I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standartu - vispārējās vidējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus - mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

II. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi

2. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk - izglītības programmas) galvenie mērķi ir:

2.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai;

2.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu;

2.3. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī izkopt izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem;

2.4. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjerai.

3. Vispārējās vidējās izglītības program­mu galvenajiem mērķiem atbilstošie uzdevumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

4. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem raksturīgie uzdevumi noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem apgūst latviešu valodā. Šajā skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra.

6. Mācību satura apguvi mazākumtautību valodā var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā.

III. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs

7. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:

7.1. valodas joma:

7.1.1. latviešu valoda un literatūra;

7.1.2. pirmā svešvaloda;

7.1.3. otrā svešvaloda;

7.1.4. mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības pro­grammās);

7.2. sociālo zinību joma:

7.2.1. vēsture;

7.2.2. biznesa ekonomiskie pamati;

7.2.3. filozofija;

7.2.4. ģeogrāfija;

7.2.5. psiholoģija;

7.2.6. politika un tiesības;

7.2.7. mājsaimniecība;

7.2.8. veselības mācība;

7.2.9. sports;

7.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību joma:

7.3.1. matemātika;

7.3.2. informātika;

7.3.3. fizika;

7.3.4. ķīmija;

7.3.5. bioloģija;

7.3.6. veselības mācība;

7.3.7. dabaszinības;

7.4. kultūrizglītības joma:

7.4.1. mūzika;

7.4.2. kultūras vēsture.

8. Izglītības programmu obligāto saturu veido:

8.1. visām izglītības programmām obligātie mācību priekšmeti:

8.1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:

8.1.1.1. latviešu valoda un literatūra;

8.1.1.2. pirmā svešvaloda;

8.1.1.3. otrā svešvaloda;

8.1.1.4. matemātika;

8.1.1.5. vēsture;

8.1.1.6. sports;

8.1.1.7. biznesa ekonomiskie pamati;

8.1.1.8. informātika;

8.1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības program­mas:

8.1.2.1. latviešu valoda un literatūra;

8.1.2.2. mazākumtautības valoda un literatūra;

8.1.2.3. pirmā svešvaloda;

8.1.2.4. matemātika;

8.1.2.5. vēsture;

8.1.2.6. sports;

8.1.2.7. biznesa ekonomiskie pamati;

8.1.2.8. informātika;

8.2. obligātie mācību priekšmeti attiecīgajos izglītības programmu virzienos:

8.2.1. vispārizglītojošajā virzienā:

8.2.1.1. ģeogrāfija;

8.2.1.2. dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība;

8.2.1.3. mūzika vai kultūras vēsture;

8.2.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:

8.2.2.1. filozofija;

8.2.2.2. ģeogrāfija;

8.2.2.3. psiholoģija;

8.2.2.4. politika un tiesības;

8.2.2.5. dabaszinības;

8.2.2.6. mūzika vai kultūras vēsture;

8.2.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:

8.2.3.1. matemātika;

8.2.3.2. ģeogrāfija vai filozofija;

8.2.3.3. fizika;

8.2.3.4. ķīmija;

8.2.3.5. bioloģija;

8.2.3.6. veselības mācība;

8.2.3.7. mūzika vai kultūras vēsture;

8.2.4. profesionālajā virzienā:

8.2.4.1. ģeogrāfija;

8.2.4.2. psiholoģija;

8.2.4.3. politika un tiesības;

8.2.4.4. dabaszinības;

8.2.4.5. mūzika vai kultūras vēsture;

8.2.4.6. mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi (komerczinības, amati, mājsaimniecība, tehnoloģijas un dizains, māksla vai sports);

8.3. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina vai padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu;

8.4. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina attiecīgās izglītības jomas:

8.4.1. valodas jomā - svešvalodas;

8.4.2. sociālo zinību jomā:

8.4.2.1. loģika;

8.4.2.2. ētika;

8.4.2.3. reliģiju vēsture;

8.4.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību jomā:

8.4.3.1. programmēšanas pamati;

8.4.3.2. tehniskā grafika;

8.4.3.3. astronomija;

8.4.4. kultūrizglītības jomā:

8.4.4.1. mākslas vēsture;

8.4.4.2. vizuālā māksla;

8.4.4.3. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.

9. Vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:

9.1. latviešu valodā un literatūrā:

9.1.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (3.pielikums);

9.1.2. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (4.pielikums);

9.2. latviešu valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās) - Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (5.pielikums);

9.3. pirmajā un otrajā svešvalodā - Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (6.pielikums);

9.4. mazākumtautību valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās):

9.4.1. Mazākumtautību valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (7.pielikums);

9.4.2. Mazākumtautību literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (8.pielikums);

9.5. Vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (9.pielikums);

9.6. Biznesa ekonomiskie pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (10.pielikums);

9.7. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (11.pielikums);

9.8. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (12.pielikums);

9.9. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (13.pielikums);

9.10. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (14.pielikums);

9.11. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (15.pielikums);

9.12. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (16.pielikums);

9.13. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (17.pielikums);

9.14. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (18.pielikums);

9.15. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (19.pielikums);

9.16. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (20.pielikums);

9.17. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (21.pielikums);

9.18. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (22.pielikums);

9.19. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (23.pielikums);

9.20. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (24.pielikums);

9.21. Kultūras vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (25.pielikums);

9.22. Loģika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (26.pielikums);

9.23. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (27.pielikums);

9.24. Reliģiju vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (28.pielikums);

9.25. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (29.pielikums);

9.26. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (30.pielikums);

9.27. Astronomija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (31.pielikums);

9.28. Mākslas vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (32.pielikums);

9.29. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (33.pielikums);

9.30. Komerczinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (34.pielikums).

10. Izglītības iestāde vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros var īstenot šo noteikumu 7.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā vispārējās vidējās izglītības programmām. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Valsts izglītības satura centru.

11. Visās izglītības programmās iekļauj šādas tēmas:

11.1. veselības izglītība;

11.2. vides izglītība;

11.3. profesionālā orientācija.

IV. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

12. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

12.1. prasību atklātības un skaidrības princips - mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;

12.2. sasniegumu summēšanas princips - iegūtā vispārējā vidējā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

12.3. vērtējuma atbilstības princips - noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

12.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips - mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;

12.5. vērtēšanas regularitātes princips - mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;

12.6. vērtējuma obligātuma princips - izglītojamajam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.

13. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (35.pielikums).

14. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir:

14.1. eksāmens:

14.1.1. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);

14.1.2. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);

14.2. eksāmens svešvalodā;

14.3. eksāmens izglītības iestādes noteiktajā izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;

14.4. ne mazāk kā divi eksāmeni pēc izglītojamā izvēles mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;

14.5. trīs ieskaites obligātajos mācību priekšmetos.

15. Valsts pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā).

16. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus vērtē sešos līmeņos (A, B, C, D, E, F līmenis, kur A - augstākais līmenis, F - zemākais līmenis) un vispārējās vidējās izglītības sertifikātā norāda arī procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai.

17. Valsts izglītības satura centrs var pielīdzināt citu institūciju organizēto eksāmenu rezultātus centralizēto eksāmenu līmeņiem gadījumā, ja pastāv vienošanās ar institūciju, kas ir konkrētā eksāmena īstenotājs. Salīdzināšanas algoritms tiek noteikts ar ekspertu atzinumu, ka pielīdzināmā eksāmena programma un saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām konkrētajā mācību priekšmetā.

V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni

18. Izglītojamā sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās valsts vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.

19. Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutvārdu, rakstveida, praktiskā vai kombinētā formā.

20. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī izglītības procesa pilnveidošanai.

21. Mācību sasniegumus vērtē:

21.1. pedagogs ikdienas mācību procesā un mācību tēmas, kursa daļas, mācību semestra, mācību gada vai mācību kursa beigās;

21.2. izglītojamais, patstāvīgi novērtējot savus sasniegumus;

21.3. izglītojamie, savstarpēji novērtējot cits cita sasniegumus;

21.4. izglītības iestādes administrācija;

21.5. izglītības pārvalde;

21.6. Valsts izglītības satura centrs.

22. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir šādi:

22.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par tālāko mācību procesu;

22.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;

22.3. robežvērtēšana, nosakot izglītojamā sasniegumus pirms noslēguma pārbaudes;

22.4. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.

23. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto vispārējās vidējās izglītības programmu.

VI. Noslēguma jautājumi

24. Ar 2008./2009.mācību gadu noteikt obligāto centralizēto eksāmenu matemātikā.

25. Ar 2008./2009.mācību gadu noteikt, ka izglītojamais izvēlas ne mazāk kā vienu eksāmenu mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām.

26. Līdz 2007.gada 30.augustam mācību priekšmeta "Informātika" nosaukums ir "Lietišķā informātika". Tā saturu nosaka noteikumu 19.pielikums - "Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts".

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumus Nr.463 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 473./476.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenajiem mērķiem atbilstošie uzdevumi

1. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm un veicinātu izglītojamā daudzpusīgu izglītību mūža garumā, galvenie uzdevumi ir šādi:

1.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;

1.2. veicināt vispārējās intelektuālās darbības prasmju apguvi;

1.3. attīstīt vēlmi un prasmi pilnveidoties;

1.4. veidot prasmi plānot dzīves virzību atbilstoši savām spējām un vēlmēm;

1.5. attīstīt prasmi uzskatāmi informēt par savu kompetenci, sasniegu­miem un darbības rezultātiem.

2. Lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidotu izpratni par veselīgu dzīvesveidu, galvenie uzdevumi ir šādi:

2.1. pilnveidot estētisko uztveri, sekmēt radošo darbību un attīstīt jaunrades spējas;

2.2. pilnveidot latviešu valodas (atbilstoši izglītojamā izvēlei - arī mazākumtautību valodas) un svešvalodu prasmi;

2.3. iepazīstināt ar Latvijas un pasaules kultūras mantojumu un dabas vērtībām;

2.4. nodrošināt iespēju nodarboties ar māksliniecisko pašdarbību;

2.5. veicināt fizisko attīstību.

3. Lai sekmētu izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidotu Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni, galvenie uzdevumi ir šādi:

3.1. nodrošināt sistematizēta priekšstata izveidi par sabiedrības sociāli ekonomisko un politisko struktūru un procesu norisi mūsdienu sabiedrībā;

3.2. veidot prasmi līdzdarboties pilsoniskas sabiedrības procesos, ievērojot pozitīvu un cieņas pilnu attieksmi pret sevi un citiem;

3.3. sekmēt Latvijas sociālekonomiskās virzības izpratni Eiropas un pasaules kontekstā;

3.4. pilnveidot izpratni par ilgtspējīgu attīstību un tās saistību ar vides, ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem;

3.5. izglītot cilvēktiesību jomā.

4. Lai izkoptu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, kā arī motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjerai, galvenie uzdevumi ir šādi:

4.1. attīstīt paškontroles, pašnovērtēšanas un pašdisciplīnas prasmi, pašapziņu un atbildību;

4.2. nodrošināt prasmju un iemaņu apguvi darbam ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;

4.3. sekmēt patstāvīgai dzīvei sabiedrībā nepieciešamo tikumisko vērtību veidošanos;

4.4. pilnveidot spēju analizēt, izprast un vērtēt sevī, dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem raksturīgie uzdevumi

1. Vispārizglītojošajam virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:

1.1. nodrošināt pamatzināšanu un prasmju apguvi atbilstošajos visu izglītošanās jomu mācību priekšmetos;

1.2. attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem;

1.3. nodrošināt iespēju katram izglītojamajam sagatavoties tālākizglītībai.

2. Humanitārajam un sociālajam virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:

2.1. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt sociālo zinību mācību priekšmetus;

2.2. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodas;

2.3. pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomis­kajās attiecībās;

2.4. nodrošināt iespēju padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā;

2.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitārajās un sociālajās studijās.

3. Matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:

3.1. padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu;

3.2. pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos;

3.3. nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai;

3.4. veicināt izglītojamā konkurētspēju dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības zinātņu, veselības zinātņu un citu attiecīgu kursu studijās.

4. Profesionālajam virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:

4.1. nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesionālo orientāciju saistītajos mācību priekšmetos;

4.2. radīt motivāciju profesionālās karjeras izvēlei;

4.3. veicināt izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir audzināt izglītojamajos apziņu par latviešu valodu kā vērtību, nācijas kultūras eksistences pamatu, cilvēka personības veidotāju, vēlmi apzināti kopt un pilnveidot savu valodu, kā arī aizstāvēt latviešu valodas precizitātes, tīrības un bagātināšanās tiesības sabiedrībā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:

2.1. pilnveidot izglītojamo latvisko izteiksmi, audzināt viņos gatavību aktīvi iestāties par latviešu valodas kā valsts valodas tiesībām un pilnvērtīgu lietojumu visās dzīves jomās;

2.2. pilnveidot izglītojamo valodiskās sazināšanās prasmi, prasmi loģiski, leksiski un gramatiski precīzi izteikt domas, jūtas un gribu kā runā, tā rakstos;

2.3. nostiprināt izglītojamajos pareizrunas, ortogrāfijas un interpunkcijas iemaņas, sistēmiskas fonētikas un gramatikas zināšanas;

2.4. sniegt izglītojamajiem pamatzināšanas par valodu kā sistēmu, latviešu valodas cilmi un vietu indoeiropiešu valodu saimē, par latviešu valodas attīstības pamatposmiem, par latviešu valodu kā neatkārtojamu vērtību visas cilvēces kultūrā;

2.5. izkopt valodas vērtēšanas prasmes.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Fonētika, gramatika, ortoēpija, orto­grāfija, interpunkcija:

3.1. fonētikas, morfoloģijas un sintakses pamatjautājumi;

3.2. ortoēpijas jēdziens. Zilbe, zilbju veidi. Zilbes intonācijas jēdziens. Vārda uzsvars. Runas intonācija: pauze, loģiskais akcents, teikuma melodija;

3.3. ortogrāfijas jēdziens. Galvenie ortogrāfijas principi. Dažādu vārdšķiru vārdu pareizrakstība;

3.4. interpunkcijas jēdziens. Interpunkcijas principi. Pieturzīmju veidi. Pieturzīmes teikuma beigās, vienkāršā teikumā - salikta teikuma daļā, starp salikta teikuma daļām. Pieturzīmes specifiskā lietojumā.

4. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:

4.1. leksikas, leksikoloģijas, leksikogrāfijas, frazeoloģismu un frazeo­loģijas jēdziens;

4.2. vārds kā valodas pamatvienība;

4.3. vārda nozīme un forma;

4.4. vārdi ar vairākām nozīmēm;

4.5. vārdu nozīmes noskaidrošana vārdnīcās un kontekstā;

4.6. galvenie vārdnīcu tipi;

4.7. vārdnīcu izkārtojums, to lietošana;

4.8. vārda emocionālā un stilistiskā nokrāsa;

4.9. termini;

4.10. aizguvumi, internacionālismi un barbarismi;

4.11. sinonīmi, antonīmi, homonīmi;

4.12. latviešu valodā vispārlietojamie vārdi un īpatnēji leksikas slāņi (vecvārdi, jaunvārdi, apvidvārdi, profesionālismi, žargonismi).

5. Valodiskās sazināšanās kultūra:

5.1. valodas kultūras jēdziens;

5.2. valoda un indivīds;

5.3. valodas kultūras nozīme cilvēka un visas tautas kultūras attīstībā;

5.4. literārās valodas lietojums dažādās runas un rakstu situācijās;

5.5. literārās valodas stilu jēdziens, to raksturojums;

5.6. teksta uzbūve un pazīmes;

5.7. teksta pareizs veidojums;

5.8. vārdu izvēles nosacījumi. Vārdu pareizs sastatījums teikumā. To saderīgums pēc nozīmes un formas. Saistījuma līdzekļu izvēle;

5.9. vārdu secības stilistiski nosacītie varianti;

5.10. teikuma daļu novietojums saliktā teikumā;

5.11. raksturīgās kļūdas vārdu saistīšanā un teksta veidošanā. Vienādu gramatisko formu nemotivēta blīvējuma novēršanas iespējas. Frāžainība, liekvārdības un nemotivētas tautoloģijas novēršana. Nodeldētu teicienu un pārāk vispārīgas nozīmes vārdu aizstāšana. Stila pelēcīguma pārvarēšanas iespējas.

6. Vispārīgi atzinumi par valodu:

6.1. valodniecības jēdziens, valodniecības galvenās nozares;

6.2. valoda - sabiedriska parādība;

6.3. valodas izcelšanās un attīstība;

6.4. indoeiropiešu valodu saime;

6.5. balti, baltu valodas. Latviešu valoda;

6.6. rakstības izveidošanās. Galvenie rakstības veidi. Alfabēts;

6.7. literārās valodas jēdziens. Literārās valodas normas jēdziens;

6.8. latviešu literārā valoda un dialekti;

6.9. latviešu literārās valodas izveidošanās un attīstība. Latviešu valodas kopēji;

6.10. valsts valoda. Vairākvalodība.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

7. Fonētika, gramatika, ortoēpija, orto­grāfija, interpunkcija:

7.1. fonētiski analizē latviešu valodas skaņas;

7.2. morfoloģiski analizē latviešu valodas vārdus;

7.3. sintaktiski analizē latviešu valodas teikumus;

7.4. pareizi runā latviešu valodas tekstus;

7.5. pareizi raksta vārdus un vārdu formas, pamato to rakstību;

7.6. pareizi lieto pieturzīmes, pamato to lietošanu.

8. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:

8.1. nosaka vārdu nozīmes, izvēlas tekstā iederīgu vārdu pēc vārda nozīmes, emocionālā un stilistiskā nolūkā;

8.2. noskaidro internacionālismu, terminu un citu mazāk pazīstamu vārdu nozīmes;

8.3. lieto tekstā sinonīmus un antonīmus atbilstoši izsacījuma nolūkam;

8.4. pazīst dažādus leksikas slāņus, iederīgi izraugās tos runā un rakstos.

9. Valodiskās sazināšanās kultūra:

9.1. veido savu valodu kā runā, tā rakstos atbilstoši valodas kultūras nosacījumiem;

9.2. nosaka teksta stilu, lieto atbilstošu valodas stilu dažādās runas un rakstu situācijās;

9.3. veido tekstu, ievērojot pareizas teksta uzbūves nosacījumus;

9.4. izraugās teksta saturam un stilam atbilstošus vārdus, saista tos teikumā saturīgā tekstā;

9.5. lieto latviešu valodas vārdus un teikuma daļas pareizā secībā atkarībā no izmatojamā valodas stila;

9.6. labo kļūdaini veidotu tekstu, nepieļauj tekstveidnes tipiskas kļūdas;

9.7. raksta domrakstus;

9.8. analizē savu un klasesbiedru rakstīto domrakstu saturu un valodu;

9.9. raksta referātu un nolasa to auditorijai.

10. Vispārīgi atzinumi par valodu:

10.1. spriež par valodas sabiedrisko raksturu, tās izcelšanos un attīstību, valodu daudzveidību. Apzinās latviešu valodas vietu valodu saimē;

10.2. apzināti lieto pareizu latviešu literāro valodu;

10.3. saklausa dialektu atšķirības un novērtē to bagātības;

10.4. ar cieņu un lepnumu izturas pret Latvijas valsts valodu, sargā un saudzē to.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir veidot humānu, brīvu, augsti tikumisku un garīgi bagātu personību ar savu nacionālo pašcieņu; izglītojamos mākslinieciski audzināt un izglītot, izkopt literāro gaumi, pilnveidot viņu estētiskās kultūras līmeni.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:

2.1. radīt izglītojamajos sapratni par literatūru kā īpašu mākslas veidu ar savdabīgu iedarbes spēju uz cilvēku jūtu un domu pasauli, veidot literāro gaumi;

2.2. radīt izglītojamajos izpratni par latviešu literatūras vietu tautas garīgajā dzīvē un kopējā kultūrainā, par literatūras procesu saistībā ar pasaules literatūras attīstību;

2.3. palīdzēt izglītojamajiem apgūt aizvien pilnīgākas zināšanas par daiļliteratūras būtību, tās attīstību, dažādu žanru daiļdarbu mākslinieciskā izveidojuma īpatnībām, sekmēt daiļdarbos ietverto māksliniecisko vērtību apguvi;

2.4. pilnveidot izglītojamo izteikšanās prasmi runā un rakstos, iemaņas patstāvīgi spriest par kultūras norisēm, rosināt radošās spējas;

2.5. radīt nosacījumus tam, lai izglītojamajam būtu vajadzība regulāri iekļauties kultūras dzīvē gan ar vērtējumu, gan aktīvu līdzdarbību.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Pasaules literatūra:

3.1. ieskats pasaules literatūrā, autori un darbi, kuri cieši saistāmi ar latviešu literatūras attīstību;

3.2. priekšstats par Seno Austrumu literatūru, antīko kultūru un literatūru, viduslaiku kultūru un literatūru;

3.3. renesanses laiks un tā literatūra;

3.4. apgaismes laikmeta literatūra;

3.5. Eiropas literatūras attīstības galvenās tendences 19.gadsimtā;

3.6. literatūras galvenās tendences 20.gad­simta pirmajā pusē, vidū un otrajā pusē.

