Valsts sekretāru 2007.gada 23.augusta sanāksmē

FM: Par gada pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā

Lai atvieglotu komersantiem gada pārskatu iesniegšanu valsts iestādēs, kā arī ieviestu vienas pieturas aģentūras principu, Valsts sekretāru sanāksmē 23.augustā ir izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi divos likumos, kas paredz, ka gada pārskati un konsolidētie gada pārskati būs jāiesniedz vairs tikai Valsts ieņēmumu dienestā.

Grozījumi sagatavoti Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un tie paredz:

1) lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, izslēgt no likumiem prasību, ka sabiedrībai jāiesniedz (jānosūta) gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) divām valsts iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram. Turpmāk pārskats būtu iesniedzams tikai Valsts ieņēmumu dienestam, kurš šā pārskata kopiju elektroniskā formā nodotu Uzņēmumu reģistram;

2) izslēgt no likuma prasību sabiedrībām pašām publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) informāciju; turpmāk Uzņēmumu reģistrs publicētu šajā laikrakstā paziņojumu, ka gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) informācija ir pieejama Uzņēmumu reģistrā.

Situācija, kad sabiedrībai viens un tas pats dokuments ir jāiesniedz divās valsts iestādēs un vēl jāpublicē valsts oficiālajā izdevumā, rada papildu administratīvo slogu un papildu izmaksas. Gada pārskata lietotājiem, ievērojot šīs informācijas atšķirīgo izmantošanu (nodokļu maksāšanas kontrole un trešo personu informēšana), ir būtiski saņemt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem, kā arī par koncernu un konsolidācijā iesaistīto sabiedrību kā kopuma darbību un tās rezultātiem. Pašlaik ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie un valsts oficiālajā izdevumā publicētie dokumenti ir identiski.

Paredzams, ka grozījumi abos likumos stāsies spēkā 2008.gada 1.jūlijā un būs attiecināmi uz pārskatiem, kas iesniegti šajā datumā vai vēlāk.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par būvniecības nelegālās nodarbinātības ierobežošanu

Lai ierobežotu nelegālo nodarbinātību būvniecībā, galvenajam būvuzņēmējam būs pienākums sagatavot būvobjektos nodarbināto apliecības un kontrolēt, lai būvobjektā neiekļūtu nepiederošas personas bez apliecībām. Tās būs nepieciešamas gadījumos, kad būvdarbus vienā būvobjektā veic vairāki darbuzņēmēji.

Ja vienā būvobjektā būvdarbus veiks vairāki darbuzņēmēji, tiem būs jāiesniedz galvenajam būvuzņēmējam savu attiecīgajā objektā strādājošo saraksts. Tajā jānorāda nodarbinātā vārds, uzvārds, personas kods, darba līguma noslēgšanas datums un numurs, kā arī darbuzņēmēja nosaukums.

Saņemot šos sarakstus, galvenais būvuzņēmējs sagatavos katra būvobjektā nodarbinātā apliecību, kurā papildus iepriekšminētajai informācijai iekļaus arī strādājošā fotogrāfiju. Pēc apliecību izgatavošanas tās, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, saņems ikviens attiecīgajā objektā strādājošais. Nodarbinātajiem būs pienākums glabāt apliecību pieejamā vietā, nepieciešamības gadījumā to uzrādīt kontrolējošo institūciju pārstāvjiem.

Vienlaikus grozījumi noteikumos precizē darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus. Tajā noteikti kritēriji un nepieciešamais zināšanu līmenis darba aizsardzības koordinatoriem projekta sagatavošanas un izpildes posmos.

Paredzams, ka par būvniecības projekta sagatavošanas posma (no projekta izstrādes sākuma līdz būvdarbu uzsākšanai) prasību ievērošanu atbildīga būs Valsts būvinspekcija, bet par tā izpildes posmu – Valsts darba inspekcija (VDI).

Minētos priekšlikumus izstrādāja LM organizēta darba grupa, kurā darbojās pārstāvji no VDI, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Ekonomikas ministrijas. Tie iekļauti 23.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajos grozījumos MK noteikumos “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”. Par tiem vēl lems valdība.

LM: Par līdzekļiem sociālās rehabilitācijas un motivācijas pakalpojumiem

Plānojot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus nākamajiem septiņiem gadiem, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi vairākas programmas, kurās tiešie ieguvēji būs cilvēki ar invaliditāti.

Pašvaldības, sabiedriskās organizācijas un valsts iestādes varēs rakstīt projektus, lai cilvēkiem ar invaliditāti piedāvātu sociālās rehabilitācijas un motivācijas pakalpojumus, piesaistot ergoterapeitus, psihologus, sociālos darbiniekus un fizioterapeitus.

Latvijas reģioniem LM plāno piešķirt ES līdzekļus, lai tie izstrādātu savu redzējumu par alternatīvo sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību reģionā, plānojot dienas centru, pusceļa māju, grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu izveidi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Tāpat plānots pielāgot mācību vidi un nodrošināt modernu datortehniku invalīdiem, kuri saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Rehabilitācijas pakalpojumus uzlabotā un pielāgotā vidē varēs saņemt arī cilvēki ar redzes un dzirdes traucējumiem. Lai atvieglotu dzīvi neredzīgiem cilvēkiem, sadarbībā ar kinologiem plānots veidot sistēmu suņu–pavadoņu apmācībai. Pagaidām Latvijā šāds pakalpojums nav attīstīts. Cilvēkiem ar redzes traucējumiem LM plāno piedāvāt arī asistentu pakalpojumus, kā arī jaunus komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, kas padarītu iespējamu vai atvieglotu darbu ar datoru. Nedzirdīgie var rēķināties, ka tuvākajos gados pieaugs zīmju valodas tulku skaits, un šie pakalpojumu kļūs aizvien pieejamāki.

Tāpat kā līdz šim bezdarbnieki ar īpašām vajadzībām Nodarbinātības valsts aģentūrā varēs saņemt nepieciešamās apmācības konkurētspējas uzlabošanai vai kvalifikācijas iegūšanai.

Līdzekļi savu darbinieku apmācībai būs pieejami arī uzņēmējiem. Uz lielāku līdzfinansējumu varēs pretendēt tie darba devēji, kas iesniegs projektus savu darbinieku – invalīdu – zināšanu un prasmju uzlabošanā. Eiropas fondu ieguldījumi plānoti arī sociālajā infrastruktūrā.

Lai attīstītu pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, nevalstiskais sektors, pašvaldības un citas organizācijas varēs veidot atbalsta centrus un specializētās darbnīcas darba iemaņu apguvei.

Kopumā labklājības nozarei 2007.–2013.gada periodā plānoti 110,7 miljoni latu no Eiropas Sociālā fonda un 13,7 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopumā LM kompetencē nākamajos septiņos gados ir 20 ES fondu aktivitātes. Astoņas no tām ir tieši vērstas uz invalīdu situācijas uzlabošanu, pārējās invalīdu situāciju ietekmēs netieši.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par normatīvo bāzi lidojumu drošības paaugstināšanai

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi normatīvo aktu projektus, lai paaugstinātu lidojumu drošību. Tajos noteikta lidojumiem bīstamu objektu uzskaites kārtība, kā arī paredzēts, kā saņemt atļaujas šādu objektu izveidei.

23.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti divi Ministru kabineta noteikumu projekti: “Noteikumi par gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaiti” un “Kārtība, kādā pieprasa un saņem atļauju gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecībai, ierīkošanai un izvietošanai”.

Gaisa kuģiem potenciāli bīstami objekti ir, piemēram, mobilo sakaru operatoru torņi, augstceltnes un dažādi uz laiku uzstādīti objekti – ceļamkrāni u.tml. Nereti ļoti bīstami izrādās arī objekti, kas var veicināt putnu masveida pulcēšanos.

Paredzēts, ka gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaites datubāzi izveidos un uzturēs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS). Informāciju par lidojumu šķēršļiem LGS saņems no valsts aģentūras “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” vai no attiecīgā lidlauka īpašnieka vai ekspluatētāja.

LGS būs atbildīga par saņemtās informācijas savlaicīgu un pareizu ievietošanu šķēršļu datubāzē, kā arī par savlaicīgu informācijas publicēšanu informatīvajā izdevumā “Aeronavigācijas informācijas publikācija”. Šķēršļu datubāze būs pieejama valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA), valsts aģentūrai “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Savukārt noteikumu projekts par atļaujām lidojumiem bīstamu objektu izveidei nosaka detalizētu kārtību, kādā pašvaldība, objekta īpašnieks vai lietotājs šīs atļaujas pieprasa un saņem no CAA. Noteikts, ka gadījumos, kad šādu objektu izveidei ir nepieciešams vietējās pašvaldības saskaņojums, pašvaldībai pirms tā izsniegšanas ir jāsaņem CAA atļauja. Pārējos gadījumos CAA atļauja jāsaņem objekta īpašniekam vai lietotājam.

Lai noteikumu projekti stātos spēkā, tie vēl ir jāizskata Ministru kabineta komitejā un jāapstiprina valdībā.

SM: Par biļešu rekvizītiem starptautiskajos pasažieru pārvadājumos

No nākamā gada, veicot starptautiskos pasažieru autopārvadājumus starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, uz biļetēm un citiem braukšanas dokumentiem būs jānorāda konkrēti obligātie rekvizīti.

Šobrīd obligātie biļešu rekvizīti ir noteikti tikai vietējiem un Eiropas Savienības teritorijā veiktajiem starptautiskajiem pasažieru autopārvadājumiem, bet pārējos starptautiskajos maršrutos biļešu rekvizītus var noteikt pats pārvadātājs.

Lai nodrošinātu, ka ikviens pasažieris savā biļetē var atrast vismaz minimālo informāciju par braucienu un kompāniju, kas to nodrošina, noteikts, ka biļetē būs obligāti jānorāda pārvadātāja nosaukums, biļetes numurs, brauciena sākumpunkts un galapunkts, kā arī biļetes pārdošanas datums, derīguma termiņš un cena. Turklāt rekvizītu paraugi visiem starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, būs jāiesniedz apstiprināšanai Satiksmes ministrijā.

Biļešu obligāto rekvizītu noteikšanu starptautiskajos pasažieru pārvadājumos starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, atbilstoši 14.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem “Autopārvadājumu likumā” paredz Satiksmes ministrijas sagatavotais projekts “Noteikumi par biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātajiem rekvizītiem starptautiskajos pasažieru pārvadājumos”. Minētais projekts 23.augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, tas vēl ir jāapstiprina valdībā.

SM: Par dzelzceļa pārbrauktuves ierīkošanu Liepājā

Liepājas dzelzceļa stacijas teritorijā ierīkos trešās kategorijas dzelzceļa pārbrauktuvi, kas būtiski atvieglos transporta satiksmi uz un no Liepājas ostas.

Jaunā pārbrauktuve dos iespēju saīsināt laiku un ceļu, kas nepieciešams, lai nokļūtu no Liepājas ostas uz Rīgas šoseju.

Nepieciešamību ierīkot dzelzceļa pārbrauktuvi noteica apstākļi, kas apgrūtināja autoceļa projektēšanu satiksmes organizācijas uzlabošanai Liepājas pilsētā.

Plānots, ka dzelzceļa pārbrauktuve būs pastāvīga. Uz tās tiks uzstādīts papildu drošības aprīkojums – barjeras un videonovērošana.

Pārbrauktuves ierīkošanu paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par III kategorijas dzelzceļa pārbrauktuves ierīkošanu Liepājā”, kas 23.augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Šis projekts vēl jāizskata Ministru kabineta komitejā un jāapstiprina valdībā.

Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildei finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

SM: Par jaunu Pasta likumu

23.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jaunais Pasta likums, kuram jāaizstāj esošais. Tajā iestrādātas jaunas normas par abonētās preses piegādi un universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensācijas mehānisma darbību sākšanu ar 2008.gada 1.janvāri.

Pasta likums nosaka vienotu tiesisko regulējumu pasta pakalpojumu sniegšanas jomā visiem pasta pakalpojuma tirgus dalībniekiem – tātad tas attiecas ne tikai uz VAS “Latvijas Pasts” (LP), bet arī uz citiem komersantiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, piemēram, kurjeru, eksprespasta firmas u.tml.

Jaunajā likumā precizēta terminoloģija, kā arī definēti līdz šim trūkstošie jēdzieni un iekļauts atsevišķu jautājumu regulējums, kas nav pašreizējā likumā.

Ieviešot abonētās preses piegādi kā universālo pakalpojumu, tiek radīts priekšnoteikums garantētai pasta pakalpojuma saņemšanai. Jaunais likums sekmēs konkurences veicināšanu. Iekļaujot abonētās preses piegādi universālajā pakalpojumā, tiks saglabāta šā pakalpojuma pieejamība visiem valsts iedzīvotājiem par samērīgām cenām, vienlaikus kompensējot zaudējumus šā pakalpojuma sniedzējam.

Izstrādājot šo normatīvo aktu, ņemti vērā konkurences veicināšanas principi, piemērojot caurskatāmas, nediskriminējošas un samērīgas regulēšanas procedūras, kā arī pasta pakalpojumu lietotāju interešu aizsardzības principi.

Lai pilnībā izveidotu nozares tiesisko regulējumu, Ministru kabinetam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) vēl jāizdod vairāki noteikumi, kārtības, procedūras un metodikas gada laikā pēc likuma spēkā stāšanās.

Likuma sagatavošanas laikā Satiksmes ministrija konsultējās ar SPRK, LP un vairākiem ekspertiem no Vācijas.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa