Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 6.oktobrī

— Kad beidzās balsstiesīgo pilsoņu parakstu skaitīšana?

— Centrālās vēlēšanu komisijas galvenais uzdevums bija iegūt un apkopot visus parakstu vākšanas rezultātus, tos saņemot gan no lielajām pilsētām, gan no pagastiem. 5.oktobrī tikai dažas minūtes pirms vienpadsmitiem — vēlu vakarā — pienāca pēdējie precizētie skaitļi no Rīgas. Līdz ar to noskaidrojām, ka Latvijā gandrīz 185 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par grozījumu likumā "Par valsts pensijām" atcelšanu.

Mums jāņem vērā arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu viedoklis. 3.oktobrī to skaits, saskaņā ar reģistrācijas datiem, bija 29 930, no tiem parakstījušies ir 104 cilvēki. Tas ir vairāk nekā desmit reizes mazāks skaits, salīdzinot ar iepriekšējo — 1998.gadā notikušo — parakstīšanos par referenduma sarīkošanu.

Šobrīd sarēķināts, ka par grozījumu likumā "Par valsts pensijām" atcelšanu ir parakstījušies 184 606 pilsoņi, t.i., 13,76 procenti no iespējamo Saeimas vēlētāju skaita. Tiesa, pagaidām vēl nav saņemta informācija no Austrijas, Izraēlas, Polijas, Somijas, Spānijas, Ukrainas, no mūsu konsulātiem Vitebskā, Melburnā un Brazīlijas lielpilsētas Sanpaulu.

— Kad kļūs zināms oficiālais parakstītāju skaits?

— Paredzēts, ka oficiālie rezultāti varētu tikt apstiprināti Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē pirmdien, 11.oktobrī, pēcpusdienā. Nākamās dienas "Latvijas Vēstneša" numurā — 12.oktobrī — tie būtu oficiāli izsludināmi. Tieši divi mēneši būs pagājuši, kopš tika paziņots par likuma par grozījumiem likumā par valsts pensijām spēkā stāšanos apturēšanu.

Pēc parakstīšanas rezultātu izsludināšanas "Latvijas Vēstnesī" mums trīs dienu laikā būs jānosaka tautas nobalsošanas jeb referenduma datums, kā arī jānoformulē tautas nobalsošanai paredzamais jautājums. Teorētiski iznāk tā, ka tautas nobalsošana jeb referendums var notikt ne agrāk kā 12.novembrī un ne vēlāk kā 15.decembrī.

— Vai vēlētāju parakstīšanās gaitā kopš 5.septembra ir bijuši arī kādi likuma pārkāpumi vai sarežģījumi?

— Negatīvās nianses es gribētu sadalīt divās daļās.

Viena daļa ir sūdzības un protesti par likuma pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt parakstu vākšanas procedūru. Esmu dzirdējis, ka it kā esot sastādīti un izplatīti protesti, tomēr līdz šim — 6.oktobra pusdienlaikam — neesmu saņēmis nevienu rakstisku vai oficiālu protestu. Līdz ar to nevaram runāt par kaut kādiem protestiem vai neapmierinātības izpausmēm.

Parakstu vākšanas procesā bija iesaistīti gandrīz 2700 cilvēku. Un tāpēc ikdienas darbā atklājās problēmas, ko neviens likums vai instrukcija nevar paredzēt. Dažkārt parakstu reģistrētājs ir vadījies no labākās gribas principiem, bet ne vienmēr tas ir izrādījies gluži pareizi, ievērojot it visas formalitātes. Bet parasti šādos gadījumos pilsoņi paši ir vērsušies pie vietējās vai Centrālās vēlēšanu komisijas. Visi sarežģījumi aizvien tika nokārtoti. Rakstiskas sūdzības līdz šim mēs Centrālajā vēlēšanu komisijā neesam saņēmuši.

— Cik daudz naudas prasīja šī parakstīšanās procedūra?

— Parakstu vākšanas procedūrai Centrālā vēlēšanu komisija prasīja 194 tūkstošus latu. Šoreiz mums nebija lielu cīniņu ar Ministru kabinetu un Finansu ministriju, jo bija lielāka izpratne no Saeimas un valdības puses.

Mums bija atvēlēti 190 tūkstoši latu, tātad mēs tomēr izdevumus nedaudz samazinājām salīdzinājumā ar iepriekšējo parakstu vākšanu 1998.gadā sakarā ar pilsonības likumu.