4. Latviešu literatūras attīstība:

4.1. latviešu pirmsnacionālā literatūra līdz 19.gadsimta vidum;

4.2. latviešu literatūra 19.gadsimta 50.-80.gados. Jaunlatviešu kustība. Latviešu teātra pirmsākumi;

4.3. latviešu literatūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajos gadu desmitos;

4.4. latviešu literatūra 20. un 30.gados. Galvenās attīstības tendences un raksturīgākais prozā, dzejā, dramaturģijā;

4.5. latviešu literatūra 40. un 50.gados;

4.6. latviešu literatūra 60.-80.gados;

4.7. pārskats par galvenajām latviešu literatūras attīstības tendencēm 80.gadu beigu un 90.gadu latviešu literatūrā - prozā, dzejā, dramaturģijā.

5. Daiļdarbs kā vārda māksla:

5.1. literatūras procesa priekšstats. Latviešu literatūras un pasaules literatūras procesa saistība;

5.2. izcilāko vārda mākslas meistaru personība un viņu devums literatūrā un tautas garīgajā dzīvē;

5.3. literāro darbu satura daudzslāņainība un mākslinieciskums;

5.4. literatūras teorijas jautājumi - līdzeklis pilnvērtīgai mākslas darba uztverei. Reālistiskais un romantiskais pasaules skatījums un modernie strāvojumi daiļliteratūrā. Žanru izpratnes padziļinājums. Tēls, tips, raksturs. Motīvs, problēma. Daiļdarba valodas speciālie tēlainās un sintaktiskās izteiksmes līdzekļi;

5.5. darbs bibliotēkā, bibliogrāfijas un uzziņas literatūras izmantošana;

5.6. jaunākā literatūra periodikā un grāmatās.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

6. Orientējas latviešu literatūras attīstībā, nozīmīgākajos autoros un daiļdarbos, saskata latviešu literatūras saistību ar norisēm pasaules literatūrā.

7. Patstāvīgi un mērķtiecīgi labā un pareizā valodā (mutvārdos un rakstveidā) vērtē rakstnieku atsevišķu darbu, daiļradi kopumā un individuāli izlasīto literatūrā.

8. Orientējas satura daudzslāņainībā. Saskata izcilāko rakstnieku (dzejnieku, dramaturgu) darbu problemātiku un māksliniecisko savdabību.

9. Izmanto apgūtās literatūras teorijas zināšanas literārā darba uztverei.

10. Orientējas bibliogrāfijā, strādā bibliotēkā, lieto uzziņas literatūru. Konspektē un veido tēzes.

11. Sistemātiski seko literatūras dzīvei, izmantojot periodiskos izdevumus.

12. Uztver rakstnieka pozīciju, daiļdarbā ietverto ētiski estētisko ideālu; pauž uztvērēja vērtējošo attieksmi (estētiski vērtējoši spriedumi - piemēram, skaists, cildens, komisks, traģisks).

13. Uztver daiļdarbu kā specifiskas vārda mākslas darbu. Veido tēlainu stāstījumu vārdos vai rakstos par daiļdarba mākslinieciskajām vērtībām. Izjūt daiļdarba patosu (intonāciju), izprot rakstnieka mākslinieciskās ieceres. Izteiksmīgi lasa, skandē no galvas daiļdarbu vai tā fragmentu.

14. Literatūrteorētiski un loģiski pamatoti raksturo daiļdarba idejiski māksliniecisko kvalitāti (arī rakstnieka personību, daiļradi, literārās norises).

15. Lasa daiļliteratūru, pilnveido savu garīgo pasauli.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt izglītojamo prasmi latviešu valodā kā otrajā valodā, lai veicinātu izglītojamo integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidotu pamatu izglītības ieguvei.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. brīvai saziņai un informācijas uztverei;

2.2. veidot izpratni par latviešu valodas sistēmu, lai nodrošinātu pareizus izteikumus runā un rakstos;

2.3. veicināt cieņpilnu attieksmi pret latviešu valodu kā valsts valodu.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:

3.1. runas uztvere ar dzirdi;

3.2. monoloģiskā runa;

3.3. dialoģiskā runa;

3.4. iespiesta un rakstīta teksta lasīšana;

3.5. pierakstu veidošana, atstāstījumu rakstīšana;

3.6. dažādu pierakstu - teksta atstāstījumu, plānu, secinājumu veidošana;

3.7. domrakstu, lietišķo rakstu rakstīšana.

4. Valodas mācība:

4.1. vārdu nozīmes noteikšana atkarībā no vārddarināšanas elementiem, vārdu formām, konteksta;

4.2. latviešu valodai raksturīgās vārdu savienojuma un teikuma konstrukcijas - gan līdzīgās, gan atšķirīgās salīdzinājumā ar mazākumtautību valodu;

4.3. tēlainās valodas, darījumvalodas, literārās valodas un sarunvalodas īpatnības.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

5. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:

5.1. saprot pedagoga stāstījumu vai lasīto, klasesbiedra vai citas personas runu, skaņu ierakstu, televīzijas un radio raidījumu (ne mazāk kā 5 min). Saprot sarunas partneru replikas;

5.2. izsakās latviešu valodā, izmantojot lasīto vielu un apgūtās valodas zināšanas. Pastāsta par izlasīto (mācību grāmatā vai papildliteratūrā, laikrakstā, žurnālā), uz ielas vai citās vietās (TV, radio), mācību stundās dzirdēto, muzejā vai izstādē redzēto. Izteikuma ilgums - 3-5 min;

5.3. atbild uz jautājumiem un pats izjautā sarunu biedru, izsaka savu lūgumu, uzaicinājumu, dod padomu, vērtējumu, piekrišanu vai noraidījumu;

5.4. piedalās dialogā ar pedagogu un klasesbiedriem par sadzīves, kultūras, mākslas un sabiedriski politiskiem tematiem, aizstāv savas domas, pamato tās. Patstāvīgi veido dialoga replikas (7-8 replikas);

5.5. temati lasīšanai un pārrunām par izlasīto:

5.5.1. latviešu folklora un tradīcijas;

5.5.2. trīs atmodas latviešu tautas vēsturē;

5.5.3. kultūras attīstība un īpatnības Latvijas novados;

5.5.4. zeme kā vērtība latvieša dzīvē;

5.5.5. latviešu valoda, tās attīstība un statuss;

5.5.6. latviešu grāmatniecība un periodika;

5.5.7. ievērojamākie latviešu rakstnieki un dzejnieki: personība, daiļrade, būtiskais viņu darbos;

5.6. temati sarunām:

5.6.1. Latvijas Republikas valsts simboli;

5.6.2. aktuāli notikumi valsts dzīvē;

5.6.3. ekoloģiskās problēmas mūsu dzīvē;

5.6.4. latviskuma, latviskas vides nozīme tavā dzīvē;

5.6.5. garīgā dzīve šodien;

5.6.6. preses izdevumi;

5.6.7. radio un televīzijas pārraides;

5.6.8. latviešu māksla un tu;

5.6.9. arhitektūra un tēlniecība;

5.6.10. latviešu teātris;

5.6.11. latviešu kino;

5.6.12. latviešu klasiskā un estrādes mūzika;

5.6.13. dziesmu svētki;

5.6.14. tautas daiļamata tradīcijas Latvijā;

5.6.15. jauniešu tiesības un pienākumi;

5.6.16. izglītības iespējas Latvijā;

5.6.17. tavas intereses un iespējamās darbības jomas;

5.6.18. jaunatne un tehnika;

5.6.19. jauniešu atpūtas iespējas;

5.6.20. jauniešu savstarpējās attiecības. Paaudžu attiecības;

5.6.21. mode;

5.7. lasa patstāvīgi mācību grāmatas un citus tekstus, saprot to saturu bez vārdnīcas vai izmantojot vārdnīcu. Patstāvīgi izmanto divvalodu un skaidrojošās vārdnīcas;

5.8. veido dažādus pierakstus - teksta atstāstījumu, plānu, secinājumus;

5.9. uzraksta vēstuli, telegrammu, iesniegumu, reklāmas tekstu, aizpilda dokumentācijas veidlapas. Izsaka savu attieksmi par lasīto, dzīvē vēroto rakstveidā. Kārto darījumrakstus, uzraksta īsu referātu, attēla vai situācijas aprakstu.

6. Valodas mācība:

6.1. izmanto iepriekšējās zināšanas un prasmes vārdu sastāva analīzē un vārdu darināšanā;

6.2. nosaka vārda nozīmi (to uztver) pēc konteksta un zināmiem vārddarināšanas elementiem, brīvi orientējas deklinējamo un konjugējamo vārdu atšķiršanā pēc to formu pazīmēm, izmanto vārdnīcas;

6.3. izprot vārdu dažādās nozīmes (homonīmus), lieto sinonīmus, antonīmus un homonīmus, saprot to nozīmi pēc konteksta;

6.4. patstāvīgi izmanto apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas vārdu formu veidošanā un to iesaistīšanā runā un rakstos;

6.5. atšķir tēlainu valodu no darījumvalodas, literāro valodu no sarunvalodas.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamo klausīšanās, lasīšanas, runāšanas un rakstīšanas prasmes un pareizu valodas lietojumu.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:

2.1. praktiskās valodas lietošana komunikācijā visās valodas prasmēs;

2.2. zināšanu pilnīga apguve par svešvalodas likumsakarībām un lietojuma funkcijām;

2.3. zināšanu apguves patstāvīga turpināšana.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Valodas prasmes: klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana.

4. Valodas lietojums: izruna un intonācija.

5. Valodas funkcijas: teksts, teikums, vārds.

6. Sarunvalodas temati: tuvākā un tālākā apkārtne, vide, sadzīve un kultūra; ceļošana Latvijā un ārpus Latvijas, aktuālas problēmas mūsu un citu valstu dzīvē.

7. Saziņas līdzekļi: runas modeļi un izteiksmes veidi.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

8. Praktiski lieto valodu dabiskā komunikācijas procesā galvenajos runas darbības veidos.

9. Klausīšanās:

9.1. saprot un uztver informāciju, dažādus teksta veidus;

9.2. atbild uz jautājumiem;

9.3. precizē informāciju, pārjautā;

9.4. izsaka savu vērtējumu.

10. Lasīšana:

10.1. brīvi, intonatīvi un fonētiski pareizi lasa tekstu;

10.2. iegūst informāciju, lietojot dažādus lasīšanas veidus (pārskatīšanu un caurskatīšanu);

10.3. lasa nepazīstamu tekstu;

10.4. prot novērtēt faktus, notikumus, galveno domu;

10.5. lasa tekstu un atbild uz jautājumiem;

10.6. prot analizēt norādītos teksta fragmentus;

10.7. tulko norādītās teksta daļas pareizā dzimtajā valodā;

10.8. lasa dažāda satura un žanra tekstus;

10.9. izsaka savu attieksmi.

11. Runāšana:

11.1. prot lietot gramatikas pamatstruktūras, tās kombinēt;

11.2. pārjautā, precizē informāciju;

11.3. veido fonētiski, gramatiski un leksiski pareizus izteikumus;

11.4. uzsāk un uztur sarunu, izsaka savas domas iepriekš neplānotā, spontānā runā;

11.5. atstāsta izlasītu informāciju sakarīgi, loģiski pamatoti;

11.6. piedalās diskusijā;

11.7. argumentē savas domas;

11.8. komentē, analizē dzirdēto vai lasīto;

11.9. prot lietot neverbālos saziņas līdzekļus.

12. Valodas lietojums:

12.1. pārvalda valodas pareizrakstības likumus;

12.2. veido dažāda satura un žanra tekstus apgūto sarunvalodas tematu apjomā.

13. Rakstīšana:

13.1. ievēro pareizrunas normas;

13.2. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (temats, teksta veids, sakarīgums, veselums);

13.3. veido dažāda stila tekstus;

13.4. veido vienkāršus un saliktus teikumus;

13.5. izprot un ievēro gramatikas likumības;

13.6. ievēro ortogrāfijas normas;

13.7. zina un pareizi lieto vārda gramatiskās formas.

14. Starpkultūru aspekts:

14.1. izzina svešvalodā runājošo zemju sociokultūras aspektus;

14.2. izprot un izvērtē kopīgo un atšķirīgo tautu dzīvē;

14.3. uztver un izmanto informāciju savas personības izaugsmes veidošanai.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

7.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Mazākumtautību valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo dzimtās valodas kā garīgās un intelektuālās pašattīstības un pašrealizācijas līdzekļa kompetenci mūsdienu daudzvalodu sabiedrībā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. sistematizēt zināšanas par valodu;

2.2. veidot priekšstatu par dzimtās valodas stilistiski funkcionālo bagātību un tās vietu citu valodu starpā;

2.3. pilnveidot saziņas kultūru, mutvārdu un rakstveida runas kultūru;

2.4. attīstīt valodas izjūtu un estētisko gaumi.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Runas kultūras pamati:

3.1. ortoēpijas norma un normas varianti;

3.2. leksikas norma un normas varianti;

3.3. morfoloģiskā norma un normas varianti;

3.4. sintakses norma un normas varianti.

4. Retorika:

4.1. antīkā retorika un jaunāko laiku retorika, retorikas pamatkritēriji;

4.2. komunikatīvā situācija un tās komponenti;

4.3. valoda un runa, runas darbības veidi;

4.4. runas etiķete;

4.5. publiskas uzstāšanās retorika;

4.6. diskusijas retorika.

5. Daiļdarba teksta lingvistiskā analīze:

5.1. daiļliteratūras valoda, daiļdarba teksta pazīmes;

5.2. lingvistiskā komentēšana;

5.3. teksta pamatlīmeņi: fonētikas, vārddarināšanas, leksikas, morfoloģijas, sintakses.

6. Pamatzināšanas par valodu:

6.1. valodas sociālais raksturs un valodas pamatfunkcijas;

6.2. fonēma, fonēmu raksturīgās pazīmes;

6.3. morfēma, vārda sastāvs;

6.4. vārda sakne, sakņu tipi, vārddarināšanas paņēmieni;

6.5. vārds, tā pamatpazīmes, klasifikācijas principi;

6.6. gramatiskās nozīmes, to izteikšanas paņēmieni;

6.7. vārdšķiras, to grupēšanas principi;

6.8. sintaktiskie sakari, sintakses vienības, teikums;

6.9. līdzīgais un atšķirīgais dzimtās valodas un latviešu valodas sistēmā, valodu attiecības.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

7. Runas kultūras pamati:

7.1. pareizi liek vārdos uzsvaru un pareizi to lieto;

7.2. nosaka vārda semantiku, vārdu leksisko saistāmību;

7.3. pareizi nosaka runā sinonīmus, homonīmus, paronīmus, daudznozīmīgus vārdus, jaunvārdus, vecvārdus, vienkārš­runas vārdus, aizguvumus, profesionālismus, žargonismus, frazeoloģismus;

7.4. pareizi izmanto lietvārda dzimtes, skaitļa, locījuma kategoriju;

7.5. pareizi veido īpašības vārdu salīdzināmo pakāpju formas un īpašības vārdu īsās formas;

7.6. pareizi veido un izmanto skaitļa vārdu, vietniekvārdu, darbības vārdu formas;

7.7. prot saskaņot izteicēju un teikuma priekšmetu, apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;

7.8. prot pareizi izmantot savrupinājumus;

7.9. prot pareizi izmantot tiešo runu un pārveidot to netiešajā runā;

7.10. strādā ar dažāda veida vārdnīcām: ortoēpijas, skaidrojošo, etimoloģijas, frazeoloģijas, svešvārdu, sinonīmu vārdnīcu;

7.11. prot rediģēt tekstu.

8. Retorika:

8.1. analizē saziņas situāciju, ņemot vērā retorikas pamatkritērijus;

8.2. nosaka konkrētu saziņas situāciju veidus;

8.3. vērtē runas uzvedības atbilsmi saziņas situācijai, nosakot komunikatīvo nolūku un tā īstenošanas pakāpi;

8.4. veido dažādu žanru mutvārdu izteikumus, ņemot vērā saziņas situāciju;

8.5. pārvalda refleksīvās, nerefleksīvās un aktīvās klausīšanās paņēmienus;

8.6. piedalās dialogā, ievērojot ētikas normas un likumus;

8.7. veido dažādu žanru rakstiskus izteikumus, ņemot vērā saziņas situācijas īpatnības;

8.8. prot izvēlēties saziņas situācijai atbilstošu lasīšanas veidu;

8.9. izprot jēdzieniskās kopsakarības, kas pastāv starp teksta daļām, teksta, virs­raksta un epigrāfa saikni;

8.10. prot novērtēt runas uzvedības korektumu, vadīt dialogus;

8.11. sagatavo un publisko savu runu saskaņā ar oratora mākslas likumībām un paņēmieniem;

8.12. prot novērtēt savas publiskās uzstāšanās efektivitāti;

8.13. piedalās diskusijās, ievērojot konstruktīvas sarunas loģiskās un ētiski loģiskās likumības.

9. Daiļdarba lingvistiskā analīze:

9.1. zina daiļdarba teksta - vārda mākslas darba - galvenās pazīmes;

9.2. prot veidot daiļdarba teksta komentāru, izmantojot vārdnīcas un uzziņu literatūru;

9.3. saskata tekstā skaņu atkārtojumu un prot atklāt tā radīto mākslinie­cisko efektu;

9.4. saprot vārda iekšējās formas pārmaiņas, prot tās skaidrot;

9.5. prot paskaidrot, kāda nozīme ir morfēmu atkārtojumam izteikumā;

9.6. prot apvienot viena tematiskā lauka vārdus, noteikt atslēgas vārdus;

9.7. atrod tekstā dažādus viena un tā paša personāža raksturotājvārdus un skaidro to izvēli;

9.8. saskata kopsakarības starp tekstā izmantotajām vārdšķirām, gramatiskajām kategorijām un teksta izklāsta formu, tematu un ideju;

9.9. skaidro, kāda ir teikuma struktūras, garuma saikne ar teksta tematu un ideju;

9.10. skaidro, kāda ir viena veida sintaktisko konstrukciju atkārtojuma loma tekstā;

9.11. prot veikt fragmentāru un pilnīgu dzejas un prozas teksta lingvistisko analīzi.

10. Pamatzināšanas par valodu:

10.1. saprot, ka valodai ir sociāls raksturs, ka valoda ir zināšanu sistēma;

10.2. nosaka fonēmas, fonēmu variantus;

10.3. prot veikt vārdu morfēmisko analīzi;

10.4. prot veikt vārddarināšanas analīzi;

10.5. atšķir daudznozīmīga vārda nozīmes, homonīmus, sinonīmus, antonīmus, historismus, arhaismus, dialektismus;

10.6. nosaka gramatiskās nozīmes un to izteikšanas paņēmienus;

10.7. nosaka vārdšķiras, to semantiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās pazīmes;

10.8. prot veikt vārdu savienojumu, vienkāršu un saliktu teikumu analīzi;

10.9. zina dzimtās valodas un latviešu valodas vispārīgo raksturojumu saskaņā ar to struktūru, ģenealoģisko klasifikāciju;

10.10. prot atrast, labot un skaidrot kļūdas, kas radušās latviešu valodas ietekmes rezultātā.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

8.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Mazākumtautību literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo prasmi uztvert literatūru kā mākslas, tautas garīgās kultūras sastāvdaļu, īpašu saziņas formu un izprast literatūras nozīmi savā radošajā attīstībā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:

2.1. apgūt zināšanu sistēmu par sava etnosa literatūru kā pasaules literatūras daļu, pamatojoties uz literāro darbu tekstu apguvi;

2.2. radīt priekšstatu par literatūras attīstības vēsturisko procesu;

2.3. pilnveidot literāra darba analīzes un interpretācijas prasmi;

2.4. attīstīt izziņas interesi, radošās spējas, tēlaino domāšanu, emocionālo pasauli un vērtēšanas prasmi.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:

3.1. literatūras teorijas pamatjēdzieni: mākslas tēls un daiļdarba tips, personāža vēsturiskā un vispārcilvēciskā nozīme, autora iecere un tās īstenošanas līdzekļi, daiļdarba problemātika, sižets un kompozīcija, valoda un stils;

3.2. svarīgākie literatūras vēstures posmi, mākslas metodes un virzieni;

3.3. mākslas izziņas galvenās estētiskās kategorijas un īpatnības: skaistais un neglītais, traģiskais un komiskais, pasaules vērtīborientēts atspoguļojums, emocionāli tēlains pasaules tēlojums.

4. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:

4.1. daiļdarba forma un saturs;

4.2. daiļdarba fabula, sižets un kompozīcija;

4.3. daiļdarba mākslinieciskais laiks un telpa;

4.4. daiļdarba tematika un problemātika;

4.5. dzejas un prozas darba valoda.

5. Radošā darbība, runas attīstīšana:

5.1. daiļdarba analīze un interpretācija;

5.2. plānu veidošana, tēžu, konspektu rakstīšana;

5.3. iesaistīšanās disputos un daiļdarba apspriešanā;

5.4. sava viedokļa par daiļdarbu argumentēšana, izmantojot dažādus paņēmienus;

5.5. uzstāšanās ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;

5.6. savu tekstu veidošana par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

6. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:

6.1. izprot literatūras teorijas pamatjēdzienus un izmanto tos, analizējot, vērtējot un interpretējot literāros darbus;

6.2. zina literatūras vēstures svarīgākos periodus, to īpatnības sava etnosa literatūras attīstībā;

6.3. prot saistīt literāru darbu ar mākslas metodi un virzienu;

6.4. ir priekšstats par mākslinieciskās izziņas galvenajām īpatnībām un estētikas kategorijām.

7. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:

7.1. saprot darba satura un formas vienotības loģiku;

7.2. prot vērtēt daiļdarba satura komponentus: tematu, raksturus, apstākļus, problēmu, ideju;

7.3. saprot, kāda ir atšķirība starp fabulu un sižetu;

7.4. prot noteikt darba kompozīcijas elementus;

7.5. prot atšķirt darbā vispārināto un konkrēto laiku un telpu, izprot to lomu tekstā;

7.6. prot noteikt un formulēt apjomīga daiļdarba tematiku un problemātiku;

7.7. prot atšķirt tropus un stilistiskās figūras, izprot to lomu tekstā.

8. Radošā darbība, runas attīstīšana:

8.1. prot analizēt daiļdarbu kā veselumu, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšanas;

8.2. zina daiļdarba interpretācijas galvenos veidus un prot izvēlēties tos, kas pašam šķiet interesantāki;

8.3. prot rakstīt dažāda veida plānus, tēzes, konspektus;

8.4. veido savus tekstus par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem, pamato savu viedokli;

8.5. uzstājas ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;

8.6. iesaistās literatūras un mākslas jautājumu apspriešanā un disputos par šīm jomām.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

9.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgais jautājums

1. Vispārējās vidējās izglītības kurss "Vēsture" aptver Latvijas, Eiropas, pasau­les vēstures materiālu no aizvēstures līdz mūsdienām, turklāt Latvijas vēstures tematikai jāatvēl ne mazāk par 1/3 no kopējā vēstures stundu skaita. Katra perioda (senie, vidus, jaunie un jaunākie laiki) ietvaros jāizdala trīs galvenie jautājumu loki: valsts un valstu politiskās iekārtas attīstība; vide, cilvēku saimnieciskā darbība un sabiedrības struktūra; dzīvesveids, sabiedriskā un politiskā doma.


II. Mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību, veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību.

3. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. attīstīt analītiskās un sintezējošās darbības prasmes un iemaņas vēstures avotu, literatūras, kartogrāfiskā un statistiskā materiāla analīzē, lai spētu patstāvīgi un argumentēti skaidrot vēstures norises, paši meklētu un lietotu zināšanas par attiecībām starp pagātni un tagadni;

3.2. attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību; veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību;

3.3. sniegt zināšanas un veidot izpratni par svarīgākajiem pasaules, Eiropas un Latvijas vēstures notikumiem, cēloņsakarībām, procesiem un sabiedrības struktūrām;

3.4. veidot izpratni par vēsturiskā procesa norisi visās cilvēka dzīves jomās: piemēram, politikā, saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, reliģijā, rosināt domāt par savu personīgo un katras personības vietu un lomu vēstures procesā;

3.5. veidot priekšstatu, ka vēstures zināšanas dod izpratni par iespējamām pagātnes, tagadnes un nākotnes sabiedrības attīstības alternatīvām.


III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Aizvēsture:

4.1. aizvēstures jēdziens;

4.2. aizvēstures periodizācija un vieta cilvēces vēsturē;

4.3. pirmatnējo cilvēku dzīvesveids un kultūra;

4.4. "neolītiskā revolūcija";

4.5. aizvēstures nozīmīgākie posmi Latvijas teritorijā.

5. Senie laiki:

5.1. seno laiku vēstures jēdziens;

5.2. seno laiku vieta cilvēces vēsturē;

5.3. senākās civilizācijas Divupē un Ēģiptē;

5.4. sabiedrības un valsts pārvaldes struktūra Seno Austrumu civilizācijās;

5.5. Seno Austrumu civilizāciju ieguldījums cilvēces vēsturē;

5.6. antīkās pasaules izcelšanās un attīstība;

5.7. grieķu polisa, tās valstiskā un sabiedriskā struktūra;

5.8. Maķedonijas Aleksandra lielvalsts un hellēniskā pasaule;

5.9. Romas republika;

5.10. romiešu sabiedrības struktūra un tiesības;

5.11. romiešu iekarojumi un Romas impērija;

5.12. kristietība;

5.13. antīkās pasaules ieguldījums cilvēces vēsturē.

6. Viduslaiki:

6.1. viduslaiku vēstures jēdziens;

6.2. viduslaiku vieta cilvēces vēsturē;

6.3. lielā tautu staigāšana;

6.4. viduslaiku Eiropas politiskā karte un tās izmaiņas;

6.5. sadrumstalotības un centralizācijas procesi;

6.6. "vikingu laikmets";

6.7. krusta kari;

6.8. viduslaiku Eiropas sabiedrība un tās attīstība;

6.9. kristīgā baznīca un tās loma viduslaikos;

6.10. saimniecība un tās attīstība viduslaiku Eiropā;

6.11. viduslaiku pilsēta;

6.12. Hanza;

6.13. sabiedrība un saimniecība Latvijas teritorijā līdz 13.gadsimtam;

6.14. Livonijas izveidošanās, tās "vācu-nevācu" sabiedrība, politika un saimniecība.

7. Jaunie laiki:

7.1. jauno laiku vēstures jēdziens un vieta cilvēces vēsturē;

7.2. lielie ģeogrāfiskie atklājumi un to nozīme pasaules vēsturē;

7.3. renesanse;

7.4. reformācija;

7.5. jauno laiku Eiropas un pasaules politiskā karte un tās izmaiņas;

7.6. absolūtisms un parlamentārisms;

7.7. revolūcijas un reformas;

7.8. valdošās ideoloģijas un sabiedriski politiskās kustības;

7.9. jauno laiku sabiedrība un tās attīstība;

7.10. koloniālisms;

7.11. nāciju veidošanās;

7.12. apgaismība;

7.13. saimniecība un tās attīstība jaunajos laikos;

7.14. industriālā revolūcija;

7.15. sabiedrība, politika, saimniecība un kultūra Latvijas teritorijā Žečpospoļitas, Zviedrijas un Krievijas varas laikā un Kurzemes hercogistē;

7.16. Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu izveidošanās;

7.17. pirmā nacionālā atmoda. Jaunlatvieši;

7.18. sabiedrības modernizācija Latvijā.

8. Jaunākie laiki (20.-21.gadsimts):

8.1. jaunāko laiku vēstures jēdziens;

8.2. jaunāko laiku vieta cilvēces vēsturē;

8.3. pasaules politiskā karte un tās izmaiņas;

8.4. Pirmais pasaules karš;

8.5. Eiropa starpkaru periodā;

8.6. Otrais pasaules karš;

8.7. koloniālās sistēmas sabrukums;

8.8. divas sabiedriski ekonomiskās sistēmas pēc Otrā pasaules kara un sociālisma sistēmas sabrukums;

8.9. politiskie režīmi;

8.10. nozīmīgākās starptautiskās organizācijas un drošības sistēmas;

8.11. cilvēku saimnieciskā darbība un tās ietekme uz vidi;

8.12. 20.-21.gadsimta sabiedrības struktūra;

8.13. ekonomiskā integrācija;

8.14. valdošās ideoloģijas. Komunisms un fašisms, liberālisms, konservatīvisms;

8.15. dzīvesveids un tradīcijas 20.gadsimtā. Kultūras un subkultūras attīstības galvenie virzieni;

8.16. mūsdienu pasaules globālās problēmas;

8.17. Latvijas valstiskuma attīstība 20.gadsimtā;

8.18. Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā;

8.19. Latvijas Republikas izveide, tās politiskā, sociālā, saimnieciskā un kultūras attīstība;

8.20. nacistiskais un padomju okupācijas režīms Latvijā;

8.21. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana;

8.22. sabiedrības struktūra Latvijā un latviešu nācijas attīstība;

8.23. mūsdienu Latvijas aktuālās problēmas.


IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

9. Vēstures priekšmets:

9.1. izprot vēsturi kā pagātni un zinātni;

9.2. izprot, ka jebkurš vēstures procesa atspoguļojums ir subjektīvs;

9.3. izprot vēstures avotu un literatūras subjektīvo raksturu;

9.4. izprot, kāpēc sabiedrības grupas (tautas, nācijas, sociālās grupas u.c.) vēsturi skaidro dažādi;

9.5. izprot, ka vēsturē lietotajiem jēdzieniem var būt dažādi skaidrojumi;

9.6. izprot problēmas, kas saistītas ar sarežģītu vēsturisku situāciju aprakstīšanu, skaidrojumu un analīzi;

9.7. izprot problēmas, kas saistītas ar mēģinājumiem nodrošināt vēstures skaidrojuma objektivitāti;

9.8. izprot, ka iespējamas dažādas vēstures periodizācijas;

9.9. zina, ka katrai vēstures periodizācijai ir savi kritēriji;

9.10. prot analizēt un salīdzināt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības;

9.11. prot vēstures zināšanas lietot tagadnes (mūsdienu pasaules) skaidrošanā un izpratnē;

9.12. zina un prot lietot vēstures jēdzienus;

9.13. prot analizēt un skaidrot dažādus vēstures avotus un literatūru;

9.14. prot vēstures norišu skaidrošanā un interpretēšanā lietot deduktīvās un induktīvās metodes;

9.15. prot lietot kartogrāfisko, statistisko un socioloģisko materiālu vēstures procesa skaidrošanā;

9.16. prot veidot tēzes, ziņojumus un referātus par izvēlēto vēstures tēmu;

9.17. prot pamatot savu viedokli, saprotot, ka vēstures interpretācijā pastāv viedokļu daudzveidība.

10. Valsts un valstu politiskās iekārtas attīstība:

10.1. izprot valstu un valdniecības veidošanās priekšnosacījumus;

10.2. zina dažādu valstu tipu pārvaldes struktūras un izprot to attīstību;

10.3. izprot dažādo valstu tipu un politisko režīmu daudzveidību, zina to pamatpazīmes un atšķirības;

10.4. izprot lielāko karu, revolūciju, nacionālo atbrīvošanās kustību iemeslus, cēloņus un sekas;

10.5. izprot valstu, sevišķi impēriju, bojāejas cēloņus un sekas;

10.6. izprot politisko attiecību risināšanas veidus un sekas dažādos laikmetos, šo veidu atšķirības;

10.7. izprot sabiedriski politisko, militāro, ideoloģisko, reliģisko un etnisko faktoru ietekmi uz Latvijas politiskās kartes izmaiņām un ietekmi Latvijas politiskajā vēsturē;

10.8. izprot Latvijas vietu pasaules starptautiskajās norisēs;

10.9. izprot mūsdienu starptautisko organizāciju un drošības sistēmu mērķus, darbības pamatprincipus un lomu;

10.10. izprot politisko partiju un sabiedrisko organizāciju lomu valstu politiskajā dzīvē;

10.11. izprot politiskās attīstības galvenās tendences cilvēces vēsturē;

10.12. raksturo nozīmīgākos politiskos notikumus, procesus un starpvalstu attiecību krustpunktus cilvēces vēsturē;

10.13. skaidro Eiropas un pasaules politisko karti, tās būtiskākās izmaiņas un to nozīmi mūsdienu politiskās kartes veidošanās procesā;

10.14. skaidro sabiedriski politisko, militāro, ideoloģisko, reliģisko un etnisko faktoru ietekmi uz Eiropas un pasaules politiskās kartes veidošanos un ietekmi uz valstu iekšpolitiku un valstu savstarpējām attiecībām.

11. Vide un cilvēku saimnieciskā darbība:

11.1. sabiedrības struktūra:

11.1.1. izprot cilvēka atkarību no vides aizvēstures laikmetā;

11.1.2. izprot cilvēka saimnieciskās darbības un apkārtējās vides mijiedarbību vēsturiskajā laikmetā;

11.1.3. izprot vēsturiskās attīstības gaitu no ģeogrāfiskās vides ietekmes uz cilvēku līdz cilvēka ietekmei uz ģeogrāfisko vidi;

11.1.4. izprot ģeogrāfiskās vides lomu civilizācijas veidošanās un attīstības procesā un dažādu civilizāciju tipus;

11.1.5. izprot dažādu civilizāciju saskarsmes abpusējās sekas;

11.1.6. izprot ražotājsaimniecības būtību;

11.1.7. izprot, ka saimniecībai iespējamas dažādas formas;

11.1.8. izprot, ka sabiedrību var iedalīt pēc mantiskā stāvokļa, kārtu (kastas) piederības, sociālā statusa un citiem principiem;

11.1.9. izprot sociālās diferenciācijas cēloņus;

11.1.10. izprot pretstatu starp pilsētām un laukiem;

11.1.11. izprot zinātnes un izgudrojumu ietekmi uz cilvēku saimniecisko darbību;

11.1.12. izprot ekonomiskās integrācijas procesus pasaulē un ekonomisko procesu ietekmi uz valstu politiku;

11.1.13. izprot sabiedrības un saimniecības struktūru attīstību Latvijā;

11.1.14. izprot latviešu tautas un nācijas veidošanos un attīstību;

11.1.15. skaidro cilvēka izcelšanās hipotēzes;

11.1.16. skaidro cilvēku skaita pieau­guma cēloņus un sekas Latvijā, Eiropā un pasaulē;

11.1.17. raksturo iekšējo agrāro kolonizāciju un tās ietekmi uz ģeogrāfiski kultūrvēsturisko ainavu;

11.1.18. raksturo cilvēku migrāciju Eiropā;

11.1.19. zina Eiropas tautu un valodu etniskās grupas un izprot to attīstību;

11.1.20. izprot pilsētu kā sabiedrības struktūru;

11.1.21. skaidro darba dalīšanas attīstību Eiropā, pasaulē un Latvijas vietu tajā;

11.1.22. raksturo ievērojamāko zinātnes sasniegumu laiku un vietu;

11.2. dzīvesveids, sabiedriskā un politiskā doma:

11.2.1. izprot, ka cilvēces vēsturē bijuši dažādi uzskati par valsts un sabiedrības "ideālo modeli", un raksturo tos;

11.2.2. izprot vēsturisko civilizāciju un kultūru ieguldījumu mūsdienu civilizācijas vēsturē;

11.2.3. izprot kristīgās mācības pamat­atziņas;

11.2.4. izprot politisko kustību nozīmi vēsturē;

11.2.5. raksturo pasaules mitoloģisko izpratni un lielāko reliģiski ētisko mācību pamatatziņas;

11.2.6. raksturo dzīvesveida, tradīciju un materiālās kultūras attīstību cilvēces vēsturē;

11.2.7. raksturo nozīmīgākos mākslas un arhitektūras virzienus cilvēces vēsturē;

11.2.8. izprot cilvēku priekšstatus par laiku un telpu dažādos laikmetos;

11.2.9. raksturo dzīvesveida, tradīciju, materiālās kultūras un sabiedriskās domas lokālās un reģionālās atšķirības;

11.2.10. raksturo nozīmīgākās sabiedriski politiskās kustības, to cēloņus, idejas, mērķus un darbības rezultātus.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

10.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Biznesa ekonomiskie pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir veicināt sociāli aktīvas un izglītotas personības veidošanos, kas, balstoties uz ekonomikas likumsakarībām, pamatotu izpratni par demokrātiskā sabiedrībā notiekošajiem ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem, spētu pilnvērtīgi, aktīvi iesaistīties un dzīvot mūsdienu sabiedrībā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot vispārējai vidējai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ekonomisko procesu norisi sabiedrībā, pilnveidot izglītojamo prasmes pareizi lietot ekonomiskos jēdzienus un zināšanas;

2.2. sagatavoties dzīvei mūsdienu jauktās ekonomikas apstākļos, attīstīt spējas pieņemt pamatotus, pārdomātus un atbildīgus lēmumus, kuri spētu nodrošināt personīgo un sabiedrisko labklājību;

2.3. attīstīt un pilnveidot integrētās vai vispārējās prasmes.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Ekonomikas priekšmets un būtība.

4. Tirgus pieprasījums, tirgus piedāvājums un tirgus cena.

5. Patērētāja loma ekonomikā.

6. Ievads komercdarbībā.

7. Komercdarbības finansēšana.

8. Ražošana un tirgzinības (mārketings).

9. Darba resursi.

10. Tirgus struktūra un konkurence.

11. Nauda un finanšu iestādes.

12. Valdības loma jauktajā ekonomikā.

13. Ekonomiskā stabilitāte.

14. Starptautiskās ekonomiskās attiecības.

15. Latvijas ekonomikas problēmas un perspektīvas.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

16. Ekonomikas priekšmets un būtība:

16.1. zina jēdzienus: ekonomika, mikroekonomika, makroekonomika, alternatīvās izmaksas, ražošanas resursi, ražošanas faktori, ekonomiskās sistēmas;

16.2. nosaka, kuras ir pirmās nepieciešamības preces, kuras - luksuspreces;

16.3. veic kompromisa izvēli;

16.4. nosaka izvēles lēmuma alternatīvās izmaksas;

16.5. veido (konstruē) ražošanas iespēju līkni;

16.6. atšķir, ko pēta mikroekonomika un ko pēta makroekonomika;

16.7. pamato, kā katrā ekonomiskajā sistēmā tiek risināti ekonomikas pamatjautājumi;

16.8. prot noteikt ekonomiskās sistēmas pēc dažām to raksturīgākajām iezīmēm;

16.9. prot noteikt izlietotajiem ražošanas faktoriem atbilstošo samaksas veidu;

16.10. ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelī nosaka, kur attēlota ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas plūsma;

16.11. izprot sabiedrības ilgtspējīgās attīstības un ekonomikas saistību.

17. Tirgus pieprasījums, tirgus piedāvājums, tirgus cena:

17.1. zina jēdzienus: tirgus, pieprasījums, pieprasījuma likums, pieprasījuma elastība, piedāvājums, piedāvājuma likums, piedāvājuma elastība, cenas grīda, cenas griesti;

17.2. prot prognozēt, kā cenas paaugstināšanās (pazemināšanās) izmainīs pieprasīto un piedāvāto preces daudzumu;

17.3. prot pārveidot informāciju par cenām un pieprasīto un piedāvāto preces daudzumu, pieprasījuma un piedāvājuma tabulas, pieprasījuma un piedāvājuma grafika veidā;

17.4. prot aprakstīt situāciju tirgū pēc dotajiem pieprasījuma un piedāvājuma grafikiem;

17.5. pēc dotajiem pieprasījuma un piedāvājuma grafikiem nosaka līdzsvara cenu un tai atbilstošo pieprasītās un piedāvātās preces daudzumu;

17.6. no dotajām pieprasījuma un piedāvājuma līknēm aprēķina pārdevēju kopējos ieņēmumus, ja cenas ir dažādas;

17.7. aprēķina pieprasījuma un piedāvājuma (cenas) elastības koeficientu;

17.8. aprēķina kopējos ieņēmumus, ja dots pieprasījuma elastības koeficients un cenas izmaiņas;

17.9. prot prognozēt, kā dažādi apstākļi, norises ietekmēs pieprasītās preces daudzumu, pieprasījuma, piedāvājuma izmaiņas un tirgus līdzsvara cenu;

17.10. prot prognozēt, vai tirgū būs preces pārpalikums, vai preces trūks, ja valdība iejauksies tirgus mehānismā;

17.11. prot grafiski attēlot pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas un noteikt, kā tās ietekmēs līdzsvara cenu.

18. Patērētāja loma ekonomikā:

18.1. zina jēdzienus: personīgais budžets, Engela likums, patērētāja kredīts, apdrošināšana, patērētāja tiesības, galējais un kopējais derīgums, kopējais derīgums;

18.2. prot no vairākām iespējām izvēlēties lētāko kredītu;

18.3. prot no vairākām iespējām izdevīgāk noguldīt naudu;

18.4. prot maksimalizēt kopējo derīgumu, ja zināms katras preces galējais derīgums.

19. Ievads komercdarbībā:

19.1. zina jēdzienus: komercdarbība; uzņēmums, komersants, grāmat­vedība, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, peļņa, grāmatvedības peļņa, ekonomiskā peļņa, uzņēmuma maksātnespēja, sanācija, bankrots, biznesa plāns;

19.2. prot noteikt komercdarbības juridisko formu;

19.3. prot pamatot katras komercdarbības juridiskās formas trūkumus un priekšrocības;

19.4. prot sagrupēt dotos bilances posteņus pasīvā un aktīvā;

19.5. aprēķina grāmatvedības un ekonomisko peļņu.

20. Komercdarbības finansēšana:

20.1. zina jēdzienus: amortizācija, kredīts, galvenie kredīti, vērtspapīri, birža, līzings;

20.2. atšķir uzņēmuma iekšējos un ārējos līdzekļus;

20.3. aprēķina kredīta un līzinga izmaksas;

20.4. aprēķina vienkāršos un saliktos kredītprocentus;

20.5. no biržas tabulām nosaka akciju kursu;

20.6. aprēķina ieguvumu no spekulācijām ar akcijām;

20.7. prot izvēlēties ienesīgāko akciju izmantošanas veidu - spekulāciju ar akcijām vai dividenžu iegūšanu.

21. Ražošana un tirgzinības (mārketings):

21.1. zina jēdzienus: ražošana, ražošanas izmaksas, darba ražīgums, efektivitāte, rentabilitāte, tirgzinības (mārketings), reklāma;

21.2. sagrupē ražošanas izmaksas pastāvīgajās un mainīgajās izmaksās;

21.3. aprēķina pastāvīgās, mainīgās, kopējās, galējās un vidējās izmaksas;

21.4. attēlo pastāvīgās, mainīgās, kopējās izmaksas grafiski;

21.5. no izmaksu grafikiem nosaka vai aprēķina izmaksas;

21.6. aprēķina darba ražīgumu un rentabilitāti;

21.7. prot pieņemt lēmumu par ražošanas turpināšanu vai pārtraukšanu, zinot preces cenu, ražošanas apjomu un izmaksas;

21.8. raksturo preču virzīšanas tirgū elementus un to ietekmi uz pircēju.

22. Darba resursi:

22.1. zina jēdzienus: darba resursi, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, nodarbinātība, darba alga, arodbiedrība, bezdarbs, Oukena likums, bezdarba līmenis;

22.2. prognozē darba resursu pieprasījumu, palielinoties (samazinoties) ražošanai vai mainoties preču pieprasījumam nozarē;

22.3. prot noteikt, kuru darbinieku izdevīgi algot, zinot darba samaksu un saražotā galējā produkta vērtību;

22.4. prot noteikt bezdarba formu pēc dažām būtiskām iezīmēm;

22.5. aprēķina bezdarba līmeni.

23. Tirgus struktūra un konkurence:

23.1. zina jēdzienus: konkurence, monopols, oligopols, monopolistiska konkurence, pilnīga konkurence, dabiskais monopols, peļņas maksimalizēšana;

23.2. nosaka uzņēmuma darbības apstākļus, ja nozarē ir monopols, oligopols, monopolistiskā konkurence vai pilnīgā konkurence;

23.3. pamato, kāpēc patērētājam izdevīgāka ir pilnīgā konkurence;

23.4. izskaidro, kāpēc notiek lielu uzņēmumu apvienošanās;

23.5. pamato, kāpēc tiek pieļauti daži monopoli.

24. Nauda un finanšu iestādes:

24.1. zina jēdzienus: nauda, inflācija, banka, tautsaimniecība, Ērvinga Fišera vienādojums, naudas pieprasījums, naudas piedāvājums;

24.2. atšķir pieprasījuma inflāciju no izmaksu inflācijas;

24.3. prognozē, kādi pasākumi varētu samazināt (palielināt) izmaksu inflāciju;

24.4. aprēķina inflācijas tempu pēc dotajiem patēriņu cenu indeksiem;

24.5. nosaka, kādu funkciju nauda veic konkrētā gadījumā;

24.6. izmanto Ērvinga Fišera vienādojumu un, mainoties kādam parametram, prognozē cenu līmeņa izmaiņas, apgrozībā nepieciešamās naudas daudzumu, naudas aprites ātruma izmaiņas;

24.7. aprēķina, kā naudas noguldījums un Latvijas Bankas noteiktā obligāto rezervju norma var palielināt naudas daudzumu banku sistēmā;

24.8. nosaka naudas pirktspējas izmaiņas gada laikā pie dotās inflācijas tempa;

24.9. nosaka, kas zaudē un kas iegūst neparedzētas inflācijas gadījumā.

25. Valdības loma jauktajā ekonomikā:

25.1. zina jēdzienus: nodokļi, tiešie un netiešie nodokļi, Lorenca līkne, Lafēra līkne, budžeta deficīts, bruto, neto un reālā alga;

25.2. atšķir, kuras problēmas spēj atrisināt tirgus un kuras vajadzētu risināt valstij;

25.3. ekonomiskās norises sabiedrībā attēlo ar pilnīgo ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču, pakalpojumu un naudas plūsmu modeli;

25.4. aprēķina nodokļus no darba algas;

25.5. pēc pirkuma aprēķina nopirktās preces vērtību un nomaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lielumu;

25.6. analizē budžetu.

26. Ekonomiskā stabilitāte:

26.1. zina jēdzienus: iekšzemes kopprodukts (IKP), nacionālais kopprodukts (NKP), nacionālais ienākums (NI), ekonomiskās aktivitātes cikls, investīcijas, fiskālā politika, monetārā politika, Filipa līkne;

26.2. raksturo situāciju ekonomikā katrā aktivitātes cikla fāzē;

26.3. aprēķina IKP pēc ieņēmumu un izdevumu metodes;

26.4. atšķir monetārās politikas instrumentus no fiskālās politikas instrumentiem;

26.5. pēc makroekonomiskajiem rādītājiem nosaka, vai valstī bijusi ekonomiskā izaugsme;

26.6. pamato, ar kādiem līdzekļiem iespējams stabilizēt ekonomiku katrā aktivitātes cikla fāzē.

27. Starptautiskās ekonomiskās attiecības:

27.1. zina jēdzienus: starptautiskās ekonomiskās attiecības, starptautiskā tirdzniecība, eksports, imports, ārējās tirdzniecības bilance, absolūtā priekšrocība, salīdzināmā priekšrocība, muita, protekcionisms, valūta;

27.2. nosaka, vai ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva vai negatīva;

27.3. nosaka, kuram ražotājam ir absolūtā priekšrocība, kuram salīdzināmā priekšrocība un pieņem lēmumu par to, kādas preces ražošanā specializēties katram ražotājam, kādu preci eksportēt, kādu importēt;

27.4. prognozē, kā tirdzniecības barjeras ietekmēs patērētāja un ražotāja ieguvumu;

27.5. pēc pieprasījuma un piedāvājuma grafikiem, cenas un tarifa nosaka importa lielumu, muitas nodokļa ieņēmumus, ražošanas un patēriņa izmaiņas;

27.6. pamato valūtas kursa svārstību iespējamo izdevīgumu patērētājam un iekšzemes ražotājam.

28. Latvijas ekonomikas problēmas un perspektīvas:

28.1. zina jēdzienus: tautsaimniecība, globalizācija, glokalizācija;

28.2. nosauc Latvijas galvenās ekonomiskās problēmas;

28.3. raksturo Latvijas svarīgāko tautsaimniecības nozaru attīstību;

28.4. pamato ārējās ekonomiskās vides nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībā.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

11.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sniegt sistematizētu priekšstatu par filozofiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā, attīstot patstāvīgas domāšanas prasmes un spēju katram izglītojamajam iegūt savu pārliecību par pasauli kopumā un savu vietu tajā.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. izprast filozofijas un filozofiskās domāšanas savdabību un pilnveidot racionālas un patstāvīgas domāšanas prasmes, loģiski spriest un secināt, saskatīt būtisko, izprast jēgu;

2.2. prast zināšanas par filozofiju izmantot konkrētu notikumu analīzē, tipizācijā un vērtēšanā, saistīt abstrakto ar konkrēto, filozofiskās atziņas ar dzīvesmākslu;

2.3. spēt savienot intelektuālo, emocionālo un tikumisko attieksmi pret pasauli un līdzcilvēkiem;

2.4. prast saskatīt vēstures, tradīciju un garīgā mantojuma klātbūtni tagadnes situācijā; attīstīt spēju izprast filozofiju kā personību, tautu un cilvēces apjēguma nepieciešamu formu;

2.5. attīstīt filozofisku tekstu lasīšanas un interpretācijas prasmi, mācoties iejusties dažādu kultūru domāšanas veidos;

2.6. izkopt kritisko un dialoģisko domāšanu, prast šaubīties un pārvarēt šaubas, rodot problēmas risinājumu, veidot demokrātisku un tolerantu attieksmi pret citādi domājošajiem.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Filozofijas vispārējais raksturojums:

3.1. filozofiskās domāšanas savdabība;

3.2. filozofijas loma cilvēka un sabiedrības dzīvē;

3.3. filozofijas priekšmets un metodes;

3.4. filozofijas virzieni, stili, pamatjēdzieni.

4. Ieskats pasaules filozofijas vēsturē:

4.1. dažādās domāšanas formas Austrumos un Rietumos;

4.2. filozofijas saistība ar mītu;

4.3. filozofija Senajā Indijā un Ķīnā;

4.4. filozofijas Senajā Grieķijā;

4.5. viduslaiku filozofijas vispārējs raksturojums;

4.6. filozofijas un teoloģijas saistība. Svētais Augustīns un Svētais Akvīnas Toms;

4.7. renesanses laikmeta filozofijas humānisms un panteisms;

4.8. jaunlaiku filozofijas vispārējs raksturojums;

4.9. filozofijas saistība ar zinātnes attīstību;

4.10. jaunlaiku empīrisms un racionālisms;

4.11. apgaismības laikmeta filozofija;

4.12. 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma filozofijas pamattendences (dzīves filozofija un F.Nīče, pozitīvisms, loģiskais pozitīvisms un lingvistiskā filozofija, pragmatisms, psihoanalīzes filozofiskie aspekti, fenomenoloģija, eksistenciālisms, hermeneitika, postmodernisms, feministiskā filozofija).

5. Filozofiskā doma Latvijā:

5.1. folklora, mitoloģija, tautas dzīvesziņa;

5.2. cittautu kultūru un filozofijas ietekmes uz filozofiskās domas attīstību Latvijā;

5.3. filozofijas un literatūras saistība Latvijas kultūrā, filozofiskās pārdomas latviešu literātu darbos;

5.4. filozofiskās domas aizsākumi Latvijā. Profesionālo filozofu devums Latvijas un Eiropas kultūrā;

5.5. filozofijas un reliģijas saistība Latvijā;

5.6. filozofija padomju okupācijas laikā Latvijā;

5.7. filozofija mūsdienu Latvijā.

6. Filozofiskās mācības par cilvēku, esamību un izziņu:

6.1. esamības un apziņas cilvēciskā pasaule;

6.2. telpa un laiks; mūžība un bezgalība; cēlonība;

6.3. cilvēka filozofiskā izpratne; cilvēka būtības meklējumi; ķermenis un dvēsele;

6.4. racionālais un iracionālais; voluntārais un emocionālais;

6.5. eksistences problēmas: dzīvība un nāve; būt vai piederēt; brīvība un atbildība;

6.6. izziņas process un zināšanu jēdziens; saprašana un intuīcija; patiesības koncepcijas;

6.7. realitāte, racionalitāte, relativitāte; zinātniskās izziņas struktūra;

6.8. personība un masu cilvēks.

7. Filozofiskās mācības par kultūru, vēsturi, valodu un sabiedrību:

7.1. kultūras un reliģijas filozofiskais aspekts;

7.2. vēstures filozofiskā izpratne;

7.3. valodas filozofiskā izpratne (ieskats semiotikā);

7.4. sabiedrība, varas filozofiskā izpratne, ideoloģija;

7.5. informācijas laikmets filozofiskā skatījumā; komunikācija;

7.6. mūsdienu civilizācijas attīstības perspektīvas.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

8. Filozofijas vispārējais raksturojums:

8.1. izprot filozofijas savdabību;

8.2. spēj saskatīt atšķirības starp ikdienišķu (praktisku), zinātnisku un māksliniecisku spriestspēju;

8.3. izprot attiecības starp zināšanām un gudrību;

8.4. zina filozofijas galvenos virzienus un mūsdienu nostādnes;

8.5. zina un prot lietot filozofijas galvenos jēdzienus: filozofija, kultūra, paradigma, arhetips, mīts, ideālisms, materiālisms, empīrisms, racionālisms, humānisms, monisms, plurālisms, racionālais, iracioanālais, imanents, transcendents, apriori, objekts, subjekts, izziņa, apziņa, bezapziņa, esamība, telpa, laiks, mūžība, bezgalība, determinisms, domāšana, saprašana, intuīcija, patiesība, cilvēks, gars, dvēsele, ķermenis, griba, jūtas, dzīvība, nāve, brīvība, atbildība, komunikācija, vēsture, valoda, zīme, nozīme, jēga, semiotika, vērtība, vērtējums, aksioloģija, sabiedrība, cilvēce, vara, ideoloģija, civilizācija.

9. Ieskats pasaules filozofijas vēsturē:

9.1. zina galvenos filozofijas vēstures posmus un prot aplūkot saistībā ar kultūras vēsturi;

9.2. zina katra laikmeta galvenās pamatvērtības;

9.3. prot saistīt filozofijas vēstures jautājumus ar kultūras formām un politisko vēsturi;

9.4. ir iepazinis filozofijas vēsturiskās attīstības procesu, tā īpatnības un nozīmi cilvēces garīgajā attīstībā;

9.5. zina galvenos posmus filozofijas vēsturē un ievērojamāko domātāju pa­matatziņas;

9.6. zina galvenos mūsdienu filozofijas pamatvirzienus;

9.7. prot strādāt ar papildliteratūru.

10. Filozofiskā doma Latvijā:

10.1. zina par filozofisko ideju attīstības vēsturi Latvijā;

10.2. prot saskatīt filozofiskos aspektus un vērtībnostādnes filozofiskajai domai Latvijā;

10.3. prot parādīt Latvijas filozofiskās domas saistību ar Eiropas un pasaules filozofijas vēsturi;

10.4. prot diskutēt par Latvijas kultūras dzīves problēmsituācijām un saskatīt to risināšanas iespējas;

10.5. prot atklāt savu attieksmi pret kultūras un reliģisko mantojumu, nacionālo savdabību, attiecībām ar cittautu kultūrām.

11. Filozofiskās mācības par cilvēku, esamību un izziņu:

11.1. prot veidot filozofisku priekšstatu pašiem par sevi un savu vietu pasaulē;

11.2. prot raksturot modernās Rietumu filozofijas nostādnes par esamību;

11.3. prot raksturot modernās Rietumu filozofijas nostādnes par simbolisko realitāti, laiku, telpu, izziņu;

11.4. prot analizēt dzīves situācijas no eksistenciālā, tikumiskā, estētiskā, ētiskā, sociālā un komunikācijas viedokļa.

12. Filozofiskā mācība par kultūru, vēsturi, valodu un sabiedrību:

12.1. prot analizēt filozofiskās mācības par kultūru un vēsturi;

12.2. prot analizēt filozofiskās mācības par valodu un sabiedrību;

12.3. veido priekšstatu par sabiedrības un kultūras, vēstures un valodas filozofiskajiem aspektiem;

12.4. prot izmantot konkrētus piemērus, analizējot mūsdienu Latvijas sociālo dzīvi, kultūru, attieksmi pret vēsturisko mantojumu un valodas lomu sabiedrībā;

12.5. izprot vēsturiskā, kultūras un valodas situāciju plašā filozofiskā skatījumā, salīdzinot dažādus kultūras reģionus un vērtīborientācijas.

13. Praktiskās un pētnieciskās darbības prasmes filozofijā:

13.1. apgūst brīvas, patstāvīgas un tikumiski orientētas domāšanas iemaņas;

13.2. iegūst prasmi ieraudzīt galveno daudzveidībā, saprast būtību, saprast jēgu;

13.3. prot kritiski domāt, piedalīties diskusijās, veidot dialogu, ieklausīties un saprast atšķirīgus viedokļus un argumentēti aizstāvēt savu viedokli;

13.4. prot izdarīt filozofiskus secinājumus un izmantot tos reālajā dzīvē;

13.5. prot analizēt un interpretēt filozofiskus tekstus, atklāt to saistību ar laikmeta īpašībām, kā arī saskatīt paralēles ar aktuālajiem mūsdienu kultūr­vēsturiskās situācijas jautājumiem.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

12.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamajiem zināšanu, prasmju apguvi par mūsdienu pasaulē notiekošajiem dabas, sociālajiem, ekonomiskiem procesiem un to veidošanos, attīstības ģeogrāfiskajām likumsakarībām.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. pilnveidot zināšanas par mūsdienu pasaules teritoriālo struktūru un reģionu, valstu ģeogrāfisko izvietojumu;

2.2. apgūt zināšanas un izprast pasau­les demogrāfisko un sociālo procesu cēloņsakarības saistībā ar mūsdienu sabiedrības ekonomiskām attiecībām;

2.3. mācīties izprast dabas resursu izvietojuma un ekonomiskās darbības veidu attīstības likumsakarības pasaulē kopumā, atsevišķos reģionos, valstīs;

2.4. apgūt un pilnveidot praktiskās un pētnieciskās darbības prasmes ģeogrāfijā;

2.5. analizēt, vērtēt un apzināties, cilvēku saimnieciskās darbības radītās problēmas vietējā, reģionālā un globālā mērogā.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Zināšanas un izpratne par pasaules teritoriālo struktūru un reģionu, valstu ģeogrāfisko izvietojumu:

3.1. pasaules iedalījums reģionos;

3.2. pasaules valstu klasifikācija un tipoloģija;

3.3. mūsdienu pasaulē notiekošie ekonomiskie, sociālie un politiskie procesi;

3.4. valstu sadarbības organizācijas un to darbības virzieni.

4. Zināšanas un izpratne par pasaules demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos un attīstību pasaules reģionos, valstīs:

4.1. iedzīvotāju skaits un tā dinamika reģionos, valstīs;

4.2. iedzīvotāju ataudze un demogrāfiskās pārejas teorija;

4.3. iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra reģionos, valstīs;

4.4. iedzīvotāju sociālā struktūra;

4.5. zemeslodes apdzīvotība, apdzīvojuma veidi;

4.6. iedzīvotāju migrācija, migrācijas veidi;

4.7. demogrāfiskā politika.

5. Izpratne par pasaules dabas resursu ģeogrāfisko izvietojumu un ekonomiskās darbības veidu attīstības kopsakarībām:

5.1. mūsdienu pasaules saimniecības sistēma un organizēšanās pamatprincipi;

5.2. primārais saimniecības sektors. Nozares, to struktūra, resursi un ģeogrāfiskais izvietojums;

5.3. sekundārais saimniecības sektors. Nozares, to struktūra, resursi un ģeogrāfiskais izvietojums;

5.4. pasaules transporta veidu ģeogrāfija;

5.5. tūrisma resursi, veidi, ģeogrāfija;

5.6. ražošanas un sociālā infrastruktūra;

5.7. starptautisko ekonomisko sakaru formas.

6. Praktiskā un pētnieciskā darbība ģeogrāfijā:

6.1. informācijas ieguve, novērtēšana un izmantošana;

6.2. praktiskā un pētnieciskā darba plānošana;

6.3. praktiskās un pētnieciskās darbības metodiskie paņēmieni;

6.4. iegūtās informācijas analīze;

6.5. praktiskā un pētnieciskā darba rezultātu novērtēšana un prezentēšana.

7. Izpratne par sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītajām problēmām:

7.1. dabas katastrofas un cilvēku darbībā izraisītās nelaimes;

7.2. dabas resursu krīze;

7.3. globālas klimata izmaiņas;

7.4. ekonomiskās krīzes pasaulē;

7.5. globalizācija un pasaules tirgus;

7.6. valstu sadarbība dabas vides saglabāšanā ceļā uz ilgtspējīgu attīstību.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

8. Zināšanas un izpratne par pasaules teritoriālo struktūru un reģionu, valstu ģeogrāfisko izvietojumu:

8.1. zina, kāds ir valstu iedalījums pēc ģeogrāfiskā novietojuma un pēc teritorijas lieluma;

8.2. izprot un lieto jēdzienus: attīstītās valstis, attīstības valstis, iekšzemes kopprodukts (IKP), nacionālais kopprodukts (NKP), reģions, anklāvs, valdījumi, rasisms, aparteīds, ANO, ES, OPEC, NATO;

8.3. izprot mūsdienu pasaules valstīs notiekošos ekonomiskos, sociālos un politiskos procesus un zina to ģeogrāfisko izvietojumu;

8.4. nosaka būtiskākās pazīmes attīstītām un attīstības valstīm, valstu ekonomiskās attīstības līmeni, izmantojot un analizējot dažādus informācijas avotus;

8.5. analizē un salīdzina valsts fizioģeogrāfisko, ekonomģeogrāfisko, politiski ģeogrāfisko stāvokli;

8.6. pamato savu viedokli par starptautisko organizāciju būtību un Latvijas iesaistīšanos organizāciju darbībā.

9. Zināšanas un izpratne par pasaules demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos un attīstību pasaules reģionos, valstīs:

9.1. zina iedzīvotāju ataudzes demogrāfiskos rādītājus un izprot iedzīvotāju demogrāfiskās pārejas fāzes, minot valstu piemērus;

9.2. izprot un lieto jēdzienus: demo­grāfija, depopulācija, urbanizācija, aglomerācija, megapole, emigrācija, imigrācija, reemigrācija, repatriācija, urbanizācija, rurbanizācija, tauta, valodu saime;

9.3. izprot, kas ir un kāda ir valsts demogrāfiskā politika;

9.4. skaidro pasaules reģionu apdzīvotības nevienmērīguma cēloņus un analizē apdzīvojumu atsevišķos reģionos, valstīs;

9.5. zina lielākās pasaules aglomerācijas, megapoles un vērtē pilsētu dzīves vidi;

9.6. izprot iedzīvotāju dzīvesveida daudzveidību un dažādību, pamatojot savu viedokli par tautu dzīvesveida, tradīcijām;

9.7. analizē un vērtē reliģiska, etniska satura konflikta cēloņus un sekas;

9.8. prognozē demogrāfisko procesu attīstību atsevišķos reģionos, valstīs.

10. Izpratne par pasaules dabas resursu ģeogrāfisko izvietojumu un ekonomiskās darbības veidu attīstības kopsakarībām:

10.1. zina, kas ir teritoriālā (ģeogrāfiskā) darba dalīšana, un izprot mūsdienu pasaules saimniecības organizācijas pamatprincipus;

10.2. izprot un lieto jēdzienus: energoietilpīga nozare, kurināmā un enerģijas bilance, kravu un pasažieru apgrozība, specializācija, kooperācija, robotizācija, integrācija, agroklimatiskie resursi, intensīvā un ekstensīvā lauksaimniecība;

10.3. izprot enerģētikas struktūru un dabas resursu ietekmi nozaru attīstībā;

10.4. analizē investīciju ietekmi uz valsts sociālo un ekonomisko attīstību un vērtē pasaules saimniecības globalizācijas ietekmējošos faktorus;

10.5. raksturo pasaules zemes fonda struktūru, reģionālo izvietojumu un vērtē lauksaimniecības nozares atsevišķos reģionos;

10.6. skaidro transporta sistēmas veidojošos elementus, transporta nozīmi valsts, reģiona saimniecības struktūrā un izprot dabas apstākļu ietekmi transporta veidu attīstībā;

10.7. saskata atšķirības preču eksporta un importa struktūrā starp attīstītām un attīstības valstīm un vērtē to ietekmi valsts saimniecībā;

10.8. raksturo aprūpes jomas nozīmi valsts saimniecībā;

10.9. analizē pārtikas problēmas reģionālās atšķirības un pamato savu viedokli par tās risinājumiem;

10.10. vērtē tūrisma attīstības priekšnoteikumus Latvijā un valsts tūrisma politiku.

11. Praktiskā un pētnieciskā darbība ģeogrāfijā:

11.1. iegūst informāciju no dažāda satura kartēm, vārdnīcām, enciklo­pēdijām, plašsaziņas līdzekļiem un interneta un prot to izmantot;

11.2. saprot kartogrāfiskās metodes dažādu dabas, sociālo, ekonomisko procesu un parādību attēlošanai kartēs (zīmju, areālu, līniju, punktu, karto­grammu);

11.3. prot novērtēt iegūtās informācijas ticamību un lietderību un sakārtot to, veidojot dažādus modeļus;

11.4. plāno praktisko, pētniecisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumam, izvēloties atbilstošus darba paņēmienus;

11.5. lieto ģeogrāfiska satura uzdevumos matemātiskās un statistikas metodes; aprēķina dzimstības, mirstības un dabiskā pieauguma koeficientu, migrācijas saldo, tirdzniecības bilanci, aprēķina iedzīvotāju blīvumu valstī, reģionā;

11.6. izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un analizē iegūtos rezultātus;

11.7. veido valsts, reģiona ģeogrāfisko aprakstu, tūrisma objektu aprakstu, kādas problēmas aprakstu, lietojot ģeogrāfijas valodu;

11.8. prot objektīvi novērtēt sava un citu izglītojamo darbā paveikto, lietojot ģeogrāfijas terminoloģiju.

12. Izpratne par sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītajām problēmām pasaulē:

12.1. zina, kādi ir dabas un cilvēku izraisīto katastrofu veidi, atmosfēras piesārņojuma avoti;

12.2. izprot un lieto jēdzienus: seismiskā josla, tornado, "siltumnīcas efekts", rekultivācija;

12.3. skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus un sekas pasaules reģionos;

12.4. izprot atsevišķu dabas resursu krājumu ierobežotības problēmas un alternatīvo enerģijas resursu nozīmi;

12.5. vērtē konvenciju par klimata izmaiņām, par bioloģisko resursu daudzveidību būtību un nozīmi;

12.6. vērtē dabas katastrofu darbības negatīvās sekas attīstītās un attīstības valstīs saistībā ar valsts attīstības līmeni;

12.7. analizē aktuālu sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā esošo problēmu pasaulē, reģionā, valstīs un Latvijā;

12.8. izprot ilgtspējīgas attīstības būtību, sabiedrības un dabas vides mijiedarbību un apzinās šīs mijiedarbības rezultātā radītās vides problēmas.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

13.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt atbildīgas, brīvas, radošas un aktīvas personības veidošanos, kas, izprotot individuālās attīstības likumsakarības socializācijas procesā, iegūtu paškompetenci izglītības turpināšanai vai profesionālai darbībai.

2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot izpratni par psiholoģiju kā vienu no zinātnēm un zinātni, kas attīstās, psiholoģijas saistību ar citām zinātnēm, psiholoģijas praktisko lietojumu un psiholoģijas novirzieniem;

2.2. attīstīt prasmi vērtēt un analizēt sevi, iegūtās psiholoģijas zināšanas izmantot adaptācijas procesos, analizēt konfliktus un tos risināt, izmantot zināšanas praktiskā saskarsmē, iegūt, izvērtēt un izmantot zinātnisko informāciju.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Psiholoģijas pamati:

3.1. psiholoģijas attīstības vēsture. Psiholoģijas praktiskā nozīme;

3.2. personība un apkārtējā pasaule;

3.3. emocijas;

3.4. personības virzība;

3.5. intelekts;

3.6. personība sabiedrībā:

3.6.1. cilvēks - sociāla būtne;

3.6.2. indivīds un grupa.

4. Sociālās psiholoģijas pamati:

4.1. sociālās psiholoģijas kā zinātnes rašanās un attīstība, tās nozares un izmantošana;

4.2. personības attīstība un sociālā vide;

4.3. personība un citi:

4.3.1. personības un grupas mijiedarbība;

4.3.2. saskarsmes psiholoģijas pamati;

4.3.3. ieskats konfliktu teorijā;

4.3.4. ieskats organizāciju psiholoģijā.

5. Personības psiholoģijas pamati:

5.1. personības jēdziens, tās struktūra, pētīšanas principi un metodes;

5.2. personības attīstība;

5.3. personības virzība;

5.4. personības individuāltipoloģiskās īpatnības;

5.5. personības teorijas.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

6. Psiholoģijas pamati:

6.1. zina jēdzienus: psihe, psiholoģija, psihiatrija, psihodiagnostika;

6.2. zina psiholoģijas attīstības vēstures galvenos posmus, tās attīstību saistībā ar citām zinātnēm (filozofiju, fiziku, ķīmiju, medicīnu);

6.3. zina psiholoģijas pētīšanas metodes (aprakstošās - piemēram, novērošana, anketas, testi - un eksperimentālās) un psiholoģijas novirzienus (praktiskais un pētnieciskais);

6.4. zina centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības pamatprincipus;

6.5. zina jēdzienus: temperaments un sajūtas; zina sajūtu veidus, sajūtu vispārējās likumsakarības (jutīgums, adaptācija, kompensācija, saplūšana);

6.6. prot aprakstīt savas sajūtas;

6.7. zina uztveres likumsakarības; atšķir laika, telpas un kustību uztveri;

6.8. prot atšķirt uztveri no priekšstatiem;

6.9. prot raksturot kāda priekšmeta, parādības, notikuma vai personības uztvērumu;

6.10. zina un prot raksturot uzmanības veidus un īpašības;

6.11. prot analizēt dažādu uztveres un uzmanības īpašību nozīmi izziņas procesā;

6.12. prot analizēt spēlēs un testos iegūtos rezultātus un raksturot savas uzmanības īpatnības;

6.13. zina atmiņas pamatprocesus un atmiņas individuālās īpatnības;

6.14. prot analizēt spēlēs un testos iegūtos rezultātus un raksturot savas atmiņas īpatnības;

6.15. zina jēdzienus: emocijas, garastāvoklis, stress, frustrācija, afekts, psihosomatika, vajadzības; zina emociju veidus;

6.16. prot novērtēt pozitīvo un negatīvo emociju ietekmi uz organisma attīstību;

6.17. zina jēdzienus: motivācija, garīgums, vērtīborientācija, izvēles brīvība un atbildība; zina vajadzību hierarhiju;

6.18. prot atšķirt uzvedību no personības vērtībām, uzskatiem un pārliecības;

6.19. prot raksturot savas vajadzības un vērtīborientāciju (pēc testu rezultātiem);

6.20. zina jēdzienus: intelekts, domāšana, valoda, spējas un kognitīvā attīstība;

6.21. prot analizēt intelekta un psihisko procesu testu rezultātus;

6.22. prot raksturot savas intelektuālās attīstības problēmas;

6.23. prot veidot pašraksturojumu, analizējot komponentes: tempera­mentu, emocijas, gribu, intelektu, vērtības;

6.24. zina jēdzienus: sociālā vide, socializācija, dzīves krīzes, pašnovēr­tējums;

6.25. prot novērtēt sociālās vides ietekmi uz pašvērtējumu un drošības sajūtu;

6.26. zina grupu veidus; procesus, likumsakarības, sociālās lomas un statusu grupā un vadības stilus;

6.27. prot analizēt procesus grupā (piemēram, ģimenē, klasē), novērtēt savu lomu un statusu referentā grupā.

7. Sociālās psiholoģijas pamati:

7.1. zina, kas ir sociālpsiholoģija, raksturo tās praktisko nozīmi;

7.2. zina jēdzienus: personība, socializācija, sociālā vide;

7.3. raksturo sociālās vides ietekmi uz personības attīstību;

7.4. prot novērtēt sociālo vidi ap sevi;

7.5. zina jēdzienus: mazā grupa, lielā grupa, referentā grupa, līderis, atšķir lomas un pozīcijas grupā;

7.6. prot novērtēt un analizēt procesus mazā grupā (piemēram, klasē, ģimenē), novērtēt savu lomu un statusu referentā grupā;

7.7. zina un izprot saskarsmes būtību, funkcijas un nozīmi; saskarsmes šķēršļus, verbālo un neverbālo saskarsmi;

7.8. prot iesākt sarunu ar dažādiem cilvēkiem, analizēt lomas un pozīcijas saskarsmē, atšķirt lietišķu saskarsmi no agresīvas vai destruktīvas saskarsmes, izmantot zināšanas par neverbālo saskarsmi;

7.9. zina un izprot konflikta būtību un iemeslus, konfliktu risināšanas veidus un diskusijas likumus;

7.10. prot analizēt konfliktus;

7.11. prot vadīt diskusiju, apspriedi;

7.12. zina vadības funkcijas, vadības stilus, organizāciju tipus, izprot motivēšanas un darba plānošanas nozīmi;

7.13. prot plānot savu ikdienu, nedēļu, mēnesi, gadu;

7.14. prot plānot kāda pasākuma organizēšanu (norise, pienākumi, finanses).

8. Personības psiholoģijas pamati:

8.1. zina personības jēdzienu, tās struktūru dažādās teorijās un personības pētīšanas metodes;

8.2. prot izskaidrot jēdzienus: cilvēks, indivīds, individualitāte, personība;

8.3. prot salīdzināt personības jēdziena izpratni sociālajā psiholoģijā un personības psiholoģijā;

8.4. zina nozīmīgāko personības attīstības teoriju būtību un personības attīstības noteicošos faktorus;

8.5. prot izskaidrot jēdzienus: psihiskā attīstība, krīze, adaptācija, pašapziņa, pretenziju līmenis, "Es" koncepcija, psihoterapija, psihiatrija, neiroze, neirotisms, depresija, depresīvs stāvoklis, psihopātija, psihiska saslimšana;

8.6. zina vajadzības personības struktūrā, vajadzību veidus, to hierarhiju;

8.7. izprot intereses būtību, tās veidošanos;

8.8. prot izskaidrot jēdzienus: motīvs, motivācija, vajadzības, vērtības, vērtēšana, pārliecība, ideāli, intereses;

8.9. prot salīdzināt jēdzienus ideāls un vērtīborientācija, nozīme un jēga;

8.10. zina nervu procesu īpašības: spēks, līdzsvarotība, kustīgums; bioloģiskā un sociālā faktora, audzināšanas un pašaudzināšanas loma rakstura tapšanā, spēju veidus un spēju attīstības līmeņus;

8.11. prot izskaidrot jēdzienus: temperaments, raksturs, ekstraversija, intraversija;

8.12. prot, izmantojot psiholoģiskās pētīšanas metožu rezultātus, noteikt savu temperamenta tipu un raksturot sevi, uzrakstīt pašraksturojumu;

8.13. zina Freida, Junga, Ādlera, Fromma, Eriksona, Rodžera, Maslova, Skinnera, Berna teoriju pamatatziņas;

8.14. zina psihes funkcijas, psihes struktūru, aizsardzības mehānismus, arhetipu teoriju;

8.15. zina jēdzienus: brīvās asociācijas, kompleksi, sadisms un mazohisms, stimuls un reakcija;

8.16. prot izskaidrot jēdzienus: "id", "ego", "superego", sublimācija, projekcija, identifikācija, libido, agresija, konformisms, transakcija, biheiviorisms, kognitīvs, psihosociāls;

8.17. prot analizēt zinātnisku darbu fragmentus, pastāstīt par vienu no personības teorijām, salīdzināt dažādas personības teorijas.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

14.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir veidot pozitīvu, aktīvu, demokrātisku, tolerantu attieksmi pret sabiedrību un attīstīt patstāvīga, kritiska, radoša darba prasmes un analītiskas spējas.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot politikas un tiesību zinātņu jēdzienu izpratni un terminoloģijas zināšanas tālākām specializētām studijām;

2.2. sniegt sistematizētu priekšstatu par politikas procesu norisi sabiedrībā.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Politikas jēdziens, pamatjautājumi.

4. Politiskie režīmi.

5. Politisko uzskatu vēsture.

6. Tiesības.

7. Valsts.

8. Varas institūcijas.

9. Valdības politika.

10. Līdzdalība politikā (pilsoniskā sabiedrība).

11. Politiskā kultūra.

12. Pāreja uz demokrātiju Latvijā.

13. Latvija starptautiskajā politikā.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

14. Politikas jēdziens, pamatjautājumi:

14.1. zina jēdzienus: sociālā grupa, sociālais plurālisms, politika, pārvalde, vara;

14.2. nosauc sociālās grupas Latvijā;

14.3. identificē sevi ar noteiktām sociālām grupām;

14.4. atšķir sociālu grupu no citas (piemēram, bioloģiskas) grupas;

14.5. definē, kas ir politika;

14.6. definē, kas ir pārvalde;

14.7. definē, kas ir vara;

14.8. atšķir politiskas attiecības un darbības no nepolitiskām;

14.9. identificē politiskas attiecības un norises aktuālā sabiedrības dzīvē;

14.10. pamato politikas nepieciešamību sabiedrībā;

14.11. atrod piemērus dažādu veidu politikai vēsturē;

14.12. veic sabiedriskās domas izpēti kādā grupā;

14.13. uzskaita politiskās sistēmas elementus un sakārto tos sistēmā (shēmā);

14.14. izprot sociālā plurālisma saistību ar demokrātiju;

14.15. izprot varas jēdzienu;

14.16. izprot pārvaldes jēdzienu;

14.17. izprot kompromisu nozīmi dažādos politikas līmeņos (no zemākā - pašvaldības līmeņa - līdz augstākajam - starpvalstu attiecību līmenim).

15. Politiskie režīmi:

15.1. zina jēdzienus: politiskais režīms, pilsoniskā sabiedrība, valsts;

15.2. definē politisko režīmu;

15.3. identificē Latvijas politisko režīmu un pamato savu viedokli;

15.4. pamato demokrātisko režīmu priekšrocības;

15.5. analizē autoritārisma un totalitārisma rašanās cēloņus Latvijā;

15.6. izprot demokrātijas izplatību pa­saulē un tās cēloņus;

15.7. izprot demokrātijas saikni ar tirgus ekonomiku;

15.8. izprot pilsoniskās sabiedrības saikni ar režīma demokrātiskumu;

15.9. izprot demokrātiju kā procesu, nevis rezultātu;

15.10. izprot totalitārisma paradoksu (kāpēc visi režīmi sevi pasludina par demokrātiskiem).

16. Politisko uzskatu vēsture:

16.1. zina jēdzienus: sabiedriskā līguma teorija, sociālisms, konserva­tīvisms, nacionālsociālisms, klasiskais liberālisms, cilvēktiesības;

16.2. salīdzina dažādus uzskatus;

16.3. salīdzina Senās Grieķijas demokrātijas izpratni ar mūsdienu demokrātiju;

16.4. analizē un salīdzina, kā apgaismības uzskati ir ietekmējuši ANO Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju;

16.5. formulē saviem vārdiem, kas ir ideoloģija;

16.6. prot pazīt lielāko ideoloģiju iezīmes mūsdienu politikā, minot piemērus;

16.7. nosaka un klasificē mūsdienu Latvijas politiskos uzskatus;

16.8. izprot demokrātijas procesu attīstību Atēnās un Senajā Romā un tās sabrukuma cēloņus, vēsturisko procesu ietekmi uz politisko uzskatu attīstību, "sabiedrisko līgumu", dabiskajām tiesībām;

16.9. izprot sabiedrības sociālo attīstību 19.gadsimtā;

16.10. izprot ideoloģijas jēdziena veidošanos;

16.11. izprot politisko procesu un uzskatu saikni Latvijā un pasaulē; līdzīgo un atšķirīgo Latvijas un pasaules politiskās domas vēsturē.

17. Tiesības:

17.1. zina jēdzienus: normatīvais akts, normatīvo aktu hierarhija, tiesību avots, valsts pārvalde, noziedzīgs nodarījums, tiesībspēja, rīcībspēja, fiziska persona, juridiska persona, tiesiska valsts;

17.2. prot atšķirt ārējos un iekšējos normatīvos aktus;

17.3. pazīst tiesību avotus, raksturo valsts institūtus;

17.4. atpazīst administratīvās tiesības, to atšķirības no citiem tiesību veidiem;

17.5. atrod administratīvās tiesības un to pielietojumu savā apkārtnē;

17.6. nosauc civiltiesiskās attiecības savā ģimenē;

17.7. zina, kas ir līgums, līguma būtiskās sastāvdaļas un kādi normatīvie akti regulē līgumu noslēgšanu, prot lietot zināšanas par līgumtiesībām (piemēram, darba līgums);

17.8. analizē darba līguma dokumentus;

17.9. atšķir sabiedrībai bīstamus nodarījumus no morāles normu vai paražu pārkāpumiem, nosauc savas tiesības kriminālprocesā;

17.10. atšķir tiesībspēju no rīcībspējas;

17.11. uzskaita galvenās savas tiesības un brīvības, saskata šo pamat­tiesību pārkāpumus savā apkārtnē un pasaulē;

17.12. diskutē par kādu no starptautisko konvenciju jautājumiem (piemēram, autortiesības);

17.13. apzinās savu atbildību valsts priekšā, saskata valsts atbildību pret sevi;

17.14. nosauc galvenās atšķirības Latvijas un ASV, Vācijas vai kādas citas valsts konstitūcijā;

17.15. apzinās dažādu sabiedrības grupu īpašo statusu valstī.

18. Valsts:

18.1. zina jēdzienus: valsts, valsts pazīmes, valsts funkcijas, publiska vara, suverenitāte, valsts formas, nācija, tauta, pilsonība;

18.2. definē, kas ir valsts;

18.3. nosauc valsts pamatpazīmes un analizē piemērus;

18.4. atšķir valstiskus veidojumus no valstīm un pamato to atšķirības;

18.5. argumentē, vai aktuālajā situācijā darbojas varas demokrātiskie principi;

18.6. argumentē, vai konkrētā piemērā valsts ir suverēna vai nav;

18.7. nosauc pilsoņa tiesības un pienākumus Latvijas Republikā;

18.8. analizē, vai iedomātā situācijā tiek pārkāptas cilvēktiesības;

18.9. izprot varas demokrātiskuma principus;

18.10. izprot valstu savstarpējās atzīšanas nosacījumus (de jure, de facto).

19. Varas institūcijas:

19.1. zina jēdzienus: likumdevējvara, izpildvara, tiesu vara, birokrātija, pašvaldība, prezidentālisms, parlamentārisms;

19.2. prot pamatot varas dalīšanas nepieciešamību;

19.3. atrod presē likumdevēju darbības aprakstu un analizē to;

19.4. attēlo shematiski likumdošanas procesu;

19.5. atšķir izpildvaru no pārējām varām;

19.6. prot apzināt tiesu varas institūcijas sev tuvākajā apkārtnē;

19.7. izšķir birokrātijas pozitīvo un negatīvo darbību;

19.8. nosauc savas pašvaldības institūcijas;

19.9. atrod presē pašvaldību darbības piemērus;

19.10. diskutē par parlamentārisma un prezidentālisma priekšrocībām;

19.11. saskata parlamentārisma priekšrocības un problēmas;

19.12. izprot varas dalīšanas principu Latvijā un varas dalīšanas paņēmienus citur pasaulē (ASV, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Krievijā);

19.13. izprot varas dalīšanas idejas attīstību.

20. Valdības politika:

20.1. zina jēdzienus: valsts budžets, valsts drošība, valsts noslēpums, kultūrvide;

20.2. prot noteikt, kādai jomai atbilst aktuāli valdības soļi;

20.3. diskutē par Latvijas valsts budžeta sadali;

20.4. prot izteikt savu viedokli par Latvijas nodokļu politikas jautājumiem;

20.5. izšķir, kuras no dotajām situācijām apdraud valsts drošību, kuras - neapdraud;

20.6. analizē Latvijas sociālo stāvokli;

20.7. diskutē par sociālajām problēmām Latvijā.

21. Līdzdalība politikā (pilsoniskā sabiedrība):

21.1. zina jēdzienus: politiskā līdzdalība, pilsoniskā sabiedrība, politiskā partija, sociālā kustība, interešu grupa, nevalstiskas organizācijas, vēlēšanas;

21.2. nosauc politiskās līdzdalības formas un veidus;

21.3. atšķir "labējās" un "kreisās" partijas;

21.4. atrod presē partiju darbības paraugus;

21.5. nosauc galvenās politiskās partijas Latvijā;

21.6. nosauc galvenās sociālās kustības Latvijā un pasaulē;

21.7. atšķir faktus no viedokļiem presē;

21.8. atšķir nevalstiskās organizācijas no valsts organizācijām;

21.9. atšķir demokrātiskas vēlēšanas no nedemokrātiskām vēlēšanām;

21.10. atšķir pilsonisko pretošanos no vardarbības;

21.11. diskutē par pilsonisko sabiedrību kā demokrātijas pastāvēšanas obligātu nosacījumu;

21.12. diskutē par nevalstisko organizāciju veidiem un to darbību Latvijā un pasaulē;

21.13. diskutē par Latvijas vēlēšanu likumu, vēlēšanu sistēmām pasaules valstīs, to atšķirībām, salīdzinot ar Latviju.

22. Politiskā kultūra:

22.1. zina jēdzienus: politiskais uzskats, politiskā kultūra;

22.2. diskutē par sabiedriskās domas aptaujām;

22.3. atšķir politisko kultūru no ētisko normu īstenošanas politikā;

22.4. diskutē par politiskās kultūras elementiem.

23. Pāreja uz demokrātiju Latvijā:

23.1. zina jēdzienus: nacionāla valsts, autoritārs režīms, trešā atmoda;

23.2. prot pamatot savu viedokli par nacionālisma idejām;

23.3. atšķir demokrātijas idejas no autoritārisma;

23.4. prot pamatot padomju sistēmas kritiku un tās sabrukumu;

23.5. analizē aktuālos jautājumus Latvijas politikā;

23.6. diskutē par Pirmo atmodu un valsts idejisko pamatu;

23.7. diskutē par padomju politisko sistēmu un Latvijas politiku padomju laikā;

23.8. diskutē par Latvijas Trešo atmodu un Latvijas politiskās dzīves attīstību.

24. Latvija starptautiskajā politikā:

24.1. zina jēdzienus: starptautiskās attiecības, starptautisko attiecību subjekts, vēstniecība, konsulāts, pārstāvniecība;

24.2. nosauc galvenās ārpolitikas institūcijas;

24.3. atšķir vēstniecības no konsulātiem, pārstāvniecībām;

24.4. atrod un analizē preses materiālus par Latvijas un starptautisko organizāciju sadarbību;

24.5. zina svarīgākās starptautiskās organizācijas, kurās Latvija ir iestājusies;

24.6. diskutē par starptautiskajām attiecībām mūsdienu pasaulē;

24.7. diskutē par Latvijas ārpolitikas galvenajām institūcijām - vēstnie­cībām, to darbu un funkcijām;

24.8. diskutē par galvenajām starptautiskajām organizācijām un to lomu pasaulē.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

15.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgie jautājumi

1. A daļu māca visiem izglītojamajiem, kuri izvēlējušies šo mācību priekšmetu, bet no B daļas katrs izglītojamais izvēlas vienu mācību tēmu. A daļas tēmu mācīšanai atvēl apmēram 30 % no mājsaimniecības mācību satura apguvei paredzēto stundu skaita.

2. Īstenojot vispārējās vidējās izglītības standartu mājsaimniecībā, pedagogs nodrošina obligātā satura apguvi, mācību procesu orientējot uz mājsaimniecības darbu prasmju un praktiskas darbības pieredzes apguvi, uz radošu pieeju jebkuram darbam. Praktiskajiem darbiem plāno vismaz 65 % no mājsaimniecības mācību satura apguvei paredzēto stundu skaita.


II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

3. Mācību priekšmeta mērķis ir veicināt tikumiskas, intelektuāli bagātas, radošas un harmoniskas personības, kuras spēj patstāvīgi risināt privātās mājsaimniecības sociālos, saimnieciskos, ekonomiskos un kultūras jautājumus, veidošanos.

4. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:

4.1. pilnveidot zināšanas un izpratni par uzturu un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka veselību;

4.2. veicināt radošu darbību individuālā vizuālā tēla, apkārtējās vides un savstarpējo attiecību veidošanā;

4.3. rosināt izmantot mājsaimniecībā citos mācību priekšmetos apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas;

4.4. attīstīt tehnisko domāšanu, projektēšanas un konstruēšanas prasmes;

4.5. veicināt informācijas ieguves un atlases prasmju pilnveidošanos;

4.6. veidot praktisko zinību bāzi tālākām studijām izvēlētajā akadēmiskās vai profesionālās izglītības jomā.


III. Mācību priekšmeta obligātais saturs (A daļa)

5. Ievads mājsaimniecības organizēšanā.

6. Mājsaimniecības vadīšana:

6.1. mājsaimniecības darbu plānošana;

6.2. patērētājzinības;

6.3. darba un sadzīves drošība.

7. Savstarpējās attiecības mājsaimniecībā:

7.1. kopā dzīvošanas un strādāšanas modeļi;

7.2. ģimene agrāk un tagad;

7.3. tradīcijas ģimenē. Svētki.

8. Patstāvīgas privātās mājsaimniecības izveidošana:

8.1. mājokļa izvēle;

8.2. mājokļa plānošana un iekārtošana;

8.3. mājokļa uzturēšana;

8.4. mājsaimniecība, vide, veselība.

9. Uzturs:

9.1. uzturs un veselība;

9.2. enerģijas un uzturvielu patēriņš;

9.3. uzturvielas un uzturlīdzekļi;

9.4. pārtikas produktu kvalitāte;

9.5. uztura režīms;

9.6. saindēšanās un inficēšanās ar uzturu, profilakse.

10. Apģērbs:

10.1. apģērba uzdevumi;

10.2. mūsdienu tērpu stili. Mode;

10.3. garderobes komplektēšana.


IV. Mācību priekšmeta obligātais saturs (B daļa)

11. Ēdienu gatavošana un tekstildarbi:

11.1. ēdienu gatavošana:

11.1.1. pārtikas produkti;

11.1.2. ierīces, darbmašīnas, darbarīki, instrumenti, darba piederumi;

11.1.3. darba vide, darba drošība;

11.1.4. saimnieciskā darbība;

11.1.5. tehnoloģija;

11.2. rokdarbi:

11.2.1. materiāli;

11.2.2. ierīces, darbmašīnas, darbarīki, instrumenti, darba piederumi;

11.2.3. darba vide, darba drošība;

11.2.4. saimnieciskā darbība;

11.2.5. tehnoloģija;

11.3. šūto apģērbu izgatavošana:

11.3.1. materiāli;

11.3.2. ierīces, darbmašīnas, darbarīki, instrumenti, darba piederumi;

11.3.3. darba vide, darba drošība;

11.3.4. saimnieciskā darbība;

11.3.5. tehnoloģija.

12. Materiālu apstrāde un izmantošana:

12.1. koksnes materiāli, to apstrāde un izmantošana:

12.1.1. koksnes nozīme tautsaimniecībā;

12.1.2. koka un koksnes uzbūve un īpašības;

12.1.3. kokmateriāli un koksnes materiāla izstrādājumi;

12.1.4. koksnes aizsargājošā apstrāde un glabāšana;

12.2. kokapstrādes saimniecība:

12.2.1. palīgmateriāli un virsmu apdare;

12.2.2. metāla izstrādājumi (to aizstājēji) galdniecībā;

12.2.3. abrazīvie materiāli;

12.2.4. kokapstrādes rokas instrumenti un palīgierīces;

12.2.5. darbgaldi;

12.2.6. saimniecības vide.

13. Spēkrata ekspluatācija:

13.1. spēkrats transportam un darba mehanizācijai:

13.1.1. spēkrata uzbūve un izmantošana;

13.1.2. spēkrata motors;

13.1.3. spēka pārvadi, ritošā iekārta un vadīšanas mehānismi;

13.1.4. virsbūve. Darba iekārtas. Palīgierīces;

13.2. spēkrata aprūpe un vadīšana:

13.2.1. spēkrata kopšana un sagatavošana darbam;

13.2.2. spēkrata aprūpe saimniecībā;

13.2.3. spēkrata vadīšana;

13.3. darba un vides higiēna, aizsardzība un drošība:

13.3.1. ceļu satiksmes noteikumi;

13.3.2. darba higiēna un aizsardzība spēkrata ekspluatācijā;

13.3.3. vides higiēna un kustības drošība.


V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi (A daļa)

14. Ievads mājsaimniecības organizēšanā:

14.1. raksturo mājsaimniecību iedalījumu, mājsaimniecību veidus, mājsaimniecības uzdevumus;

14.2. saskata mājsaimniecību vietu un nozīmi sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā.

15. Mājsaimniecības vadīšana:

15.1. plāno savas individuālās mājsaimniecības darbus vai sev uzticētos darbus ģimenes mājsaimniecībā;

15.2. izmanto dažādas darbu atvieglošanas iespējas (tehnika, pakalpojumi);

15.3. sastāda individuālo budžetu, piedalās ģimenes mājsaimniecības budžeta sastādīšanā, plāno un uzskaita individuālos ienākumus un izdevumus, taupa laiku, darbaspēku, materiālus, naudu, atrod informāciju par iespējām iegūt papildienākumus;

15.4. iegūst informāciju, novērtē reklāmas ticamību pirms preču vai pakalpojumu pirkšanas;

15.5. izmanto patērētāju tiesības uz preces kvalitāti, konflikta gadījumā lūdz patērētāju tiesību aizsardzības institūciju palīdzību;

15.6. saskata dažādu cilvēka veselībai un dzīvībai bīstamu negadījumu iespējamību mājsaimniecībā;

15.7. ievēro darba un sadzīves drošības noteikumus. Izmanto dažādas ierīces, lai izvairītos no sadzīves negadījumiem. Sniedz pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.

16. Savstarpējās attiecības mājsaimniecībā:

16.1. raksturo priekšrocības un trūkumus, dzīvojot kopā vairākām paaudzēm;

16.2. raksturo dzimtas, ģimenes un draugu lomu jauniešu sadzīvē. Sadala pienākumus, veicot mājas darbus;

16.3. saskata un raksturo ģimenes lomu agrāk un tagad;

16.4. raksturo atbildību par laulāto un bērniem no morālā, saimnieciskā un juridiskā viedokļa. Uzņemas atbildību un rūpējas par ģimenes locekļiem, vienlīdzīgi sadalot mājas darbu slodzi;

16.5. raksturo ģimenes tradīciju veidošanas ieceri. Sacer ģimenes svētku norises scenāriju. Sagatavo svētku norises vietu, telpas, pagatavo vai izvēlas, piemēram, ielūgumus, galda kartes, dāvanas;

16.6. ievēro mūsdienīgas uzvedības normas, uzņemot viesus, dodoties viesos;

16.7. zina dažādu galda klājumu īpatnības;

16.8. pieskaņo ēdienus, galda klājumu, rotājumu svētku raksturam, norises vietai un laikam;

16.9. spēj sastādīt svētku ēdienkarti, aprēķināt izmaksas.

17. Patstāvīgas privātās mājsaimniecības izveidošana:

17.1. īsi raksturo mājokļu veidus. Nosaka individuālos kritērijus mājokļa meklēšanā;

17.2. orientējas mājokļa iegādi un īrēšanu apliecinošos dokumentos, īrnieku pienākumos un tiesībās;

17.3. atrod un izmanto informāciju dažādu mājokļu plānošanai un iekārtošanai. Raksturo savas iecerētās mājas iekārtojuma, apkārtnes izveidošanas un apzaļumošanas ideju;

17.4. plāno mājas, dzīvokļa iekārtojumu mērogā 1:10;

17.5. novērtē mājas, dzīvokļa mikroklimatu, plāno iespējamās korekcijas;

17.6. prot uzturēt mājokli kārtībā ikdienā, veikt ģenerāltīrīšanu, izvēloties katrai virsmai piemērotus un veselību un vidi saudzējošus tīrīšanas līdzekļus;

17.7. aprēķina mājokļa uzturēšanas izmaksas (piemēram, elektroenerģija, ūdens, gāze, apkure). Saskata dabas resursu un enerģijas taupīšanas iespējas mājsaimniecībā;

17.8. rod risinājumus, kā samazināt mājsaimniecības darbu negatīvo ietekmi uz vidi. Plāno videi draudzīgas tehnoloģijas, materiālus un izejvielas, materiālu otrreizēju izmantošanu u.c.;

17.9. raksturo pašārstēšanās ietekmi uz cilvēka veselību. Prot komplektēt un uzturēt lietošanas kārtībā mājas aptieciņu, prot to izmantot.

18. Uzturs:

18.1. raksturo uztura ietekmi uz cilvēka veselību;

18.2. raksturo enerģijas patēriņu cilvēka organisma fizioloģiskajos procesos un veicot dažādas garīgās un fiziskās slodzes. Nosaka sava ķermeņa masas indeksu;

18.3. izmantojot uzturlīdzekļu ķīmiskā sastāva tabulas, nosaka savam vecumam, enerģijas patēriņam un ķermeņa masai atbilstošu nepieciešamo uzturvielu daudzumu;

18.4. raksturo uzturvielu nozīmi cilvēka organismā un galveno pārtikas produktu uzturvērtību;

18.5. izvēlas veselīga uztura priekšnoteikumiem atbilstošus uzturlīdzekļus un ēdienus. Lieto pietiekamā daudzumā šķiedrvielām bagātus uzturlīdzekļus;

18.6. izstrādā projektu: kvalitatīvs dzeramais ūdens pietiekamā daudzumā katrā mājā, katrā darba vietā, katrā izglītības iestādē. Iesaka praktisku šīs problēmas risinājumu;

18.7. pazīst plašāk lietotos kultivētos garšaugus un savvaļas augus, prot tos sagatavot un lietot. Pazīst plašāk lietotās zāļu tējas, prot tās sagatavot un lietot;

18.8. organoleptiski nosaka pārtikas produktu kvalitāti;

18.9. īsi raksturo pārtikas piedevas. Atrod informāciju par pārtikas piedevām preču marķējumā;

18.10. prot uzglabāt pārtikas produktus atbilstoši produktu un ilgstošas uzglabāšanas noteikumiem;

18.11. izprot pareiza uztura režīma ievērošanas nepieciešamību;

18.12. salīdzina uzturvērtības ziņā līdzīgu pārtikas produktu cenas; rezultātus izmanto ekonomiskas ēdienkartes sastādīšanā. Aprēķina ēdienu un ēdienreižu izmaksas;

18.13. sastāda ēdienkarti, aprēķina ēdienu enerģētisko vērtību, nosaka uzturvērtību;

18.14. pazīst ar uzturu saistīto infekciju un saindēšanās pazīmes, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību;

18.15. pazīst Latvijā izplatītākos indīgos augus un indīgās sēnes;

18.16. izskaidro, kā veikt ar uzturu saistīto saslimšanu un saindēšanos profilaksi.

19. Apģērbs:

19.1. raksturo apģērba uzdevumus, funkcijas, ietekmi uz veselību. Izvēlas ārējās vides apstākļiem piemērotu apģērbu;

19.2. novērtē ķermeņa pārveidojumu un papildinājumu radītās izmaiņas. Izvēlas valkāšanas uzdevumam, auguma proporcijām, etiķetei atbilstošu tērpu;

19.3. atšķir dažādus mūsdienu tērpu stilus, raksturo savu individuālo stilu;

19.4. izvēlas no modes aktualitātēm sev piemērotāko. Komplektē garderobi, ievērojot vienota stila nosacījumus;

19.5. prot vizuāli izmainīt cilvēka ķermeņa proporcijas, lietojot vienkāršus paņēmienus;

19.6. prot izvēlēties un iegādāties apģērbu, vadoties pēc kvalitātes, atbilstības valkāšanas uzdevumam un ekonomiskajiem nosacījumiem;

19.7. uzglabā, kopj un tīra apģērbu un tā papildinājumus (piemēram, cepures, cimdus, apavus);

19.8. spēj variēt, papildināt, pārveidot garderobē esošu apģērbu.


VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi (B daļa)

20. Ēdienu gatavošana un tekstildarbi:

20.1. ēdienu gatavošana:

20.1.1. izmantojot uzturlīdzekļu ķīmiskā sastāva tabulas, salīdzina uzturvielu saturu dažādos pārtikas produktos;

20.1.2. organoleptiski nosaka pārtikas produktu kvalitāti;

20.1.3. raksturo procesus, kas notiek pārtikas produktos to uzglabāšanas laikā;

20.1.4. raksturo dārzeņu, augļu, sēņu un to pārstrādes produktu, zivju un zivju pārstrādes produktu, gaļas un gaļas produktu, piena un piena produktu, olu un olu produktu, uztura tauku, graudu un to pārstrādes produktu, cietes, cukura, konditorejas izstrādājumu, garšaugu (īpaši Latvijā audzēto), garšvielu un baudvielu, pārtikas koncentrātu ķīmisko sastāvu, uzturvērtību, kvalitātei izvirzāmās prasības, uzglabāšanas iespējas, izmantošanu kulinārijā;

20.1.5. orientējas ierīču un darbmašīnu tehniskajā dokumentācijā;

20.1.6. lieto mehāniskās, elektriskās, siltuma ierīces, darbarīkus, instrumentus, darba piederumus atbilstoši ekspluatācijas un darba drošības noteikumiem;

20.1.7. raksturo pārtikas produktu apstrādes ierīču apkopi, uztur kārtībā darbarīkus, instrumentus, darba piederumus;

20.1.8. iekārto darba vietas pārtikas produktu pirmapstrādei, siltapstrādei, konditorejas izstrādājumu gatavošanai;

20.1.9. ievēro personīgās higiēnas noteikumus. Atbilstoši sanitārajām normām lieto sanitāro un speciālo apģērbu;

20.1.10. iekārto darba vidi atbilstoši sanitārajām prasībām, darba drošības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumiem un ergonomiskajiem para­metriem;

20.1.11. ievēro elektroierīču lietošanas noteikumus. Saskata elektroierīču un to pieslēgumu bojājumu pazīmes un spēj novērst vienkāršākos bojājumus;

20.1.12. atbilstoši situācijai izvēlas un lieto ugunsdzēšanas līdzekļus, izsauc ugunsdzēsējus, policiju, gāzes vai elektroapgādes avārijas dienestu;

20.1.13. sniedz pirmo palīdzību vai meklē palīdzību darba un sadzīves traumu, elektrotraumu, saindēšanās un pārtikas infekciju gadījumos. Zina, kā atbrīvot no strāvas iedarbības elektronelaimē cietušo. Saskata neatliekamās medicīniskās palīdzības nepieciešamību un pareizi to izsauc;

20.1.14. vērtē saimnieciskās darbības ekonomisko ietekmi uz ģimenes budžetu;

20.1.15. iegūst informāciju par individuālā darba uzsākšanas priekšnoteikumiem. Vērtē savas iespējas nodarboties ar individuālo darbu ēdienu gatavošanas jomā un šīs nodarbes ekonomisko izdevīgumu;

20.1.16. prot noteikt gatavās produkcijas pārdošanas cenas, aprēķināt nepieciešamo izejvielu daudzumu;

20.1.17. izpēta materiālu, darbmašīnu un darbarīku piedāvājumu tirgū;

20.1.18. izmanto patērētāja tiesības uz preces garantiju, ievēro patērētāja pienākumus. Lasa informāciju preču uzlīmēs un etiķetēs, tehniskajās instrukcijās un pirkuma līgumos, kritiski un saprātīgi to izmanto;

20.1.19. raksturo ēdienu kvalitātei izvirzāmās prasības. Pārbauda ēdienu kvalitāti un, ja iespējams, vajadzības gadījumā to uzlabo;

20.1.20. prot noformēt un pasniegt
ēdienus;

20.1.21. veic pārtikas produktu pirmapstrādi un siltapstrādi, pēc iespējas saglabājot produktu uzturvērtību;

20.1.22. pazīst garšaugus (īpaši Latvijā audzētos), biežāk lietojamās garšvielas un aromātvielas, tās pareizi lieto ēdienu gatavošanā;

20.1.23. pagatavo mērces, aukstos ēdienus, putraimu, pākšaugu un makaronu ēdienus, dārzeņu ēdienus, karstos zivju un gaļas ēdienus, biezpiena un olu ēdienus, zupas, saldos ēdienus un dzērienus, latviešu nacionālos ēdienus, mīklas izstrādājumus;

20.2. rokdarbi:

20.2.1. izvēlas iecerētā izstrādājuma pagatavošanai atbilstošus materiālus. Nosaka auduma atbilstību izvēlētajai rotāšanas tehnikai, izvērtējot auduma mehāniskās, fizikālās, tehnoloģiskās un estētiskās īpašības;

20.2.2. izvēlas konkrētam materiālam un rotāšanas tehnikai atbilstošus materiālus, prot sagatavot tos darbam, uzglabāt;

20.2.3. raksturo pazīstamākās darbmašīnas, pazīst un raksturo to standart­mezglus. Orientējas iekārtu, ierīču, darbmašīnu tehniskajā dokumentācijā;

20.2.4. ekspluatē iekārtas, ierīces, darbmašīnas atbilstoši tehniskajai dokumentācijai un ekspluatācijas noteikumiem. Apkopj iekārtas, ierīces, darbmašīnas;

20.2.5. izmanto darbmašīnu palīgierīces;

20.2.6. konstatē, vai darbmašīnu bojājums novēršams pašu spēkiem, vai iz­saucams speciālists. Novērš vienkāršākos bojājumus;

20.2.7. pazīst un lieto tekstildarbu veikšanai nepieciešamos darbarīkus un darba piederumus;

20.2.8. izvēlas konkrēta izstrādājuma apstrādei un izvēlētajai rokdarbu tehnikai nepieciešamos darbarīkus un darba piederumus;

20.2.9. iekārto darba vietas projektēšanai, materiālu sagatavošanai, izstrādājumu izgatavošanai. Iekārto darba vidi atbilstoši darba drošības, elektro­drošības un ugunsdrošības noteikumiem un ergonomiskajiem parametriem;

20.2.10. ievēro elektroierīču lietošanas noteikumus. Saskata elektroierīču un to pieslēgumu bojājumu pazīmes un spēj novērst vienkāršākos bojājumus;

20.2.11. vērtē amatnieciskās darbības ekonomisko ietekmi uz individuālo vai ģimenes budžetu;

20.2.12. spēj atrast informāciju par dažādām tekstildarbu tehnikām un to izmantot savu prasmju pilnveidei;

20.2.13. saskata iespējas izmantot tekstildarbus personības vizuālā tēla veidošanai;

20.2.14. tērpu vēstures zināšanas īsteno dažādos projektos un akcijās (piemēram, referāts, planšete, paraugi, modes skate, papīra maketi);

20.2.15. iepazīst vēsturiskajos tērpos lietotās tekstiltehnikas un pēc vajadzības izmanto tās mūsdienīgu tērpu veidošanā. Ietekmējoties no vēsturisko stilu tērpiem, veido skici, izstrādā kompozīciju un darina reāli lietojamu priekšmetu vai maketu;

20.2.16. izmanto etnogrāfiju kā iedvesmas avotu mūsdienu tērpa kompozīcijas izveidē un tās īstenošanā;

20.2.17. prot izvēlēties savam individuālajam stilam, auguma proporcijām, vecumam, raksturam un katrai situācijai atbilstošu tērpu;

20.2.18. atbilstoši iecerei izveido kompozīciju un īsteno to materiālā, pēc izvēles izmantojot gan tradicionālās rokdarbu un šūšanas tehnikas, gan mazāk lietotās tehnikas - piemēram, mašīnadīšanu, mašīnizšūšanu, pērlīšu izšuvumus, tekstilmozaīku, batiku (ieskaitot zīda apgleznošanu), gan šo tehniku sintēzi;

20.2.19. saskata tekstildarbu izmantošanas iespējas apkārtējās vides veidošanā;

20.2.20. raksturo vēsturiskos un mūsdienu interjera stilus, telpu plānojuma, mēbeļu un tekstiliju īpatnības;

20.2.21. ņemot vērā reālo mājokli un par nosacīti nemainīgiem faktoriem uzskatot griestu, sienu un grīdu krāsojumu, kā arī esošās mēbeles, veido interjera tekstiliju kompozīciju skices;

20.2.22. izstrādā kompozīciju un darina sava interjera tekstilijas, izmantojot dažādas tekstildarbu tehnikas vai to sintēzi;

20.2.23. projektē un veido telpas rotājumu ģimenes svētkiem;

20.2.24. prot saklāt galdu noskaņās atšķirīgiem svētkiem, izvēlēties tuviniekiem piemērotas dāvanas, tās iesaiņot, pievēršot uzmanību satura un formas saskaņai, svētku kopnoskaņai;

20.2.25. spēj pamatot savu viedokli par ģimenes ģērbšanās stilu, par iespējamo (vai neiespējamo) līdzsvaru mātes un meitas gaumēs;

20.2.26. projektē ģimenes locekļu tērpu ansambli konkrētam notikumam, piemēram, svētkiem, ceļojumam. Pārveido vai papildina garderobē esošu ģērbu;

20.2.27. izstrādā apģērbu pārveidojumu vai jaunu detaļu, dāvanu, telpu rotājumu, rotaļlietu kompozīciju un to īsteno, izmantojot dažādus materiālus un dažādas tekstildarba tehnikas, kā arī dažādu tehniku sintēzi;

20.3. šūto apģērbu izgatavošana:

20.3.1. raksturo dabiskās un ķīmiskās tekstilšķiedras;

20.3.2. nosaka auduma atbilstību izvēlētajam modelim, izvērtējot auduma mehāniskās, fizikālās, tehnoloģiskās un estētiskās īpašības;

20.3.3. izvēlas konkrētam materiālam un šūšanas operācijai atbilstošus šujamos diegus;

20.3.4. izvēlas konkrētam modelim un audumam piemērotākos starpliku materiālus, apdares materiālus un furnitūru;

20.3.5. orientējas iekārtu, ierīču, darbmašīnu tehniskajā dokumentācijā;

20.3.6. raksturo pazīstamākās universālās un dažas specializētās šujmašīnas. Pazīst un raksturo šujmašīnu standartmezglus. Izmanto un apmaina šujmašīnas palīgierīces;

20.3.7. veic šujmašīnas apkopi. Spēj novērst vienkāršākos bojājumus;

20.3.8. raksturo gludināšanas ierīces un biežāk lietojamos gludekļus atbilstoši materiālam un gludināšanas operācijai;

20.3.9. izvēlas konkrēta izstrādājuma apstrādei nepieciešamos darbarīkus un darba piederumus;

20.3.10. iekārto darba vietas mēru ņemšanai, materiālu sagatavošanai, piegriešanai, roku dūrienu šūšanai, mašīndarbu veikšanai, hidrotermiskajai apstrādei, uzlaikošanai. Iekārto darba vidi atbilstoši darba drošības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumiem un ergonomiskajiem parametriem;

20.3.11. īsi raksturo šūtajiem izstrādājumiem izvirzāmās higiēniskās, ekonomiskās, estētiskās, ekspluatācijas prasības;

20.3.12. izveido vai izvēlas auguma proporcijām piemērotu apģērba modeli no modes žurnāla. Izvēlas individuālā ķermeņa mēriem atbilstošu piegrieztni no modes žurnāla. Pārveido modes žurnālu piegrieztnes atbilstoši individuālajiem mēriem un iecerētajam modelim;

20.3.13. sagatavo audumu piegriešanai;

20.3.14. ekonomiski izvieto piegrieztnes uz auduma, piegriež, sagatavo piegriezumdetaļas apstrādei;

20.3.15. sagatavo ģērbu uzlaikošanai;

20.3.16. tehnoloģiski pareizi veic hidrotermisko apstrādi auduma sagatavošanas un izstrādājuma pagatavošanas procesā;

20.3.17. veic ģērbu uzlaikošanu;

20.3.18. veic labojumus un apstrādi pēc uzlaikošanas;

20.3.19. veic nobeiguma darbus. Sagatavo izstrādājumus uzglabāšanai.

21. Materiālu apstrāde un izmantošana:

21.1. koksnes materiāli, to apstrāde un izmantošana:

21.1.1. atšķir dažādas koku sugas, koksnes un kokmateriālus, raksturo galveno Latvijas koku sugu - lapu un skuju koku - racionālu izmantošanu. Raksturo svešzemju koku sugu kokmateriālu izplatību vietējā tirgū un izmantošanu mēbeļu ražošanā;

21.1.2. lietišķi izmanto koksnes īpašības. Taupa materiālu. Prot noteikt koksnes un kokmateriālu daudzumu;

21.1.3. aprēķina kokmateriālu patēriņu, izmantojot atbilstošus tehniskā uzdevuma parametrus un noteikumus ekonomiskam darba rezultātam;

21.1.4. raksturo kokmateriāla tehniskos un tehnoloģiskos parametrus. Novērtē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus tirgū;

21.1.5. raksturo koksnes bojājumus, to novēršanas paņēmienus un koksnes uzbūves vainas;

21.1.6. novērtē koksnes īpašības materiālu mehāniskās apstrādes operācijās - zāģējot, ēvelējot, urbjot, kaļot, griežot un virpojot;

21.1.7. ar kaltu izpilda koksnes dažādu griezumu veidus. Izvēlas piemērotāko paņēmienu kvalitatīva griezuma iegūšanai dotajā koksnē. Griezumos izpilda sadzīves priekšmetos izmantojamus uzrakstus un rotājumus;

21.1.8. atšķir koksnes materiāla plātņu izstrādājumus, skaidro to lietojumu;

21.1.9. izpilda dažādus materiālu savienojumus galdniecībā;

21.1.10. kombinē koksnes salaidumu veidus atbilstoši materiāla nodrošinājumam, lietojuma vajadzībām un stiprības noteikumiem;

21.1.11. prot paplatināt dēli, izmantojot līmi vai dībeļus, izpildīt dzeguļu savienojumu;

21.1.12. plāno un novērtē materiālu taupīšanas pasākumus;

21.1.13. izprot koksnes aizsargājošās apstrādes un glabāšanas nozīmi;

21.1.14. raksturo noteikumus koksnes žāvēšanai. Zina, kā žāvēt un izžāvēt koksni atklātās krautnēs un žāvēšanas kamerās;

21.1.15. veic koksnes antiseptisko un ugunsaizsargājošo apstrādi;

21.1.16. pareizi uzglabā koksni, kokmateriālus un nepieļauj to bojāšanos un kvalitātes pasliktināšanos. Kokmateriālu glabāšanā ievēro ugunsdrošības noteikumus, materiālu izmantošanas un lietošanas vajadzības;

21.2. kokapstrādes saimniecība:

21.2.1. palīgmateriāli un virsmu apdare;

21.2.2. raksturo tipiskākos koksnes apdares materiālus, to funkcionālos uzdevumus un ekspluatācijas īpašības;

21.2.3. sagatavo virsmu caurspīdīgai un necaurspīdīgai apdarei;

21.2.4. lieto koksnes pārklājamos materiālus. Izpilda virsmas imitācijas apdari. Izstrādājumā pārklāj kokmateriālu ar dažāda veida segumiem;

21.2.5. finierē plātņu materiālus. Sagatavo nažfinieri un finierskaidu finierēšanai. Izpilda vienkāršāku intarsijas un kokgriešanas apdari;

21.2.6. iegūst apdarei, līmēšanai nepieciešamo vai ar izstrādājuma prasībām noteikto materiāla virsmas gludumu. Uzklāj ar pulverizatoru lakas un krāsas. Izpilda vairākkārtēju lakošanu un krāsošanu;

21.2.7. lieto izplatītākās līmes, gruntis, tepes, beices un lakas atbilstoši vajadzībām. Sagatavo līmi darbam un materiālu līmēšanai;

21.2.8. pazīst metāla izstrādājumus (to aizstājējus) galdniecībā;

21.2.9. prot iekalt atslēgas, piemontēt logu un durvju rokturus. Lieto tirgū pieejamu koka izstrādājumu furnitūru;

21.2.10. atpazīst, novērtē un izvēlas kvalitatīvas kokapstrādes instrumentu metāla sastāvdaļas;

21.2.11. nosaka nepieciešamību atlaidināt vai rūdīt darba instrumentu tērauda detaļas;

21.2.12. izvēlas un iegādājas kokapstrādē nepieciešamos abrazīvos materiālus. Izpilda materiālu lietošanas noteikumus;

21.2.13. izvēlas rokas instrumentus, sagatavo tos darbam. Asina, kopj un uzglabā instrumentus. Lieto rokas instrumentus dažādas koksnes, dažādu koksnes materiālu un izstrādājumu apstrādei;

21.2.14. ievēro griezošo un skaldošo darbarīku lietošanas noteikumus;

21.2.15. izloka zāģa zobus. Izjauc un saliek ēvelēšanas instrumentus, iestata to asmeņus;

21.2.16. sagatavo darbam instrumentus aizzīmēšanai un mērīšanai. Pārbauda un novērtē aizzīmēšanas un mērīšanas precizitāti;

21.2.17. zāģējot un ēvelējot koksni, iegūst kvalitatīvu plakanparalēlu koka detaļu;

21.2.18. izveido kvalitatīvus urbumus un iekalumus detaļā;

21.2.19. restaurē mēbeļu detaļas. Izgatavo būvdetaļas, logu un durvju fragmentus. Izgatavo vienkāršus galdnieku izstrādājumus. Izpilda vienkāršākos detaļu stūra savienojumus;

21.2.20. sagatavo darbam mehāniskās apstrādes darbgaldus, izpilda uz tiem zāģēšanas, ēvelēšanas, slīpēšanas, frēzēšanas, virpošanas un urbšanas operācijas;

21.2.21. strādā pie darbgaldiem - ripzāģa, ēveles, virpas, frēzes, urbjmašīnas, slīpripas -, izpildot atsevišķas koksnes mehāniskās apstrādes operācijas;

21.2.22. sastāda materiālu apstrādes saimniecības biznesa plānu koksnes virsmu apstrādei, koka detaļu atjaunošanai vai izgatavošanai ģimenes mājas vidē;

21.2.23. plāno darba vides iekārtojumu, nodrošinot tajā cilvēkam un videi drošus darba apstākļus, racionālu darba rezultātu;

21.2.24. racionāli iekārto darba vietu konkrētai tehnoloģiskās operācijas izpildei kokapstrādē, izvēlas nepieciešamos darba aizsardzības un pirmās palīdzības līdzekļus;

21.2.25. montē, kopj un remontē galdnieka ēvelsolu;

21.2.26. ievēro kokapstrādes darbnīcā darba, vides higiēnas, aizsardzības un drošības noteikumus. Izvēlas darba videi atbilstošus ugunsdzēšanas līdzekļus. Sastāda darba drošības instrukciju konkrētam tehniskā darba uzdevumam kokapstrādē.

22. Spēkrata ekspluatācija:

22.1. spēkrats transportam un darbu mehanizācijai:

22.1.1. prot parādīt spēkrata galvenos agregātus, motora mehānismus un sistēmas. Izvēlas spēkratu noteiktu mājsaimniecisko uzdevumu izpildei;

22.1.2. pazīst spēkrata motoru;

22.1.3. prot atrast un parādīt kloķa-klaņa mehānisma daļas - virzuļus un gredzenus, klaņus un gultņus, karteri;

22.1.4. pārbauda un vajadzības gadījumā ieregulē atstarpi starp vārsta kātu un divplecu svirām;

22.1.5. izprot dzesēšanas un eļļošanas sistēmas darbību;

22.1.6. nosaka motora pārkaršanas cēloņus. Pārbauda un regulē ventilatora ķīlsiksnas spriegojumu. Pārbauda eļļas daudzumu vācelē pirms motora iedarbināšanas, nepieciešamības gadījumā papildina to. Nomaina eļļas filtrus, izstrādāto eļļu;

22.1.7. motora darbības un braukšanas laikā kontrolē motora temperatūru un eļļošanas sistēmas darbību, regulē temperatūru;

22.1.8. izprot barošanas sistēmas darbību;

22.1.9. pārbauda degvielas līmeni un padevi pludiņa kamerai, ieregulē to. Kopj degvielas filtru. Nosaka degvielas patēriņu pēc nobraukto kilometru skaita, ievērojot motora darba režīmus;

22.1.10. izprot elektriskās sistēmas darbību;

22.1.11. ieslēdz akumulatoru strāvas ķēdē, pārbauda tā pieslēgšanas pareizību;

22.1.12. motora darbības laikā ar ampērmetra, kontrollampas vai apgaismes ierīču palīdzību pārbauda akumulatora un ģeneratoru regulējamos kopdarbības režīmus. Pārbauda elektrolīta līmeni akumulatorā;

22.1.13. nosaka galvenos ģeneratora bojājumus, novērš tos ar tehniski pieejamiem paņēmieniem;

22.1.14. pieslēdz indukcijas spoli, zem­sprieguma strāvas pārtraucēju, augst­sprieguma strāvas sadalītāju, augstsprieguma vadus;

22.1.15. nosaka bojāto sveci. Ieregulē atstarpi starp aizdedzes sveču elektrodiem un strāvas pārtraucēja kontaktiem;

22.1.16. nosaka apgaismes ierīces bojājumus, novērš tos;

22.1.17. atrod un parāda spēka pārvada galvenās daļas, mehānismus, skaidro to nozīmi, darbības principus, uzbūvi un uzdevumus, izmantojot mācību uzskates līdzekļus, demonstrējamas iekārtas daļas, to rasējumus vai modeļus;

22.1.18. nosaka ar regulēšanu saistītos sajūga bojājumus, novērš tos. Nomaina eļļu ātrumkārbā un spēka sadales kārbā, pārbauda kārbu nostiprinājumus;

22.1.19. pareizi ieslēdz un izslēdz sajūgu motora darbības un spēkrata kustības laikā;

24.1.20. ieslēdz un izslēdz dažādus spēku pārnesumus dažādos braukšanas apstākļos;

24.1.21. spēkrata kustības laikā pārslēdz pārnesumu (ātrumu), lietojot divreizēju sajūga izslēgšanu ar starpgāzi;

22.1.22. skaidro ritošās iekārtas uzbūvi, uzdevumus, darbības principus, izmantojot uzskates līdzekļus, demonstrējamus iekārtas mehānismus un daļas, to rasējumus vai modeļus;

22.1.23. nosaka riepu tehnisko stāvokli. Pārbauda gaisa spiedienu riepās ar manometru. Uzliek vai noņem bojāto riteni;

