Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta sēdē

AM: Par karavīru dienesta atalgojuma noteikumiem

21.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK 2004.gada 8.marta noteikumos Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”.

Grozījumi MK noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu, kurā 2.2.1.punkts nosaka, ka regulāri jāpārskata karavīra atalgojuma apmēri, ņemot par pamatu vidējo atalgojumu valstī, dalību starptautiskajās operācijās un citus ārējos faktorus.

Algu reforma visvairāk skars kareivju un instruktoru sastāva karavīrus, viņiem tiek paredzēts algas pielikums par apmēram 70%. Savukārt augstāko dienesta pakāpju karavīriem algu palielinājums tiek plānots aptuveni 30% apmērā.

Izstrādātie grozījumi paredz, ka, piemēram, kareivis, kurš pirmajā dienesta gadā šobrīd saņem 190 latu lielu algu, pēc 1.septembra saņems 335 latu lielu algu, leitnants ar pašreizējo algu 254 latu apmērā varēs saņemt 434 latu lielu algu. Algas pielikums būs atkarīgs gan no karavīra dienesta pakāpes, gan arī no dienestā pavadītajiem gadiem.

Ņemot vērā situācijas saasināšanos militāro konfliktu zonās, pieaugošo fizisko un psiholoģisko slodzi, kā arī pieaugošos reālos draudus karavīru veselībai un dzīvībai, izstrādātie grozījumi paredz paaugstināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem noteikto piemaksu par dalību starptautiskā operācijā no 900 latiem līdz 1000 latiem.

Sagatavotajos grozījumos plānots likvidēt piemaksu par komandēšanu, kas patlaban bija aptuveni 30% no darba algas. Lai motivētu karavīrus veikt valstiski svarīgo uzdevumu, kas saistīts ar palielinātu statisko slodzi un prasa īpašu karavīru sagatavotību, 50 latu piemaksa paredzēta Godasardzes rotas karavīram.

Jaunumi būs arī atalgojuma rēķināšanā Gaisa spēku pilotiem. No 1.septembra plānots noteikt piemaksu par nolidotajām stundām, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu starp lidotājiem, kuru nolidojums mēnesī ir atšķirīgs.

No 2004.gada jūlija, kad stājās spēkā MK noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu, līdz 2006.gada decembrim strādājošo mēneša vidējā darba samaksa valstī, pēc Centrālā statistikas biroja datiem, ir pieaugusi par 77%. Tā kā karavīra atalgojums vairs nav konkurētspējīgs darba tirgū, ir radušās grūtības noturēt un saistīt speciālistus, kas spējīgi nodrošināt augstu tehnoloģiju ieroču, aizsardzības sistēmu darbību un uzturēšanu, kā arī darbību NATO štābos. Tāpat ir grūtības rekrutēt personālu vienību komplektēšanai un NBS noteikto uzdevumu izpildei.

Ar MK rīkojumu apstiprinātajā AM darbības stratēģijā 2007.–2009.gadam konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana ir noteikta kā prioritāte. Lai nodrošinātu finanšu līdzekļu racionālu izlietojumu, norit darbs pie jaunas NBS struktūras izveides, kuru ieviešot tiks novērsta funkciju dublēšanās, notiks administratīvā aparāta samazināšana un personāla skaita optimizācija.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par Finanšu ministrijas darbības stratēģiju 2008.–2010.gadam

Ministru kabinetā 21.augustā apstiprināta atjaunotā Finanšu ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam, kas aktualizēta ar informāciju par 2008.–2010.gadu.

Finanšu ministrijas darbības stratēģija ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā apkopti ministrijas darbību reglamentējošie politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti, kā arī ministrijas darbības nodrošināšanai nepieciešamais valsts budžeta programmu finansējums. Stratēģijas izstrādes mērķis ir uzlabot vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus un pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu, kā arī nosaka vidēja termiņa prioritātes un pasākumus finanšu resursu optimālākam izlietojumam.

Finanšu ministrijas virsmērķis ir nodrošināt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību veicinošas finanšu un fiskālās politikas izstrādi un efektīvu ieviešanu.

Finanšu ministrija īsteno darbību šādos virzienos:

• stabilas makroekonomiskās vides, uz attīstību vērstas saprātīgas fiskālās un finansiālās politikas un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas nodrošināšana;

• efektīvas valsts budžeta pārvaldes un kontroles nodrošināšana;

• efektīva piešķirto Eiropas Savienības līdzekļu administrēšana;

• valsts uzraudzības nodrošināšana atsevišķās tautsaimniecības nozarēs atbilstoši Finanšu ministrijas kompetencei;

• maksājumu nodrošināšana citām valsts iestādēm un personām.

Finanšu ministrija nodrošina valdības mērķu un uzdevumu īstenošanu atbilstoši ministrijas kompetencei. Finanšu ministrija ir atbildīga par valsts budžeta izstrādi kārtējam gadam, finanšu un fiskālās politikas veidošanu un veiksmīgu pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apguvi. Ar Finanšu ministrijas padotības iestāžu starpniecību tiek nodrošināta valsts līdzekļu apsaimniekošana un valsts parāda vadība, nodokļu un nodevu iekasēšana, muitas darbības veiksmīga organizēšana, valsts iepirkuma procesu vadība un uzraudzība, kontrole pār izložu un azartspēļu jomu un dārgmetālu apriti.

Finanšu ministrijas darbības virzieni tiks īstenoti ar 13 budžeta programmām:

• finansiālās un fiskālās politikas veidošana un valsts budžeta izstrāde;

• budžeta izpilde un valsts parāda vadība;

• Iepirkumu uzraudzības birojs;

• valsts nodokļu administrēšana;

• muitas darbības nodrošināšana;

• finansiāla rakstura noziedzīgu nodarījumu, korupcijas atklāšanas un novēršanas nodrošināšana;

• legālai preču apritei nepieciešamās dokumentācijas nodrošināšana;

• Eiropas Savienības finansēto programmu ieviešana;

• uzraudzība un kontrole;

• maksājumu nodrošināšana citām valsts iestādēm un personām;

• valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana;

• dotācija pašvaldību izlīdzināšanas fondam;

• dotācija nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām prognozes samazinājuma kompensācijai.

Stratēģijai ir pievienots Finanšu ministrijas jauno politikas iniciatīvu saraksts prioritārā secībā, kā arī visu programmu ieviešanai izstrādājamo galveno normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu saraksts.

FM stratēģijā kopumā minēta 41 jaunā politikas iniciatīva, kas vērsta uz Finanšu ministrijas un tās padotībā esošo institūciju darba uzlabošanu un attīstību. Nozīmīgākās jaunās politikas iniciatīvas:

• valsts un pašvaldību budžeta plānošanas un sagatavošanas pilnveidošana;

• konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšana saskaņā ar jauno darba samaksas sistēmu, lai samazinātu personāla mainību, nodrošinot profesionālu speciālistu noturēšanu un piesaisti darbam Finanšu ministrijā;

• uzlabot VID darbinieku darba produktivitāti, līdzsvarojot efektīvas motivācijas metodes;

• izveidot un uzturēt nepārtrauktas secīgās profesionālās apmācības sistēmu;

• vienotās Eiropas valūtas ieviešanas plāna īstenošana;

• veicināt Latvijas ekspertu kompetences celšanu ES jautājumos, nodrošinot nacionālo ekspertu un stažieru norīkošanu darbā ES institūcijās, Latvijas pārstāvību ES institūcijās;

• padomnieka amata izveide Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) Norvēģijas, Somijas un Latvijas birojā;

• sertifikācijas iestādes apstiprināto izdevumu izlases pārbaudes, ko veiks revīzijas iestāde;

• īstenot e-muitas iniciatīvu, pilnveidojot esošās, kā arī ieviešot jaunas muitas informācijas sistēmas;

• aizsargāt Latvijas un Eiropas Savienības ekonomiskās intereses, pilnveidojot nodokļu un muitas kontroles struktūrvienību darbu;

• pilnveidot muitas kontroles pasākumus, uzlabojot infrastruktūru un materiāli tehnisko nodrošinājumu;

• 2007.–2013.gada struktūrfondu programmēšanas perioda ietvaros līdzfinansēto ERAF līgumu ar finansējuma saņēmējiem slēgšana un līgumu grozījumu izstrāde.

Finanšu ministrijas stratēģijā saskaņā ar MK Kārtības rulli un instrukciju par stratēģiju atjaunošanas kārtību tika aktualizēti politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, jaunās politikas iniciatīvas un budžeta finansējums. Pārējās stratēģijas sadaļas tika precizētas atbilstoši reālajai situācijai.

Stratēģiju plānots aktualizēt katru gadu pirms kārtējā gada budžeta pieteikuma izstrādāšanas. Stratēģiju ieviesīs Finanšu ministrija un tās padotībā esošās institūcijas, īstenojot ikgadējos darba plānos iekļautos pasākumus, savukārt kā pārskatu sniegšanas instrumenti tiks izmantoti pārskati par darba plānu izpildi un gada publiskie pārskati.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem

21.augustā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK rīkojuma projektu “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.

Rīkojuma projekts nosaka 2007.gada speciālistu skaitu un profesijas, kurās strādājošie speciālisti – kredīta ņēmēji var pretendēt uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Rīkojuma projekts paredz 2007.gadā sākt dzēst studiju kredītu 423 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts un pašvaldību institūcijās, ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Studiju kredītu dzēšanai 2007.gadā būs nepieciešami 32 190 lati, no 2007. līdz 2016.gadam – 32 190 lati katru gadu, kopā: 321 900 latu. Studiju kredīta dzēšanai nepieciešamie līdzekļi ir aprēķināti, ņemot vērā aprēķināto vidējo kredīta apmēru vienam kredīta ņēmējam, kā arī pieņemot, ka visi kredīta ņēmēji – pretendenti uz kredīta dzēšanu – strādās pilnu darba laiku.

Likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas dzēst studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem 423 speciālistiem. Rīkojuma projekta īstenošanai papildu finansējums nebūs nepieciešams.

Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju šobrīd pietrūkst pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības skolotāju, nodrošinājums ar sociālā darba speciālistiem šobrīd sasniedz 74% no tā speciālistu skaita, kuru nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. 2007.gadā Latvijas ārstniecības iestādēs ir vakantas 333 ārstu speciālistu vietas. Lai nodrošinātu ar kvalificētiem speciālistiem kultūras jomu, katru gadu ir vajadzīgs muzeju vecāko speciālistu, bibliotekāru, aktieru, horeogrāfu, režisoru, kultūras darba vadītāju un citu speciālistu papildinājums. Saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes datiem uz 2006.gada 31.decembri valsts pārvaldē kopumā vakanti bija 1807 ierēdņu amati un 1541 darbinieku amati, kas norāda, ka arī valsts pārvaldē nav pietiekams nodrošinājums ar kvalificētiem speciālistiem.

IZM: Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem

21.augusta Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.

Rīkojuma projekts nosaka 2007.gada speciālistu skaitu un profesijas, kurās strādājošie speciālisti – kredīta ņēmēji var pretendēt uz studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Rīkojuma projekts paredz 2007.gadā sākt dzēst studējošo kredītu 240 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts un pašvaldību institūcijās, ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Studējošo kredītu dzēšanai 2007.gadā būs nepieciešami 25 468 lati, no 2007. līdz 2015.gadam kopā: 216 478 lati. Studējošo kredīta dzēšanai nepieciešamie līdzekļi aprēķināti, ņemot vērā vidējo kredīta apmēru vienam kredīta ņēmējam, kā arī pieņemot, ka visi kredīta ņēmēji – pretendenti uz kredīta dzēšanu – strādās pilnu darba laiku.

Likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas dzēst studējošo kredītu no valsts budžeta līdzekļiem 240 speciālistiem. Rīkojuma projekta īstenošanai papildu finansējums nebūs nepieciešams.

Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju šobrīd pietrūkst pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības skolotāju, nodrošinājums ar sociālā darba speciālistiem šobrīd sasniedz 74% no tā speciālistu skaita, kuru nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. 2007.gadā Latvijas ārstniecības iestādēs ir vakantas 333 ārstu speciālistu vietas. Lai nodrošinātu ar kvalificētiem speciālistiem kultūras jomu, katru gadu ir vajadzīgs muzeju vecāko speciālistu, bibliotekāru, aktieru, horeogrāfu, režisoru, kultūras darba vadītāju un citu speciālistu papildinājums. Saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes datiem uz 2006.gada 31.decembri valsts pārvaldē kopumā vakanti bija 1807 ierēdņu amati un 1541 darbinieku amati, kas norāda, ka arī valsts pārvaldē nav pietiekams nodrošinājums ar kvalificētiem speciālistiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru

21.augustā Ministru kabinetā par J.Vītola Mūzikas akadēmijas rektoru tika apstiprināts profesors, Pūšamo instrumentu nodaļas Saksofona spēles pasniedzējs Artis Sīmanis.

Šā gada 4.jūlijā A.Sīmani rektora amatā ievēlēja J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce, un viņš stājas amatā līdzšinējā ilggadējā rektora, komponista Jura Karlsona vietā.

A.Sīmanis ir starptautiskā saksofonmūzikas festivāla “Saxophonia” iniciators un mākslinieciskais vadītājs, kā arī plaši pazīstamās muzikālās vienības “Rīgas Saksofonu kvartets” dalībnieks.

Kultūras ministre Helēna Demakova novēl profesoram Sīmanim radošu pieeju akadēmijas darba organizēšanā un studentu izglītības iespēju paplašināšanā, sekmējot Latvijas Mūzikas akadēmijas tapšanu par vienu no Baltijas reģiona mūzikas izglītības centriem. Ministre no sirds pateicas līdzšinējam akadēmijas rektoram Jurim Karlsonam par milzīgo ieguldījumu jauno mūziķu skološanā un augstā profesionālā prestiža spodrināšanu rektora amata pienākumu pildīšanas laikā.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par radioiekārtu un elektronisko sakaru tīkla galiekārtu atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas un lietošanas kārtību

21.augustā Ministru kabinetā (MK) izskatīta un akceptēta radioiekārtu un elektronisko sakaru tīkla galiekārtu atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas un lietošanas kārtība. Tās mērķis ir ierobežot standartiem neatbilstošu sakaru iekārtu (mobilo tālruņu, rāciju, faksu, modemu u.c. galiekārtu) izplatīšanu tirgū.

Šis noteikumu projekts paredz arī vienotas prasības uz lietotājam sniedzamo dokumentāciju, kā arī apvieno 22.08.2002. Ministru kabineta noteikumus Nr.283 “Telekomunikāciju gala iekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi” un 30.04.2002. Ministru kabineta noteikumus Nr.171 “Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi”, precizējot lietoto terminoloģiju un radioiekārtu uzstādīšanas prasības.

Šajā noteikumu projektā ir atrunātas būtiskās prasības un piemērojamie standarti, kas jāievēro sakaru iekārtu ražotājam un izplatītājam. Šie standarti nosaka, ka iekārtu darbība nedrīkst radīt kaitējumus publiskajam elektronisko sakaru tīklam vai tā funkcionēšanai, to izstarotais elektromagnētiskais lauks nedrīkst radīt kaitējumu cilvēka veselībai, galiekārtai ar publiskā elektronisko sakaru tīkla starpniecību jāsadarbojas ar citām iekārtām un jānodrošina pieslēgšanās pie noteiktās saskarnes (interfeisa) un citi standarti.

Iekārtas ražotājam (vai izplatītājam) pirms produkta izplatīšanas ir jānovērtē un jāapliecina iekārtas atbilstība izvirzītajiem standartiem, kā arī jāfiksē šīs pārbaudes rezultāti atbilstības deklarācijā un citā noteiktā dokumentācijā.

Tāpat arī noteiktas iekārtu marķēšanas, izplatīšanas, uzstādīšanas un lietošanas prasības. Atbilstoši noteikumu projektam tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Elektronisko sakaru direkcija, kas uzrauga arī radioiekārtu lietošanu.

Lai izpildītu šīs un citas noteikumu projektā minētās būtiskās prasības, SIA “Latvijas Standarts”, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas ieteikumiem, izstrādā sarakstu piemērojamiem standartiem.

Noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 9.marta Direktīvas 1999/5/EC par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpēju atzīšanu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Latvijas pārstāvjiem Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā

Ministru kabinets 21.augustā par Latvijas Republikas pārstāvjiem Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā atkārtoti izvirzīja Egilu Levitu, Ati Sjanīti un Ziedoni Ūdri.

Valdības rīkojums izdots saskaņā ar Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu, kas nosaka, ka Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā ikviena līgumslēdzēja valsts izvēlas kā maksimumu četras personas, kas ir atzītas autoritātes starptautisko tiesību jautājumos, ar visaugstāko morālo reputāciju un ir gatavas uzņemties šķīrējtiesneša pienākumus. Šķīrējtiesnešus amatā ieceļ uz sešiem gadiem.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, minētie trīs kandidāti bija Latvijas pārstāvji Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā no 2001.gada 13.augusta. Latvijas nozīmēto tiesnešu termiņš beidzas 2007.gada 12.augustā, un līdz šim laikam jāpaziņo par šķīrējtiesnešu nozīmēšanu uz nākamo pilnvaru termiņu.

Izvirzītie kandidāti ir augsti kvalificētas personas, kas devuši savu piekrišanu atkārtotai kandidatūras apstiprināšanai – Egils Levits pašlaik ir Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis, Atis Sjanītis – Latvijas vēstnieks Ukrainā, un Ziedonis Ūdris – zvērināts advokāts zvērinātu advokātu birojā “Skudra & Ūdris”. Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata meklēt citus kandidātus, bet jāvirza iepriekšējā periodā apstiprinātie Latvijas Republikas pārstāvji atkārtotai apstiprināšanai.

TM: Par ieslodzījuma vietu sakārtošanas programmu izpildes termiņiem

Ministru kabinets 21.augustā izskatīja Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu par politikas plānošanas dokumentu projektiem ieslodzījuma vietu darbības uzlabošanai, kuru īstenošanas sākšana 2008.gadā nebūs iespējama.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Tieslietu ministrija 2007.gadā veikusi vairākus pasākumus, lai novērstu neatliekamās problēmas ieslodzījuma vietās. Visaktuālākā problēma bija ieslodzīto veselības aprūpes apstākļi Latvijas Cietumu slimnīcā, par kuriem Latvija saņēmusi starptautisko institūciju un Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas kritiku.

Ministru kabinets 2006.gada septembrī pieņēma lēmumu par valsts investīciju programmas projektu “Tuberkulozes slimnīcas ar 450 vietām izveide Olaines cietumā” maiņu uz “Latvijas Cietumu slimnīca Olaines cietumā”. Latvijas Cietumu slimnīca tika nodota ekspluatācijā šā gada 30.jūlijā, un tādējādi ieslodzīto veselības aprūpes apstākļu neatbilstības problēma normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tika novērsta.

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, Tieslietu ministrijai jāturpina darbs pie plānotajiem pasākumiem ieslodzījuma vietu sakārtošanā. Ir uzsākts nopietns darbs pie ieslodzīto situācijas uzlabošanas, izstrādājot virkni politikas plānošanas dokumentu gan Ministru kabineta uzdevumā, gan pēc TM iniciatīvas.

2007.gada 2.maija valdības sēdē tika noteikts konceptuāls atbalsts papildu finansējumam prioritārajām jaunās politikas iniciatīvām atbilstoši Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram 2008.–2010.gadam. Lēmums saistīts ar vairāku neatbalstītu, jauno politikas iniciatīvu īstenošanas neiespējamību 2008.gadā, jo to īstenošanai vai uzsākšanai papildu nepieciešamais finansējums nav programmā iekļauts. Šis lēmums būtiski ietekmē kriminālsodu izpildes jomā izstrādājamo politikas plānošanas dokumentu projektus.

Ņemot vērā, ka politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanas sākšana būs iespējama tikai no 2009.gada 1.janvāra, būs nepieciešams papildu laiks, lai veiktu attiecīgus precizējumus aprēķinos par projektu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apjomu, kā arī vēlreiz izvērtētu šajos projektos iekļauto pasākumu aktualitāti 2009.gadā un nepieciešamību paredzēt jaunus risinājumus konstatētajām problēmām.

Ministru kabinetam būtu jālemj par jaunu termiņu noteikšanu Ieslodzīto veselības aprūpes koncepcijai, Koncepcijai par ieslodzīto konvojēšanu veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai un ieslodzīto apsardzi ārstniecības iestādēs, kuras atrodas ārpus ieslodzījuma vietām.

Tādēļ vienlaikus ar informatīvo ziņojumu valdība 21.augustā apstiprināja grozījumus rīkojumā par Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnēm 2006.–2010. gadam, nosakot, ka Tieslietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai jāiesniedz programmas projekts pamatnostādņu īstenošanai līdz 2007.gada 28.decembrim, nevis 2007.gada 1.jūlijam.

Grozījumi tika apstiprināti arī rīkojumā par nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam, ka šo pamatnostādņu īstenošanai programmas projekts Tieslietu ministrijai būs jāiesniedz līdz 2008.gada 1.maijam, nevis līdz 2007.gada 1.augustam.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa