Turpinājums no 1.lpp.

Dzimumu līdztiesība ir iestrādāta Satversmē kā viens no tās pamatprincipiem, vienādas tiesības vīriešiem un sievietēm garantē arī Latvijas likumdošana un starptautiskās konvencijas, kurām mūsu valsts ir pievienojusies.

"Tomēr šī ir formālā vienlīdzība, ko garantē paraksti un solījumi, tā ir tikai pamats — bāze, uz kuras veidot patiesu līdztiesību praktiskajās attiecībās un mijiedarbībā. Viena lieta ir pieņemt likumu, bet pilnīgi kas cits — šī likuma ievērošana un lietošana viscaur sabiedrībā un visos dzīves aspektos — darba tirgū, skolās un izglītībā, mājās," uzsvēra J.S.Sorensens. Publikācijas priekšvārdā viņš raksta, ka reāliem dzimumu līdztiesības problēmu risinājumiem nepieciešama atbilstošu mehānismu izveide, kuri ļautu valdībai, sadarbojoties ar sabiedrību, pārveidot, uzraudzīt un reaģēt uz dzimumu nevienlīdzības gadījumiem un izpausmēm. Kā pastāstīja Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietniece Agrita Groza, šādu mehānismu jau ir sākts veidot — no šī gada sākuma Labklājības ministrija nozīmēta par atbildīgo institūciju dzimumu līdztiesības koordinācijas jautājumos, un ministrijas ietvaros jau izveidots Dzimumu līdztiesības jautājumu koordinācijas centrs.

"Neviena nācija, neviena sabiedrība nespēj sekmīgi attīstīties un progresēt, ja abi dzimumi netiek iesaistīti visu tautas attīstībai būtisku jautājumu risināšanā — vienalga, vai runa būtu par bērnu audzināšanu vai makroekonomikas vadīšanu," tā publikācijas ievadā pamatota nepieciešamība pēc domu apmaiņas par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Ziņojuma autore atgādināja, ka ir būtiski apzināties, cik ļoti dzimumu nevienlīdzība ir neizdevīga visiem sabiedrības locekļiem, nācijas labklājībai un tautsaimniecības attīstībai.

Kā satraucošākos dzimumu līdztiesības pārkāpumus Latvijā A.Neimane atzīmēja slēpto sieviešu diskrimināciju darba tirgū un vīrieša lomas mazināšanos ģimenē. Pētījuma gaitā atklājies, ka sieviešu ar augstāko izglītību Latvijā ir vairāk nekā vīriešu, tomēr viņas saņem mazāku algu un lēnāk virzās pa karjeras kāpnēm, ieņem mazāk reprezentablus amatus. Savukārt vīriešu lielā aizņemtība un naudas pelnīšana mazina viņu kā tēvu lomu ģimenē. Latvijai raksturīga arī viena dzimuma dominēšana atsevišķās profesijās un īpaši izglītībā, piemēram, sievietes pārsvarā iegūst augstāko izglītību pedagoģijā, medicīnā un dažādās ar kultūras dzīvi saistītās nozarēs, bet visām minētajām specialitātēm Latvijā ir samērā zems sociālais statuss un tās ir mazatalgotas. Šāda tendence atšķiras no situācijas vairumā Eiropas Savienības valstu, kas Latvijai būtu jāņem vērā tās ceļā uz ES. Par savdabīgu Latvijas fenomenu var uzskatīt arī sievietes lomu mājsaimniecībā — viņas galvenokārt (73% gadījumu) ir atbildīgas par visiem mājas darbiem, turklāt lielākā daļa vēl strādā algotu darbu. No tā izriet secinājums, ka sievietes sniedz daudz lielāku un turklāt nenovērtētu ieguldījumu ekonomikā nekā vīrieši.

Ziņojuma "Dzimums un tautas attīstība Latvijā" iznākšana tieši tagad ir ļoti svarīga, jo tā sasaucas ar gaidāmo konferenci Reikjavīkā, kur tiks diskutēts par sievietes lomu demokrātiskā sabiedrībā uz XXI gadsimta sliekšņa. Kā zināms, uz šo konferenci dosies arī Latvijas delegācija un Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga, kas forumā lūgta piedalīties kā goda viešņa. Un, kā atzīmēja ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā, pētījums ir ļoti nopietns darbs, ko Reikjavīkā varēs demonstrēt kā pierādījumu Latvijas devumam dzimumu līdztiesības nodrošināšanā.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore