Dzimums un tautas attīstība Latvijā

Priekšvārds

Kad tika atjaunota Latvijas Konstitūcija, kas sekoja neatkarības atgūšanai 1991.gadā, katra indivīda tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju attiecībā uz dzimumu tika iestrādātas šajā Konstitūcijā kā viens no pamatprincipiem. Latvija ir parakstījusi attiecīgās starptautiskās konvencijas, kuras garantē vienādas tiesības vīriešiem un sievietēm, un minētais princips ir atspoguļots arī Latvijas likumdošanā.

Tas rada iespaidu, ka Latvija relatīvi īsajā laikā, kas pagājis kopš neatkarības atjaunošanas, daudz paveikusi ceļā uz dzimumu līdztiesības nodrošināšanu. Tomēr šī formālā vienlīdzība, kuru garantē paraksti un solījumi, ir tikai pamats — bāze — uz kuras veidot patiesu līdztiesību praktiskajās attiecībās un mijiedarbībā. Viena lieta ir rakstiski pieņemt likumu — pilnīgi kas cits — vai šis likums tiek pielietots viscaur sabiedrībā un visos dzīves aspektos — darba tirgū, skolās un izglītībā, mājās. Ļoti daudzi uzskata, ka dzimumu līdztiesība ir "sieviešu līdztiesības" jautājums, lai gan patiesībā tā tādā pašā mērā attiecas arī uz vīriešiem vai, precīzāk, vienlīdzīgām iespējām visiem un katra sabiedrības indivīda labklājības uzlabošanu neatkarīgi no dzimuma.

Kamēr formālā līdztiesība vērsta uz taisnīguma un godīguma nodrošināšanu, dzimumu līdztiesība tādā pat mērā ir saistīta ar labklājības, stabilitātes un nācijas izdzīvošanas nodrošināšanu. Uztverot "dzimuma" un "tautas attīstības" jēdzienus kā cieši saistītus, atskaites pamatā likti centieni veicināt sapratni par dzimumu līdztiesības nozīmi visai sabiedrībai kopumā un sakarībām starp dzimumu nevienlīdzību un citām problēmām. Šīs problēmas aptver iespējas darba tirgū, darbu sadalījumu mājās, veselības kvalitātes rādītāju pasliktināšanos, kā arī uz dzimumu pamata notiekošas vardarbības un seksuālās izmantošanas gadījumu skaita palielināšanos.

Reāliem risinājumiem nepieciešama atbilstošu mehānismu izveide, kuri ļautu valdībai, sadarbojoties ar sabiedrību, pārveidot, uzraudzīt un reaģēt uz dzimumu nevienlīdzību un ar to saistītajām problēmām. Labklājības ministrijas nozīmēšana par atbildīgo institūciju dzimumu līdztiesības koordinācijas jautājumos, kura tika veikta šī gada sākumā, ir atzīstams pirmais solis šajā virzienā. Neskatoties uz to, lai panāktu ilgtermiņa izmaiņas, būs nepieciešams pastiprināt dialogu par problēmām, kuras saistītas ar dzimuma jautājumiem, visos sabiedrības līmeņos, tas prasīs arī pārmaiņas šo jautājumu risinājumu un uztveres veidā. Es ceru, ka ziņojums "Dzimums un tautas attīstība Latvijā" ir nopietns ieguldījums šī nozīmīgā dialoga veidošanā.

Jans Sands Sorensens UNDP pastāvīgais  pārstāvis Latvijā

Rīgā 1999.gada jūlijā

No ziņojuma "Dzimums un tautas attīstība Latvijā" , Rīga, Latvija 1999.gada jūlijs

Ievads

Nepieciešama domu apmaiņa

Pasaulē daudz paveikts, pētot dzimumu līdztiesības jautājuma ietekmi uz tautas attīstību. Piemēram, Apvienoto Nāciju Attīstības programma 1995.gadā savu ikgadējo globālo pārskatu par tautas attīstību veltīja tieši dzimumu savstarpējām attiecībām un dzimumu nevienlīdzībai, kā arī to ietekmei uz ilgtspējīgu tautas attīstību. Daudzi ekonomisti, sociologi, politiķi un tautas attīstības plānotāji visā pasaulē pētījuši dzimumu līdztiesības ietekmi uz nācijas progresu. Tā radies vienprātīgs secinājums: neviena nācija, neviena sabiedrība nespēj sekmīgi attīstīties un progresēt, ja abi dzimumi netiek iesaistīti visu attīstībai būtisku jautājumu risināšanā — vienalga, vai runa būtu par bērnu audzināšanu vai makroekonomikas vadīšanu.

Ilgtspējīgas tautas attīstības jēdziens vēl tikai sāk nostiprināties Latvijas sabiedrības apziņā. To veicina ikgadējais izdevums "Latvija". Pārskats par tautas attīstību, kas mudina sākt konstruktīvas un atklātas debates par sociālā taisnīguma un sociālā kapitāla jautājumiem, kuri būtu jārisina, kā arī konstruktīvas valdības ciešo saistību ar ekonomikas, veselības un izglītības ilgtspējīgas attīstības politiku.

Latvijā zināšanas par dzimumu līdztiesību ievērojami paplašinājušās pēc neatkarības atgūšanas. Tomēr vairumā gadījumu šīs zināšanas bijušas adresētas vienīgi akdēmiski izglītotu cilvēku lokam, dokumentējot statistikas rādītāju izmaiņas, akcentējot dzimumu nevienlīdzības "simptomus" un izpausmes Latvijā. Ļoti nepieciešams ir atbilstošs pētījums par šo jautājumu, tomēr sāpīgākais ir publisku diskusiju trūkums par dzimumu līdztiesību kā vienu no galvenajiem aspektiem valsts sabiedrības attīstībā, un šādas diskusijas tikai nupat sāk parādīties. Bieži dzimumu neliedztiesība nemaz netiek vispusīgi analizēta, kaut arī problēmai šad tad pievērš uzmanību. Diemžēl netiek pievērsta uzmanība dzimumu nelīdztiesības rašanās cēloņiem, kā un kādu iespaidu laika gaitā problēma varētu atstāt, ja to atbilstoši nerisinās. Šķiet, ka šī iemesla dēļ Latvijas nacionālā politika ne politiskā, ne sociālā vai ekonomiskā kontekstā neatspoguļo dzimumu līdztiesības jautājumu ietekmi uz pārtikušas un taisnīgas valsts attīstību.

Tieši tāds ir šīs publikācijas mērķis: atspoguļot dzimumu līdztiesības jautājumu būtisko nozīmi Latvijas sabiedrības attīstībā. Publikāciju ievada diskusija par dzimumu līdztiesību un šī jēdziena nozīmīgumu. Pirmajā daļā piedāvāts nepieciešamais pārskats par dzimumu līdztiesības jautājumu attīstību Latvijā, ieskaitot pastāvošo dzimumu līdztiesības nozīmi un tās ietekmi Latvijā. Seko apraksts par to, kā Latvijā izprot jēdzienu " dzimumu līdztiesība". Lai varētu izprast dzimumu nelīdztiesības ietekmi, jāizprot tās rašanās cēloņi. Un to, kur sakņojas šī jēdziena izpratne, aplūkosim pirmajā daļā.

Otrajā daļā uzmanība pievērsta sabiedrības attīstības galvenajiem priekšnoteikumiem — ekonomikas, veselības, aizsardzības un izglītības sistēmai Latvijā, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumu ietekmei katrā no minētājām sfērām. Atsevišķi analizēti jautājumi par to, kāda ir saikne starp dzimumu jautājumiem un nabadzību Latvijā, kādēļ darba došanas politikā būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības jautājumi, kā izglītības sistēma var sniegt ieguldījumu dzimumu līdztiesības izpratnes veicināšanai sabiedrībā un kāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vīriešu veselības aizsardzībai. Otrajā daļā tiek analizētas arī prostitūcijas un dzimumu atšķirības noteiktas vardarbības konsekvences. Iztirzāsim šos jautājumus ne vien kā tādus, kas ietekmē galvenos sabiedrības attīstības indikatorus, bet arī kā tādus, kam ir svarīga nozīme tautas attīstībā.

Savukārt trešajā daļā pievērsīsimies citiem vitāli svarīgiem ilgtsspējīgas tautas attīstības jautājumiem: demokrātijai, valdībai un līdzdalībai. Tie reizēm norāda uz pieņemamākajiem dzimumu līdztiesības problēmas risinājumiem, kaut arī sabiedrībā šajās jomās bieži sastopami visrupjākie dzimumu līdztiesības pārkāpumi. Piemēram, kaut arī vēsturiski uz politiskās varas pārstāvjiem nekad nav bijuši attiecināmi sabiedrības dzimumsadalījuma rādītāji, nevalstisko organizāciju iesaistīšanās politikā tiek uzskatīta par lielisku iespēju dzimumu vienlīdzības veicināšanai. Tādēļ otrās daļas sākumā apskatīta dzimumu līdztiesības politikas veidošanā (ieskaitot dzimumu pārstāvētību un efektīvu atbilstošo institūciju izveidi) un tad pētītas sadarbības iespējas, kas kalpo nacionālās valsts pārvaldes struktūras un visas sabiedrības stiprināšanai. Analizētas sadarbības iespējas ar nevalstiskajām organizācijām, pētniecības institūtiem, masu medijiem un starptautiskajām organizācijām.

Protams, šī pārskata lappusēs nav iespējams iztirzāt visas dzimumu līdztiesības jautājumu attīstības tendences un procesus, kuros dzimumu līdztiesībai ir svarīga nozīme. Šāda uzdevumu izpilde burtiski nav iespējama. Tomēr, lai neapstātos tikai pie dzimumu līdztiesības problēmu apraksta, centāmies ziņojumā detalizēti atspoguļot saikni starp dzimumu nevienlīdzības izpausmēm sabiedrībā, kas likumsakarīgi rada savas konsekvences. Tādējādi ceram sākt vispārēju un pilnīgu dzimumu līdztiesības analīzi Latvijā. Šim problēmu atspoguļojumam vajadzētu skart gan atbilstošas politikas ieviešanu Latvijā, gan politisko un pilsonisko vidi, kas šo procesu balsta un risina.

Lai precīzi apzinātos problēmu un tās radīto seku kontekstu Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, publikācijā izcelts jau paveiktais dzimumu vienlīdzības attīstīšanas jomā. Pārskatu caurvij nozīmīgu un radošu iniciatīvu uzskaitījums dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā, kas palīdz precīzi apzināties paveiktā darba apjomu. Tajā pašā laikā uzskaitīti arī trūkumi, kas jānovērš ļoti laikietilpīgajā un darbietilpīgajā procesā. Jāatzīst, ka trūkumi visbiežāk rodas jau kā sistēma, ne kā atsevišķas parādības, kas atkārtoti norāda uz nepieciešamību apzināties novērst dzimumu nevienlīdzības rašanās cēloņus Latvijā. Tas ir pat būtiskāk par pievēršanos tikai profilaktiskiem situācijas "ārstēšanās līdzekļiem". Vēl vairāk — šis atzinums vienlaikus prasa apzināties, ka dzimumu nevienlīdzības situācijas "ārstēšana" nenozīmē tikai "panākt taisnīgumu un godīgumu attiecībā pret sievietēm" (kaut tas, protams, ir apsveicams mērķis), tas lielā mērā nozīmē radīt izpratni par to, kā un cik ļoti dzimumu nevienlīdzība ir neizdevīga nācijas labklājībai kopumā, un šis atzinums būtu jāpatur prātā, pieņemot jebkuru lēmumu, kas sekmē sabiedrības attīstību.

Izsakot šo apgalvojumu, speram pirmo soli vissasāpējušāko dzimumu nevienlīdzības jautājumu risināšanā. Lai apkopotu visus ieteikumus, publikācijas nobeigumā iekļauti secinājumi un progresu veicinošas stratēģijas apraksts.

Ņemot vērā minētos mērķus, publikācijas sagatavošanas procesā, protams, ietilpa īss pētījuma posms, galvenokārt precizējot jau pieejamo informāciju. Gatavojot publikāciju, tika intervēti cilvēki, kam ir tieša saistība ar to un kas ietekmē dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu. Ir izveidots arī visaptverošs literatūras un datu pārskats. Vēlreiz izsakām pateicību visiem, kas piedalījās publikācijas tapšanas procesā.

Gribētos cerēt, ka šis pārskats tiks izmantots kā līdzeklis, lai sekmīgi attīstītu dialogu par dzimumu līdztiesību un tautas attīstību Latvijā. Dialogā varētu piedalīties visi: gan politiķi, gan akadēmiķi, gan sabiedrības locekļi. Ceram, ka publikācija kalpos par konceptuālu starta laukumu, lai pievērstos dzimumu līdztiesības un sabiedrības attīstības jautājumiem, jo tā ir joma, kurā Latvijas pašreizējā ceļā uz pastāvīgu progresu un labklājību domu apmaiņa ir ne vien iespējama, bet arī ļoti nepieciešama.