Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Baiba Rudevska. “Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā” (V)

Pirms pievērsties Civilprocesa likuma 636.panta pirmās daļas vecās un jaunās redakcijas intertemporālā konflikta risināšanai, vispirms ir jānonāk pie secinājuma, ka starp šīm divām normām tiešām pastāv šāds konflikts. Rakstu sērijas otrajā daļā autore jau norādīja uz to, ka pirmais solis ir abu tiesību normu – vecās un jaunās – juridiskais siloģisms (t.i., faktiskais sastāvs jāpakārto abu normu sastāviem). Tikai tad, ja šī siloģisma rezultātā noskaidrosies, ka faktiskais sastāvs atbilst abu normu sastāviem, var apgalvot, ka ir radies abu tiesību normu intertemporālais konflikts, kas likuma piemērotājam tālāk ir jāatrisina.

• Edvīns Danovskis. “Līgumu iztulkošana”

Līguma, kura saturs būtu tik kristāldzidrs un pilnīgs, ka nevienam līdzējam nerastos šaubas par savu tiesību un saistību apjomu un izpildi, sastādīšana droši vien ir katra jurista sapnis, tomēr jāatzīst, ka pastāv kāds visur esošs līgumtiesību fenomens: pat pilnīgi izstrādātam un acīmredzami precīzam līgumam pēc rūpīgas izpētes var būt vajadzīga iztulkošana.

• Jānis Pleps. “Latvijas Satversme: skats no malas”

Ikviens, kurš kādreiz meklējis kādu informāciju par citu valstu konstitūcijām un to saturu, gandrīz vienmēr ir saskāries ar loģiski izskaidrojamu fenomenu – par lielvalstu konstitucionālajām iekārtām ir iespējams atrast plašu informāciju gandrīz jebkurā svešvalodā, toties mazo valstu konstitūcijām reti citu valstu tiesību pētnieki ir veltījuši uzmanību. Latvijas Satversmei kā mazas valsts konstitūcijai šajā ziņā ir bijis tipisks liktenis. Ārvalstu autorus, kuri veltījuši mūsu valsts likumu likumam lielāku vai mazāku pētījumu, iespējams saskaitīt uz roku pirkstiem. Tāpēc latviešu valststiesību speciālistos interesi varētu rosināt jaunais lietuviešu kolēģu projekts, kura ietvaros sniegts arī Latvijas Satversmes apskats.

“Jurista Vārda” redakcija