Par valsts budžetu 2000.gadam

Paskaidrojumi

Sagatavoti Finansu ministrijā.  Akceptēti Ministru kabineta 1999.gada 17.septembra sēdē.  Nosūtīti 7. Saeimai izskatīšanai 1999.gada 1.oktobrī.

Atzinums

Par likumprojektu "Par valsts budžetu 2000. gadam"

Saeimas dok. nr. 1066c

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 2000. gadam" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Rīgā 1999. gada 4. oktobrī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Ministru prezidenta ziņojums

2000.gada budžetam ir jāspēj dot jauns spēks Latvijas attīstībai.

1999.gada notikumi apliecina mūsu tautsaimniecības ievainojamības pakāpi gan iekšēju, gan ārēju faktoru ietekmē, ko nosaka mūsu valsts ekonomikas relatīvi nelielais apjoms un atvērtais raksturs.

Krievijas finansu un ekonomikas krīzes iespaidā 1998.gada beigās un 1999.gada pirmajā pusē noticis iekšzemes kopprodukta samazinājums. Zaudējot ievērojamu daļu eksporta tirgus Austrumos, atsevišķas rūpniecības nozares bija spiestas ievērojami samazināt ražošanas apjomus. Zaudējumus cieta banku sektors, negatīvi procesi skāra arī citas tautsaimniecības nozares, pieauga bezdarbs.

Sagaidāms, ka 2000. gadā situācija uzlabosies, un to veicinās arī ekonomikas uzlabošanās Eiropā kopumā. Tomēr, kaut arī krīzes ietekmē Latvija ir ievērojami pārstrukturējusi savus tirgus, atsevišķu nozaru objektīvā nespēja izdarīt to pietiekami strauji liek konstatēt, ka kopējā ekonomikas izaugsme 2000.gadā vēl nesasniegs iepriekšējo gadu augsto līmeni. Agrākā attīstības tempa atjaunošanu var sagaidīt dažu turpmāko gadu laikā.

2000.gadā paredzēto IKP pieaugumu 3,5 procentu apjomā noteiks investīciju un eksporta pieaugums. Savukārt patēriņš uz kopējo tautsaimniecības attīstību reaģē ar zināmu aizkavēšanos, tādējādi patēriņa ieguldījums 2000. gada ekonomikas izaugsmē būs ierobežots.

Atsevišķu nozaru vidū lielāko ieguldījumu ekonomikas izaugsmē dos rūpniecība - daļēji arī zemās iepriekšējā gada bāzes dēļ, būvniecība un privātie pakalpojumi. Pieaugumu šajās nozarēs var prognozēt virs vidējā IKP palielinājuma.

Pieaugot saimnieciskajai aktivitātei 2000.gadā, palielināsies nodarbinātība, taču 1998.gada līmenis vēl netiks sasniegts, jo izaugsme lielā mērā balstīsies uz darba ražīguma pieaugumu.

2000.gadā saglabāsies zems inflācijas līmenis - ap 3 procenti.

Nākamais gads Latvijai būs ļoti nozīmīgs, jo tas, cik ātri un veiksmīgi tiks pārvarēta krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku un samazināti citi riska faktori, lielā mērā noteiks arī Latvijas vidējā termiņa attīstības iespējas. Tuvākajos gados izšķirsies jautājumi par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos. Mūsu nākotne Eiropā būs atkarīga no pašas Latvijas sasniegumiem.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministra ziņojums

Latvijas Republikas Ministru kabinets ir izstrādājis 2000. gada valsts budžeta projektu atbilstoši likuma "Par budžeta un finansu vadību" prasībām. Sagatavojot šo valsts budžeta projektu ir ņemtas vērā nostādnes, kas definētas Deklarācijā par Ministru kabineta darbu.

Valdības mērķis, izstrādājot nākošās tūkstošgades pirmo budžeta projektu, ir nodrošināt tautsaimniecības un finansu krīzes pārvarēšanu un panākt ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts ekonomikas augšupeju.

2000. gada valsts budžeta veidošana nebija viegls uzdevums. To nācās darīt Latvijas tautsaimniecībai tik ekonomiski sarežģītajā 1999. gadā. Taču valdošās koalīcijas partijām - savienībai Latvijas Ceļš , apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Tautas partijai - veiksmīgi sadarbojoties, ir izdevies izstrādāt šim grūtajam laikam optimālu un taupīgu budžeta projektu. Tas balstās uz sekojošiem pamatprincipiem:

1) grūdiens tautsaimniecības attīstībai;

2) radikāls nodokļu iekasēšanas uzlabojums;

3) starptautiski atzīta valsts ekonomiskā politika.

Valdošā koalīcija 2000. gada budžeta projektā, saskaņā ar iepriekšējo apņemšanos, ir radusi iespēju palielināt budžetu gan valsts aizsardzības, gan izglītības jomā. Tādējādi konsekventi turpinot Latvijas virzību uz Eiropas savienību, iestāšanos NATO un konkurētspējīgas izglītības sistēmas radīšanu.

Nozīmīgas ir likumdošanā paredzētās izmaiņas, kas uzlabos uzņēmējdarbības vidi un saskaņos nodokļu likmes gan ar Baltijas, gan ar Eiropas savienības valstīm.

Budžetā ir iestrādāta nodokļu samazināšanas pakete, kas veicinās turpmāko valsts ekonomikas attīstību. Lai veicinātu investīciju piesaistīšanu, pašreiz maksimālo 4% īpašuma nodokļa likmi plānots samazināt līdz 1,5 procentiem. Ir paredzēts atlikt akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai, lai saskaņotu šo likmju kāpumu ar pārējām Baltijas valstīm. Par 1% ir samazināta sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme darbadevējam, kas rezultātā samazinās darbaspēka izmaksas un uzlabos nodokļa maksāšanas disciplīnu.

Nākamajā gadā liela uzmanība tiks pievērsta nodokļu iekasēšanas uzlabošanai, cīņai ar kontrabandu un ēnu ekonomiku, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un pensiju sistēmas stabilizācijai.

Ņemot vērā sakarību starp fiskālo deficītu un maksājumu bilanci no vienas puses, un ekonomiskās attīstības lēno tempu un zemo patēriņa līmeni, no otras puses, valsts kopbudžeta fiskālais deficīts 2000. gadā nedrīkst pārsniegt 2% no IKP. Šajā jomā mūsu mērķis ir 2001. gadā izstrādāt sabalansētu bezdeficīta budžetu.

Lai pilnveidotu budžeta metodoloģiju un salīdzināmību ar starptautiskajiem standartiem, kā arī lai privatizācijas procesā iegūtos līdzekļus neizlietotu īstermiņa patēriņam - privatizācijas ieņēmumi 2000. gadā tiks klasificēti budžeta finansēšanas daļā, nevis budžeta ieņēmumos kā tas bija iepriekšējos gados.

Sākot ar 2000. gadu virkne speciālo budžetu būs valsts pamatbudžeta sastāvdaļa. Tas uzlabos valsts budžeta vadību, elastību un nodrošinās budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas kontroli. Arī iestāžu maksas pakalpojumi, kas līdz šim bija iestāžu pārziņā, tiks iekļauti kopējos valsts budžeta ieņēmumos.

2000. gada budžeta projektā mēs sākam Eiropas savienības valstu budžetu sastādīšanas principu ieviešanu Latvijas valsts budžeta izstrādē. Budžeta plānā ir paredzēta ārvalstu finansiālā palīdzība un finansējums no Eiropas savienības pirmstrukturālajiem fondiem, kā arī atbilstošs Latvijas valsts līdzfinansējums svarīgu projektu realizēšanai.

Izstrādājot šādu 2000. gada budžeta projektu, mēs redzam skaidru vīziju par to, kāda būs mūsu valsts nākotnē - bezdeficīta budžets, stabils lats, zema inflācija, Eiropas līmeņa algas un pensijas, Latvija - pilntiesīga Eiropas savienības un NATO dalībvalsts, nacionālā kopprodukta pieaugums ir vismaz 5% gadā, sakoptas pilsētas un attīstītas lauku teritorijas, globālā tirgū konkurētspējīga un izglītota jaunā paaudze, pārtikušas un laimīgas ģimenes, ikviens var izvēlēties darbu neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, jo visi darbi pamatā tiek veikti ar interneta starpniecību, ar vismodernākajām informācijas tehnoloģijām apgādāta Nacionālā bibliotēka.

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš

Saturā

•

Ievads

1. Makroekonomiskā attīstība

1.1. Ārējā ekonomiskā vide

1.2. Pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs

Galvenie makroekonomiskie rādītāji

IKP sadalījumā pa nozarēm

IKP izlietojums

Maksājumu bilance, miljonos latu, Maksājumu bilance, % no IKP

Valsts parāds un parāda apkalpošanas izmaksas 1998.-2004. g.

Ārējais parāds 1999-2004

Kredītu izmaksājamās un atmaksājamās summas,

un kredītu apkalpošanas izdevumi 1999-2004

Valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2000. gadā

Procentu maksājumi par iekšējiem aizņēmumiem un kredītiem 2000. gadā

Procentu maksājumi par ārvalstu aizņēmumiem un kredītiem 2000. gadā

Finansu ministrijas maksājumi par valsts parāda apkalpošanu 2000. gadā

Maksājumi par riskantajiem kredītiem 2000. gadā

Izmaksas un apkalpošanas maksājumi par Valsts galvotiem aizdevumiem

1999-2004. gados, miljoni

2. Fiskālā politika

2.1. Valsts ārējās bilances ierobežojumi fiskālajam deficītam

2.2. Likumdošanas un strukturālo reformu izmaiņu ietekme uz budžetu

3. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem

3.1. Konsolidētais kopbudžets

3.2. Valsts konsolidētais budžets

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

3.3 Pašvaldību budžeti

Pašvaldību budžeta kopapjoms 2000. gadā un objektīvo kritēriju īpatsvari

atbilstoši

likumam "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins 2000. gadam, Ls

4. Ieņēmumu analīze

4.1. Nodokļu ieņēmumi

4.2. Pārējie ieņēmumi

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.1. Valsts budžeta likuma struktūra

5.2. Valsts budžeta 2000. gadam plānošanas jaunie elementi

5.3. Valsts budžeta izdevumu 2000. gadam veidošanas pamatprincipi

5.4. Valsts pamatbudžeta un speciālo budžetu izdevumi

5.5. Valsts investīciju programma 2000. gadam un turpmākajos gados

6. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē

6.1. Nodokļu un nodevu likumi

6.2. Likumi, kuri groza ieņēmumus un izdevumus

6.3. Likumi, kuri saistīti ar resoru pašu ieņēmumu iemaksu valsts

pamatbudžeta kopējos ieņēmumos

1.pielikums

. Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības

2000. gada domstarpību un vienošanās protokols

Ievads

Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu un stabilu ekonomisko izaugsmi, sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību, pakāpeniski mazināt esošās reģionālās, sociālās un citas nevienlīdzības, kā, piemēram, atšķirības darba pieejamībā, nodrošināt vides aizsardzību un resursu efektīvu izmantošanu. Ekonomiskā politika, kas tiecas sasniegt šos mērķus, sekmēs nosacījumu izpildi, lai Latvija pievienotos Eiropas savienībai.

Arī 2000. gadā valdība turpinās politiku, kas vērsta uz stabilas makroekonomiskas vides veidošanu, kas ir svarīgs priekšnosacījums stabilai ekonomikas attīstībai. Šīs politikas pamatinstruments ir monetārā un fiskālā politika, kas tiecas uz stabila valūtas maiņas kursa, zemas inflācijas, sabalansēta budžeta saglabāšanu. Valdība veicinās tālāku Latvijas konkurētspējas palielināšanu, kas ir nepieciešams priekšnosacījums Latvijas pilnvērtīgai integrācijai Eiropas savienībā. Tādējādi arī tirdzniecības politikas uzdevums ir palielināt ekonomisko atvērtību, kas ir viens no konkurētspējīgas vides izveides stūrakmeņiem. Iekšējā tirgus liberalizāciju sekmēs privatizācijas programmas pabeigšana un īpašuma tiesību nostiprināšanās. Valdības būtisks uzdevums ir saistīts ar sabiedriskā sektora efektivitātes paaugstināšanu.

Valsts budžets darbojas kā instruments, lai nodrošinātu valdības definēto ekonomiskās politikas mērķu sasniegšanu.Valsts budžeta paskaidrojumi tiek sagatavoti atbilstoši likuma "Par budžetu un finansu vadību" 21. panta 2. daļas prasībām.

Valsts budžeta paskaidrojumus ievada makroekonomiskās situācijas un tās attīstības perspektīvas apraksts. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika ir neliela un atvērta, šajā apskatā liela uzmanība tiek pievērsta ārējās ekonomiskās vides analīzei, attīstības tendencēm un iespējamai ietekmei uz valsts tautsaimniecību.

Pamatojoties uz Latvijas pašreizējās ekonomiskās situācijas analīzi, ir izstrādāts makroekonomiskās attīstības scenārijs. Sagatavotās makroekonomiskās prognozes ir izmantotas fiskālo rādītāju prognožu sagatavošanai.

Valsts budžeta paskaidrojumos tiek sniegta plaša informācija par valsts budžeta struktūru un izdevumiem.

1. Makroekonomiskā attīstība

1.1. Ārējā ekonomiskā vide

1

Pasaules valstu ekonomisko rādītāju samazinājums 1998.-1999. gadā liecina par jaunu ekonomiskās izaugsmes apsīkuma fāzi pasaulē. Tās cēlonis ir meklējams 1997.-1998. gada Āzijas krīzē, kā arī 1998.-1999. gada finansu un valūtas krīzēs Krievijā un Latīņamerikā. Krīzes sākotnēji skāra attīstības valstis, bet lielākajā daļā industriāli attīstīto valstu, ekonomikas pieaugums šajā laikā palika relatīvi augstā līmenī. Piemēram, ASV ekonomikā līdz pat šim laikam ir vērojams ievērojams pieaugums. Par ekonomikas stabilu izaugsmi liecināja arī Eiropas makroekonomiskie rādītāji, kur arī sākotnēji krīzes ietekme tikpat kā nebija jūtama.

Tomēr tuvākajā laikā cikliski tautsaimniecības attīstības kritumi ir gaidāmi lielākajā daļā rūpnieciski attīstīto valstu. Mērens pieauguma kritums 1999. gadā jau ir vērojams lielākajā daļā Rietumeiropas valstu. Tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā varētu būt sagaidāms zināms ekonomikas pieauguma samazinājums arī ASV. Tādējādi kopējā pasaules izaugsme 1999. gadā varētu būt nedaudz zemākā līmenī kā pagājušā gadā.

Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajai nākotnei ir visai neskaidras. Nav skaidrs, vai šai samazinājuma fāzei sekos nākamā, kas ekonomikas attīstības palēnināšanos varētu pagarināt līdz pat 2000. gadam. Tiek prognozēts, ka tuvākajā nākotnē varētu uzlaboties ekonomiskā situācija attīstības valstīs. Eiro zonā, ņemot vērā nelabvēlīgo ārējo vidi, situācija paliks relatīvi stabila. ASV ekonomikas pieauguma tempu krišanās nebūs dramatiska, un recesija Japānā beigsies jau šajā gadā. Atbilstoši šādam scenārijam pasaules ekonomikas izaugsmei vajadzētu palielināties jau 2000. gadā. Pašreizējās prognozes paredz, ka ekonomikas pieaugums 1999. gadā stabilizēsies un saglabāsies 2,5% robežās, bet 2000. gadā pieaugs un sasniegs 3,5 procentus.

Tomēr pastāv iespēja, ka varētu realizēties arī mazāk labvēlīgs attīstības scenārijs. Situācijas uzlabošanās attīstības valstīs var nebūt pietiekami ātra, kā tas tiek prognozēts optimistiskajā scenārijā. ASV ekonomikas attīstības palēnināšanās var būt daudz straujāka par paredzēto, ja jūtami mainītos situācija vērtspapīru tirgū, palielinātos inflācija, vai arī privātajā sektorā straujāk nekā paredzēts notiktu uzkrājumu samazināšanās. Ekonomikas lejupslīdes pārvarēšana eiro zonā varētu būt lēnāka par iepriekš prognozēto. Ieilgt varētu arī recesija Japānā. Īstenojoties šādiem nelabvēlīgiem nosacījumiem, globālā ekonomikas lejupslīde tuvākajos gados varētu arī padziļināties un ieilgt līdz pat 2001. gadam.

Lielāko iespējamo risku pasaules ekonomikas stabilizācijai rada kopš pēdējās desmitgades sākuma pieaugošā trīs lielo valūtas zonu (ASV dolāra, eiro, Japānas jenas) nelīdzsvarotība ārējā tirdzniecībā. Liela nozīme ir atbilstošu valūtas kursu pastāvēšanai starp galvenajām pasaules valstīm, kuriem būtu elastīgi jāmainās atbilstoši valstu cikliskajai attīstībai.

1.1. tabula

Pasaules ekonomikas izlaide 1997 - 2000*

(pieaugums %)

	1997	1998	1999	2000
			prognoze
Kopā (pasaulē)	4,2	2,5	2,3	3,4
Galvenās industriālās valstis (G-7)	3,0	2,2	1,9	2,0
no tām: ASV	3,9	3,9	3,3	2,2
Vācija	2,2	2,8	1,5	2,8
Lielbritānija	3,5	2,1	0,7	2,1
Japāna	1,4	-2,8	-1,4	0,3
Eiro zona	2,5	2,9	2,0	2,9
Krievija	0,8	-4,8	-7,0	-

*SVF dati un prognozes

1.1.1. Eiropas savienība

Eiropas savienības valstis pēdējos gados ir kļuvušas par Latvijas nozīmīgāko tirdzniecības partneri, tādējādi ekonomiskā attīstība ES jūtami ietekmē arī Latvijas tautsaimniecību.

Vairumam Eiropas savienības valstu 1998. gads bija labvēlīgs, tomēr jau 1998. gada pēdējā ceturkšņa un 1999. gada sākuma ekonomiskie rādītāji uzrādīja vairākas negatīvas iezīmes. Lai gan iespējams, ka daļā Eiropas savienības valstu ekonomisko rādītāju samazinājums varētu būt lielāks, par iepriekš prognozēto, tomēr kopumā saglabājas pieņēmums par situācijas uzlabošanos 1999. gada beigās un 2000. gadā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas veiktajām prognozēm, šogad gaidāmais ekonomikas pieauguma samazinājums visās Eiropas savienības valstīs varētu būt īslaicīgs un samērā neliels. Iekšzemes kopprodukta pieaugums samazināsies no 2,9% 1998. gadā līdz 2,1% 1999. gadā, bet 2000. gadā atkal nedaudz palielināties, sasniedzot 2,7 procentus.

ES valstīs pieprasījuma līmeņa pieaugums pašlaik ir salīdzinoši zems, ko veicina vājā konjunktūra un uzņēmumu ierobežotā vēlme veikt lielākus investīciju projektus. Tomēr zemās procentu likmes ļauj cerēt, ka tuvākajā nākotnē varētu pieaugt ieguldījumi un celtos pieprasījums ES valstīs. Tādējādi ir cerības, ka Latvijas eksporta apjomu pieaugums uz ES atgūs iepriekšējo gadu dinamiku. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka salīdzinoši liela Latvijas eksporta daļa ir saistīta ar Lielbritāniju un Vāciju, kuru ekonomikas pieaugums tiek prognozēts zemākā līmenī kā vidēji ES.

1.2. tabula

Eiropas savienības (EU-15)

galvenie makroekonomiskie rādītāji 1997-2000*

pieaugums salīdzināmās cenās, % pieaugums, %

	1997	1998	1999	2000
			prognoze
IKP un tā izlietojums
IKP	2,7	2,9	2,1	2,7
Sabiedriskais patēriņš	0,1	1,3	1,7	1,6
Privātais patēriņš	2,0	2,8	2,6	2,6
Kopējā pamatkapitāla veidošana	2,8	4,9	3,7	4,8
Preču un pakalpojumu eksports	9,7	5,4	3,5	5,6
Preču un pakalpojumu imports	9,1	7,4	4,7	6,1
Citi pamatrādītāji
Inflācija	1,9	1,4	1,2	1,5
Nodarbinātība	0,2	1,1	0,9	0,9
	% no IKP
Fiskālais deficīts	-2,5	-2,1	-1,9	-1,7
Valsts parāds	75,1	73,4	72,6	71,2
Maksājumu bilances tekošais konts	1,8	1,7	1,5	1,4

*Eiropas Komisijas dati un prognozes

1.1.2. Krievija

Sākoties finansu un ekonomiskajai krīzei Krievijā, jūtami samazinājās Latvijas eksports uz Krieviju, tomēr Krievija paliek nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Tāpat jāņem vērā Krievijas ekonomikas lielā ietekme uz pārējām NVS un Eiropas valstīm.

Krievijas ekonomika pēc 1998. gada finansu krīzes izraisītā satricinājuma 1999. gada pirmajā pusē ir stabilizējusies, ir vērojamas nelielas pozitīvas pārmaiņas vairākos makroekonomiskajos rādītājos, piemēram, rūpnieciskā ražošana 1999. gada pirmajā pusē ir pieaugusi par 1,7%, turklāt jūnijā šis pieaugums bija 9,0 procenti.

1999. gada pirmajā pusē patēriņa cenu indekss Krievijā pieauga par 24,5%, bet ražotāju cenu indekss - par 25,4 procentiem. Šāds inflācijas pieaugums būtiski pārsniedz pirmskrīzes rādītājus, tomēr cenu pieauguma tempi ir ievērojami samazinājušies no 38% 1998. gada septembrī līdz 3% 1999. gada jūnijā. Šāds straujš cenu pieaugums ir būtiski samazinājis iedzīvotāju pirktspēju, kā rezultātā Krievijas iedzīvotāju reālie ienākumi 1999. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu vidēji ir samazinājušies par 26 procentiem.

ASV dolāra vērtība pret Krievijas rubli 1999. gada jūnijā gandrīz 4 reizes pārsniedza 1998. gada jūnija rādītāju. Tas būtiski ir ietekmējis Krievijas ārējo tirdzniecību. 1999. gada pirmajos piecos mēnešos imports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir samazinājies par 46%, bet eksports - par 11 procentiem. Tomēr jāatzīmē, ka importa apjomi ir stabilizējušies un tiem nav tendences samazināties, ko veicina Krievijas rubļa kursa pašreizējā relatīvā stabilitāte.

Kaut gan 1999. gada pirmās puses dati liecina par zināmu tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos salīdzinājumā ar 1998. gada beigām, tomēr jāņem vērā Krievijas nestabilā politiski ekonomiskā situācija, kā rezultātā var ciest Latvijas preču un pakalpojumu eksports. Turklāt Krievijas ekonomikas attīstības tempi neliecina, ka tuvākajā laikā Latvijas eksports uz Krieviju varētu sasniegt pirmskrīzes apjomus. Sagaidāms, ka eksporta struktūra uz Krieviju varētu būt ievērojami atšķirīga no pirmskrīzes perioda. Līdzšinējais Latvijas eksports uz Krieviju ir bijis vieglāk aizvietojams ar Krievijas vietējo produkciju un citu valstu ražojumiem, par ko liecina tas, ka Latvijas eksporta uz Krieviju apjomi samazinājās ievērojami vairāk nekā kopējais Krievijas imports.

1.1.3. Baltijas valstis

Lietuva un Igaunija pēdējos gados ir kļuvušas nozīmīgas Latvijas ekonomiskās partneres. 1998. gadā tirdzniecība ar Baltijas valstīm veidoja 12,6% no kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījuma. Baltijas tirgus izveidošana, tirdzniecības barjeru samazināšana ir atvieglojusi Baltijas valstu savstarpējos ekonomiskos sakarus un rada pamatu abpusēji izdevīgai ekonomiskajai izaugsmei. Lai gan jāatzīmē, ka Latvijai ir negatīva ārējās tirdzniecības bilance gan ar Lietuvu, gan ar Igauniju.

Ekonomiskā krīze Krievijā jūtami ietekmēja visu Baltijas valstu ekonomisko attīstību. Visās Baltijas valstīs 1999. gada pirmajā pusē ir vērojams IKP kritums, samazinājās ekonomiskā aktivitāte, pieauga bezdarbs, pasliktinājās fiskālā situācija. Vienlaicīgi visās trijās valstīs inflācijas līmenis turpināja samazināties un pašlaik ir sasniedzis savu zemāko līmeni pēdējo gadu laikā. Krievijas tirgus samazināšanās ievērojami palielināja Baltijas valstu savstarpējo konkurenci īpaši pārtikas produkcijas tirgū.

Pašreizējā ekonomiskā situācija apgrūtina straujāku tālāku savstarpējās tirdzniecības attīstību, tomēr, atsākoties ekonomiku pieaugumam, var cerēt uz pozitīvām pārmaiņām. Latvijai svarīga ir arī tās kaimiņvalstu ekonomikas stabilitāte, kas būtiski ietekmē arī Latvijas investīciju vidi.

1.2. Pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā

2

1.2.1. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte

Iekšzemes kopprodukts

(IKP) 1998. gadā salīdzināmās cenās pieauga par 3,6%, pieauguma tempam samazinoties gada beigās Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ. IKP pieaugumu noteica straujš apjomu kāpums tirdzniecības un remonta nozarē par 20,4%, kā arī mežsaimniecībā (12,4%) un būvniecībā (11,1%). Tajā pat laikā 1998. gadā lauksaimniecības apjomi salīdzināmās cenās samazinājās par 8,7%, bet transporta nozare - par 1,3 procentiem.

1999. gada sākumā turpinājās 1998. gada beigu tendences. Tā 1999. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu IKP samazinājās par 2,3% salīdzināmās cenās.

IKP kritumu 1999. gada pirmajos trijos mēnešos noteica ražošanas apjomu samazināšanās rūpniecībā un atsevišķās pakalpojumu nozarēs (transports un sakari, finansu starpniecība), ko ietekmējusi Krievijas krīze. Tajā pašā laikā veiksmīgi attīstījās būvniecības (pieaugums 10,0% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības piederumu remonta (11,4%), kā arī nekustamo īpašumu izmantošanas, nomas un komercdarbības (18,8%) nozares.

Krievijas krīze visvairāk ir skārusi rūpniecības nozares - ieguves rūpniecības ražošanas apjomi, salīdzinot ar 1998. gada I ceturksni, samazinājās par 34,6%, apstrādes rūpniecības apjomi - par 17,3 procentiem. Līdz ar to apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP struktūrā 1999. pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 18,7% (par 5,2 procentpunktiem mazāks nekā 1998. gada atbilstošajā periodā).

Arī lauksaimniecības nozarē bija kritums, kā pamatā bija augkopības produkcijas apjomu samazināšanās. Zvejniecības nozarē pieauga ražošanas apjomi (par 6,1%), jo pieauga zivju nozveja okeānā un tika atrasti jauni noieta tirgi.

Turpinājās pievienotās vērtības apjomu kritums banku sektorā (par 2%), līdz ar to samazinoties arī finansu starpniecības sektoram kopumā - par 1,1 procentu. Transporta un sakaru nozares apjomi 1999. gada I ceturksnī samazinājās par 3,5%, kam kopumā bija būtiska nozīme IKP apjoma kritumā.

Pakalpojumu nozare kopumā 1999. gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 3,3%, un tās īpatsvars IKP palielinājās par 3,7 procentpunktiem, sasniedzot 66,7 procentus.

Š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, Makroekonomisko rādītāju saliktais indekss 3 (MSI) samazinājās vidēji par 2,5 procentiem. Saskaņā ar MSI, 1999. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ekonomiskā aktivitāte samazinājās par 3,2%, bet II ceturksnī - par 1,7 procentiem. Šādas izmaiņas liecina, ka, lai arī lēnāk par sākotnēji paredzēto, tomēr notiek pakāpeniska tautsaimniecības stāvokļa uzlabošanās pēc pārdzīvotā ārējā ekonomiskā šoka, un gada otrajā pusē var sagaidīt reālu ekonomikas attīstību.

Š.g. pirmajā pusē lielākā negatīva ietekme uz indeksu bija rūpniecības izlaides apjomam, kravu pārvadājumiem dzelzceļa transportā, kā arī ārējās tirdzniecības rādītājiem. Šo rādītāju kritumu daļēji kompensēja mazumtirdzniecības apgrozījuma, darba algas fonda un nosūtīto un saņemto kravu ostās rādītāju pieaugums.

 

1.1. att. MSI un IKP,

% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

1.2.2. Tautsaimniecības nozaru attīstība

Rūpniecības

produkcijas fiziskā apjoma indekss 1999. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 13,9 procentiem.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde samazinājās par 12,4 procentiem. Apstrādes rūpniecības apjomi saruka 1999. gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu par 16,7 procentiem. Lielākā ietekme uz šo kritumu bija nozarēm, kuras bija lielā mērā saistītas ar NVS tirgu, - tā pārtikas produktu un dzērienu ražošana samazinājās par 23,5%, ķīmiskā rūpniecība - par 43,0 procentiem. Arī tekstilizstrādājumu ražošanas samazināšanās par 19,4% bija saistīta ar NVS tirgu. Tajā pašā laikā šo nozaru eksports uz ES valstīm pieauga.

Vienlaicīgi pieauga apģērbu ražošana - par 4,1%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana (izņemot mēbeles un pītos izstrādājumus) - par 1,9 procentiem.

1999. gada pirmajā pusē elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes apjomi samazinājās par 1,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

 

 

 

1.2. att. Rūpniecības produkcijas fiziskais apjoms,

līmenis 1992 XII=100

Lauksaimniecības

nozarē joprojām ir vērojams samazinājums, ko 1999. gadā iespaido gan lopkopības, gan augkopības apjomu samazināšanās. Lauksaimniecisko ražošanu negatīvi ietekmē arī Krievijas krīzes ietekmē pieaugusī konkurence Latvijas lauksaimniecības produktu tirgū, kas ir būtiski samazinājusi iepirkuma cenas.

Transporta

nozares attīstību, īpaši tranzīta pārvadājumus, arī jūtami ietekmēja Krievijas krīze. Tā 1999. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 1998. gada atbilstošo periodu kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā samazinājās par 12,6 procentiem. Tāpat 1999. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 1998. gada atbilstošo periodu samazinājās arī kravu apgrozība dzelzceļa transportā - par 7,3 procentiem.

Nosūtīto un saņemto kravu apjomi ostās š.g. pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 2,6 procentiem. Šo pieaugumu noteica apstrādāto kravu apjoma pieaugums š.g. II ceturksnī, kad tas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājās par 10,2%, ko nodrošināja ievērojams pieaugums Ventspils ostā.

1.2.3.

  Inflācija

1999. gada pirmajā pusē patēriņa cenu indekss (PCI) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 2,1 procentu. Jūlijā PCI pieaugums pret iepriekšējā gada jūliju bija 1,8 procenti. Uzkrātā inflācija 1999. gada pirmajos 7 mēnešos bija 1,4 procenti.

Preču cenas 1999. gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga tikai par 0,9%, tajā skaitā uztura produktiem cenas samazinājās par 2,4 procentiem. Uztura produktu cenu samazinājumu noteica lielais cenu kritums kartupeļiem - par 11,1%, gaļai - par 10,1%, pienam, piena produktiem un olām - par 4,1%, zivju konserviem - par 5,7 procentiem. Uztura produktu cenu samazinājumu lielā mērā noteica Latvijas pārtikas eksporta samazināšanās sakarā ar Krievijas ekonomisko krīzi, kas palielināja konkurenci Latvijas iekšējā pārtikas tirgū, kā arī importa cenu kritums.

Pakalpojumu cenas šai laika periodā pieauga par 4,5 procentiem. Liels cenu pieaugums 1999. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija telefona pakalpojumiem - par 18,7, ūdensapgādes, kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumiem - par 6,8 procentiem.

Cenu pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (7,7%), kā arī degvielai (10,7%) lielā mērā ietekmēja akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana gada sākumā. Degvielas cenas kāpumu noteica arī pasaules cenu pieaugums naftai, kas atsākās šajā gadā.

Ražotāju cenu indekss

(RCI) 1999. jūnijā salīdzinājumā ar 1998. gada attiecīgo periodu ir krities par 5,2 procentiem. No gada sākuma RCI ir samazinājies par 1,8 procentiem. Galvenokārt to ietekmēja apstrādes rūpniecības cenu samazināšanās (-6,7%); it sevišķi pārtikas produktu un dzērienu (-8,5%), tekstilizstrādājumu (-6,6%), kā arī koksnes, koka un korķa (-2,5%) ražošanas cenu krišanās. Tajā pat laikā cenas cēlās ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 9,9% un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē - par 1,3 procentiem.

1.2.4.

  Iedzīvotāju ienākumi

Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 1999. gada II ceturksnī bija 141,26 lats, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo - 156,38 lati, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, norāda uz pieaugumu attiecīgi par 6,2% un 10,1 procentu.

1999. gada II ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, tautsaimniecībā nodarbināto reālā darba samaksa pieauga par 3,8%, bet sabiedriskajā sektorā - par 7,6 procentiem.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) 1999. gada jūnijā bija 167,59 lati, tai skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk - 201,03 lati, bet budžeta iestādēs - 143,41 lats.

Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo nestrādājošo pensionāru vecuma pensiju vidējais lielums š.g. II ceturkšņa beigās bija 58,46 lats, kas ir par 14,0% vairāk nekā pagājušajā gada atbilstošajā periodā.

1.2.5. Nodarbinātība un bezdarbs

Situācija darba tirgū 1999. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusi, ir pasliktinājusies. Sākot ar 1998. gada otro pusi, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējam skaitam ir vērojama tendence samazināties. Tā saglabājās arī 1999. gada sākumā. Š.g. II ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, vidējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinājies par 22 tūkst. jeb 2,1% un bija 1026 tūkst. Šādu attīstību pamatā noteica Krievijas ekonomiskās krīzes iespaids uz Latvijas tautsaimniecību.

1999. gada II ceturksnī, salīdzinot ar 1998. gada II ceturksni, sabiedriskajā sektorā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 23 tūkst cilvēku jeb 6,8 procentiem. Privātajā sektorā, nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits minētajā laika posmā ir nedaudz palielinājies - par 1 tūkst. (0,1%). Tādējādi sabiedriskajā sektorā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies straujāk nekā tas pieaudzis privātajā sektorā. Sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvars 1999. gada II ceturksnī bija 30,5% (1998. gada II ceturksnī - 32,1 procents).

Oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits 1999. gada pirmās puses beigās sasniedza vairāk kā 120,1 tūkst. cilvēku. Tas ir par 32,5 tūkst. (37,1%) vairāk nekā pagājušajā gadā pirmās puses beigās. Bezdarba līmenis, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pieauga par 2,8 procentpunktiem un bija 10,0 procenti.

 

 

1.3. att. Bezdarbs

 

Augstākais bezdarba līmenis joprojām reģistrēts Latgalē (Rēzeknes rajonā - 28,9%, Preiļu un Krāslavas rajonos - 23,6%). Viszemākais bezdarba līmenis bija Rīgā (5,5%).

Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā 1999. gada II ceturksnī bija par 0,4 procentpunktiem lielāks nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā un sastādīja 14,4 procentus.

1.2.6. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance

Krievijas krīzes un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rezultātā 1999. gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ārējās tirdzniecības apgrozījums ir samazinājies par 12,1 procentu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts šajā periodā, salīdzinot ar 1998. gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 62,8 milj. latu (17,4%), jo preču imports samazinājās straujāk nekā eksports. Preču eksports krities par 10,4%, bet imports - par 13,2 procentiem. Tādējādi ir samazinājies importa pārsvars pār eksportu un eksporta vērtība 1999. gada pirmajā pusē sasniedza 62,6% no importa vērtības, salīdzinājumam 1998. gada pirmajā pusē tā bija 61,0% no importa vērtības. Šis apjomu samazinājums gan eksportam, gan importam ir galvenokārt uz cenu rēķina - eksporta un importa reālie apjomi sešu mēnešu laikā samazinājās attiecīgi par 1% un 2,8 procentiem.

NVS īpatsvara kritums ārējā tirdzniecībā kļūst nedaudz mazāks - eksporta uz NVS īpatsvars kopējā eksportā 1999. gada sešos mēnešos bija 11,0% (salīdzinot ar 1998. gada atbilstošo periodu, tas samazinājies par 12,2 procentpunktiem), bet importa no NVS īpatsvars bija 13,6% (salīdzinot ar 1998. gada atbilstošo periodu, samazinājās par 2,6 procentpunktiem). Tajā pat laikā eksporta uz ES valstīm īpatsvars 1999. gada sešos mēnešos bija 64,0% (salīdzinot ar 1998. gada atbilstošo periodu, pieauga par 11,2 procentpunktiem), bet importa no ES valstīm īpatsvars bija 56,5% (pieaudzis par 1,0 procentpunktu).

Eksporta struktūrā lielākais īpatsvars ir koksnes un tās izstrādājumu eksportam - 39,1% no kopējās eksporta vērtības, un 1999. gada sešos mēnešos, salīdzinot ar 1998. gada attiecīgo periodu, tas ir pieaudzis par 6,3 procentpunktu. Tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta īpatsvars bija 16,3% no kopējās eksporta vērtības. Šīs nozares produkcijas eksports visstraujāk pieauga uz ES valstīm (par 9,7 procentiem). Samazinājās pārtikas rūpniecības produktu īpatsvars (par 4,5 procentpunktiem), sasniedzot 4,0 procentu.

Importā svarīgākā preču grupa ir mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas; 1999. gada pirmajā pusē tās īpatsvars bija 21,9% no kopējā importa apjoma, kas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā 1998. gada atbilstošajā periodā. Nedaudz samazinājies minerālo produktu importa īpatsvars (par 1,5 procentpunktiem) - 8,5% no kopējā importa apjoma. Samazinājies pārtikas rūpniecības produktu īpatsvars (1999. gada sešos mēnešos - 7,3%), transporta līdzekļu importa īpatsvars (9,8%) un metālu un to izstrādājumu importa īpatsvars (6,6 procenti).

1999. gada I ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 76,9 milj. latu jeb 8,7% no IKP. Tekošā konta deficīta samazinājuma pamatā ir ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās.

Pieaugusi tiešo ārvalstu investīciju ieplūde Latvijā - 1999. gada I ceturksnī tiešo investīciju ieplūdes apjoms bija par 3,8 milj. latu vairāk nekā 1998. gada attiecīgajā periodā - 49,7 milj. latu. Pieauga neto portfeļinvestīciju ieplūde - 13,2 milj. latu. Kapitāla ieplūde nodrošināja pārpalikumu maksājumu bilancē un ārējo rezervju pieaugumu.

1999. gada I ceturkšņa beigās uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms Latvijā sasniedza 942,1 milj. latu. 1999. gada I ceturksnī ārzemju investori tiešajās investīcijās ieguldīja 55,5 milj. latu, kas ir vairāk kā 1998. gada attiecīgajā periodā (48,3 milj. latu).

1.2.7. Monetārais sektors

1999. gada pirmajā pusē plašā nauda M2X ir samazinājusies par 0,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. To pamatā noteica noguldījumu sarukums (-3,8%). Lielākais samazinājums bija noguldījumiem ārvalstu valūtā (-9,7%) un pieprasījuma noguldījumiem (-6,0%). Savukārt skaidrā nauda apgrozība turpināja pieaugt (5,7%). Līdz ar to, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pasliktinājusies skaidrās naudas-depozītu attiecība, un pašlaik tā ir 62,0% salīdzinājumā ar 57,0% 1998. gadā. Pretēji pirmajam ceturksnim, otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 1998. gada beigām plašā nauda sāka pieaugt (5,2%). Vislielākais pieaugums bija skaidrajai naudai apgrozībā (9,3%) un pieprasījuma noguldījumiem (5,2%), kā arī pirmo reizi pēc Krievijas finansu krīzes sāka pieaugt noguldījumi ārvalstu valūtā (2,5%).

Latvijas Bankas aktīvi 1999. gada pirmajā pusē ir pieauguši par 8,7% pret atbilstošo periodu 1998. gadā, kas galvenokārt ir saistīts ar ārējo aktīvu pieaugumu (7,8%). Šo pieaugumu lielā mērā noteica valdības eiroobligāciju emisijas rezultātā saņemto līdzekļu noguldījums Latvijas Bankā.

Banku sistēmas aktīvi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusi ir samazinājušies par 6,8 procentiem. To ietekmēja ārzemju aktīvu sarukums par 20,8%, ko daļēji kompensēja kredītu pieaugums privātajam sektoram (12,8%). Līdz ar to ievērojami izmainījās aktīvu struktūra: ārzemju aktīvu īpatsvars saruka no 56,0% 1998. gada pirmajā pusē līdz 47,5% šogad, kredītu privātuzņēmumiem īpatsvars savukārt pieauga no 22,7% līdz 27,8% 1999. gada pirmajā pusē. Ievērojami ir pieaugušas prasības pret centrālo valdību (75,1%) un privātajām personām (51,6%). Pasīvu struktūrā nav lielu izmaiņu kopš iepriekšējā gada atbilstošā perioda: 51,0% no pasīviem veido ārējie pasīvi (48,1% 1998. gada pirmajā pusē) un 34,0% kopējie noguldījumi (32,9%).

Kopš 1998. gada pirmās puses kredītlikmes kopumā ir kāpušas un pašlaik latu īstermiņa kredītlikme ir 15,5%, bet ilgtermiņa - 15,6 procenti. Īstermiņa noguldījumu likmes latiem ir kritušās, bet ilgtermiņa augušas salīdzinājumā gan ar 1998. gada beigām, gan 1998. gada pirmo pusi un pašlaik ir attiecīgi 4,7% un 7,3 procenti. Salīdzinot ar 1998. gada beigām, būtiski ir samazinājusies starpbanku kredītlikme latos un 1999. gada jūnijā tā bija 4,3%, kas gan vēl par 2,2 procentpunktiem pārsniedz iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītāju.

1.2.8. Vērtspapīru tirgus

Rīgas Fondu biržas (RFB) Dow Jones indekss pēc ievērojamā krituma 1998. gadā no 345,2 līdz 98,0 punktiem, 1999. gada pirmajā pusē samazinājās līdz 83,9 punktiem perioda beigās. RFB RICI indekss 1998. gadā samazinājās no 754,44 līdz 185,7 punktiem, bet š.g. pirmajā pusē līdz 164,88 punktiem. Gandrīz visu biržā kotēto akciju cenas ir ļoti zemi novērtētas. Latvijas uzņēmumiem akciju cenas-peļņas attiecība joprojām ir daudz zemāka nekā citās Austrumeiropas valstīs, t.sk. zemāka nekā parējās Baltijas valstīs4.

 

1.4. att. Rīgas Fondu biržas Dow Jones indekss

 

Ārvalstu ieguldītāju attieksme pret Latvijas vērtspapīru tirgu nav būtiski uzlabojusies un to aktivitātes fondu biržā ir minimālas. Tomēr nerezidentiem joprojām ir lielākais īpatsvars starp biržas starpnieksabiedrību klientiem - 53,7% š.g. jūnija beigās. Latvijas vērtspapīru tirgu joprojām ietekmē Krievijas krīze.

Biržas apgrozījums, kas liecina par vērtspapīru tirgus likviditāti, ir samazinājies no aptuveni 15 milj. latu 1998. gada II ceturksnī līdz 6,7 milj. latu š.g. II ceturksnī. Turklāt darījumi biržas tirgū II ceturksnī veidoja tikai 33% no kopējā kotēto uzņēmumu akciju apgrozījuma, pārējie bija tiešie darījumi, no kuriem nozīmīgākais ar A/S Balta akcijām.

Neskatoties uz apgrozījuma samazināšanos, labvēlīga tendence vērojama rezidentu un fizisko personu vērtspapīru kontu atvēršanas dinamikā. Viens no faktoriem ir privatizācijas publiskais piedāvājums. Rezidentu vērtspapīru kontu skaits ir stabili pieaudzis no 44 tūkst. š.g. janvāra beigās līdz 50 tūkst. jūnija beigās. Tam tuvas pēc apjoma un izmaiņām ir arī fizisko personu vērtspapīru kontu turētāju izmaiņas.

Latvijas uzņēmumu kapitalizācija, kas norāda uz biržas spēju finansēt tautsaimniecību, 1999. gada pirmajā pusē izmainījās nenozīmīgi un 1999. gada jūnija beigās bija 222,66 milj. lati, salīdzinājumam - 1998. gada beigās tā bija 226,04 milj. lati (6% no IKP).

Kotēto uzņēmumu skaits 1999. gada pirmajā pusē ir pieaudzis no 69 līdz 73 uzņēmumiem. Biržas oficiālā saraksta, kurā notiek vairums darījumu, uzņēmumu skaits ir samazinājies no 11 līdz 10 uzņēmumiem. Oficiālā saraksta īpatsvars kopējā apgrozījumā š.g. II ceturksnī bija 91%, t.sk. A/S Balta akciju īpatsvars bija 46 procenti. Citas vairāk tirgotās akcijas bija Latvijas Gāzei (13,2%) un Unibankai (12,7%).

Kā pozitīvs notikums Latvijas vērtspapīru tirgū ir minams valsts parādzīmju otrreizējā tirdzniecība Rīgas Fondu biržā š.g. augustā. Biržā parādzīmju tirdzniecība ir kļuvusi vienkāršāka, līdz ar to parādzīmes likvīdākas un perspektīvā biržai tās varētu piesaistīt mazos vietējos un arī ārvalstu investorus.

1.2.9. Valsts parāds

1999. gada pirmās puses beigās kopējais valsts parāds bija 478,1 milj. latu, no tā iekšējais parāds bija 155,7 milj. latu, bet ārējais parāds - 322,5 milj. latu. Salīdzinot ar 1998. gada pirmās puses beigām, valsts parāds kopā pieauga par 16,0%, bet ar 1998. gada beigām tas pieauga par 28,3 procentiem. Valsts parāds pieauga galvenokārt uz ārējā parāda palielinājuma (eiroobligāciju emisijas) rēķina.

1999. gada pirmās puses beigās valsts iekšējais parāds bija 155,7 milj. latu, kas ir par 10,4% vairāk nekā 1998. gada beigās, bet par 15,5% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgā perioda beigās.

1999. gada pirmās puses beigās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgā perioda beigām valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru likmes pieauga par 0,8 - 4,2 procentpunktiem. Š.g. pirmās puses beigās likmes svārstījās robežās no 4,9% (28 dienu parādzīmes) līdz 12,7% (2 gadu obligācijas).

Kopējais valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjoms apgrozībā (pēc diskonta) 1999. gada pirmās puses beigās, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgā perioda beigām, samazinājās par 9,2%, bet salīdzinot ar 1998. gada beigām - pieauga par 16,8% un š.g. jūnija beigās tas bija 143,5 milj. latu. Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 1 un 2 gadi veidoja vairāk kā 80% no kopējā apgrozībā esošā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjoma.

Valsts ārējais parāds

1999. gada pirmās puses beigās, salīdzinot ar 1998. gada beigām, pieauga par 39,3%, bet salīdzinot ar 1998. gada pirmās puses beigām, tas pieauga par 41,4 procentiem. 1999. gada jūnija beigās ārējais parāds bija 322,5 milj. latu.

1999. gada pirmajā pusē ārējā parāda pieaugumu veido maijā notikusī eiroobligāciju emisija 91,7 milj. latu apmērā un aizņēmumi no starptautiskajām finansu institūcijām investīciju projektu finansēšanai 9,5 milj. latu ekvivalentu apmērā. Eiroobligāciju emisija novērsa pieaugošā fiskālā deficīta dēļ veidojušos pārāk lielo pieprasījuma pieaugumu pēc finansu resursiem vietējā tirgū un deva iespēju samazināt valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru procentu likmes. Eiroobligāciju dzēšanas termiņš ir 5 gadi.

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs

Sagatavotais makroekonomiskais scenārijs rāda vidēja termiņa ekonomiskās attīstības ceļu, kas būs iespējams, ja pilnībā un savlaicīgi tiks īstenoti visi specifiskie ekonomiskās politikas pasākumi, pat ja visas to detaļas pagaidām nav zināmas. Šajā scenārijā aplūkots laika periods līdz 2004. gadam, un tautsaimniecībā tiek paredzēts stabils, nevis straujš pieaugums. 1999. un 2000. gada prognozes atspoguļo Krievijas ekonomiskās krīzes izraisītā pieprasījuma šoka ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka 1999. gadā IKP salīdzināmās cenās pieaugs par 1,0%, bet 2000. gadā - par 3,5%, vidējā termiņā pieaugumam palielinoties līdz vidēji 5 procentiem.

 

 

 

1.5. att. Iekšzemes kopprodukts,

pieaugums salīdzināmās cenās

Šis scenārijs ir veidots, ņemot vērā, ka šogad situācija NVS vēl neļaus veidot stabilākas ekonomiskās attiecības ar šo reģionu. Arī Eiropas savienības valstīs ekonomikas pieaugums 1999. gadā būs zemāks kā iepriekšējos gados. Vienlaicīgi tiek pieņemts, ka pasaules ekonomiskā vide un investoru attieksme pret Latviju saglabājas labvēlīga. Atbilstoši scenārijam tiek prognozēts, ka ekonomikas izaugsme Latvijā atsāksies 1999. gada beigās, stabilizējoties ārējiem nosacījumiem, kā arī eksporta un ražošanas struktūrai pielāgojoties jaunajai situācijai.

1.3. tabula

IKP sadalījumā pa nozarēm

5

(pieauguma tempi 1995. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)

	1997	1998	1999	2000	2001-2004
	fakts	prognoze
IKP	8,6	3,6	1,0	3,5	4,9
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn.	3,4	-4,8	-1,0	1,0	2,1
Rūpniecība	16,7	3,3	-5,3	4,3	5,6
Elektroenerģija, gāze un ūdens apg.	-1,0	1,0	0,0	0,5	0,8
Celtniecība	7,9	11,0	6,5	6,5	7,6
Sabiedriskie pakalpojumi	2,8	0,5	0,5	0,5	1,0
Privātie pakalpojumi	8,7	5,8	4,3	4,3	5,9
IKP izlietojums
(pieauguma tempi 1995. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)
	1997	1998	1999	2000	2001-2004
	fakts	prognoze
IKP	8,6	3,6	1,0	3,5	4,9
Sabiedriskais patēriņš	0,3	5,3	0,5	0,5	1,0
Privātais patēriņš	5,0	5,8	0,6	1,1	3,7
Kopējā pamatkapitāla veidošana	20,7	11,1	5,0	5,0	7,0
Preču un pakalpojumu eksports	13,1	6,6	-3,4	4,2	7,3
Preču un pakalpojumu imports	6,8	16,9	-5,6	2,0	5,4

Krievijas krīze būtiski ietekmē arī Latvijas maksājumu bilanci. 1998. gadā importa pārsvars pār eksportu vēl vairāk palielinājās, kas tieši ietekmēja tekošā konta deficīta pieaugumu. Lai arī var paredzēt, ka, samazinoties ražošanas apjomiem un privātā patēriņa pieauguma tempiem, samazināsies arī imports, tomēr 1999.--2000. gadā tekošā konta deficīts saglabāsies 8-9% apmērā no IKP, pakāpeniski samazinoties līdz 5% vidējā termiņā, eksporta pieaugumam apsteidzot importa pieaugumu. Sakarā ar tekošā konta deficīta paplašināšanos un privatizācijas procesa noslēgumu ievērojama daļa no tekošā konta tuvākajos gados būs jāfinansē ar īstermiņa kapitāla plūsmām. Tomēr vidējā termiņā palielināsies ilgtermiņa finansējuma īpatsvars un, samazinoties tirdzniecības deficītam, mazāka būs arī ārējā finansējuma loma maksājumu bilances stabilitātē.

1.4. tabula

Maksājumu bilances pamatrādītāji

(% no IKP)

	1997	1998	1999	2000	2001-2004
	fakts	prognoze
Tekošais konts	-6,1	-11,1	-8,9	-8,0	-5,0
Tiešās investīcijas	9,2	4,7	4,8	4,7	4,0
Rezerves aktīvi	-1,2	-0,6	-0,4	-0,5	-1,0

Citi aktīvi:

Neto portfeļa un citas investīcijas

(ieskaitot statistisko novirzi)

-1,9

7,0

4,5

3,9

2,0

IKP pieaugumu vidējā termiņā noteiks investīciju un eksporta pieaugums. Mazā un atvērtā ekonomikā ārējam pieprasījumam būs izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē. Vienlaicīgi ir nepieciešams arī stabils iekšējais pieprasījums. Stabils pieaugums ir iespējams, ja tiks stimulēts kopējās kapitāla veidošanas īpatsvara nozīmīgs pieaugums IKP struktūrā.

 

1.6. att. Kopējā pamatkapitāla veidošana un IKP,

pieaugums salīdzināmās cenās, %

Augstāks investīciju apjoms ir atkarīgs no iekšzemes noguldījumu līmeņa un ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanas apjoma pieauguma. Līdztekus tam ir jāparedz pasākumu komplekss, lai palielinātu investīciju efektivitāti. To varētu paaugstināt, veicinot ārvalstu tiešās investīcijas, investīcijas tehnoloģijā, iekārtās, cilvēku resursos, kā arī uzlabojot investīciju struktūru. Tajā pašā laikā noguldījumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas mehānisma īstenošana, vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā, investīciju un pensiju fondu aktivitātes palielināšanās. Pensiju reforma nodrošinās adekvātu nacionālo noguldījumu līmeni. Jo vairāk attīstīsies finansu tirgus, jo efektīgāk tiks pārvietots kapitāls no uzkrājējiem uz investoriem.

Vissvarīgākie pasākumi, kurus ir nepieciešams realizēt, lai palielinātu investīcijas un to kvalitāti, ir šādi: 1) valsts uzņēmumu pārstrukturizācija; 2) privatizācijas procesa pabeigšana; 3) konkurences ieviešana elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes sektoros; 4) atbilstoša makroekonomiskā politika stabilas un investīcijām labvēlīgas ekonomiskās vides radīšanai.

1.3.1. IKP izlietojums

1998. gadā privātais patēriņš salīdzināmās cenās pieauga par 5,8 procentiem. To, ka patēriņš ir pieaudzis straujāk par kopējo IKP pieaugumu, var izskaidrot ar 1997. gada un 1998. gada pirmās puses augstajiem ekonomikas izaugsmes tempiem un salīdzinoši zemo pieaugumu 1997. gadā. Tādējādi redzams, ka privātais patēriņš ar zināmu aizkavējumu reaģē uz kopējo tautsaimniecības attīstību. Vidējā termiņā privātā patēriņa pieaugumu ierobežos zemāks darba samaksas pieaugums, kas ir nepieciešams eksporta konkurētspējas uzturēšanai, kā arī stingrāka fiskālā politika. Tādējādi ar šādas fiskālās politikas palīdzību tiks ierobežots arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts.

Paredzams, ka sabiedriskais patēriņš arī turpmākajos gados tiks ierobežots, lai sabalansētu valsts budžetu. Sabiedriskais patēriņš ir atkarīgs no budžeta ieņēmumu apjoma pieauguma. Ņemot vērā, ka privatizācijas beigu stadijā samazināsies ieņēmumi no privatizācijas, un realizējot politiku, kas paredz palielināt izdevumus valsts investīcijām, sabiedriskā patēriņa pieaugumam jābūt zemākam par IKP pieaugumu.

Investīciju pieaugums atsākās 1994. gadā, sasniedzot 1996. gadā pat 22,3% pieaugumu salīdzināmās cenās. Arī turpmākajos gados kopējā pamatkapitāla veidošanas pieauguma tempi ievērojami pārsniedza citu IKP sastāvdaļu attīstību. Šādu pieaugumu nodrošināja relatīvi augsta ārvalstu tiešo investīciju ieplūde, banku sektora aizvien lielāka iesaistīšanās vietējo uzņēmumu kreditēšanā, ko veicina arī jauno kreditēšanas veidu attīstība, ķīlu reģistra izveidošana. Krievijas krīzes rezultātā Latvijā samazinājās ekonomiskā aktivitāte, pieauga kreditēšanas riski - tas, protams, negatīvi ietekmē arī investīciju klimatu valstī. Tomēr investīciju pieaugumu var sagaidīt salīdzinoši augstā līmenī, kas arī būs viens no faktoriem ekonomikas tālākai izaugsmei. Protams, nepietiekamu resursu dēļ aizvien nepietiekošā apjomā tiks veikti ieguldījumi valsts infrastruktūrā, ko noteikts budžeta stāvoklis un valsts politika attiecībā uz valsts parādu. Īpaši tas varētu ietekmēt 2000. gada investīciju apjoma pieaugumu. Tomēr, palielinoties kopējam ekonomikas līmenim, pieaugs arī šīs investīcijas, kas ir būtiski, jo sakārtota infrastruktūra ir viens no attīstību veicinošiem apstākļiem.

Gan Krievijas, gan globālās ekonomiskās krīzes ietekmes rezultātā 1999.-2000. gadā nav sagaidāms nedz ārējā, nedz iekšzemes pieprasījuma ievērojams pieaugums. Tas negatīvi ietekmēs eksporta un importa attīstību, lai gan atbilstoši šim scenārijam šajā laika posmā tomēr notiks lūzums un tirdzniecības deficīts sāks lēnām samazināties. Tā, 1999. gadā pirmās puses rādītāji liecina, ka pašreiz importa kritums ir lielāks kā eksporta samazinājums.

Sagaidāms, ka vidējā termiņā importa pieauguma tempi būs nedaudz zemāki kā eksporta pieauguma tempi, kas uzlabos tekošā konta stāvokli. Paredzams, ka preču importa struktūra mainīsies, pieaugot iekārtu un investīciju preču īpatsvaram kopējā preču apjomā. Tas radīs nepieciešamos nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.

1.5. tabula

Iekšzemes kopprodukta izlietojuma struktūra

(faktiskajās cenās %)

	1997	1998	1999	2000	2004
		prognoze
Preču un pakalpojumu eksports	51,0	47,7	43,9	44,0	45,6
Preču un pakalpojumu imports	-59,5	-61,0	-54,7	-53,7	-51,8
Ārējās tirdzniecības bilance	-8,5	-13,2	-10,9	-9,7	-6,2
Kopējais patēriņš	85,7	90,2	90,8	88,9	82,5
- privātais patēriņš	66,6	63,9	63,2	61,9	59,3
- sabiedriskais patēriņš	19,1	26,3	27,6	26,9	23,2
Kopējā pamatkapitāla veidošana	18,7	20,1	21,2	21,5	23,4

1.3.2. IKP no ražošanas aspekta

Rūpniecības

nozares pieaugums atsākās tikai 1996. gadā, sasniedzot 1997. gadā 16,7% pieaugumu salīdzināmās cenās, ko noteica dinamiskā attīstība apstrādājošajā rūpniecībā. Tā kā iekšzemes pieprasījuma līmenis joprojām ir salīdzinoši zems, apstrādājošās rūpniecības attīstību ir noteicis galvenokārt eksportējamās produkcijas apjoms. Tieši apstrādājošo rūpniecību vissmagāk skāra Krievijas ekonomiskās krīzes izraisītais pieprasījuma šoks. Sagaidāms, ka 1999. gadā rūpniecība samazināsies par aptuveni 5,3% salīdzināmās cenās, lai arī gada otrajā pusē atsāksies rūpniecības apjomu pieaugums. Tāpat jāņem vērā, ka pašreiz rūpniecības attīstību ietekmē arī ražotāju cenu kritums, kas samazina uzņēmumu ienākumus un līdz ar to arī investīciju iespējas.

Pieaugums rūpniecībā atsāksies, sākot ar 2000. gadu, tomēr 2000. gadā rūpniecības apjomi vēl atpaliks no 1998. gada līmeņa. To noteiks tas, ka atbilstoši pieņēmumam Latvijas eksports uz NVS tuvākajos gados neatgūs pirmskrīzes līmeni, bet atsevišķām krīzē cietušām nozarēm - īpaši pārtikas rūpniecībai, mašīnbūvei tik īsā laikā nebūs iespējams pietiekošā mērā zaudēto NVS tirgus daļu kompensēt ar jaunu tirgu iegūšanu. Domājams, ka Krievijas krīzes rezultātā notiekošā Latvijas tirdzniecības pārorientācija, privatizācijas gaitā piesaistītās investīcijas, jaunu nozaru attīstība palīdzēs mazināt rūpniecības ievainojamību nākotnē.

Rūpniecības attīstību tuvākajos gados nodrošinās atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru sekmīga darbība, kas ir spējušas piesaistīt ārvalstu kapitālu un sekmīgi eksportē savu produkciju - piemēram, vieglā rūpniecība. Labas izaugsmes iespējas ir arī ķīmiskai rūpniecībai, ievērojot lielās investīcijas šajā nozarē, lai gan tās salīdzinoši lielā saistība ar NVS tirgu neļauj īstermiņa periodā prognozēt investīcijām adekvātus pieauguma tempus. Turpināsies arī metālapstrādes rūpniecības attīstība. Ņemot vērā Latvijas mežu resursus, kā arī to, ka kokapstrādes iespējas uzlabojas un attīstās, sagaidāma arī turpmāka kokrūpniecības augšupeja.

Pārtikas un tekstilrūpniecības uzņēmumi pēdējā laikā ir parādījuši augstus attīstības tempus, kas ļāva cerēt, ka arī vidējā termiņā šīs nozares būtiski sekmēs kopējo rūpniecības attīstību. Tomēr Krievijas krīze ir samazinājusi šo nozaru rādītājus, un uz to pozitīvas attīstības turpinājumu var cerēt tikai pēc situācijas stabilizācijas NVS tirgos, kā arī, ja pietiekoši ātri notiks sekmīga jaunu tirgu apgūšana.

Enerģētikas

sektora pieauguma tempi turpmākajos gados nebūs pārāk augsti (ap 1%), jo paredzams, ka neattīstīsies energoietilpīgas rūpniecības nozares. Siltuma patēriņš nepieaugs strauji, jo uzlabosies siltuma izmantošanas uzskaite, tiks samazināti siltumenerģijas zudumi, un daļa patērētāju atteiksies no centralizētās siltumapgādes.

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums; privāto, valsts un ārvalstu tiešo investīciju apjomu kāpums kā arī dzīvokļu privatizācija sekmēja būvniecības apjomu ievērojamu pieaugumu. Tādējādi 1998. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvniecības apjomi pieauga par 11,0 procentiem. Nākošajos gados šī sektora attīstību ietekmēs kopējais investīciju līmenis ekonomikā, kā arī hipotekārās kreditēšanas attīstība. Būvniecības pieauguma līmenis būs aptuveni vienādā līmenī ar kopējā pamatkapitāla veidošanās pieaugumu.

Lēno lauksaimniecības attīstības tempu (1-2% gadā) ietekmēs zemais privātā patēriņa pieauguma temps Latvijā, kā arī ārvalstu uzņēmumu radītā konkurence. Lauksaimniecības produktu izmaksas ir salīdzinoši augstas (zemās darbaspēka produktivitātes dēļ), kā arī tie ne vienmēr atbilst starptautiskajiem standartiem un noteiktajiem kvalitātes līmeņiem. Lauksaimniecības produktu cenu pieaugums turpmāk būs nenozīmīgs un mazāks nekā citās nozarēs. Turklāt pašlaik šī nozare ir saskārusies ar samērā lielu deflāciju, kas dara lauksaimniecību vēl nerentablāku un negatīvi ietekmē lauksaimnieciskās ražošanas attīstības iespējas. Tajā pat laikā atbilstoši pieņēmumam turpinās palielināties zemnieku saimniecību vidējais lielums un ražošanas intensifikācija - sekojoši pieaugs darba ražīgums, kas ļauj cerēt uz konkurētspējīga lauksaimniecības sektora attīstību tuvākajā nākotnē. Lauksaimniecības un zvejniecības produktu noieta tirgu samazināšanās NVS, ko izsauca Krievijas ekonomiskā krīze, negatīvi iespaidos šo nozaru attīstības iespējas tuvākajā laika periodā, bet tai pat laikā paredzams, ka izaugsme mežsaimniecībā daļēji to kompensēs. Sagaidāms, ka lauksaimniecības attīstību vidējā termiņā sekmēs arī valsts lauku politika, kas tiks īstenota, izmantojot vairākus finansu instrumentus un atbalsta veidus, no kuriem finansiāli nozīmīgākie ir SAPARD (Pirmsiestāšanās pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstībai) un valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai (subsīdijas).

Turpināsies arī pakāpeniska tuvināšanās nelielo ekonomiski attīstīto Eiropas valstu pakalpojumu struktūrai. Palielināsies tirgojamo (market services) pakalpojumu īpatsvars, bet samazināsies netirgojamo ( non-market ) pakalpojumu īpatsvars. Nākošajos gados tirgojamo pakalpojumu īpatsvars varētu būt apmēram 51-52% līmenī no IKP. Pakalpojumu sektora attīstību turpmākajos gados noteiks līdzsvarota dažādu pakalpojumu sektoru attīstība. Tirdzniecība, kas līdz šim ir uzrādījusi augstākos pieauguma rādītājus, turpmāk vairs neattīstīsies tik dinamiski, lai gan var paredzēt, ka šajā sektorā samazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Savu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā saglabās transporta un sakaru nozares. Īpaši tas attiecināms uz tranzīta pakalpojumiem caur Latvijas ostām. Tajā pat laikā gaidāms, ka šī sektora ietekme uz visa pakalpojumu sektora pieaugumu samazināsies. Sagaidāms, ka, palielinoties komerc un finansu pakalpojumu dažādībai, kā arī saasinoties konkurencei ar ārvalstu uzņēmumiem, šo sektoru īpatsvars pakalpojumos pieaugs. Tā rezultātā pakalpojumu īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2004. gadā sasniegs 68,9 procentus.

1.6. tabula

Pievienotā vērtība sadalījumā pa nozarēm

(struktūra %, faktiskajās cenās)

	1997	1998	1999	2000	2004
	prognoze
Lauksaimniecība, mežsaimniecība,
zvejniecība	5,8	4,7	4,5	4,2	3,3
Rūpniecība	22,4	20,4	18,4	18,4	18,5
Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde	5,0	3,9	3,8	3,7	3,0
Celtniecība	4,8	5,2	5,5	5,7	6,3
Pakalpojumi	62,0	65,9	67,9	68,0	68,9
Pievienotā vērtība	100,0	100,0	100,0	100,0	100,0

1.3.3. Demogrāfiskās tendences,

nodarbinātība, bezdarbs, ienākumu politika

Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo (apmēram 1000 cilvēku gadā) rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Iedzīvotāju skaits Latvijā 2004. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu samazināsies par 59 800 (2,5%). Zemā dzimstība ilgākā laika periodā radījusi ievērojamu iedzīvotāju sastāva novecošanos, tādējādi palielinot demogrāfisko slogu nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Tomēr, pieaugot pensionēšanās vecumam, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits nesamazināsies tik strauji. Pensionāru skaits pieaugs nedaudz, jo tagadējā nodarbināto iedzīvotāju vecuma struktūra neliecina par lielu pensijā ejošo skaita pieaugumu nākotnē.

Sagaidāms, ka, pieaugot ekonomiskai aktivitātei, pieaugs nodarbinātība. Tomēr jāatzīmē, ka veiktā pārstrukturizācija un tehnoloģiskais progress sekmēs galvenokārt darbaspēka produktivitātes un nevis nodarbinātības pieaugumu.

Bezdarbs ir reģionāla problēma. Lielākais bezdarba līmenis Latvijā ir Austrumos: 22-29% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Zemākais bezdarba līmenis ir Rīgā. Krievijas krīzes ietekmē bija vērojams salīdzinoši straujš bezdarba līmeņa pieaugums no 7% 1998. gada sākumā līdz aptuveni 10% pašlaik. Tajā pat laikā jāatzīmē, ka darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvos iedzīvotājos ir pieaudzis ievērojami mazāk.

1.7. tabula

Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā

(tūkst. cilv.)

	1997	1998	1999	2000	2004
	prognoze
Iedzīvotāju skaits	2458	2440	2424	2410	2380
Nodarbinātība	1037	1043	1028	1035	1050
Pieaugums, % pret iepriekšējo periodu	1,9	0,6	-1,5	0,6	0,5
Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no
ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem	7	8	10	9	8

Sagaidāms, ka dažādu ekonomiskās politikas pasākumu (reģionālā attīstība, investīciju veicināšana, darbaspēka reģionālā mobilitāte, privatizācija, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība utt.) realizācijas rezultātā bezdarbs nepieaugs un 2004. gadā būs zemāks par pašreizējo līmeni, apmēram 8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

 

1.7. att. Bezdarba līmenis gada beigās (no 1999. gada - gada vidējais),

% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem

1997. gadā un 1998. gadā vidējās bruto darba samaksas pieaugums bija lielāks nekā darba ražīguma pieaugums. Nākošajos gados produktivitātes pieaugumi varētu būt ap 3-5% gadā. Paredzams, ka vidējās darba samaksas pieaugums, sākot ar 2000. gadu, būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums.

1.3.4. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība

Straujajām ekonomiskajām reformām Latvijā bija ļoti liela ietekme uz maksājumu bilances stāvokli. Galvenais Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta iemesls, tāpat kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, ir straujais valsts ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Tekošā konta bilances negatīvā saldo pieaugumu palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo.

Krievijas finansu krīze un eksporta uz Krieviju samazināšanās 1998. gadā negatīvi ietekmēja maksājumu bilanci - tekošā konta deficīts pieauga līdz 11,1% no IKP. Krievijas krīzes rezultātā samazinājās ārējās tirdzniecības apjomi. Turklāt jau no 1999. gada sākuma imports samazinās ātrāk kā eksports, tādējādi 1999. gadā tekošā konta deficīts samazināsies līdz 8-9% no IKP. Sagaidāms, ka vidējā termiņā eksporta apjomi palielināsies ātrāk kā importa apjomi un tekošā konta deficīts turpinās pakāpeniski samazināties. Tajā pat laikā tekošā konta deficītu palielinās procentu un dividenžu maksājumi par aizņēmumiem un investīcijām.

Lai panāktu pastāvīgu eksporta apjomu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt gatavās produkcijas īpatsvara palielināšanos kopējā eksporta struktūrā, jo izejmateriālu eksports ir tieši saistīts ar pasaules tirgus cenu svārstībām. Sagaidāms, ka Latvijas uzņēmumos realizēto investīciju projektu rezultātā tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūra ievērojami mainīsies, pieaugot jaunas produkcijas eksporta iespējām.

Pakalpojumu eksporta apjomi turpinās pieaugt, kā arī turpinās attīstīties visi pakalpojumu veidi. Vēl joprojām nav izmantotas tūrisma iespējas, un līdz ar to iespējamība palielināt šī pakalpojuma cenas, paaugstinot tā kvalitāti. Līdzīgas izdevības pastāv starptautiskā transporta, komunikāciju, finansu un citos pakalpojumu tirgos. Pakalpojuma eksporta nozīmīgāko daļu joprojām veidos ieņēmumi no tranzīta apkalpošanas.

Preču un pakalpojumu importa pieauguma tempi ir pakāpeniski jāsamazina. Importu sekmē iekšzemes inflācijas lielums, kas joprojām ir augstāks par inflāciju attīstītajās valstīs. Nacionālās valūtas reālā vērtība attiecībā pret t.s. "stiprajām valūtām" pieaugs. Nākošajos gados importa sastāvam ir vēl nedaudz jāmainās, palielinot iekārtu un investīciju preču importa īpatsvaru līdz aptuveni 22% no kopējā importa apjoma. Pamatlīdzekļu imports radīs nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.

 

1.8. att. Preču un pakalpojumu bilance,

milj. latu

Lai gan maksājumu bilances tekošā konta saldo ir negatīvs, kopējais maksājumu bilances saldo vēl joprojām ir pozitīvs. To nodrošina kapitāla ieplūšana Latvijā, pateicoties kam bija iespējams ne tikai nosegt pieaugošo tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārzemju valūtas rezerves.

Tekošā konta deficīta finansēšanu nodrošinās galvenokārt privātā kapitāla plūsmas (pamatā ārvalstu tiešās investīcijas). Sagaidāms, ka laikā no 1999. gada līdz 2004. gadam ārvalstu tiešās investīcijas būs aptuveni 4-5% no IKP. Sagaidāms, ka ārvalstu tiešo investīciju plūsma nesamazināsies līdz ar privatizācijas procesa noslēgšanos, tā vietā ieplūdīs re-investīcijas kā arī investīcijas starp saistītajiem uzņēmumiem. Krievijas finansu krīze būtiski 1998. gadā samazināja neto portfeļinvestīciju aizplūdi līdz 0,1% no IKP (salīdzinājumam 1997. gadā neto portfeļinvestīciju aizplūde veidoja 10,2% no IKP). Paredzams, ka nākošajos gados neto portfeļinvestīciju bilance būs pozitīva, ko veicinās vērtspapīru tirgus attīstība un privatizēto uzņēmumu vēlme finansiāli paplašināties, palielinot akciju kapitālu. Ņemot vērā iekšzemes kreditēšanas paplašināšanos, sagaidāms, ka komercbanku ārzemju aktīvu apjomi pieaugs lēnāk, tomēr Latvijas finansu sistēma nebūs orientēta tikai uz Latvijas tirgu, ārzemju aktīvu un pasīvu īpatsvars kopējos finansu aktīvos un pasīvos saglabāsies augstā līmenī.

 

 

1.9. att. Tekošā konta deficīts,

% no IKP

Valūtas rezervju uzkrāšana ir uzskatāma par soli uz aizsardzības nodrošināšanu pret iespējamām grūtībām ar maksājumu bilanci un uz lata seguma nodrošināšanu. Rezervju apjomu Latvijas Banka uztur līmenī, kas atbilst trīs mēnešu preču un pakalpojumu importa apjomam.

1.3.5. Inflācija

Latvijas patēriņa cenu pieauguma tempi turpina samazināties. 1998. gadā patēriņa cenu indekss (PCI) pieauga tikai par 4,7% (vidēji gadā), turklāt divpadsmit mēnešu inflācija decembrī bija kritusies līdz 2,8 procentiem. 1999. gada jūlijā divpadsmit mēnešu inflācija bija vairs tikai 1,4 procenti. Ražotāju cenu indeksa (RCI) pieaugums 1998. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija 1,9 procenti. Visu 1999. gada pirmo pusi notika ražotāju cenu kritums un jūnijā ražotāju cenas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija zemākas par 5,2 procentiem.

 

 

1.10. att. Patēriņa cenu indeksi,

gads pret gadu

Sagaidāms, ka 1999. un 2000. gadā gadā PCI pieaugs attiecīgi par 2,5% un par 3,0% (vidēji gadā), vidējā termiņā inflācijas līmenim saglabājoties 3,5% līmenī. To, ka inflācijas līmenis vairs nepazemināsies noteiks vairāki faktori - patēriņa groza izmaiņas, pieaugot tajā pakalpojumu īpatsvaram, atsevišķu administratīvi regulējamo cenu potenciāli augsti pieaugumi (piemēram, īres maksai), izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs. Zināma ietekme uz cenu līmeņa samazināšanos arī turpmāk būs muitas tarifu samazināšanai brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros. Analizējot inflāciju, jāņem vērā, ka pašreizējo zemo cenu pieaugumu nosaka arī deflācija atsevišķās nozīmīgās preču grupās, ko izsauca kopējā pieprasījuma (pamatā NVS pieprasījuma) pēc šiem produktiem samazināšanās un piedāvājuma pieaugums Latvijas tirgū. Piemēram, salīdzinoši liels kritums bija pārtikas cenām. Turklāt ātrākas ekonomikas izaugsmes periodā arī cenām ir izteiktāka tendence pieaugt, salīdzinājumā ar attīstības cikla depresīvākām fāzēm.

Prognozējot PCI, kā arī citus deflatorus, ir pieņemts, ka nākošajos piecos gados saglabāsies strikta monetārā un fiskālā politika, stabila valūtas maiņas likme un tiks kontrolēts naudas piedāvājums.

Cenu līmeņa izlīdzināšanās un pietuvošanās attīstīto Eiropas valstu līmenim var notikt tikai pēc 2004. gada.

1.3.6. Monetārais sektors

Latvijas Bankas monetārā politika tuvākajos gados nemainīsies. Galvenie monetārās politikas mērķi ir vidēja termiņa cenu un valūtas kursa stabilitāte.

M2X pieaugums nākošajos gados būs augsts un pārsniegs IKP pieaugumu. Sagaidāms, ka naudas aprites ātrums samazināsies līdz Centrāleiropas līmenim. Lai arī Krievijas krīzes ietekmē bankas ir cietušas ievērojamus zaudējumus, banku sektora kopējā stabilitāte nav būtiski pasliktinājusies un, tam atgūstot uzticību, turpinās pieaugt arī noguldījumu apjoms.

Banku sektora aktīvu struktūra mainīsies, paplašinoties iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanai. Paredzēts, ka procentu likmēm nevajadzētu izmainīties ļoti būtiski. Iekšzemes kreditēšanas paplašināšanās ierobežos atkarību no ieguldījumiem ārzemēs.

Attīstoties finansu sektoram pieaugs apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu u.c. nebanku finansu institūciju loma Latvijas ekonomikā.

1.3.7. Valsts parāds

1999. un 2000. gadā paredzams valsts parāda pieaugums - attiecīgi 152,2 milj. latu un 81 milj. latu, kas saistīts ar valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanas nepieciešamību, investīciju projektu finansēšanu, aizdevumiem no valsts pamatbudžeta citu līmeņu budžetiem, kā arī finansu likviditātes nodrošināšanai. Ņemot vērā iekšējā finansu tirgus kapacitāti, lielāks parāda pieaugums plānots valsts ārējam parādam - par 157 milj. latu 1999. gadā un 54 milj. latu 2000. gadā. Krievijas finansu krīzes seku ietekmē uz Latvijas ekonomiku un finansu sistēmu iekšējā parāda īpatsvars valsts parādā 1999. gadā samazināsies līdz 26 procentiem.

Tiek plānots, ka valsts parāda apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu varētu samazināties no 14,7% 2000. gadā līdz 12,8% 2004. gadā. Vidēja termiņa periodā tiek prognozēts, ka valdība palielinās iekšējā parāda īpatsvaru kopējā parāda struktūrā, laika periodā līdz 2004. gadam sasniedzot iekšējā parāda īpatsvaru līdz 42% no kopējā valsts parāda. Tomēr tas lielā mērā atkarīgs no makroekonomiskās attīstības tendencēm, valsts fiskālās politikas un valsts investīciju programmas turpmākajam laika periodam, kā arī aizdevumiem no valsts pamatbudžeta citu līmeņu budžetiem.

 

1.11. att. Valsts parāda dinamika 1998.-2004.  gadā

1.8. tabula

Valsts parāds

(milj. latu)

	1998	1999	2000	2001	2002	2003	2004
Valsts parāds kopā	372,6	524,8	605,6	649,5	674,6	702,1	729,6
Iekšējais parāds	141,0	136,5	163,4	203,4	231,9	267,5	309,1
Ārējais parāds	231,6	388,3	442,2	446,1	442,6	434,6	420,4
% pret IKP	9,9%	13,5%	14,7%	14,6%	14,0%	13,4%	12,8%

Valsts parāda straujais pieaugums rada arī papildus ar parāda apkalpošanu saistītus izdevumus. Ņemot vērā to, ka pēc 1998. gada Krievijas finansu krīzes pamazām atjaunojas Latvijas finansu tirgus likviditāte, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz valsts vērtspapīru tirgu, 2000. gadā sagaidāms, ka valsts iekšējā parāda apkalpošanas izmaksas paliks 1999. gada līmenī, bet ārējā parāda apkalpošanas izmaksas pieaugs par 10,6 milj. latu. Tas galvenokārt saistīts ar 1999. gada finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai emitētajām eiroobligācijām 225 milj. EUR (142 milj. LVL) un riskanto kredītu procentu maksājumu pieaugumu.

1.9. tabula

Valsts parāda apkalpošanas izmaksas

(milj. latu)

	1998	1999	2000	2001	2002	2003	2004
Valsts parāda apkalpošana kopā	23,6	28,3	39,0	48,7	53,4	55,6	59,6
Iekšējā parāda apkalpošana	13,4	14,9	14,9	22,5	26,3	29,0	33,2
Ārējā parāda apkalpošana	10,2	13,1	23,7	25,7	26,6	26,1	25,9
Citi parāda apkalpošanas izdevumi		0,3	0,4	0,5	0,5	0,5	0,5

2000. un 2003. gadā paredzami lieli procentu un pamatsummu maksājumi par riskantajiem kredītiem, attiecīgi 16,0 un 12,5 milj. latu. Tas saistīts ar nepieciešamību šajos gados atmaksāt māksātnespējīgo komercbanku izsniegtos G-24 un SVF aizdevumus. Maksājumu summu 2000. gadā par 0,86 milj. latu palielina arī riskanto kredītu sarakstā iekļautais galvojums akciju sabiedrībai Tolaram Fibers . Tādējādi valdības rīcības pieļaujamās robežas, pildot uz valsts budžetu attiecināmās parāda saistības, 2000. gadā ir 12,57 milj. latu.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa finansu resursus valsts investīciju programmas projektu finansēšanai, 2000. gadā ir paredzēts izsniegt valsts galvojumus 92,6 milj. latu apmērā. 2000. gadā lielākais investīciju projekts, kam nepieciešams 60 milj. LVL valsts galvojums, ir Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projekts, ko realizē a/s Rīgas siltums . Projektu paredzēts finansēt no Pasaules bankas, Zviedrijas valdības un Ziemeļu investīciju bankas aizdevumiem 100 milj. USD apmērā un a/s Rīgas siltums un Rīgas domes investīcijām.

1.3.8. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

Kaut arī līdz šim Latvijas makroekonomiskais sniegums bija kopumā labvēlīgs, tomēr pastāv zināmi riski, kas varētu padarīt ekonomiku jūtīgāku pret satricinājumiem, kas savukārt varētu veicināt pieauguma krišanos, spiedienu uz nacionālo valūtu vai finansu traucējumus. Nozīmīgākais risks ir saistīts ar Latvijas ārējo līdzsvaru, ko jau apstiprināja Krievijas krīzes ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.

Latvijai pašlaik ir liels tekošā konta deficīts. Nākamajos gados paredzami vairāki faktori, kas var to vēl pasliktināt, kas savukārt var radīt nestabilitāti ekonomikā. Šai problēmai ir vairāki aspekti:

• ārējā vide un Latvijas eksporta konkurētspēja

Latvijas ekonomikas pieauguma tempus var negatīvi ietekmēt ārējā pieprasījuma samazināšanās . Pašreizējā brīdī vēl pastāv salīdzinoši liela neskaidrība par pasaules un t.sk. arī Latvijas svarīgāko tirdzniecības partneru - Eiropas savienības un NVS ekonomikas attīstību tuvākajā periodā. Lai arī pašlaik valdošas ir pozitīvas prognozes, tomēr izeja no krīzes var izrādīties ilgstošāka un mazāk maiga.

Latvijas konkurētspējas rādītāji attiecībā pret rietumu tirdzniecības partneriem kopumā nepasliktinās. Kaut arī lata reālā vērtība turpina pieaugt, Latvijas spēja nepārtraukti palielināt eksporta tirgus daļu un zemās darbaspēka izmaksas pašlaik neliecina par konkurētspējas zudumu. Nākošajos gados cenu un algu pieauguma līmenis Latvijā vēl paliks virs industriālo valstu līmeņa, bet to līdzsvaros produktivitātes pieaugums. Latvijas ārējo konkurētspēju var ietekmēt vairāki iemesli.

Tomēr Latvijas konkurētspēja var tikt ietekmēta ar satricinājumiem tirdzniecības nosacījumos , piemēram, koksnes cenu kritums vai naftas produktu cenu palielināšanās. Tādējādi Latvijas eksporta vērtība attiecībā pret importa vērtību samazināsies, kas vēl vairāk palielinātu tekošā konta deficītu. Risku pastiprina Latvijas specializācija uz koksnes un tekstilizstrādājumu eksportu - tās ir preces ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību.

• tekošā konta deficīta finansēšana

Latvija ir atkarīga no augstā kapitāla ieplūdes līmeņa, kas finansē tekošā konta deficītu. Tādējādi pastāv risks, kas saistīts ar straujām investoru vai tirgus noskaņojuma izmaiņām. Ja šādas kapitāla plūsmas krītas ļoti strauji, centrālās bankas ārvalstu valūtas rezervju pieaugums palēnināsies vai pat tās samazināsies. Tas varētu negaidīti samazināt naudas piedāvājuma pieauguma līmeni, pasliktināt kreditēšanas nosacījumus, paaugstināt īstermiņa procentu likmes un palēnināt ekonomikas pieaugumu. Tā rezultātā radušās problēmas var iedragāt finansu sektora stāvokli.

Kapitāla konta stabilitāti īpaši ietekmē tā struktūra, un, ja tajā dominē plūsmas, kas viegli var mainīt virzienu, palielinās kapitāla ieplūdes straujas samazināšanās iespējamība. Investīcijas uzņēmumu kapitālā, it īpaši ārvalstu tiešās investīcijas, ir stabilākas nekā aizdevumu plūsmas, jo līdzdalība uzņēmuma kapitālā tiek plānota ilgtermiņā un šīm investīcijām ir zemāka likviditāte. 1997. gadā ārvalstu tiešo investīciju plūsma ievērojami pārsniedza (149%) tekošā konta deficītu, tomēr 1998. gadā tās sedz mazāk nekā pusi no tekošā konta deficīta. Pēc privatizācijas beigām ārvalstu tiešo investīciju daļa nepalielināsies, turklāt augošā uzticība un finansu sektora attīstība pilnveidos Latvijas pieeju parādus radošajām (aizdevumu) plūsmām.

• zems privāto noguldījumu līmenis

Krievijas krīzes sekas ir palielinājušas iedzīvotāju neuzticību finansu sektoram, neskatoties uz tādu privāto uzkrājumu veicinošu mehānismu attīstību kā noguldījumu apdrošināšana, investīciju un pensiju fondi, vērtspapīru tirgus.

No otras puses, nesenais ekonomiskais pieaugums un tā nākotnē sagaidāmā stabilizācija un sekmīgas reformas var strauji uzlabot privātā sektora prognozes par nākotnes ekonomiskajām perspektīvām. Mājsaimniecības, kas ticēs, ka tās ienākumu pieaugums ir ilgstošs, mēģinās palielināt patēriņu un tādējādi veidos mazākus uzkrājumus. Tajā pat laikā lielāks optimisms palielinās investīciju sagaidāmās atdeves līmeni, palielinot privāto investīciju pieprasījumu. Investīciju pieprasījuma pieaugums, kas nav nodrošināts ar attiecīgu privāto noguldījumu pieaugumu, var palielināt tekošā konta deficītu.

1 Sadaļā izmantoti dati no:

"World Economic Outlook", May 1999, International Monetary Fund;

"Economic Survey of Europe" 1999 No.2, United Nations Economic Commission

for Europe;

"Spring 1999 Economic Forecast", March 1999, European Commission;

"Russian Economic Trends" August 1999, Russian European Centre for Economic

	Policy, Working Centre for Economic Reform Government of the Russian
	Federation, European Commission.

2 Sadaļā tiek aplūkota tautsaimniecības attīstība 1999. gada pirmajā pusē.

3 MSI ir izstrādāts Finansu ministrijā 1999. gadā un tā mērķis ir atspoguļot tautsaimniecības attīstības tendences laikā, kad vēl nav pieejami pilnīgi dati par visiem galvenajiem ekonomikas pamatrādītājiem. Šis indekss ir tuvināts iekšzemes kopprodukta dinamikas rindai, tomēr šo indeksu nevar uzskatīt par IKP novērtējumu, jo tas nesatur datus par visām nozīmīgākajām IKP veidojošām nozarēm. Indeksu veido šādi makroekonomiskie rādītāji: rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds, mazumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums (M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās kravas ostās un kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā. Katrs rādītājs tiek deflēts ar atbilstošu cenu indeksu un sezonāli izlīdzināts, vadoties pēc tā attīstības tendences. Indekss balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995. gada. Katram rādītājam ir noteikts īpatsvars indeksā. Indeksā tiek izmantots mērogošanas koeficients, lai tuvinātu šo indeksu iekšzemes kopprodukta dinamikas rindai.

4 Central European Economic Review, March 1999.

5 Izvērstas prognozes pa gadiem skat. pievienotajās tabulās aiz nodaļas 1.4.

Turpinājums - seko