Par slimības pabalsta apjomu un slimības lapu izsniegšanu

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka publiski izskanējušais priekšlikums samazināt slimības pabalstu līdz 60% no vidējās darba algas nav optimāls, lai risinātu negodprātīgu slimības lapu izmantošanu.

Slimības pabalsts paredz ienākumu aizvietošanu laikā, kad cilvēks slimības dēļ nevar strādāt. Cilvēks ir “nopelnījis” šo pabalstu, maksājot nodokļus. Slimības pabalstu rēķina atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām, un tas slimības laikā aizstāj iepriekšējos ienākumus.

Arī slimības laikā cilvēkiem ir jāturpina maksāt par īri, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un jāatmaksā kredīti. Turklāt slimības gadījumā rodas arī papildu izdevumi ārsta apmeklējumam un medikamentu iegādei. Drastiska pabalsta samazināšana veicinātu iedzīvotāju neuzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai, norāda LM.

LM speciālisti uzskata, ka negodprātīgus slimības lapu izmantošanas gadījumus nedrīkst izskaust, pasliktinot noteikumus godīgiem nodokļu maksātājiem. Turklāt pabalsta samazināšana varētu veicināt situāciju, ka patiešām slimi cilvēki nevēršas pie ārsta, bet turpina strādāt vai arī atgriežas darbā agrāk, nekā rekomendējis ārsts.

LM uzsver, ka sociālās apdrošināšanas pabalstu mērķis ir aizvietot cilvēkam ierastos ienākumus sociālā riska situācijās – slimības, bezdarba, ģimenes pieauguma u.c. gadījumos.

Lai diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām slimības lapu izsniegšanas kārtībā, LM vadībā tiks organizēta darba grupa, iesaistot tajā valsts iestāžu un ieinteresēto pušu pārstāvjus.

Lai uzlabotu slimības lapu izsniegšanu un tādējādi samazinātu finansiālus zaudējumus gan valstij, gan darba devējiem, pagājušajā gadā pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas tika mainīta darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība.

Jaunā kārtība nosaka, ka ārstējošajam ārstam ir pienākums pēc 45 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista, kuram ir jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāpārtrauc vai jāturpina. Gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstam ir pienākums nosūtīt pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK), kura lemj par invaliditātes noteikšanu cilvēkam, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā. Līdz ar jauno kārtību noteikta arī stingrāka pārejošās darba nespējas kontrole.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments