Ministru kabineta rīkojums Nr.527

Rīgā 2007.gada 20.augustā (prot. Nr.44 54.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas cirks”

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” (vienotais reģistrācijas Nr.40003732998, juridiskā adrese – Rīga, Ausekļa iela 8–25, LV-1010) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.34);

1.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BMS Tehnoloģija” (juridiskā adrese – Rīga, Raunas iela 5, LV-1039) 2006.gada 31.augustā iesniegto (pasta zīmogs – 2006.gada 30.augusts) privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.39).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “BMS Tehnoloģija” ierosina privatizēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas cirks”.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas cirks” (turpmāk – Rīgas cirks) 2004.gada 14.decembrī ir pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003027789 (juridiskā adrese – Rīga, Merķeļa iela 4). Rīgas cirka pamatkapitāls ir 2160 latu, un vienas kapitāla daļas nomināla vērtība ir viens lats. Rīgas cirka valsts kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas
1. un 2.punktu un otro daļu publiska persona komercdarbību var veikt, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, kā arī nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību. Šo darbību veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību;

3.3. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu un 41.pantu publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus privātpersonai;

3.4. saskaņā ar Kultūras institūciju likuma 7.panta 2.punktu un 23.panta otro daļu valsts kapitālsabiedrības, kuras veic likumā noteiktās funkcijas kultūras jomā, var finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, piešķirot dotācijas konkrētu valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanai;

3.5. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu un 37.pantu kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana, un kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus;

3.6. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas
1. un 2.punktu un Kultūras institūciju likuma 7.panta 2.punktu Rīgas cirks īsteno sabiedrības intereses kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā, nodrošinot cirka mākslas pieejamību plašam sabiedrības lokam. Rīgas cirka darbības galvenais mērķis ir cirka mākslas attīstība, tās popularizēšana Latvijā un ārvalstīs. Rīgas cirks ir Latvijā vienīgais stacionārais cirks, kurā pastāvīgi notiek cirka izrādes. Saskaņā ar likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 4.panta 25.punktu Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss;

3.7. 2006.gada 14.jūlijā starp Kultūras ministriju un Rīgas cirku tika noslēgts līgums Nr.2.4.4-22/2 par valsts deleģētu kultūras funkciju un uzdevumu veikšanu. Minētais līgums noslēgts, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pantu un Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu. Saskaņā ar politikas pamatnostādnēs “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 “Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts””) un Kultūras ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā “Kultūras ministrijas darbības stratēģija 2006.–2009.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 1.novembra rīkojumu Nr.856 “Par Kultūras ministrijas darbības stratēģiju 2007.– 2009.gadam”) noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem Rīgas cirks īsteno šādas funkcijas un uzdevumus:

3.7.1. rada un dara pieejamas plašai Latvijas sabiedrībai kvalitatīvas profesionālā cirka izrādes, veicinot kultūras daudzveidību;

3.7.2. ar cirka mākslas starpniecību sekmē bērnu un jauniešu personības veidošanos;

3.7.3. īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai (sniedz atbalstu jauniešu un amatieru cirka studijām, veido profesionālas izrādes mākslas žanrā, kas uztverams bez valodas barjeras);

3.7.4. popularizē Latvijas cirka mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūst starptautisko pieredzi;

3.7.5. sabiedrības interesēs efektīvi pārvalda valsts ieguldītos līdzekļus (attīsta Rīgas cirku kā nozīmīgu kultūras centru, nodrošina Latvijas cirka māksliniekus ar mēģinājumiem nepieciešamajām telpām, kā arī režisora, trenera, baletmeistara, muzikālā pavadījuma un kostīmmākslinieka pakalpojumiem);

3.8.  pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, kā arī saskaņā ar 2006.gada 14.jūlijā noslēgto Kultūras ministrijas un Rīgas cirka līgumu Nr.2.4.4-22/2 par valsts deleģētu kultūras funkciju un uzdevumu veikšanu tiek slēgts atsevišķs līgums par valsts budžeta finansējuma izlietošanu par konkrētajā gadā sasniedzamo kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultatīvo rādītāju apjomu un finansējumu. Saskaņā ar 2007.gada 27.aprīlī noslēgto Kultūras ministrijas un Rīgas cirka līgumu Nr.2.1-15-193 par valsts budžeta finansējuma izlietošanu Rīgas cirks saņem valsts pamatbudžeta dotāciju no valsts budžeta apakšprogrammas 19.07 “Māksla un literatūra”;

3.9. saskaņā ar 2007.gada 27.aprīlī noslēgtā Kultūras ministrijas un Rīgas cirka līguma Nr.2.1-15-193 par valsts budžeta finansējuma izlietošanu 2.pielikumu Rīgas cirks, veicot valsts deleģētās kultūras funkcijas, sasniedz šādus rezultatīvos rādītājus:

3.9.1. izrāžu skaita stabilitāte un dinamika;

3.9.2. repertuāra tematiskā aptvēruma plašums un daudzveidība;

3.9.3. auditorijas piesaiste un cirka pakalpojumu pieejamība (noteikts apmeklējumu skaits gadā, biļetes ar atlaidēm 10 procentu apmērā no biļešu cenas studentiem, skolēniem un bērnu grupām, ģimenes biļešu akcija – “Pērc četras – maksā par trim”, bezmaksas biļetes bērniem līdz piecu gadu vecumam);

3.10. 2007.gada 27.aprīlī noslēgtā Kultūras ministrijas un Rīgas cirka līguma Nr.2.1-15-193 nosacījumi nodrošina stabilu cirka darbību ar noteiktu izrāžu skaitu gadā un repertuāru, kas paredzēts visām iedzīvotāju interešu grupām. Stabila valsts dotācija ļauj Rīgas cirkam īstenot biļešu politiku, kas nodrošina, ka cirka izrādes ir pieejamas lielai sabiedrības daļai. Valsts dotācija sedz starpību starp augsto profesionālās mākslas pašizmaksu un skatītāju pirktspēju. Rīgas cirks sniedz sabiedrībai augstas kvalitātes cirka pakalpojumus, iesaistās starptautiskajos cirka mākslas procesos, organizējot viesizrādes un popularizējot Latvijas cirka mākslu pasaulē, un šādā veidā veicina informācijas apriti starp­tautiskā līmenī, kā arī saglabā Latvijas skatītāju pirktspējai atbilstošu profesionālu cirka mākslas pakalpojumu pieejamību. Rīgas cirks nodrošina jaunu Latvijas mākslinieku piesaisti cirka mākslai, dodot iespēju veidot jaunus cirka numurus (priekšnesumus). Latvijas mākslinieki, kuri piedalās Rīgas cirka izrāžu programmā, veidojot jaunus cirka priekšnesumus, tiek nodrošināti ar mēģinājumiem nepieciešamajām telpām, režisora, trenera, baletmeistara, muzikālā pavadījuma un kostīmmākslinieka pakalpojumiem, kā arī tiek nodrošinātas telpas cirka dzīvnieku izvietošanai;

3.11. lai noskaidrotu un izvērtētu adresāta viedokli un argumentus šajā ad­mi­nistratīvajā lietā, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.pantu 2007.gada 19.jūnijā rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts sa­biedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas cirks””, 2007.gada 27.aprīļa Rīgas cirka un Kultūras ministrijas līguma Nr.2.1-15-193 par valsts budžeta fi­nan­sējuma izlietošanu kopija un 2006.gada 14.jūlija Kultūras ministrijas un Rīgas cirka līguma Nr.2.4.4-22/2 par valsts deleģētu kultūras funkciju un uz­de­vumu veikšanu kopija nosūtīta privatizācijas ierosinātājiem – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” un sabiedrībai ar ierobežotu at­bil­dī­bu “BMS Tehnoloģija” ar lūgumu divu nedēļu laikā sniegt viedokli par izteiktajiem argumentiem un apsvērumiem. Viedoklis noteiktajā termiņā nav sa­ņemts.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Nododot Rīgas cirku privatizācijai, netiktu saglabāta kontrole pār valstij un sabiedrībai svarīgiem resursiem kultūras jomā, netiktu nodrošināta valsts kultūrpolitikas nepārtraukta īstenošana, kā arī bez regulāra valsts mērķfinansējuma būtu apdraudēta kultūras pasākumu pieejamība visām sabiedrības grupām.

6. Atteikumam, kas radītu tiesību ierobežojumu personai, kura ir izteikusi ierosinājumu privatizēt Rīgas cirku, ir jāatbilst samērīguma principam – ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un atsevišķa indivīda interesēm. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam – labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot privatizācijas ierosinājumu, ir tas, ka netiek apdraudēti pasākumi, kurus nodrošina Rīgas cirks, un to pieejamība plašai sabiedrībai.

7. No iepriekš minētajiem apsvērumiem secināms, ka Rīgas cirku nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, lai nodrošinātu sabiedrības interešu īstenošanu kvalitatīvu cirka mākslas pakalpojumu pieejamībā.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu, Ministru kabinets nolemj
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BMS Tehnoloģija” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai Rīgas cirku.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministre H.Demakova