• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumi Nr. 537 "Alberta koledžas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.08.2007., Nr. 129 https://www.vestnesis.lv/ta/id/161649

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.538

Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumos Nr.1025 "Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās kompetenci"

Vēl šajā numurā

10.08.2007., Nr. 129

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 537

Pieņemts: 07.08.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.537

Rīgā 2007.gada 7.augustā (prot. Nr.44 24.§)
Alberta koledžas nolikums
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1 panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Alberta koledža" (turpmāk - koledža) ir privātpersonu (turpmāk - dibinātājs) dibināta komercsabiedrība, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
2. Koledžas nosaukums:

2.1. latviešu valodā - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Alberta koledža" (nosau­kuma saīsinājums - Alberta koledža);

2.2. angļu valodā - Alberta College, Limited.
3. Koledžas juridiskā adrese - Skolas iela 22-5, Rīga, Latvija.
4. Koledžas pārstāvības, koledžas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija studiju un pētniecības jautājumos ir koledžas padome (turpmāk - padome) un koledžas vadītājs (turpmāk - direktors). Direktors ir koledžas augstākā amatpersona.
5. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir sabiedrības izveidota valde (turpmāk - valde). Valdei ir visas sabiedrības statūtos un šajā nolikumā noteiktās tiesības un pienākumi.
6. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, devīze un himna.
7. Koledža var atvērt filiāles un dibināt biedrības.
II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi
8. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:

8.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas sociālo zinību, komerczinību un tiesību jomā;

8.2. īstenot izglītības procesu, veicināt studējošo personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

8.3. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
9. Koledžas uzdevumi ir šādi:

9.1. izstrādāt profesionālās studiju programmas atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem un organizēt to īstenošanu;

9.2. izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (kvalifikācijas darba) izstrādāšana un aizstāvēšana;

9.3. teorētiski un praktiski sagatavot kvalificētus, konkurētspējīgus speciālistus, ievērojot Latvijā esošo darba pieprasījumu un piedāvājumu;

9.4. nodrošināt studiju procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

9.5. veikt pētījumus atbilstoši studiju profilam un veicināt studentu zinātniskās pētniecības darbu;

9.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);

9.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;

9.8. piedalīties dažādu projektu izstrādē un īstenošanā un projektu konkursos, tai skaitā izglītības politikas veidošanas, izglītības satura, sabiedrības integrācijas, sabiedrisko attiecību, sabiedrības komunikācijas jomā;

9.9. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;

9.10. veikt saimniecisko darbību un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem.
III. Padome
10. Padomes vēlēšanas organizē valde. Pārstāvjus darbam padomē vēlē tikai personāla locekļi, aizklāti balsojot. Direktoru padomē iekļauj bez ievēlēšanas.
11. Padomes sastāvā ir 12 padomes locekļi:

11.1. direktors;

11.2. viens valdes loceklis;

11.3. četri akadēmiskā personāla pārstāvji (akadēmiskajos amatos ievēlētās personas);

11.4. divi vispārējā personāla pārstāvji;

11.5. divi studējošo pašpārvaldes pārstāvji;

11.6. divi pilnvaroti darba devēju un nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji atbilstoši studiju programmu specifikai.
12. Padome ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru, aizklāti balsojot. Padomes darbu vada padomes priekšsēdētājs. Direktors nevar būt padomes priekšsēdētājs. Padomes sēdes protokolē un lietvedību kārto sekretārs.
13. Pārstāvju un padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību nosaka nolikumā par padomes darbību. Valdes locekli padomē iekļauj ar valdes lēmumu, darba devēju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus padomē pēc valdes ierosinājuma iekļauj ar šo organizāciju lēmumu.
14. Padomes sastāvu un padomes darbības nolikumu apstiprina valde. Padomes pilnvaru laiks ir divi gadi.
15. Padome:

15.1. apstiprina studiju programmas;

15.2. apstiprina pētījumu un zinātniskās darbības virzienus;

15.3. sagatavo priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;

15.4. sagatavo priekšlikumus par koledžas struktūrvienību un filiāļu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina to nolikumus;

15.5. pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā;

15.6. pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina nolikumu par studiju kārtību koledžā un nolikumu par pārbaudījumu kārtību koledžā;

15.7. izstrādā koledžas iekšējās kārtības noteikumus;

15.8. pieņem direktora iesniegto koledžas darbības gada pārskatu;

15.9. atbalsta un sekmē studējošo paš­pārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu;

15.10. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;

15.11. izstrādā koledžas nolikumu un grozījumus tajā;

15.12. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

15.13. lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar šo nolikumu ir padomes kompetencē.
16. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora, valdes vai vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.
17. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz astoņi padomes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa vismaz trešdaļa no klātesošajiem padomes locekļiem. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
18. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Tās sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs, valdes loceklis un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
19. Lēmumi, kurus padome pieņēmusi stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos, stājas spēkā pēc to apstiprināšanas valdē.
20. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas padomes un apstiprināt to nolikumus.
21. Padomes locekli var atsaukt tā personāla grupas sapulce, kura padomes locekli ievēlējusi. Padomes locekļu atsaukšanas kārtību nosaka nolikumā par padomes darbību. Valdes locekli atsauc ar valdes lēmumu. Darba devēju vai nevalstiskas organizācijas pārstāvi pēc padomes vai organizācijas priekšlikuma atsauc ar šīs organizācijas lēmumu.
IV. Direktors
22. Direktoru pieņem darbā konkursa kārtībā. Konkursu organizē valde. Padome izvērtē kandidātus un izvirza piemērotāko kandidatūru apstiprināšanai. Kandidatūru apstiprina un direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba valde. Direktora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Direktoram nepieciešama augstākā izglītība un vismaz piecu gadu pedagoģiskā vai zinātniskā darba pieredze, kā arī vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā.
23. Direktors ir atbildīgs par koledžas darbību, īsteno koledžas administratīvo un saimniecisko vadību un ir koledžas oficiālais pārstāvis visās koledžas lietās.
24. Direktors:

24.1. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;

24.2. atbilstoši pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;

24.3. pēc saskaņošanas ar valdi nosaka amata vienību skaitu koledžā;

24.4. organizē akadēmiskā personāla un administratīvā personāla vēlēšanas;

24.5. iesniedz padomē un Izglītības un zinātnes ministrijā koledžas darbības gada pārskatu, kā arī nodrošina iespēju personālam iepazīties ar gada pārskatu un pārskata ievietošanu internetā;

24.6. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas speciālo iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētajā studiju programmā;

24.7. pilda citus šajos noteikumos noteiktos uzdevumus.
25. Direktoru atceļ no amata pēc padomes vai valdes ierosinājuma, ja direktora darbā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi koledžas darbības tiesiskuma nodrošināšanā. Kārtību, kādā koledžā ierosināma direktora atcelšana, nosaka nolikumā par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā.
V. Koledžas struktūrvienības un filiāles
26. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot struktūrvienības un filiāles.
27. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikumi. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.
28. Koledžas pamatstruktūrvienība izglītības un pētniecības darba veikšanai ir nodaļa. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības.
29. Nodaļa ir struktūrvienība, kas īsteno radniecīga profila pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas. Nodaļas uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt pētījumus un veicināt zinātniskās pētniecības darbu sadarbībā ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.
30. Nodaļā ir vismaz astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji, kas ieņem vēlētus amatus. Nodaļas vadītāju ievēlē saskaņā ar šo noteikumu 15.5.apakšpunktā minēto nolikumu.
31. Lēmumu par koledžas struktūrvienību un filiāļu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu pieņem valde.
VI. Koledžas personāls
32. Koledžas personālu (turpmāk - personāls) veido:

32.1. akadēmiskais personāls;

32.2. vispārējais personāls;

32.3. studējošie.
33. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem.
34. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties koledžas koleģiālo vadības institūciju sēdēs un tikt uzklausītam, kā arī iesniegt priekšlikumus par koledžas darbību.
35. Akadēmisko personālu veido:

35.1. docenti;

35.2. lektori;

35.3. asistenti.
36. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietojot to koledžas mājas lapā internetā.
37. Administratīvos amatus ieņem direktors, direktora vietnieki un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.
38. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu.
39. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.
40. Vēlēšanas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ir aizklātas. Pēc saskaņošanas ar valdi direktors ar ievēlēto personu slēdz darba līgumu uz ievēlēšanas laiku.
41. Akadēmisko personālu padome ievēlē uz sešiem gadiem.
42. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:

42.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;

42.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, apmeklēt metodiskos seminārus, iesaistīties zinātniskās pētniecības darbā;

42.3. ievērot profesionālās ētikas normas;

42.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

42.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.
43. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:

43.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros atbilstoši nolikumam par studiju kārtību un nolikumam par pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;

43.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

43.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

43.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt to īstenošanu;

43.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

43.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.
44. Personu uzņem koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām studējošo uzņemšanas prasībām un koledžas papildu prasībām.
45. Studējošā pienākums ir ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus.
46. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar tās izstrādāto un padomē apstiprināto nolikumu. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības, vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus jautājumos, kas skar studējošo intereses.
47. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju un jautājumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
48. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošajiem.
VII. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana
49. Izstrādāt un noteiktā kārtībā pieteikt studiju programmu var akadēmiskās struktūrvienības.
50. Studiju programmu un izmaiņas tajā apstiprina padome. Lēmumu par jaunu studiju programmu īstenošanas uzsākšanu un esošo izbeigšanu pieņem valde.
VIII. Iekšējo kārtību reglamentējošie dokumenti
51. Koledžas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus izdod direktors.
52. Koledžas struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu izdod struktūrvienības vadītājs, un tas stājas spēkā, kad minēto dokumentu ir apstiprinājis direktors.
IX. Koledžas starptautiskie sakari
53. Koledža ir tiesīga piedalīties starptautiskajā sadarbībā, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija, valsts, pašvaldību vai nevalstiskās organizācijas, kā arī veidot divpusējus (daudzpusējus) starptautiskos sakarus.
54. Koledža var uzaicināt citu valstu augstskolu mācībspēkus un speciālistus par viesdocētājiem vai vieslektoriem atsevišķu lekciju vai lekciju kursu nolasīšanai.
55. Koledža var organizēt personāla pieredzes apmaiņas braucienus uz ārvalstīm un Latvijā.
X. Koledžas finansējuma avoti
56. Koledžu finansē tās dibinātājs, ievērojot Ministru kabineta noteikto izglītības programmas īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo.
57. Studijas koledžā notiek par maksu. Studiju maksu un citu maksas pakalpojumu apmēru nosaka valde. Pēc saskaņošanas ar valdi studējošais koledžas noteiktajā kārtībā var tikt pilnībā vai daļēji atbrīvots no studiju maksas.
58. Koledžas finanšu resursus veido:

58.1. studiju maksa;

58.2. pašu ieņēmumi;

58.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;

58.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

58.5. banku un citu kredītiestāžu kredītlīdzekļi.
XI. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtība
59. Koledžas darbības tiesiskumu nodrošina direktors.
60. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.
61. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktors pieņem lēmumu par apstrīdēto koledžas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai koledžas amatpersonas faktisko rīcību. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
XII. Koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde
62. Koledžas nolikumu un grozījumus koledžas nolikumā izstrādā padome. Nolikuma un nolikuma grozījumu projektu saskaņo ar valdi.
63. Priekšlikumus par grozījumiem koledžas nolikumā komisijai var iesniegt direktors, padomes locekļi, studējošo pašpārvalde, struktūrvienību vadītāji, kā arī viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita.
XIII. Koledžas reorganizācija un likvidācija
64. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc valdes ierosinājuma pieņem dibinātājs.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!