārbaude.

V. Sistēmas finansēšanas kārtība

18. Sistēmas ietvaros trauksmes sirēnu un trauksmes sirēnu centrālās vadības pults, mobilā komandcentra, Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un citu valsts institūciju elektronisko sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtu iegādi, uzstādīšanu un uzturēšanu, kā arī sabiedrības informēšanu par sistēmu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

19. Līdzekļus, kas šo noteikumu 18.punktā minētajām valsts institūcijām nepieciešami elektronisko sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtu iegādes, uzstādīšanas un uzturēšanas finansēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par sistēmu, pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu plāno un iekļauj ministrijas kopējā pieprasījumā, kas tiek sagatavots ikgadējā valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

20. Objekta trauksmes un apziņošanas sistēmu izveidošanu un uzturēšanu objekta īpašnieks finansē no saviem līdzekļiem.

21. Ja trauksmes sirēnas, kas uzstādītas uz valsts un pašvaldību institūciju īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām, pārvieto uz citām ēkām, izdevumus par demontāžas un montāžas darbu veikšanu sedz trauksmes sirēnas pārvietošanas ierosinātājs.

VI. Noslēguma jautājums

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumus Nr.660 “Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 22.nr.; 2007, 1.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 11.augustu.

1. pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.530

Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas shēma

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

2. pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.530

Trauksmes sirēnu vadības shēma

Iekšlietu ministrs I.Godmanis