Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta sēdē

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets (MK) 14.augusta sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 349 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 11 viņu nepilngadīgie bērni.

No 338 pilsonības pretendentiem 64% ir krievi, 12% ukraiņi, 11% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

28% pilsonības pretendentu ir pamata, 48% – vidējā, 23% – augstākā izglītība.

Rīkojuma projektā ir iekļauti 338 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai un 11 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 125 523 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 4563 personas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

EM: Par slēpotāju trasēs uzstādīto cilvēku pacēlāju tehniskās uzraudzības kārtību

14.augustā Ministru kabineta sēdē akceptēja Ekonomikas ministrijas sagatavotos MK noteikumu projektus “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra noteikumos Nr.384 “Noteikumi par bīstamajām iekārtām”” un “Trošu ceļu iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība”.

Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra noteikumos Nr.384 “Noteikumi par bīstamajām iekārtām” nepieciešami, lai būtu iespējams veikt slēpotāju trasēs uzstādīto cilvēku celšanai paredzēto pacēlāju tehnisko uzraudzību. Lai nodrošinātu visu cilvēku pārvadāšanai izmantojamo trošu ceļu iekārtu drošu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi nekaitīgu lietošanu, noteikumu projektā aizstātas trošu gaisa piekarceļu ar kabīni (vagonu) pasažieriem iekārtas ar cilvēku pārvadāšanai izmantojamām trošu ceļu iekārtām.

Ņemot vērā slēpotāju trasēs uzstādīto pacēlāju skaita pieaugumu pēdējos gados, lai nodrošinātu to atbilstošu tehnisko uzraudzību, paralēli šim MK noteikumu projektam Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi arī Ministru kabineta noteikumu projektu “Trošu ceļu iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība”.

Noteikumu projektā “Trošu ceļu iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība” paredzēts, ka slēpotāju trasēs uzstādītajiem pacēlājiem būs jāveic regulāras tehniskās pārbaudes, līdz ar to trošu ceļu iekārtu ekspluatācijas izmaksas varētu pieaugt vidēji vienam pacēlājam par 100 latiem gadā, sākot ar 2009.gadu.

Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu konsultācijas ir notikušas ar Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Neatkarīgo inženiertehnisko speciālistu asociāciju “NISA”. Šobrīd nav statistikas par negadījumiem, kas saistīti ar slēpošanas trašu pacēlāju izmantošanu, jo nav normatīvo aktu, kuros būtu noteikta šādu negadījumu fiksēšana.

EM: Par preču pārkraušanas un uzglabāšanas pieļaujamajām zuduma normām

14.augustā Ministru kabineta sēdē akceptēja Ekonomikas ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par preču pārkraušanas un uzglabāšanas procesā pieļaujamām zuduma normām”.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu vienotas prasības preču pārkraušanas un uzglabāšanas procesā pieļaujamām zuduma normām. Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā piemēro muitas kontrolei pakļauto preču pārkraušanas un uzglabāšanas procesā radušās pieļaujamās zuduma normas, kas piemērojamas, veicot muitas maksājumu aprēķināšanu.

Ministru kabineta noteikumu projekts ir ļoti būtisks uzņēmējsabiedrībām, kuras veic uzņēmējdarbību, kas saistīta ar preču transportēšanu, pārkraušanu, izkraušanu muitas procedūrās – izvešanas un laišanas brīvā apgrozībā piemērošanas gadījumos, jo preču zuduma normu neesamība muitas iestādēm apgrūtina lēmuma pieņemšanu konflikta situācijas gadījumos.

Ministru kabineta noteikumu projekts attieksies uz visiem šo MK noteikumu pielikumā ietvertajiem preču veidiem un to attiecīgajām preču daļām, kuras ir zudušas uzglabāšanas, kas saistīta ar fizikāli ķīmiskajiem un meteoroloģiskajiem faktoriem, pārkraušanas, t.sk. preču pārvietošanas procesa laikā, ciktāl citu normatīvo aktu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi. Pieļaujamās zuduma normas attiecina uz katru preču pārkraušanu (tai skaitā tehnoloģisko transportēšanu) un uzglabāšanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par rīcības plānu Eiropas Savienības fondu apguves pamatproblēmu risināšanai

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks 14.augustā MK sēdē iepazīstināja valdību ar divām pašreiz galvenajām problēmām ES fondu apguvē – aizkavēto fondu finansējuma atgūšanu atsevišķās nozarēs un strauji augošajām sadārdzinājuma tendencēm ES fondu projektos. Ministrs ir izstrādājis un piedāvā valdībai rīcības plānu šo pamatproblēmu risināšanai.

N.Broks uzsver, ka pastiprināta uzmanība pievēršama atsevišķās nozarēs aizkavētai ES fondu projektos iztērēto valsts budžeta līdzekļu atgūšanai valsts budžetā no ES budžeta. Tas pašreiz rada draudus, ka šogad valsts budžetā neizdosies pilnībā atgūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) 2005.gada finansējumu vairāku miljonu latu apmērā.

Kā risinājumu ministrs piedāvā valdībai noteikt pastiprinātu kontroli atbildīgajiem ministriem, kuriem līdz 15.septembrim jāveic nepieciešamie pasākumi, nodrošinot savu padotības nozaru ERAF un ESF finansējuma aizkavēto pieprasījumu iesniegšanu, lai tos laikus varētu iesniegt Eiropas Komisijā (EK) un tādējādi novērstu risku pazaudēt ES fondu finansējumu.

Otra būtiska problēma, kurai ministrs piedāvā apstiprināt nekavējošu risinājumu valdībai, ir projektu īstenošanā konstatētais sadārdzinājums, kas atsevišķos gadījumos ir palielinājis projekta izmaksas par 50–100%. Lai šīs tendences neturpinātos arī nākamajā ES fondu periodā no 2007. līdz 2013. gadam, N.Broks uzskata, ka paaugstinātas inflācijas apstākļos šis jautājums ir steidzami jārisina arī Ministru kabineta līmenī. Ministrs uzskata, ka pašreiz nav pieņemama automātiska sadārdzinājumu akceptēšana ES fondu projektos, jo tas radītu arī nevēlamas sekas tautsaimniecībā kopumā. Lai risinātu sadārdzinājuma problēmu, N.Broks aicina atbildīgos ministrus iesniegt valdībā pārskatus par papildu izmaksām uzsāktajos ES fondu projektos un nesākt jaunus projektus pirms valdības lēmuma un sistemātiska izvērtējuma par papildu valsts budžeta finansējumu projektu pabeigšanai. Savukārt jaunajā plānošanas periodā N.Broks piedāvā nodrošināt ekonomiski pamatotu projektu atlasi, paredzēt projektu apstiprināšanu un īstenošanu vairākos posmos, izstrādāt līguma cenu indeksācijas mehānismu u.c.

Īpašu uzdevumu ministrs arī apņemas izlases kārtā nodrošināt neatkarīgu sadārdzinājuma novērtējumu un nodrošināt darbinieku apmācību par izmaksu-ieguvumu analīzi, kā arī kopā ar citām dalībvalstīm līdz gada beigām vērsties Eiropas Komisijā par sadārdzinājuma problēmas iespējamajiem risinājumiem.

FM: Par Latvijas nostāju divās Eiropas Komisijas pārkāpumu lietās

Ministru kabinets 14.augustā apstiprināja divas Latvijas Republikas oficiālās nostājas par Eiropas Komisijas argumentētajiem paziņojumiem pārkāpumu lietās, kas skar Finanšu ministrijas kompetences jomas. Abās pārkāpuma lietās Latvija paskaidro, ka direktīvu prasības ir daļēji ieviestas, bet pilnībā tās tiks ieviestas līdz ar Saeimā pirmajā lasījumā izskatīto grozījumu Finanšu instrumentu tirgus likumā galīgo pieņemšanu.

Eiropas Komisijas (EK) 2007.gada 27.jūnija argumentētais paziņojums pārkāpuma lietā Nr.2007/0446 norāda, ka Latvija nav pilnībā ieviesusi 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, prasības.

Savukārt EK 2007.gada 27.jūnija argumentētais paziņojums pārkāpuma lietā Nr.2007/0451 norāda, ka Latvija ir ieviesusi visas 2006.gada 10.augusta Direktīvas 2006/73/EK, ar ko īsteno Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem, prasības.

Latvija norāda, ka daļēji šo abu direktīvu prasības ir ieviestas (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.63 “Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumi”), savukārt pārējās tiks ieviestas, tiklīdz Saeimā tiks pēdējā lasījumā pieņemti iesniegtie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (pirmajā lasījumā tie pieņemti 2007.gada 21.jūnijā).

Turklāt direktīva paredz, ka tās spēkā stāšanās laiks, lai tirgus dalībnieku būtu iepazinušies ar direktīvas prasībām, ir tikai 2007.gada 1.novembris, bet Latvija jau likumprojekta izstrādes gaitā ir konsultējusies ar finanšu tirgus dalībniekiem, tādējādi tiem nebūs nepieciešami vairāki mēneši, kā tas noteikts direktīvā, lai sagatavotos minēto prasību ievērošanai.

Valdība apstiprināja abas Latvijas oficiālās nostājas un uzdeva Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā tās iesniegt Eiropas Komisijai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par noteikumu projektu “Kosmetoloģijas koledžas nolikums”

14.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais MK noteikumu projekts “Kosmetoloģijas koledžas nolikums”. Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Kosmetoloģijas koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprinājusi IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Kosmetoloģijas koledžas nolikums”.

MK noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu, tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus, pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu, akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus, studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību, struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību, iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību, koledžas finansējuma avotus, nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību, koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Noteikumu projekts attiecināms uz augstākās izglītības un zinātnes attīstības politikas jomu. Šā normatīvā akta ieviešanai papildu līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par pensiju pārklāšanās gadījumiem

Lai novērstu pensiju pārklāšanās gadījumus, 14.augustā valdībā apstiprināts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais līgumprojekts starp Latviju un Igauniju.

Tas paredz novērst apdrošināšanas periodu pārklāšanos gadījumos, kad Latvija un Igaunija, piešķirot pensiju saviem pilsoņiem, ņem vērā vienu un to pašu bijušajā PSRS teritorijā uzkrāto apdrošināšanas laika periodu.

Šobrīd, ja cilvēks ir strādājis gan Latvijā, gan Igaunijā un arī kādās citās bijušās PSRS republikās, viņam pensiju piešķir abas minētās valstis, turklāt abas valstis apdrošināšanas stāžā ieskaita arī citās bijušās PSRS republikās uzkrātos apdrošināšanas periodus līdz 1991.gadam. Tādējādi cilvēks saņem pensiju par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem no divām valstīm.

Savukārt LM izstrādātais Latvijas un Igaunijas līgums paredz, ka bijušās PSRS apdrošināšanas periodus ņem vērā tikai tā valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem kopējais uzkrātais apdrošināšanas periods ir garāks. Savukārt, ja šis periods abās valstīs ir bijis vienāds, tad bijušās PSRS apdrošināšanas periodus ņem vērā tā valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem persona pēdējoreiz apdrošināta.

Piemēram, Latvijā cilvēks ir nostrādājis 14 gadus, Igaunijā 11 gadus un kādā no bijušajām PSRS teritorijām (izņemot Latviju un Igauniju) trīs gadus. Atbilstoši izstrādātajam līgumam, šos trīs gadus, piešķirot pensiju, ņems vērā Latvija, jo tajā cilvēka kopējais uzkrātais apdrošināšanas periods ir garāks.

Līgumu paredzēts parakstīt šogad. Līguma izpildi nodrošinās abu valstu atbildīgās institūcijas.

Tuvākajā laikā līgumu par PSRS republikās uzkrāto apdrošināšanas periodu pārskaitīšanu plānots slēgt arī ar Lietuvu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par “Latvijas Pasta” problēmu risināšanu

14.augustā Ministru kabinetā izskatīja un atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas Pasts” (LP) izstrādāto priekšlikumu par turpmāko LP attīstību. Atbalstītais variants paredz preses izdevumu piegādes iekļaušanu universālajā pasta pakalpojumā un LP veikto funkciju apjoma paplašināšanu. Iekļaujot preses izdevumu piegādi universālajā pasta pakalpojumā, tam tiek noteikts vienots tarifs un izveidots universālā pasta pakalpojumu zaudējumu finansēšanas fonds, kas sāktu darboties 2008.gada 1.janvārī.

No šā fonda pakalpojuma sniedzējam kompensētu zaudējumus, kas rastos, sniedzot universālo pasta pakalpojumu. Jāuzsver, ka tādā veidā tiktu dotēts pakalpojums, nevis konkrēts uzņēmums. Vienotā tarifa formulu un finansēšanas modeli uzdots izstrādāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

Lai samazinātu abonētās preses piegādes radītos zaudējumus un līdz ar to arī paredzamo zaudējumu kompensācijas apjomus, no 2008.gada 1.janvāra LP palielinās preses izdevumu piegādes cenu, tā atbildīs formulai – ikgadējais inflācijas indekss, kam pieskaitīti 5%. Šādam tarifu pieaugumam piekrīt arī preses izdevēji.

Valdība konceptuāli atbalstīja arī LP veikto funkciju paplašināšanu, piedāvājot pasta nodaļās arī bankas, mazumtirdzniecības (veikala) u.c. pakalpojumus, lai nodrošinātu pasta nodaļu rentabilitāti un saglabātu iespējami plašu nodaļu tīklu.

Savukārt tālākās sarunas saistībā ar pastnieku algu palielināšanu risināsies starp LP, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrību un LP darbinieku arodbiedrību.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas infrastruktūras attīstību

14.augustā Ministru kabinets (MK) izskatīja un pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas problēmu risinājumu infrastruktūras attīstībai.

Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas vienotajā informatīvajā ziņojumā ietverta informācija par infrastruktūras projektiem (tuvākajiem trīs gadiem), nepieciešamo finansējumu un tā avotiem, kas saistīti ar Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas problēmu risināšanu. Ziņojumā norādīts plānotais finansējums no valsts budžeta, ES fondiem, kā arī no citiem avotiem. Kā papildu informācija norādīti tie prioritārie infrastruktūras projekti, kuriem nav paredzēts finansējums.

Kopējās prognozētās izmaksas Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas problēmu risināšanai Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas vajadzībām 2007.–2010.gadam ir 307 653 541 lats, tai skaitā no ES struktūrfondiem 153 900 000 latu. Kopējais no valsts budžeta papildus nepieciešamais finansējums ir 130 130 370 lati.

Satiksmes ministrija informatīvajā ziņojumā norādījusi, ka prognozētās kopējās izmaksas, kas nepieciešamas pierobežas ceļu tīkla attīstībai (ceļu rekonstrukcija, būvniecība, stāvlaukumu izveide) ir 249 800 000 latu, no tiem 153 900 000 latu ir ES struktūrfondu finansējums, bet 95 900 000 latu ir nepieciešamā summa no valsts budžeta.

Finanšu ministrijas kompetencē esošā pasākuma “Robežkontroles punktu rekonstrukcija un būvniecība uz Eiropas Savienības ārējās robežas”, kas paredz robežkontroles punktu (RKP) modernizāciju un dažādu muitas kontroles iekārtu iegādi, paredzamais finansējums ir 38 448 171 lats, papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta veido 14 825 000 latu.

Iekšlietu ministrija lūdz piešķirt 19 405 370 latus, lai varētu īstenot projektus, kam līdz šim nav piešķirts finansējums – RKP vienotās videonovērošanas sistēmas izveidei, RKP transportlīdzekļu valsts numurzīmju atpazīšanas videosistēmu izveidošanai, sensoru žogu tehniskās apsardzības un kontroles sistēmas izveidei un citiem projektiem.

Finanšu ministrijas (konkrētāk – Valsts ieņēmumu dienesta) kompetencē ir organizēt Terehovas, Grebņevas un Vientuļu RKP modernizāciju un būvniecību.

Pēc Satiksmes ministrijas pilnvarojuma VAS “Latvijas Valsts ceļi” bija jāsagatavo kravu autotransporta stāvlaukumu izbūves tehniskās prasības un jārīko iepirkuma konkurss, kurš jau ir beidzies, un turpinās sarunu procedūra.

Jāatzīmē, ka šis ir sarežģīts process un prasa daudz laika, lai ar privātajiem uzņēmumiem varētu vienoties par valstij izdevīgāko risinājumu. Plānots, ka stāvlaukumu pirmo kārtu pieņems ekspluatācijā šī gada rudenī.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” līdz 2009.gadam plāno realizēt vairākus projektus autoceļu infrastruktūras modernizācijai virzienā uz Latvijas–Krievijas robežu.

SM: Par atlaižu piešķiršanu jaunajiem avioreisiem

14.augustā valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas iniciatīvu piešķirt atlaides aviopārvadātājiem jaunajos maršrutos. Tiesa, vienošanās tika panākta par mazāku atlaižu apjomu – 40%, nekā sākotnēji prasīts.

Atlaižu piešķiršana pārvadātājiem jaunajos maršrutos dos labākus rezultātus, ja tiks ieviesta tūrisma sezonas laikā, tāpēc šis jautājums valdībā tika virzīts steidzamības kārtībā.

Jau vēstīts, ka Satiksmes ministrija rosināja pirmos divus gadus jebkuram pārvadātājam, kas atklās jaunus regulāros lidojumus, piešķirt 50% atlaidi maksai par “Latvijas Gaisa satiksmes” un lidostas “Rīga” sniegtajiem pakalpojumiem.

Tiem pārvadātājiem, kas sāks jaunus regulāros lidojumus uz un no lidostas “Rīga” maršrutos, kuros atklāšanas laikā lidojumi netika veikti, minētā atlaide būtu jāpiešķir maksai par a/s “Latvijas Gaisa satiksme” sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem un maksai par lidostas “Rīga” sniegtajiem pakalpojumiem – maksai par skrejceļu izmantošanu, peronu stāvvietu lietošanu, drošības pasākumiem un citiem.

“Grozījumi sekmēs jaunu aviokompāniju piesaistīšanu lidostai “Rīga”. Tas ir veiksmīgs risinājums, lai jaunās aviokompānijas pirmajos darbības gados spētu nostiprināties un atklāt jaunus maršrutus. Ieguvēji būs gan lidosta, gan Latvijas iedzīvotāji, jo tas radīs plašākas iespējas nokļūt jaunos ceļojumu galamērķos, gan arī valsts, jo attīstīties tūrisms,” iniciatīvu piešķirt atlaides iepriekš pamatoja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Maksas atvieglojumu iecerēts piemērot tikai jaunajiem, nevis visiem konkrētā pārvadātāja veiktajiem maršrutiem. Turklāt atlaide attiektos tikai uz tām aviokompānijām, kurām tā šobrīd nepārsniedz 50% no šo pakalpojumu bāzes vērtības.

Atlaižu piešķiršanu paredz Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumos Nr.991 “Kārtība, kādā nosakāma maksa par aeronavigācijas un valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pakalpojumiem, un maksas sadales kārtība”.

Minētie grozījumi vēl ir jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. Tāpat jāņem vērā Konkurences padomes izteiktie iebildumi.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par konkursu Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatam

Jau drīzumā tiks izsludināts atklāts konkurss Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneša amatam, paredz 14.augustā pieņemtais valdības lēmums par konkursa izsludināšanu un tiesneša amata pretendentu atlases komisijas apstiprināšanu.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2007.gada oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas laikā tiek plānota ECT tiesnešu kandidatūru apstiprināšana.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izveidota, lai nodrošinātu, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstis ievēro saistības, kuras tās uzņēmušās, pievienojoties minētajai konvencijai. ECT darbojas pastāvīgi, un tās tiesnešu skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

Saskaņā ar konvenciju par tiesnešiem var būt personas ar augstām morālām īpašībām, atbilstoši kvalificētas, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai arī autoritatīvi juristi. Konvencijā noteikts, ka tiesnešus ievēlē Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja no katras dalībvalsts ar balsu vairākumu no dalībvalsts piedāvātā triju kandidātu saraksta.

Konvencija neparedz kritērijus attiecībā uz kārtību, kādā dalībvalstis nominē savu triju kandidātu sarakstu. Parlamentārā asambleja rekomendācijās norāda, ka dalībvalstīm vajadzētu specializētās avīzēs ievietot sludinājumu, lai iegūtu plašāku kandidātu loku, ir norādītas kandidātu dzīves aprakstu (Curriculum vitae) prasības, kā arī tiek rekomendēts kandidātu sarakstā neiekļaut kandidātus prioritārā secībā.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, vakances gadījumā Cilvēktiesību ģenerālais direktorāts (Directorate General for Human Rights) lūdz katrai dalībvalstij noteiktā laikā iesniegt trīs tiesnešu kandidātu sarakstu. Pēc šāda uzaicinājuma saņemšanas valsts izvirza trīs kandidātus, kā arī iesniedz katra kandidāta dzīves aprakstu. Cilvēktiesību ģenerālais direktorāts izvērtē katra kandidāta dzīves aprakstu. Šajā izvērtēšanā galvenokārt tiek pārbaudīta kandidātu formālā atbilstība, piemēram, valodu zināšanas. Pēc tam kandidātu sarakstu kopā ar dzīves aprakstu iesniedz Ministru komitejai, kura ir pilnvarota šos sarakstus pārskatīt. Teorētiski Ministru komiteja var lūgt dalībvalstis izskaidrot savu atlases procedūru, taču tas tiek darīts ļoti reti. Praktiski kandidātus izvērtē Parlamentārās asamblejas Tiesnešu vēlēšanu apakškomiteja. Tā var izstrādāt savas rekomendācijas attiecībā uz kandidātu atbilstību, kas pēc būtības var mainīt kandidātu vietu sarakstā, kuru sākotnēji norādīja un iesniedza dalībvalsts. Apakškomiteja dažos gadījumos ir rekomendējusi Parlamentārajai asamblejai noraidīt visus sarakstā iekļautos kandidātus. Tiesnešu ievēlēšanu veic Parlamentārā asambleja.

Kā norāda TM, ņemot vērā ECT tiesneša kandidāta izvirzīšanas nozīmību, atlases komisija jāveido ar Ministru kabineta rīkojumu.

14.augustā valdības apstiprināto pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs TM parlamentārā sekretāre Baiba Broka. Komisijas sastāvā būs Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede, Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos Laila Medina, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Komisijas sekretāre būs Tieslietu ministrijas Personālvadības nodaļas juriskonsulte Līva Liepiņa.

Saskaņā ar valdības lēmumu TM jāizstrādā ECT tiesneša amata pretendentu atklāta konkursa nolikums, kurš jāapstiprina minētajai komisijai. Savukārt pretendentu vērtēšanas komisijai līdz šā gada 10.oktobrim jāiesniedz Ministru kabinetā triju konkursā izvēlēto ECT tiesneša amata kandidātu saraksts.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kritērijiem

Valdība 14.augustā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību”. Noteikumi izstrādāti saskaņā ar grozījumiem Ciltsdarba likumā.

Dokumentā noteikti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēta šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstība piešķiramajam statusam. Savukārt šo organizācijas statusu piešķir Ciltsdarba valsts inspekcijas izveidota komisija, kuras sastāvā iekļauj ZM un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvi.

Tāpat normatīvajā aktā ir noteikts, kādi nepieciešamie dokumenti ir jāiesniedz komisijai vērtēšanai. Savukārt komisija mēneša laikā izvērtēs organizācijas atbilstību kritērijiem un pieņems lēmumu piešķirt vai nepiešķirt šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMSILS: Par nostāju Eiropas Komisijā par vienādas attieksmes principu

Lai sniegtu atbildi Eiropas Komisijai (EK) par Padomes Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, pieņemšanu, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta sagatavoto atbildi 14.augustā pieņēma Ministru kabinets.

Sekretariāts informē EK, ka ir pieņemti Direktīvas 2000/43/EK pārņemšanu veicinošie likumi “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un “Grozījumi Krimināllikumā”, kuri nosaka atbildību par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu.

Lai pilnībā pārņemtu minēto direktīvu, Saeimā vēl jāpieņem divi likumprojekti – “Grozījumi Civillikumā” un “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Grozījumi “Civillikumā” paredz aizliegt atšķirīgu attieksmi privāto tiesību jomā, kad tiek publiski piedāvāta prece vai pakalpojums, vai taisot tiesisku darījumu, kas saistīts ar šādas preses pirkšanu vai pakalpojuma sniegšanu, kā arī tiek ieviests pierādīšanas, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas nav pārkāpts, pienākums. Saeimā par šo likumprojektu ir notikušas diskusijas, vai šie grozījumi “Civillikumā” neapdraud līgumu slēgšanas brīvību un nebūtu aizstājami ar citu normatīvo aktu grozījumiem.

Savukārt grozījumus “Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ir izstrādājusi Labklājības ministrija, un tie šā gada 26.jūlijā tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie nodrošina Direktīvas Nr.2000/43/ EK normu pārņemšanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, aizliedzot atšķirīgu attieksmi, piedāvājot vai pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts