ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumi Nr. 533 "Daugavpils medicīnas koledžas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.08.2007., Nr. 129 https://www.vestnesis.lv/ta/id/161645
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.533
Rīgā 2007.gada 7.augustā (prot. Nr.44 20.§)
Rīgā 2007.gada 7.augustā (prot. Nr.44 20.§)
Daugavpils medicīnas koledžas nolikums
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1 panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Daugavpils medicīnas koledža (turpmāk - koledža) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša izglītības iestāde, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.
2. Koledžas nosaukums:
2.1. latviešu valodā - Daugavpils medicīnas koledža (nosaukuma saīsinājums - DMK);
2.2. angļu valodā - Daugavpils Medical College;
2.3. vācu valodā - Daugavpils Medizinische College;
2.4. krievu valodā - Даугавпилсский медицинский колледж.
2.1. latviešu valodā - Daugavpils medicīnas koledža (nosaukuma saīsinājums - DMK);
2.2. angļu valodā - Daugavpils Medical College;
2.3. vācu valodā - Daugavpils Medizinische College;
2.4. krievu valodā - Даугавпилсский медицинский колледж.
3. Koledžas juridiskā adrese - Varšavas iela 26, Daugavpils, LV-5400, Latvija.
4. Koledžas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir koledžas padome (turpmāk - padome), koledžas vadītājs (turpmāk - direktors) un iekšējās revīzijas komisija (turpmāk - revīzijas komisija). Padome ir koledžas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir Izglītības un zinātnes ministrija.
5. Koledžai var būt sava emblēma, karogs, ģerbonis, devīze un himna.
II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi
6. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:
6.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas veselības un sociālās aprūpes jomā;
6.2. īstenot izglītības procesu, veicināt studējošo personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
6.3. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
6.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas veselības un sociālās aprūpes jomā;
6.2. īstenot izglītības procesu, veicināt studējošo personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
6.3. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
7. Koledžas uzdevumi ir šādi:
7.1. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt profesionālās studiju programmas atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem un organizēt to īstenošanu;
7.2. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt kvalifikācijas eksāmenus;
7.3. teorētiski un praktiski sagatavot kvalificētus, konkurētspējīgus speciālistus atbilstoši darba pieprasījumam un piedāvājumam Latvijā;
7.4. nodrošināt studiju procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;
7.5. veikt pētījumus studiju profilam atbilstošās zinību jomās;
7.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);
7.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;
7.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;
7.9. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem;
7.10. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt tālākizglītības programmas un organizēt to īstenošanu.
7.1. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt profesionālās studiju programmas atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem un organizēt to īstenošanu;
7.2. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt kvalifikācijas eksāmenus;
7.3. teorētiski un praktiski sagatavot kvalificētus, konkurētspējīgus speciālistus atbilstoši darba pieprasījumam un piedāvājumam Latvijā;
7.4. nodrošināt studiju procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;
7.5. veikt pētījumus studiju profilam atbilstošās zinību jomās;
7.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);
7.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;
7.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;
7.9. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem;
7.10. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt tālākizglītības programmas un organizēt to īstenošanu.
III. Padome
8. Padomes vēlēšanas organizē direktors. Padomi vēlē, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam padomē vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo vidus.
9. Padomes sastāvā ir 10 padomes locekļi:
9.1. direktors;
9.2. direktora vietnieks izglītības jomā;
9.3. trīs akadēmiskā personāla pārstāvji (akadēmiskajos amatos ievēlētās personas);
9.4. viens vispārējā personāla pārstāvis;
9.5. divi studējošo pašpārvaldes pārstāvji;
9.6. divi pilnvaroti darba devēju vai profesionālo organizāciju, vai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes pārstāvji.
9.1. direktors;
9.2. direktora vietnieks izglītības jomā;
9.3. trīs akadēmiskā personāla pārstāvji (akadēmiskajos amatos ievēlētās personas);
9.4. viens vispārējā personāla pārstāvis;
9.5. divi studējošo pašpārvaldes pārstāvji;
9.6. divi pilnvaroti darba devēju vai profesionālo organizāciju, vai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes pārstāvji.
10. Padome no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru. Direktors nevar būt padomes priekšsēdētājs. Akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvju, kā arī padomes priekšsēdētāja un sekretāra ievēlēšanas kārtību nosaka padomes darbības nolikums. Direktora vietnieku izglītības jomā padomē iekļauj bez ievēlēšanas.
11. Padomes personālsastāvu un nolikumu par padomes darbību apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi.
12. Padome:
12.1. apstiprina koledžas ilgtermiņa un vidēja termiņa darbības stratēģiju;
12.2. apstiprina studiju programmas;
12.3. apstiprina pētījumu un zinātniskās darbības virzienus;
12.4. izstrādā priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;
12.5. lemj par koledžas struktūrvienību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un apstiprina to nolikumus;
12.6. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;
12.7. apstiprina nolikumu par studiju kārtību koledžā un nolikumu par pārbaudījumu kārtību koledžā;
12.8. apstiprina šo noteikumu 22.punktā noteiktajā kārtībā ievēlēto revīzijas komisiju un tās nolikumu;
12.9. pieņem revīzijas komisijas ziņojumu;
12.10. pieņem koledžas darbības gada pārskatu;
12.11. izstrādā un apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;
12.12. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu;
12.13. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;
12.14. izstrādā koledžas nolikumu un grozījumus tajā;
12.15. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;
12.16. lemj par citiem jautājumiem, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir tās kompetencē.
12.1. apstiprina koledžas ilgtermiņa un vidēja termiņa darbības stratēģiju;
12.2. apstiprina studiju programmas;
12.3. apstiprina pētījumu un zinātniskās darbības virzienus;
12.4. izstrādā priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;
12.5. lemj par koledžas struktūrvienību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un apstiprina to nolikumus;
12.6. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;
12.7. apstiprina nolikumu par studiju kārtību koledžā un nolikumu par pārbaudījumu kārtību koledžā;
12.8. apstiprina šo noteikumu 22.punktā noteiktajā kārtībā ievēlēto revīzijas komisiju un tās nolikumu;
12.9. pieņem revīzijas komisijas ziņojumu;
12.10. pieņem koledžas darbības gada pārskatu;
12.11. izstrādā un apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;
12.12. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu;
12.13. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;
12.14. izstrādā koledžas nolikumu un grozījumus tajā;
12.15. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;
12.16. lemj par citiem jautājumiem, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir tās kompetencē.
13. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora vai vismaz četru padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.
14. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz septiņi padomes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa vismaz četri padomes locekļi. Ja padomes locekļu balsis balsojumā sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
15. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Tās sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
16. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas padomes un apstiprināt to nolikumus.
17. Padomes locekli var atsaukt tās personāla grupas sapulce, kura padomes locekli ievēlējusi. Padomes locekļu atsaukšanas kārtību nosaka padomes darbības nolikums.
IV. Direktors
18. Direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrija.
19. Direktors ir atbildīgs par koledžas darbību, īsteno koledžas administratīvo un saimniecisko vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu.
20. Direktors:
20.1. pieņem darbā un atbrīvo no darba koledžas akadēmisko un vispārējo personālu un apstiprina amatā direktora vietniekus;
20.2. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;
20.3. atbilstoši pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;
20.4. organizē revīzijas komisijas vēlēšanas;
20.5. organizē akadēmiskā personāla un administratīvā personāla vēlēšanas;
20.6. iesniedz padomē un Izglītības un zinātnes ministrijā koledžas darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju personālam iepazīties ar gada pārskatu;
20.7. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētā studiju programmā;
20.8. pilda citus šajos noteikumos noteiktos uzdevumus.
20.1. pieņem darbā un atbrīvo no darba koledžas akadēmisko un vispārējo personālu un apstiprina amatā direktora vietniekus;
20.2. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;
20.3. atbilstoši pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;
20.4. organizē revīzijas komisijas vēlēšanas;
20.5. organizē akadēmiskā personāla un administratīvā personāla vēlēšanas;
20.6. iesniedz padomē un Izglītības un zinātnes ministrijā koledžas darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju personālam iepazīties ar gada pārskatu;
20.7. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētā studiju programmā;
20.8. pilda citus šajos noteikumos noteiktos uzdevumus.
21. Direktoru atceļ no amata pēc padomes ierosinājuma, ja direktora darbā konstatēti būtiski likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi koledžas darbības tiesiskuma nodrošināšanā. Direktora atcelšanas ierosināšanas kārtību koledžā nosaka nolikums par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā.
V. Revīzijas komisija
22. Revīzijas komisiju triju personu sastāvā ievēlē koledžas personāls aizklātās vēlēšanās. Revīzijas komisijas sastāvā ir viens vēlēts akadēmiskā personāla pārstāvis, viens vēlēts vispārējā personāla pārstāvis un viens vēlēts studējošo pašpārvaldes pārstāvis. Pārstāvju ievēlēšanas kārtību nosaka revīzijas komisijas nolikums. Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš ir trīs gadi.
23. Revīzijas komisijā nedrīkst būt darbinieki, kuri ir administratīvā amatā vai padomē.
24. Revīzijas komisijai ir šādas tiesības:
24.1. pārbaudīt koledžas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, koledžas nolikumam, kā arī padomes un direktora pieņemtajiem lēmumiem;
24.2. iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz koledžas finansiālo un
saimniecisko darbību.
24.1. pārbaudīt koledžas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, koledžas nolikumam, kā arī padomes un direktora pieņemtajiem lēmumiem;
24.2. iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz koledžas finansiālo un
saimniecisko darbību.
25. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā un ziņo par revīzijas rezultātiem padomei un personālam.
26. Revīzijas komisijas locekli var atsaukt tās personāla grupas sapulce, kura revīzijas komisijas locekli ievēlējusi. Revīzijas komisijas locekļu atsaukšanas kārtību nosaka revīzijas komisijas nolikums.
VI. Koledžas struktūrvienības
27. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledža veido struktūrvienības.
28. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikumos. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.
29. Koledžas pamatstruktūrvienība izglītības un pētniecības darba veikšanai ir katedra. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības.
30. Katedra ir struktūrvienība, kas īsteno radniecīga profila pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas. Katedras uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt pētījumus, sadarboties ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.
31. Katedrā ir vismaz astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji, kuri ieņem vēlētus amatus. Katedras vadītāju ievēlē atbilstoši šo noteikumu 12.6.apakšpunktā minētajam nolikumam.
32. Koledža var īstenot profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas.
VII. Koledžas personāls
33. Koledžas personālu (turpmāk - personāls) veido:
33.1. akadēmiskais personāls;
33.2. vispārējais personāls;
33.3. studējošie.
33.1. akadēmiskais personāls;
33.2. vispārējais personāls;
33.3. studējošie.
34. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem.
35. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā un tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties koledžas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, iesniegt priekšlikumus, kā arī tikt uzklausītiem.
36. Akadēmisko personālu veido:
36.1. docenti;
36.2. lektori;
36.3. asistenti.
36.1. docenti;
36.2. lektori;
36.3. asistenti.
37. Administratīvo personālu veido direktors, direktora vietnieki un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.
38. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar šo noteikumu 12.6.apakšpunktā minēto nolikumu. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un rajona laikrakstā.
39. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu.
40. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, apstiprina padome.
41. Vēlēšanas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ir aizklātas. Ar ievēlēto personu direktors slēdz darba līgumu uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem.
42. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:
42.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;
42.2. pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju;
42.3. ievērot profesionālās ētikas normas;
42.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;
42.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.
42.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;
42.2. pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju;
42.3. ievērot profesionālās ētikas normas;
42.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;
42.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.
43. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:
43.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;
43.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;
43.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;
43.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;
43.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;
43.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.
43.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;
43.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;
43.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;
43.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;
43.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;
43.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.
44. Personu uzņem koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām studējošo uzņemšanas prasībām un koledžas papildu prasībām.
45. Studējošā pienākums ir ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus.
46. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar tās izstrādāto nolikumu. Nolikumu apstiprina padome.
47. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības, vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus jautājumos, kas skar studējošo intereses.
48. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties koledžas lēmējinstitūciju darbībā. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju un jautājumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
49. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošajiem.
VIII. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana
50. Studiju procesu reglamentē padomes apstiprināti nolikumi.
51. Studiju programmu izstrādā un noteiktā kārtībā piesaka katedras.
52. Studiju programmu apstiprina un lēmumu par programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem padome.
IX. Iekšējo kārtību reglamentējošie dokumenti
53. Koledžas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus izdod direktors.
54. Koledžas struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu izdod struktūrvienības vadītājs, un tas stājas spēkā, kad minēto dokumentu ir apstiprinājis direktors.
55. Lēmumus jautājumos, kuru regulēšana nav direktora kompetencē, apstiprina padome, ņemot vērā direktora ieteikumu.
X. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtība
56. Koledžas darbības tiesiskumu nodrošina direktors.
57. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
58. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktors pieņem lēmumu par koledžas amatpersonu izdoto apstrīdēto administratīvo aktu vai koledžas amatpersonu faktisko rīcību. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
XI. Koledžas starptautiskie sakari
59. Koledža ir tiesīga piedalīties starptautiskajā sadarbībā, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija, citas valsts, pašvaldību vai nevalstiskās organizācijas, kā arī veidot divpusējus (daudzpusējus) starptautiskos sakarus.
60. Koledža var uzaicināt citu valstu augstskolu mācībspēkus un speciālistus par viesdocētājiem vai vieslektoriem atsevišķu lekciju vai lekciju kursu nolasīšanai.
61. Koledža var organizēt personāla pieredzes apmaiņas braucienus uz ārvalstīm un Latvijā.
XII. Koledžas finansējuma avoti
62. Koledžas finanšu resursus veido:
62.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
62.2. ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;
62.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;
62.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.
62.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
62.2. ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;
62.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;
62.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.
XIII. Koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde
63. Koledžas nolikumu un priekšlikumus par koledžas nolikuma grozījumiem izstrādā padomes veidota komisija. Komisijas darbības kārtību nosaka padomes apstiprināts nolikums.
64. Koledžas nolikumu un priekšlikumus par koledžas nolikuma grozījumiem koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.
XIV. Koledžas reorganizācija un likvidācija
65. Priekšlikumus par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju izstrādā un Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedz padomes veidota komisija.
66. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža