Valsts sekretāru 2007.gada 16.augusta sanāksmē

AM: Par papildu līdzfinansējumu Ventspils sporta nama “Centrs” būvniecībai

16.augustā MK Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.363 “Par līdzfinansējumu sporta nama “Centrs” būvniecībai Ventspilī”.

Izstrādātie grozījumi paredz šā gada budžeta ietvaros piešķirt Ventspils pilsētas domei sporta nama “Centrs” būvniecībai Ventspilī, Brīvības ielā 14, papildu 120 000 latu līdzfinansējumu. Šajā summā ietverts maksājums par sporta nama izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru un jaunsargu vajadzībām piecu gadu periodā no sporta nama nodošanas ekspluatācijā brīža.

Līdzfinansējums piešķirts, lai nodrošinātu iespēju NBS karavīriem un jaunsargiem attīstīt fizisko sagatavotību un popularizētu sportu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Sporta nama “Centrs” būvniecības kopējās izmaksas, ņemot vērā būvniecības cenu pieaugumu, plānotas 3 325 000 latu apmērā. Pašvaldības ieguldījums 2004.–2008.gadā – 1 330 000 latu un Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums – 1 995 000 latu.

Izsludinātie grozījumi MK rīkojumā Nr.363 vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Valsts energoinspekcijas un Valsts būvinspekcijas apvienošanu

Lai stiprinātu valsts kontroli būvniecībā un enerģētikā un veicinātu valsts iestāžu darbības efektivitāti, Ekonomikas ministrija rosina līdz 2008.gada 1.janvārim apvienot Valsts energoinspekciju un Valsts būvinspekciju, izveidojot vienotu Valsts Tehnisko inspekciju.

Šobrīd ir sagatavots attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts par Valsts energoinspekcijas un Valsts būvinspekcijas reorganizāciju un Valsts tehniskās inspekcijas izveidošanu līdz 2008.gada 1.janvārim. Vienlaikus ir sagatavots un starpinstitūciju saskaņošanai nodots Valsts tehniskās inspekcijas nolikums. Tehniskā inspekcija būs Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veiks Būvniecības likumā, likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” un Enerģētikas likumā noteiktās funkcijas.

Izvērtējot Valsts energoinspekcijas un Valsts būvinspekcijas šobrīd īstenotās funkcijas, institūciju lomu, kompetenci, darbības sfēru, tika konstatēts, ka pastāv funkcijas, kas dublējas ar citām institūcijām, kā arī funkcijas, kas neatbilst iestādes uzdevumam. Līdz ar to jāatzīst, ka inspekcijām nav lietderīgi no organizācijas viedokļa darboties kā atsevišķām institūcijām.

Valsts tehniskajai inspekcijai tiks nodotas Valsts būvinspekcijas funkcijas un Valsts energoinspekcijas funkcijas, kas saistītas ar energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu izbūves, ekspluatācijas un atbilstības kontroli.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, kas licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, uzrauga sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem, noteiktām kvalitātes un vides aizsardzības prasībām, tehniskajiem noteikumiem, standartiem, kā arī līguma noteikumiem u.c., nododamas funkcijas, kas saistītas ar energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, piegādātās enerģijas un tās piegādei nepieciešamo pakalpojumu kvalitātes prasību izpildes un atbilstības kontroli.

Pastāv virkne funkciju, kas abām aģentūrām dublējas ar citām institūcijām, piemēram: Valsts būvinspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic būvizstrādājumu atbilstības kontroli tirdzniecības vietās; gan Valsts energoinspekcijai, gan Valsts būvinspekcijai noteikta atbildība par elektroietaišu celtniecības un pieņemšanas ekspluatācijā uzraudzību (saskaņā ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.841 “Elektroapgādes būvju būvniecības kārtība”).

Tajā pašā laikā institūcijas veic funkcijas, kas neatbilst iestādes uzdevumam – tā Valsts būvinspekcija apstiprina hidrotehnisko būvju drošuma programmas, izsniedz drošuma sertifikātus u.c., tajā pašā laikā Būvniecības likumā noteikts, ka Valsts būvinspekcijas kompetence ir būvniecības valsts kontrole.

Inspekciju reorganizācijai papildus valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Pašlaik Latvijā ir vismaz astoņpadsmit dažādas kontrolējošas institūcijas. Daudzas no tām apvienojot, rastos iespēja samazināt administratīvos izdevumus un novērst funkciju dublēšanos. Nākotnē Valsts tehniskās inspekcijas funkcijas iespējams papildināt ar citām funkcijām no citām inspekcijām (piem., bīstamo iekārtu uzraudzība, kultūras pieminekļu aizsardzība, higiēnas prasības u.c.), kā arī funkcijām, kas būtu jāveic nākotnē – esošu ēku tehniskā (ekspluatācija) un energoefektivitātes uzraudzība.

EM: Par Statistikas un darba tirgus prognozēšanas institūta pievienošanu Centrālajai statistikas pārvaldei

Ekonomikas ministrija rosina līdz 2007.gada 1.oktobrim Latvijas Statistikas un darba tirgus prognozēšanas institūtu (LSDTPI) pievienot Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), par ko ministrija ir sagatavojusi un nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai attiecīgu MK rīkojuma projektu.

Ministrija izvērtējusi LSDTPI pastāvēšanas lietderību un efektivitāti un secinājusi, ka LSDTPI un CSP nav lietderīgi no organizatoriskā viedokļa darboties kā atsevišķām institūcijām. Jau šobrīd LSDTPI funkciju izpildei lielā mērā tiek izmantota CSP informācija un apsekojumu rezultāti. Reorganizācijas rezultātā būs iespējams veidot vienotu statistiskās informācijas sistēmu un pilnveidot datubāzes.

Ņemts vērā arī apstāklis, ka jautājums par papildu budžeta finansējuma piešķiršanu LSDTPI darbībai darba tirgus prognozēšanas jomā, ievērojot Ministru kabineta šā gada 5.jūnija protokola Nr.33 16.§ 4.punktu, vismaz 2008.gadā netiks skatīts.

LSDTPI reorganizācija veicinās izdevumu samazināšanu administratīvām vajadzībām un ekonomiskāku esošo līdzekļu apguvi informatīvās tehnikas uzturēšanai, nostiprinās grāmatvedību un iekšējo kontroli. Reorganizācijas procesa īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

LSDTPI pakalpojumu saņēmēju loku veido galvenokārt Latvijas un ārvalstu valsts un pašvaldību iestādes. LSDTPI pašreiz ir 19 štata vietas un nodarbināti 18 darbinieki. Reorganizācijas rezultātā nav plānots samazināt darbinieku skaitu. LSDTPI darbinieki turpinās darbu CSP.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Lai sakārtotu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības jomu, novēršot iespēju, ka personas, kas neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības, netiek sodītas, izstrādāti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības ierīkot un izbūvēt elektronisko sakaru tīklu. Taču pašlaik nevienā normatīvajā aktā nav ietvertas konkrētas sankcijas par prasību neievērošanu šo tīklu izveidē. Līdz ar to mēdz rasties konflikta situācijas starp elektronisko sakaru nodrošinātājiem un zemes īpašniekiem, kuri ir neapmierināti ar viņu īpašumā veiktiem nesaskaņotiem būvniecības darbiem. Problēmas komersantiem rada arī citu īpašnieku nemarķēto elektronisko sakaru tīklu esamība, kas apgrūtina jaunu tīklu ierīkošanu un esošo ekspluatāciju. Lai šīs nepilnības labotu, radās nepieciešamība veikt grozījumus un papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar konkrētām sankcijām par šādiem pārkāpumiem. Nepieciešamību grozīt likumu noteica arī fakts, ka pašreiz spēkā esošās normas, kas saistītas ar elektronisko sakaru nozari, ir novecojušas un daudzējādi neatbilst Elektronisko sakaru likumā noteiktajam regulējumam, tajā lietotajiem terminiem un to skaidrojumiem, kā arī vispārējai situācijai nozarē.

Likumprojekts nosaka sankcijas par normatīvajos aktos noteiktās kārtības pārkāpšanu un elektronisko sakaru būvnormatīvu neievērošanu, ierīkojot elektronisko sakaru tīklu, kā arī ja netiek ievērotas prasības par elektronisko sakaru tīklu vai to daļu marķēšanu. Sodu apmēri noteikti pēc analoģijas, salīdzinot tos ar naudas sodiem, kādi ir paredzēti par administratīvajiem pārkāpumiem būvniecības jomā.

Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi 16.augustā tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, tie vēl ir jāizskata MK komitejā un jāapstiprina valdībai. Sagatavojot normatīvā akta projektu, notikušas konsultācijas ar Latvijas elektronisko komunikāciju asociāciju. Tas saskaņots ar VAS “Elektronisko sakaru direkcija”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Valsts probācijas dienesta darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Valsts sekretāru sanāksmē 16.augustā tika pieteikta Valsts probācijas dienesta (VPD) darbības stratēģija 2007.–2009.gadam.

Kā teikts stratēģijas kopsavilkumā, saskaņā ar nolikumu VPD ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības drošību, veicot kriminālsoda “piespiedu darbs” izpildi, sniedzot postpenitenciāro palīdzību personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, kā arī pārbaudes laikā uzraugot nosacīti notiesātās personas, nosacīti pirms termiņa no soda atbrīvotās personas un personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

VPD darbības stratēģija 2007.–2009.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā aprakstīti dienesta kompetencē esošajos politikas plānošanas dokumentos noteiktie mērķi un kas ir balstīts uz VPD likumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem. Saskaņā ar stratēģijas projektu VPD virsmērķis ir samazināt noziedzības līmeni, uzlabojot kriminālsodu piemērošanas un izpildes efektivitāti, kā arī veicinot sodīto personu resocializāciju.

Lai sasniegtu izvirzīto virsmērķi, stratēģijā noteikti vairāki darbības virzieni – nosacīti notiesāto, nosacīti pirmstermiņa no soda izciešanas atbrīvoto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzība, izvērtēšanas ziņojumu sagatavošana, piespiedu darba, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa nepilngadīgajiem “sabiedriskais darbs” izpilde, postpenitenciārās palīdzības sniegšana, probācijas programmu izstrāde un izlīgumu organizēšana.

Kā svarīgākie vidējā termiņa risināmie uzdevumi noteikti nepieciešamo normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrāde, dienesta datu bāzes par probācijas klientiem izveidošana un dienesta arhīvu izveidošana.

Stratēģijā izklāstīti iestādes virsmērķi, kompetence un pilnvarojums, darbības virzieni, kopējās iniciatīvas, vidējā termiņa uzdevumi un darbības vides izvērtējums. Noteikti budžeta programmas mērķi, politikas un darbības rezultāti, darbības spēju uzlabošanas pasākumi, izstrādājamie tiesību aktu un politikas plānošanas dokumenti, jaunās politikas iniciatīvas un to īstenošanai nepieciešamais finansējums, kā arī raksturota programmas ieviešanas sistēma.

Katru gadu dienesta darbības stratēģija tiks aktualizēta budžeta plānošanas procesa laikā. Jautājums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu dienesta darbības stratēģijas izpildei tiks izskatīts vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Stratēģijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātiem, Latvijas Pašvaldību savienībai, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Valsts kancelejai.

VPD stratēģija jāapstiprina MK.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par valsts atbalstu biodegvielas ražošanai šā gada otrajā pusgadā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai”, ko 16.augustā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Normatīvajā aktā ir noteiktas atbalsta likmes biodegvielas ražotājiem 2007.gada otrajā pusgadā.

Grozījumi dokumentā paredz, ka tiešā atbalsta likme 2007.gada otrajā pusgadā būs 190 lati par 1000 litriem biodīzeļdegvielas un 300 lati par 1000 litriem bioetanola. Šādus grozījumus ZM izstrādā katru pusgadu atbilstoši MK noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai” noteiktajai kārtībai.

Izmaiņas normatīvajā aktā veiktas, pamatojoties uz ražotāju un Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par vidējo mazumtirdzniecības cenu 2006.gada pirmajos sešos mēnešos. Atbalsta likme nepārsniedz starpību starp biodegvielas ražošanas izmaksām un atbilstošās fosilās degvielas mazumtirdzniecības cenu.

Tāpat ir izstrādāti arī jauni nosacījumi biodegvielas ražošanas atbalstam, kas pilnveidos esošo atbalstu. Jaunais normatīvais akts ir akceptēts Ekonomikas ministrijas Biodegvielas politikas jautājumu darba grupā. Pēc tā apstiprināšanas Biodegvielas konsultatīvajā padomē dokuments tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

ZM: Par atļauju uz laiku tirgot sēklas

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Atļaujas izsniegšanas kārtība uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām”, ko 16.augustā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz, ka atļauju izsniegs Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), ja radušās īslaicīgas grūtības sēklu apgādē un Latvijā trūkst lopbarības augu, labības, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu sēklu.

Dokumentā noteikts, kādi nepieciešamie dokumenti un informācija sēklaudzētājam un sēklu tirgotājam ir jāiesniedz VAAD.

Savukārt VAAD trīs darba dienu laikā apkopos iesniegto informāciju un elektroniski informēs Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, apjomiem un sēklu faktisko dīgtspēju.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa