ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 551 "Kosmetoloģijas koledžas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.08.2007., Nr. 133 https://www.vestnesis.lv/ta/id/161951
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.551
Rīgā 2007.gada 14.augustā (prot. Nr.45 13.§)
Rīgā 2007.gada 14.augustā (prot. Nr.45 13.§)
Kosmetoloģijas koledžas nolikums
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1 panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Kosmetoloģijas koledža (turpmāk - koledža) ir juridiskas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "UVB" (turpmāk - dibinātājs) dibināta komercsabiedrība, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
2. Koledžas nosaukums:
2.1. latviešu valodā - Kosmetoloģijas koledža;
2.2. angļu valodā - College of cosmetology;
2.3. franču valodā - Le Collège de la cosmetologie;
2.4. krievu valodā - Koлледж косметологии.
2.1. latviešu valodā - Kosmetoloģijas koledža;
2.2. angļu valodā - College of cosmetology;
2.3. franču valodā - Le Collège de la cosmetologie;
2.4. krievu valodā - Koлледж косметологии.
3. Koledžas juridiskā adrese - Pērnavas iela 2, Rīga, LV-1012, Latvija.
4. Koledžas personāla koleģiāla pārstāvības institūcija, kura ir augstākā lēmējinstitūcija studiju un pētniecības jautājumos, ir koledžas padome (turpmāk - padome). Koledžas augstākā lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir koledžas dibinātājs. Koledžas direktors (turpmāk - direktors) ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārīgo administratīvo un saimniecisko vadību, atbild par koledžas darbību kopumā un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu.
5. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, devīze un himna.
II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi
6. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:
6.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, lai sagatavotu skaistumkopšanas speciālistus kosmetoloģijā;
6.2. īstenojot izglītības procesu, veicināt studējošo personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
6.3. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
6.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, lai sagatavotu skaistumkopšanas speciālistus kosmetoloģijā;
6.2. īstenojot izglītības procesu, veicināt studējošo personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
6.3. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
7. Koledžas uzdevumi ir šādi:
7.1. atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt profesionālās studiju programmas un organizēt to īstenošanu;
7.2. izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus;
7.3. teorētiski un praktiski sagatavot kvalificētus, darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus atbilstoši darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma konjunktūrai Latvijā;
7.4. nodrošināt tādu studiju procesa un pārbaudījumu kvalitātes līmeni, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;
7.5. veikt pētījumus skaistumkopšanas jomā un veicināt studējošo pētniecisko darbu;
7.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, seminārus, konferences);
7.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;
7.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;
7.9. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem;
7.10. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt tālākizglītības programmas un organizēt to īstenošanu.
7.1. atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt profesionālās studiju programmas un organizēt to īstenošanu;
7.2. izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus;
7.3. teorētiski un praktiski sagatavot kvalificētus, darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus atbilstoši darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma konjunktūrai Latvijā;
7.4. nodrošināt tādu studiju procesa un pārbaudījumu kvalitātes līmeni, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;
7.5. veikt pētījumus skaistumkopšanas jomā un veicināt studējošo pētniecisko darbu;
7.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, seminārus, konferences);
7.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;
7.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;
7.9. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem;
7.10. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt tālākizglītības programmas un organizēt to īstenošanu.
III. Padome
8. Padomi tās nolikumā paredzētajā kārtībā ievēlē koledžas personāls, aizklāti balsojot. Padomes vēlēšanas organizē direktors. Padomi ievēlē uz trijiem gadiem.
9. Padomes sastāvā ir 10 padomes locekļi:
9.1. direktors;
9.2. dibinātāja pilnvarotais pārstāvis;
9.3. pieci akadēmiskā personāla pārstāvji;
9.4. viens vispārējā personāla pārstāvis;
9.5. divi studējošo pašpārvaldes pārstāvji.
9.1. direktors;
9.2. dibinātāja pilnvarotais pārstāvis;
9.3. pieci akadēmiskā personāla pārstāvji;
9.4. viens vispārējā personāla pārstāvis;
9.5. divi studējošo pašpārvaldes pārstāvji.
10. Padome, aizklāti balsojot, ievēlē padomes priekšsēdētāju (turpmāk - priekšsēdētājs) un padomes sekretāru (turpmāk - sekretārs). Padomes sēdes protokolē un lietvedību kārto sekretārs.
11. Akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvju ievēlēšanas kārtību nosaka padomes darbības nolikums. Dibinātāja pilnvaroto pārstāvi padomē iekļauj bez ievēlēšanas. Nolikumu un ievēlēto padomes sastāvu apstiprina dibinātāja pilnvarotais pārstāvis.
12. Padome:
12.1. apstiprina studiju programmas;
12.2. apstiprina pētījumu un zinātniskās darbības virzienus;
12.3. sagatavo priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;
12.4. apstiprina uzņemšanas noteikumus koledžā;
12.5. pēc saskaņošanas ar dibinātāja pilnvaroto pārstāvi apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;
12.6. pēc saskaņošanas ar dibinātāja pilnvaroto pārstāvi apstiprina nolikumu par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;
12.7. apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;
12.8. atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību un saskaņo tās nolikumu;
12.9. pieņem direktora iesniegto koledžas darbības gada pārskatu;
12.10. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;
12.11. sagatavo priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un pēc saskaņošanas ar dibinātāja pilnvaroto pārstāvi apstiprina to nolikumus;
12.12. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;
12.13. pieņem koledžas nolikumu un grozījumus tajā;
12.14. lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem ir padomes kompetencē.
12.1. apstiprina studiju programmas;
12.2. apstiprina pētījumu un zinātniskās darbības virzienus;
12.3. sagatavo priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;
12.4. apstiprina uzņemšanas noteikumus koledžā;
12.5. pēc saskaņošanas ar dibinātāja pilnvaroto pārstāvi apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;
12.6. pēc saskaņošanas ar dibinātāja pilnvaroto pārstāvi apstiprina nolikumu par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;
12.7. apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;
12.8. atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību un saskaņo tās nolikumu;
12.9. pieņem direktora iesniegto koledžas darbības gada pārskatu;
12.10. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;
12.11. sagatavo priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un pēc saskaņošanas ar dibinātāja pilnvaroto pārstāvi apstiprina to nolikumus;
12.12. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;
12.13. pieņem koledžas nolikumu un grozījumus tajā;
12.14. lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem ir padomes kompetencē.
13. Padomes sēdi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora, dibinātāja pilnvarotā pārstāvja vai vismaz četru padomes locekļu ierosinājuma. Sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.
14. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz septiņi padomes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa vismaz pieci no klātesošajiem padomes locekļiem. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.
15. Direktoram padomē ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Tās sastāvā ir direktors, priekšsēdētājs, dibinātāja pilnvarotais pārstāvis un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to balso ne mazāk kā pieci no klātesošajiem padomes locekļiem.
16. Padomes locekli var atsaukt tās personāla grupas sapulce, kura padomes locekli ir ievēlējusi. Padomes locekļa atsaukšanas kārtību nosaka padomes darbības nolikums.
IV. Direktors
17. Direktoru atklāta konkursa kārtībā ievēlē padome uz pieciem gadiem. Direktoru var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Direktoram nepieciešama augstākā izglītība un vismaz piecu gadu pedagoģiskā un zinātniskā darba pieredze, kā arī vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā.
18. Direktors:
18.1. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;
18.2. atbilstoši pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;
18.3. organizē akadēmiskā un administratīvā personāla vēlēšanas;
18.4. iesniedz padomei un Izglītības un zinātnes ministrijai koledžas darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju personālam iepazīties ar gada pārskatu;
18.5. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas iepriekšējo speciālo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētajā studiju programmā;
18.6. pilda citus šajos noteikumos noteiktos uzdevumus.
18.1. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;
18.2. atbilstoši pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;
18.3. organizē akadēmiskā un administratīvā personāla vēlēšanas;
18.4. iesniedz padomei un Izglītības un zinātnes ministrijai koledžas darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju personālam iepazīties ar gada pārskatu;
18.5. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas iepriekšējo speciālo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētajā studiju programmā;
18.6. pilda citus šajos noteikumos noteiktos uzdevumus.
19. Direktoru atceļ no amata pēc padomes vai dibinātāja ierosinājuma, ja direktora darbībā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi koledžas darbības tiesiskuma nodrošināšanā. Direktora atcelšanas kārtību nosaka nolikums par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā.
20. Direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba dibinātāja pilnvarotais pārstāvis.
V. Koledžas struktūrvienības
21. Izglītības procesa, pētnieciskā, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot struktūrvienības.
22. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums. Struktūrvienības nolikumu apstiprina padome. Struktūrvienības vadītāju ievēlē atbilstoši šo noteikumu 12.5.apakšpunktā minētajam nolikumam. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.
23. Koledžas pamatstruktūrvienība izglītības un pētniecības darba veikšanai ir katedra.
24. Katedra ir struktūrvienība, kas īsteno radniecīga profila pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Katedras uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt zinātniskos pētījumus sadarbībā ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.
25. Katedrā ir vismaz trīs akadēmiskā personāla pārstāvji, kas ieņem vēlētus amatus. Katedras vadītāju ievēlē saskaņā ar šo noteikumu 12.5.apakšpunktā minēto nolikumu.
26. Koledžas struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē dibinātājs.
VI. Koledžas personāls
27. Koledžas personālu (turpmāk - personāls) veido:
27.1. akadēmiskais personāls;
27.2. vispārējais personāls;
27.3. studējošie.
27.1. akadēmiskais personāls;
27.2. vispārējais personāls;
27.3. studējošie.
28. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem. Koledžas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem un nodrošināt iespēju pilnveidot viņu kvalifikāciju.
29. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties koledžas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, iesniegt priekšlikumus, kā arī tikt uzklausītam.
30. Akadēmisko personālu veido:
30.1. docenti;
30.2. lektori;
30.3. asistenti.
30.1. docenti;
30.2. lektori;
30.3. asistenti.
31. Koledžas administratīvais personāls ir direktors un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.
32. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā, aizklāti balsojot, saskaņā ar šo noteikumu 12.5.apakšpunktā minēto nolikumu. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un koledžas mājas lapā internetā.
33. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt personu, kurai ir doktora vai maģistra grāds.
34. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam studiju kursam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam studiju kursam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.
35. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:
35.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;
35.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, apmeklēt metodiskos seminārus, iesaistīties pētniecības darbā;
35.3. ievērot profesionālās ētikas normas;
35.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;
35.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.
35.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;
35.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, apmeklēt metodiskos seminārus, iesaistīties pētniecības darbā;
35.3. ievērot profesionālās ētikas normas;
35.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;
35.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.
36. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:
36.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros - atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību - brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;
36.2. veicot pētniecisko darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;
36.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;
36.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;
36.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;
36.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.
36.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros - atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību - brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;
36.2. veicot pētniecisko darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;
36.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;
36.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;
36.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;
36.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.
37. Koledžas akadēmisko un vispārējo personālu pieņem darbā un atbrīvo no darba dibinātāja pilnvarotais pārstāvis.
38. Studējošo imatrikulē koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un koledžas izstrādātajiem uzņemšanas noteikumiem.
39. Studējošo pienākums ir ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus.
40. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu. Nolikumu izstrādā studējošie un apstiprina padome.
41. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības, vadības institūcijām un lēmējinstitūcijām, kā arī struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus jautājumos, kas skar studējošo intereses.
42. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās. Pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju un tās lēmumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
43. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošajiem.
VII. Studiju programmu izstrāde, apstiprināšana un likvidācija
44. Studiju programmas izstrādā un noteiktā kārtībā piesaka katedras.
45. Studiju programmas apstiprina un lēmumu par programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem padome.
46. Ja studiju programma tiek likvidēta, koledža studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas studiju programmā vai atbilstošā studiju programmā citā koledžā vai augstskolā.
VIII. Iekšējo kārtību reglamentējošie dokumenti
47. Koledžas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus izdod direktors.
48. Koledžas struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu izdod struktūrvienības vadītājs, un tas stājas spēkā, kad minēto dokumentu ir apstiprinājis direktors.
49. Lēmumus jautājumos, kuru regulēšana ir ārpus direktora kompetences, pēc saskaņošanas ar dibinātāja pilnvaroto pārstāvi apstiprina padome.
IX. Koledžas starptautiskie sakari
50. Koledža ir tiesīga piedalīties starptautiskajā sadarbībā, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija, valsts un pašvaldību vai nevalstiskās organizācijas, kā arī veidot divpusējus (daudzpusējus) starptautiskos sakarus.
51. Koledža var uzaicināt citu valstu augstskolu mācībspēkus un speciālistus par viesdocētājiem vai vieslektoriem atsevišķu lekciju vai lekciju kursu nolasīšanai.
52. Koledža var organizēt personāla pieredzes apmaiņas braucienus gan uz ārvalstīm, gan Latvijā.
X. Koledžas finansējuma avoti
53. Koledžu finansē tās dibinātājs, ievērojot Ministru kabineta noteikto izglītības programmas īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu studējošo un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
54. Studijas koledžā notiek par maksu. Studiju maksu un citu maksas pakalpojumu apmēru nosaka dibinātāja pilnvarotais pārstāvis. Pēc saskaņošanas ar dibinātāja pilnvaroto pārstāvi studējošo var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no studiju maksas.
55. Koledžas finanšu resursus veido:
55.1. studiju maksa;
55.2. pašu ieņēmumi;
55.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;
55.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
55.5. banku un citu kredītiestāžu kredītlīdzekļi.
55.1. studiju maksa;
55.2. pašu ieņēmumi;
55.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;
55.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
55.5. banku un citu kredītiestāžu kredītlīdzekļi.
XI. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtība
56. Koledžas darbības tiesiskumu nodrošina direktors.
57. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu direktoram. Direktora lēmumus par apstrīdētajiem koledžas amatpersonu lēmumiem un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.
58. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.
XII. Koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde
59. Koledžas nolikumu un grozījumus koledžas nolikumā izstrādā padome. Nolikuma un nolikuma grozījumu projektu apstiprina dibinātāja pilnvarotais pārstāvis.
60. Priekšlikumus par grozījumiem koledžas nolikumā padomei var iesniegt direktors, padomes locekļi, studējošo pašpārvalde, struktūrvienību vadītāji, kā arī viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita.
XIII. Koledžas reorganizācija un likvidācija
61. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem dibinātājs.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža