Šonedēļ žurnālā “Komersanta Vēstnesis”:

• Ja kādam mājās vēl nav interneta, tad pastkastē noteikti ir vismaz piedāvājums to ierīkot. Statistiķi saskaitījuši, ka internets ir pusē Latvijas mājsaimniecību. Tas gan nav rādītājs, ar ko lepni skrieties salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Svarīgākais jau, vai internets mums palīdz nokārtot lietas (biznesā, pašvaldībā) un ērti justies sabiedrībā. Nebūs tā, ka internetu lietos visi. Tāpēc nav slikti tiem, kam internets ir. “Komersanta Vēstneša” lasītājiem jau pazīstamais jaunais uzņēmējs Arnis Puškeiris rakstā “Kā neapjukt neierobežotājā interneta iespēju pasaulē” iedrošina būt izlēmīgiem plašajā klāstā, nezināmās lietas noskaidrot internetā pieejamajās enciklopēdijās un terminu vārdnīcās. Bet tiem, kas visu laiku pavada tikai virtuālā vidē, iesaka jauku padomu: neviens saziņas palīglīdzeklis neatsver sarunu klātienē pie kafijas tases.

• Nepietiek naudas, zināšanu un informācijas – šos trīs komercdarbības sākšanas šķēršļus visbiežāk nosaukuši Valmieras rajona uzņēmēji. Vidzemes augstskolas veiktajā pētījumā izdibinātais un uzkrātā informācija būšot noderīga, lai plānotu attīstības procesu rajona uzņēmumos un pašvaldībās, uzskata pētnieki. Pašvaldībā lēš, ka šā darba praktiskais pielietojums būs atkarīgs no tā, kā pētījuma veicēji spēs sadarboties ar visām uzņēmējdarbības vidi veidojošajām pusēm – uzņēmējiem, darba ņēmējiem, skolēniem, studentiem un pašvaldībām.

• Pārāk liela darba slodze, atbildības nasta, lielas prasības un ne vienmēr tām atbilstošs atalgojums pat darbiniekus ar dzelzs nerviem var izsist no līdzsvara. Sociālās psiholoģijas teorētiķi emocionālo izsīkumu raksturo kā profesionālo izdegšanu. Kā pret to noturēties? Ir padomi, kā pasargāt darbiniekus, un der ieklausīties atziņās, kā pasargāt sevi. “Ja jums ļoti gribas kādam palīdzēt, uzdodiet sev jautājumu: vai patiešām tas viņam ir vajadzīgs” – lūk, viens no priekšlikumiem, ko psihologi iesaka cilvēkiem, kuri darbā sevi sadedzina.

• Latvija ļoti lēnām sāk izprast cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīvi un vēlmi iekļauties sabiedrībā. Mūsu valstī ir vairāk nekā 100 000 cilvēku ar dažādu veidu invaliditāti. Daudzi no viņiem vēlas strādāt. Taču strādā tikai 8–10%. Apvienības “Apeirons” projektu vadītājs Kārlis Viša uzrunā darba devējus. Ja uzņēmējs vēlas pieņemt darbā cilvēku ar invaliditāti, ir jānoskaidro dažāda informācija, jākonsultējas ar valsts dienestiem, kas arī var sniegt padomu un palīdzību. Tātad – atbildīgi jāsagatavo darba vieta jaunajam kolēģim.

• Latvijā pieejami ievērojami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi invalīdu sociālajai integrācijai. Varbūt daždien šķiet, ka miljoni aizplūst kā smiltīs. Projektu darbu vadītāji atklāj, ka lielā mērā naudas iespēju izmantošana atkarīga no pašu aktīvas rīcības, arī pašvaldību ieinteresētības.

• Biznesa idejas rodas dažādās situācijās. Uzņēmējs Jānis Ķirsis iecerējis projektu sociālajā jomā. Viņa plānos ir Rīgā, netālu no Ķīšezera, izveidot senioru mītni. Ja viss veiksies, kā iecerēts, pēc gadiem trim četriem šajā aprūpes kompleksā “Saules ieleja” vecumdienas varēs vadīt vairāki simti cilvēku. J.Ķirsis “Biznesa kāpnēs” stāsta, kāpēc projektam izraudzīts šāds virziens, kādas pašreiz ir problēmas un kas vēl nepieciešams, lai projektu īstenotu un pansionāts veidotos tāds, kā paredzēts.

“Komersanta Vēstneša” redakcija