Ministru kabineta rīkojums Nr.519

Rīgā 2007.gada 15.augustā (prot. Nr.45 20.§)

Par Valsts civilās aizsardzības plānu

1. Apstiprināt Valsts civilās aizsardzības plānu.

2. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi ir atbildīgas plānā noteiktās ministrijas atbilstoši kompetencei.

3. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.

4. Iekšlietu ministrijai:

4.1. sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2008.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par 2007.gadā veiktajiem pasākumiem un darbībām civilajā aizsardzībā;

4.2. precizēt Valsts civilās aizsardzības plānu, un iekšlietu ministram līdz 2008.gada 1.maijam iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2006.gada 24.augusta rīkojumu Nr.635 “Par Valsts civilās aizsardzības plānu” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 138.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

(Ministru kabineta

2007.gada 15.augusta rīkojums Nr.519)

Valsts civilās aizsardzības plāna

kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Valsts civilās aizsardzības plāns (turpmāk – plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus un ieteikumus.

Plānā paredzēta civilās aizsardzības sistēmā iekļauto subjektu rīcība, nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus valsts un reģionāla mēroga katastrofu, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu sistēmas galvenie uzdevumi ir:

1) veikt katastrofu pārvaldīšanu;

2) sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem;

3) samazināt katastrofu radīto un iespējamo kaitējumu īpašumam un videi;

4) ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus.

2. Piedāvātais risinājums

Plāns ir sagatavots, lai nodrošinātu saskaņotu vadības un glābšanas dienestu rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

Plānā noteikti šādi civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķi:

1) panākt civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

2) sniegt palīdzību iedzīvotājiem;

3) novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai;

4) sniegt atbalstu ar resursiem Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

5) noteikt juridisko personu pienākumus civilajā aizsardzībā;

6) iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.909 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”.

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši apdraudējuma veidiem noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, noteikti pasākumu izpildes termiņi.

Reglamentēti civilās aizsardzības sistēmas vadības principi, Krīzes vadības padomes iesaistīšana katastrofu pārvaldīšanā, kā arī valsts materiālo rezervju resursu izmantošana reaģēšanā.

Paredzēts, ka plāns tiks precizēts katru gadu, ņemot vērā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, valsts aizsardzības sistēmas attīstību, kā arī iespējamo draudu analīzi.

3. Nepieciešamais papildu finansējums

Lai īstenotu plāna pasākumus katastrofu vai dabas stihiju gadījumā, kā arī to seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, ministrijas iesniedz pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Izņēmuma kārtā jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu katastrofu vai to seku likvidēšanas pasākumu veikšanai un par šo līdzekļu avotu lemj Ministru kabinets atsevišķi katrā gadījumā.

Iekšlietu ministrs I.Godmanis