"Latvija uzmanīgi seko līdzi notikumu attīstībai Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā un izsaka nožēlu par pagājušajā nedēļā notikušajām Serbijas policijas un serbu civiliedzīvotāju sadursmēm Belgradā, kurās ievainojumus guvuši vairāki desmiti cilvēku," vakar, 6. oktobrī, preses īssaietā teica Latvijas Ārlietu ministrijas preses centra vadītājs Jānis Sīlis.

Preses centra vadītājs uzsvēra, ka "Latvija nepārprotami nosoda vardarbīgas represijas pret civiliedzīvotājiem un civiliedzīvotāju politiskās gribas izpausmēm. Latvija aicina atturēties no visu veidu vardarbības politisko mērķu sasniegšanai, ievērot vispārējās cilvēktiesību normas un EDSO principus".

J. Sīlis atgādināja, ka vairākās Dienvidslāvijas pilsētās notiek pret prezidentu Slobodanu Miloševiču un pašreizējo Serbijas valdību vērstas protesta akcijas. Līdz šim lielākā demonstrācija notikusi 29. septembrī Belgradā, un tajā piedalījās apmēram 40 tūkstoši cilvēku. Šī protesta akcija izvērsās demonstrantu sadursmē ar policiju, kurā ievainojumus guva 20 līdz 60 civiliedzīvotāji. Policija veic arī represīvas akcijas pret iedzīvotājiem, kurus uzskata par opozīcijas atbalstītājiem.

Ārlietu ministrijas preses centra vadītājs informēja, ka Eiropas Savienība pagaidām vēl nav nākusi klajā ar vienotas pozīcijas formulējumu, taču Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienības jaunākajam paziņojumam par Kosovu šī gada 30. septembrī. J. Sīlis atgādināja, ka Latvija ir "iesaldējusi diplomātisko attiecību dibināšanas procesu ar Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku".

Preses centra vadītājs arī informēja, ka Latvija piedalās EDSO komitejas diskusijās par notikumiem Čečenijā. "Šobrīd ārlietu ministrija uzmanīgi seko līdzi notikumu attīstībai Čecenijā, jo aizvien lielāku satraukumu un nožēlu izraisa gan situācijas eskalācija, gan pieaugošais civiliedzīvotāju upuru un pārvietoto personu skaits, " teica J.Sīlis. "Šo pozīciju mēs jau esam pauduši arī agrāk un esam nolēmuši to paust arī EDSO pastāvīgajā komitejā Vīnē". J. Sīlis atzina, ka situācija Čecenijā, kur bēgļu skaits jau pārsniedzis simt tūkstošus, izvēršas par lielu humānu problēmu.

"Vai var teikt, ka pašreizējā situācija Ziemeļkaukāzā un konkrēti Čecenijā ir vienīgi Krievijas Federācijas iekšējā lieta? Tas lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kā veidosies starptautiskās sabiedrības doma. Taču fakts, ka par šo problēmu tiek diskutēts EDSO ietvaros, norāda, ka tā nav vienīgi Krievijas Federācijas iekšējā lieta," teica J.Sīlis.

Preses centra vadītājs arī informēja par vakar Labklājības ministrijā notikušo Eiropas Savienības un Latvijas Cilvēku resursu pētījumu, tehnoloģiskās attīstības un sociālās politikas apakškomitejas tikšanos. Tajā pārrunāti sociālās politikas jautājumi, zinātnes un tehnoloģijas attīstība, kultūras un audiovizuālā sektora jautājumi, kā arī izglītības un jaunatnes apmācības programmas.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, kā Latvijas Ārlietu ministrija vērtē faktu, ka Krievijas televīzijas sabiedrība NTV slēdz savu korespondentu punktu Rīgā un kā šis fakts varētu iespaidot Krievijas sabiedrības informēšanu par notikumiem Latvijā, J.Sīlis teica: "Mums nav zināms iemesls, kāpēc Krievijas NTV nolēmusi pārtraukt sava biroja darbību Latvijā. Es esmu simtprocentīgi pārliecināts, tas nav tādēļ, ka šeit kāds būtu traucējis šīs pārstāvniecības darbu. Droši vien tas tiek darīts finansiālu apsvērumu dēļ. Atliek cerēt, ka biroja darba pārtraukšana neietekmēs Krievijas televīzijas sižetu objektivitāti par notikumiem mūsu valstī."

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors