Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par kultūru kā sabiedrības saliedēšanās stūrakmeni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.10.1999., Nr. 325/327 (1785/1787) https://vestnesis.lv/ta/id/16167

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Notāru, tiesu ziņas

Vēl šajā numurā

05.10.1999., Nr. 325/327 (1785/1787)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par kultūru kā sabiedrības saliedēšanās stūrakmeni

Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrs, Latvijas Kultūras ministrija un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts 28.septembrī viesnīcas "Konventa sēta" Georga zālē rīkoja semināru "Nacionālo minoritāšu kultūras autonomijas jaunā modeļa veidošanās Latvijā". Tajā piedalījās arī Tieslietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, Saeimas deputāti, Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas un vairāku citu organizāciju un institūciju pārstāvji. Konferenci vadīja EP Informācijas un dokumentācijas centra direktors Uldis Krastiņš.

Par Latvijas kultūrpolitiku un uzdevumiem vienotas kultūrtelpas veidošanā referēja Kultūras ministrijas Kultūras politikas departamenta direktore Vija Virtmane. Viņa atgādināja pazīstamo sentenci, kas sasaucas ar Evanģēliju: "Kultūra var būt stūrakmens, ko namdaris ieliek stipras ēkas pamatos, bet tā var būt arī klupšanas akmens, kas novirza no ceļa." Tāpēc ļoti svarīgi ir darīt visu, lai kultūra kļūtu par to pozitīvo kopīgo pamatu, uz kura sekmīgi varētu noritēt sabiedrības integrācijas process.

Par nacionālo kultūras biedrību darbību stāstīja Latvijas televīzijas programmu vadītāja Irina Vinnika, kas plašai sabiedrībai pazīstama arī kā mazākumtautību kultūras svētku "Latvijas vainags" un "Zelta kamolītis" krustmāte. Par mazākumtautību skolu piedalīšanos kultūras dzīvē referēja pedagoģe Evija Papule, kas Vispārējas izglītības departamentā vada tikko nodibināto Integrācijas nodaļu. Viņa vienpadsmit gadus bijusi LU docētāja, astoņus gadus strādājusi krievu mācībvalodas skolās un jau piecpadsmit gadus māca latviešu valodu cittautiešiem — gan krieviem un ukraiņiem, gan norvēģiem, zviedriem un dāņiem. Šī prakse devusi pārliecību, ka valoda ir ļoti svarīgs integrācijas garants, taču tikai viens šī sarežģītā procesa aspekts.

Par kievu nacionālās kultūras autonomijas principiem runāja Latvijas Krievu sabiedriskās savienības prezidents Sergejs Mirskis. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Leo Dribins, kas bija viens no galvenajiem konferences iniciatoriem, atgādināja, ka tieši kultūras sfēra ir tā, kur daudz vieglāk nekā politikā vai sociālo tiesību jomā iespējams sekmīgi sadarboties. Kultūrā latviešu, krievu, poļu, ebreju un visu citu Latvijā dzīvojošo tautu intereses sakrīt. Tieši kultūras tiesības apliecina cilvēka tiesības uz identitāti. Un jānovērš jebkādas aizdomas, ka integrācijas programma varētu paredzēt kādu tiešu vai netiešu, atklātu vai slēptu, pilnīgu vai daļēju asimilāciju. Latvija attīstās kā multikulturāla valsts, kurā ikviena tauta var saglabāt savu valodu, kultūru, tradīcijas un reliģiju.

Referenti pieskārās arī Eiropas Padomē 1995.gadā parakstītajai Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Eiropas Padomē tā stājusies spēkā 1998.gada 1.februārī. Kaut arī Saeima to vēl nav ratificējusi, Latvijai kā EP dalībvalstij šis dokuments ir ļoti nozīmīgs. Plašāk to analizēja Dr.Ineta Ziemele, Eiropas Padomes Cilvēktiesību direktorāta programmu padomniece (Strasbūrā).

Šodien publicējam Irinas Vinnikas runu. Redakcijas rīcībā ir arī citu konferencē nolasīto referātu teksti vai tēzes.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!