22.1.24. pareizi rīkojas braukšanas laikā, kad riteņa riepā samazinās spiediens vai pēkšņi no tās izplūst gaiss;

22.1.25. ievēro spēkrata pacelšanas ar domkratu noteikumus;

22.1.26. nosaka nepieciešamību regulēt priekšējo un aizmugurējo riteņu gultņus un to spēj veikt;

22.1.27. skaidro vadīšanas mehānismu uzbūvi, uzdevumus, darbības principus, izmantojot mācību uzskates līdzekļus, demontētus ierīces mehānismus un daļas, to rasējumus vai modeļus;

22.1.28. pārbauda bremžu tehnisko stāvokli visu veidu bremzēm, spēkratam stāvot un kustībā. Vērtē bīstamību vadīt spēkratu ar bojātām bremzēm;

22.1.29. nosaka bremžu bojājumus, gaisa esību bremžu hidrauliskajā pievadā, kontrolē gaisa spiedienu gaisa balonos;

22.1.30. pārbauda bremžu pedāļa brīvgājienu un noregulē to. Nosaka gaisa noplūdes vietas bremzēm ar pneimatisko pievadu. Atgaiso bremžu iekārtas ar hidraulisku pievadu;

22.1.31. tehnisko iespēju robežās ceļā novērš bremžu bojājumus;

22.1.32. ieregulē minimālo atstarpi starp bremžu loku un skrituli. Apstādina spēkratu, neizmantojot darba bremzes;

22.1.33. pareizi ieregulē kabīnē siltuma un vēdināšanas režīmus;

22.1.34. kopj spēkrata virsbūvi, nodrošina estētisku tās vizuālo izskatu;

22.2. spēkrata aprūpe un vadīšana:

22.2.1. zina spēkrata kopšanas un sagatavošanas darbam operācijas;

22.2.2. ievēro fizikālās vai ķīmiskās dabas likumsakarības spēkrata ekspluatācijā un tā mezglu darbības principos;

22.2.3. veic ikdienas tehnisko apkopi pirms došanās ceļā, braukšanas laikā, atgriežoties transportlīdzekļa stāvvietā;

22.2.4. ievēro apkopes (TAl) periodiskumu, veic tajā paredzētos darbus. Veic sezonas apkopes darbus;

22.2.5. pārbauda un novērtē automobiļa tehnisko stāvokli un atsevišķu papildus apkopes darbu nepieciešamību;

22.2.6. novērtē spēkrata izmantošanas lietderību un ekonomiku;

22.2.7. veic aprūpes saimniecības ekonomisko vērtējumu;

22.2.8. salīdzina spēkrata ekspluatācijas izdevumus mājas dzīvē un saimniecībā ar izdevumiem, to nomājot vai izmantojot specializēta tehnikas uzņēmuma pakalpojumus;

22.2.9. sagatavo spēkrata vadītāja darba vietu un iedarbina motoru. Tehniski pareizi vada spēkratu dažādos ceļa un veicamā darba apstākļos;

22.2.10. iebrauc atpakaļgaitā gabarītvārtos, izdarot labo vai kreiso pagriezienu. Ierobežotā laukumā apgriežas braukšanai pretējā virzienā;

22.3. darba un vides higiēna, aizsardzība un drošība:

22.3.1. zina ceļu satiksmes noteikumus;

22.3.2. ievēro ceļu satiksmes noteikumus automobiļa vai spēkrata vadīšanā un ekspluatācijā. Precīzi izpilda visus noteikumos paredzētos aizliegumus;

22.3.2. izprot darba higiēnas un aizsardzības nepieciešamību spēkrata ekspluatācijā;

22.3.3. ievēro drošības noteikumus un drošības tehniku apkopes un regulēšanas darbos, strādājot ar cēlājmehānismiem un elektriskajiem instrumentiem. Lieto tehniskā kārtībā esošus darba instrumentus un ierīces atbilstoši veicamā darba uzdevumiem;

22.3.4. veic drošības pasākumus, regulējot ķīlsiksnas spriegojumu, demontējot un montējot riepas, piesūknējot tās ar saspiestu gaisu, mainot riteņus, strādājot ar antifrīzu un sērskābi;

22.3.5. izprot vides higiēnas un kustības drošības nozīmi spēkrata ekspluatācijā;

22.3.6. ievēro noteikumus un normas auto glabāšanai slēgtās telpās un atklātās stāvvietās. Ekspluatē spēkratu tehniskā kārtībā;

22.3.7. izvēlas kustības ātrumu un bremzēšanas režīmu, lai iedarbes spēki, darba vides vai ceļa apstākļi neizraisītu avāriju.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

16.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir panākt, lai katrs indivīds atsevišķi un sabiedrība kopumā uzņemtos atbildību par veselību.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. iegūt zināšanas par veselību un to ietekmējošajiem faktoriem;

2.2. veidot pozitīvu attieksmi pret veselību un to sekmējošiem faktoriem, noraidīt ieradumus, kas negatīvi ietekmē veselību;

2.3. apgūt prasmes rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību (sevis novērtēšana, sevis pārvaldīšana, savstarpējo attiecību veidošana, lēmumu pieņemšana, veselības veicināšana).


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Augšana un attīstība. Dzimumizglītība.

4. Psihiskā veselība.

5. Personiskā veselība.

6. Izsargāšanās no smēķēšanas, alkohola, narkotiku un citu atkarību izraisošo vielu nekontrolētas lietošanas.

7. Drošība un pirmā palīdzība.

8. Izsargāšanās no slimībām (tostarp arī no seksuālā ceļā pārnēsājamām).

9. Fiziskā aktivitāte kā veselības pamats.

10. Veselīgs uzturs.

11. Veselība ģimenē.

12. Veselīga vide.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

13. Augšana un attīstība. Dzimumizglītība:

13.1. zina vajadzības, kas ietekmē fizisko un psihisko attīstību (Maslova vajadzību piramīda);

13.2. zina sievietes un vīrieša dzimumsistēmas uzbūvi un fizioloģiskās norises. Zina normālas grūtniecības norisi un tās priekšnoteikumus;

13.3. zina, kādas pārmaiņas grūtniecības laikā noris sievietes emocionā­lajā sfērā;

13.4. zina kontracepcijas līdzekļus;

13.5. izprot aborta ietekmi uz sievietes organismu;

13.6. izprot savas un citu cilvēku vajadzības, to ietekmi uz fizisko un psihisko attīstību;

13.7. apzinās sevi kā sava dzimuma pārstāvi un kā personību;

13.8. prot sevi pilnveidot fiziskajā, emocionālajā, garīgajā, tikumiskajā un sociālajā aspektā;

13.9. ir apguvis sociālajām lomām atbilstošu uzvedību;

13.10. izprot ģimenes plānošanas nepieciešamības nozīmi;

13.11. izprot vecāku savstarpējo attiecību nozīmi bērna pašsajūtas ietekmēšanā ģimenē.

14. Psihiskā veselība:

14.1. zina negatīvo izjūtu veidus, to pazīmes, cēloņus un veidus, kā tos pārvaldīt;

14.2. zina un izprot, no kā ir atkarīgs cilvēka pašnovērtējums, pašcieņa un psihiskā veselība;

14.3. zina un izprot, ka pašcieņa un pārliecinātība par sevi ir faktori, kas veicina negatīvā psiholoģiskā spiediena atvairīšanu;

14.4. ir apguvis iejūtīgās (refleksīvās) klausīšanās prasmi;

14.5. prot pārvaldīt savu emocionālo stāvokli un dalīties ar draugiem un ģimenes locekļiem šajā prasmē;

14.6. prot novērtēt ģimenes locekļu ietekmi uz garīgo veselību;

14.7. prot mazināt spriedzi izraisošo faktoru ietekmi skolā un citur.

15. Personiskā veselība:

15.1. zina nepieciešamos personiskās higiēnas pasākumus;

15.2. zina, kā novērtēt personisko veselību;

15.3. zina, kur iegūt informāciju par veselīgu dzīvesveidu;

15.4. jūt atbildību par savu un citu cilvēku veselību;

15.5. prot novērtēt personiskās veselības stāvokli un uzmanīt to;

15.6. prot ievērot personisko higiēnu (piemēram, mutes dobuma un ķermeņa kopšana, uztura lietošana);

15.7. prot patstāvīgi iegūt informāciju par veselīgu dzīvesveidu un īstenot to savā dzīvē.

16. Izsargāšanās no smēķēšanas, alkohola, narkotiku un citu atkarību izraisošo vielu nekontrolētas lietošanas:

16.1. zina tabakas, alkohola, narkotiku un citu atkarības vielu ietekmi uz cilvēku organismu, īpaši uz sievietes organismu un topošo bērnu;

16.2. zina, kas ir narkomānija un kādas ir tās sekas un nozīme HIV vīrusa un AIDS izplatīšanā;

16.3. zina iestādes, kurās vērsties pēc palīdzības;

16.4. prot diskutēt par problēmām, kas saistītas ar smēķēšanu un alkohola lietošanu (likumdošanu, reklāmu u.c. jautājumiem);

16.5. prot izskaidrot citiem, kāpēc nepieciešams pasargāt bērnus no šo kaitīgo vielu lietošanas un kā to izdarīt;

16.6. spēj atteikties no smēķēšanas, alkohola un narkotisko vielu nekontrolētas lietošanas.

17. Drošība un pirmā palīdzība:

17.1. zina un izprot, kā vairumā gadījumu izsargāties no negadījumiem (arī no traumām);

17.2. zina, kā ātri novērtēt negadījuma situāciju un atbilstoši rīkoties;

17.3. zina, kur vērsties pēc speciālistu palīdzības;

17.4. zina darba drošības noteikumus;

17.5. izprot emocionālos stāvokļus, kas cilvēkiem traucē pareizi rīkoties ārkārtējās situācijās;

17.6. prot novērtēt risku savā uzvedībā un paredzēt iespējamos negadījumus;

17.7. prot saskatīt un analizēt negadījumu cēloņus;

17.8. prot pirmās palīdzības paņēmienus;

17.9. prot sagatavot drošas un veselību vecinošas darba vietas;

17.10. prot sniegt morālu atbalstu negadījumā nokļuvušam cilvēkam.

18. Izsargāšanās no slimībām (tostarp arī no seksuālā ceļā pārnēsājamām):

18.1. zina, kas ir neirozes un kā no tām pasargāt sevi un citus;

18.2. zina, kas ir hroniskas vielmaiņas slimības. Zina, kādi ir šo slimību varbūtējie akūtie stāvokļi un kā sniegt pirmo palīdzību;

18.3. zina, kā var inficēties ar infekcijas slimībām (piemēram, ērču encefalītu, tuberkulozi, difteriju, seksuāli pārnēsājamām slimībām), kā var no tām izsargāties. Zina, kā izplatās HIV vīruss un kas ir AIDS tests;

18.4. prot izskaidrot citiem slimību cēloņus un pārliecināt par profilakses pasākumu nepieciešamību;

18.5. prot izsargāties no infekcijas slimībām un sameklēt kvalificētu medicīnisku palīdzību, ja tas ir nepieciešams;

18.6. prot palīdzēt slimam cilvēkam.

19. Fiziskā aktivitāte kā veselības pamats:

19.1. zina, kā fiziskā aktivitāte ietekmē cilvēka organismu;

19.2. zina fiziskos un psiholoģiskos pasākumus fiziskās kondīcijas pilnveidošanai un možuma uzturēšanai;

19.3. zina, kur dzīvesvietas apkārtnē iespējams nodarboties ar sportu un nostiprināt savu fizisko veselību;

19.4. prot īstenot individuālo fiziskās aktivitātes programmu atbilstoši savām interesēm un spējām;

19.5. prot veicināt ģimenes locekļu un draugu fizisko pilnveidošanos.

20. Veselīgs uzturs:

20.1. zina, kā uzturs ietekmē cilvēka veselību;

20.2. zina, kāds ir veselīgs uzturs;

20.3. prot novērtēt veselības un uztura režīma savstarpējo sakarību;

20.4. prot kontrolēt sava uztura režīmu un ievērot pareizu uztura sastāvu.

21. Veselība ģimenē:

21.1. zina ģimenes locekļu tiesības un pienākumus;

21.2. zina, kas ietekmē veselīgas attiecības ģimenē;

21.3. zina ilgstošas un uzticīgas laulības priekšrocības;

21.4. zina un izprot vecāku atbildību par pēcnācēju veselību;

21.5. respektē katra ģimenes locekļa tiesības justies ģimenē labi neatkarīgi no tās sastāva;

21.6. prot rūpēties par ģimenes locekļu veselību un veicināt veselīgas attiecības ģimenē;

21.7. ir guvis pārliecību, ka ģimene var būt visefektīvākā veselības veicināšanas kopa.

22. Veselīga vide:

22.1. zina dabas aizsardzības likumus un noteikumus;

22.2. zina galvenās likumsakarības līdzsvara saglabāšanai dabā;

22.3. zina, kāda ir iedzīvotāju līdzdalība veselību veicinošas vides radīšanā;

22.4. prot novērtēt sabiedrības veselības priekšnosacījumus un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai;

22.5. prot veidot un īstenot ikdienā plānus dabas resursu taupīšanai un vides veselības veicināšanai.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

17.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgais jautājums

1. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas iespējām izvēlas vismaz sešus no piedāvātajiem sporta veidiem.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta mērķis ir turpināt attīstīt fiziskās īpašības, pilnveidot nepieciešamās prasmes un zināšanas sporta veidos; veicināt izglītojamā prasmi un vēlmi mācīties patstāvīgi un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm visa mūža garumā kā vienu no veselības saglabāšanas un nostiprināšanas pamatnoteikumiem.

3. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. izzināt olimpiskās kustības un dažādu sporta veidu vēsturi. Uzzināt par Latvijas vēsturē svarīgākajiem sporta dzīves notikumiem un izcilākajiem sportistiem;

3.2. izprast fizisko aktivitāšu lomu savas veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, izprast ergonomijas noteikumu ievērošanas nozīmīgumu, izprast dopinga vielu kaitniecisko iedarbību. Pilnveidot izpratni par iesildīšanās un atsildīšanās nozīmi sporta nodarbībās;

3.3. turpināt pilnveidot izvēlēto sporta veidu tehniku, taktiku un fizisko sagatavotību;

3.4. patstāvīgi turpināt attīstīt savas radošās spējas, pilnveidot prasmi analizēt savu un partnera veikumu gan individuālā izpildījumā, gan komandu sniegumā;

3.5. mācīties dažādu uzdevumu veikšanā sadarboties ar citiem cilvēkiem. Nostiprināt prasmi ieklausīties otrā, pieņemt otra viedokli, godīgi izturēties sportā gan pret komandas biedriem, gan pretiniekiem.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Identitātes un kultūras mantojums.

5. Fiziskās aktivitātes un veselība.

6. Spējas un prasmes izvēlētajos sporta veidos. Izvēlētajos sporta veidos izglītojamie pilnveido vingrinājuma tehniku un darbošanās taktiku, attīsta savas fiziskās īpašības. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm, skolas apstākļiem un pedagoga sagatavotības izvēlas vismaz sešus no piedāvātajiem sporta veidiem: vingrošana, vieglatlētika, slēpošana, sporta spēles (basketbols, volejbols, handbols, futbols - viena sporta spēle tiek skaitīta kā viens sporta veids), dejošana un ritmika, orientēšanās sports, tūrisms, atlētiskā vingrošana, cīņas sports (pašaizsardzība).

7. Fizisko aktivitāšu loma izglītojamo personības attīstībā.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

8. Identitātes un kultūras mantojums:

8.1. zina olimpiskās kustības vēsturi, olimpisko spēļu tradīcijas, spēļu norisi, Latvijas sportistu augstākos sasniegumus olimpiskajās spēlēs;

8.2. zina izvēlēto sporta veidu vēsturi;

8.3. zina izvēlēto sporta veidu sacensību noteikumus un prot tiesāt šajos sporta veidos skolas mēroga sacensības;

8.4. orientējas mūsdienu aktuālākajos sporta notikumos.

9. Fiziskās aktivitātes un veselība:

9.1. zina un izprot, kā fiziskie vingrinājumi ietekmē cilvēka veselību;

9.2. zina un izprot dažādus pašsajūtas traucējumus izraisītos cēloņus un prot novērst to izraisītās sekas;

9.3. zina un prot lietot pašmasāžas paņēmienus;

9.4. zina un lieto galvenos ergonomikas noteikumus saistībā ar pareizu stāju, stāvēšanu, sēdēšanu, smagumu nešanu un celšanu;

9.5. zina, kas ir dopinga vielas;

9.6. zina un izprot dažādu dopinga metožu ietekmi uz cilvēka veselību;

9.7. izprot dopinga aizlieguma ētiskos un medicīniskos aspektus. Zina, kāds sods ir par dopinga lietošanu.

10. Spējas un prasmes izvēlētajos sporta veidos:

10.1. sporta spēles. Visās sporta spēlēs zina speciālo iesildīšanos; uzbrukuma un aizsardzības pamatus, prot tiesāt un rakstīt protokolu, prot izpildīt mācību spēli, lietojot standartā prasītos elementus;

10.2. volejbols - prot uztvert servi, vairāku dalībnieku grupā - augšējās un apakšējās piespēles ar dažādu trajektoriju un attālumu, priekšējo gremdi; vienu vai divu spēlētāju bloku;

10.3. basketbols - prot izpildīt bumbas piespēles un driblu apgrūtinošos apstākļos, soda metienus, tālo metienu, metienu ar abām rokām un vienu roku palēcienā;

10.4. handbols - zina vārtsarga darbību vārtos, 6 m zonā un laukumā. Prot izpildīt balsta metienus lēcienā no 6 m un 9 m līnijām, maldinošas kustības pa labi, pa kreisi ar pagriezienu; pēc šķēršļu apvadīšanas bumbas piespēli un tveršanu kustībā un metienu vārtos, ātro uzbrukumu, 7 m soda metienu;

10.5. futbols - prot izpildīt bumbas žonglēšanu ar kāju, ceļgalu, galvu, dažādu veidu piespēles un bumbas apturēšanu, bumbas vadīšanu un piespēli partnerim un sitienu vārtos ("Sieniņa"), sitienu vārtos no dažādām vietām ārpus soda laukuma;

10.6. vieglatlētika. Vieglatlētikas disciplīnu elementu pamati apgūti jau pamatskolā. Šajā mācību posmā jāpilnveido šīs prasmes. Var noskriet 2000 m (jaunietes) un 3000 m (jaunieši);

10.7. vingrošana. Vingrošanas pamat­elementi apgūti pamatskolā. Šajā mācību posmā izglītojamajiem pašiem no zināmiem elementiem jāveido kombinācijas, īpašu uzmanību veltot akrobātikai, atbalsta lēcieniem, dažādiem lēkšanas un rāpšanās veidiem un šķēršļu joslas pārvarēšanai. Zēniem jāpilnveido speciālo spēka vingrinājumu izpilde stienī, līdztekās;

10.8. slēpošana - zina, prot apstrādāt un sagatavot slēpes. Prot izpildīt pārejas no vienlaikus soļiem uz pārmaiņas soļiem un otrādi mainīgā reljefā, spēj pārvarēt kāpumus, izmantojot slīdošos soļus, skrejošos soļus atkarībā no kāpuma slīpuma, garuma, sliedes stāvokļa, sniega struktūras, spēj izdarīt pagriezienu, slēpes pārcilājot, pārejot no bremzēšanas "pusarklā", un pagriezienu uz paralēlām slēpēm, bremzēt ar sānisku noslīdēšanu (zēni). Var noslēpot 3 km distanci (meitenes) un 5 km distanci (zēni);

10.9. cīņas sports (pašaizsardzība) - zina speciālo iesildīšanos, cīkstoņa personīgo higiēnu un paškontroli. Prot izpildīt cīņas elementus - stājas, atbrīvošanās paņēmienus, pārvietošanos, satvērienus, metienus, pašaizsardzības elementus. Var izpildīt aizsardzības un atbildes darbības, ja satverts apģērbs, ja satverta roka vai rokas, ja satverts viduklis, ja satverts no aizmugures, ja uzbrūk ar priekšmetiem (nazi, nūju), ja uzbrūk bez priekšmetiem, ja žņaudz;

10.10. orientēšanās sports - zina orientēšanās sporta jēdzienu, orientē­šanās sacensību veidus (pavēles, izvēles, apzīmētā distance, orientēšanās stafete), kompasa uzbūvi, tā detaļu nozīmi orientējoties, kompasa pareizu uzglabāšanu un "nešanu" sacensībās; dabas aizsardzības noteikumus, Latvijā lietojamās sporta karšu topogrāfiskās zīmes, ceļa izvēles principus. Izprot kartes mērogu, tā būtību un nepieciešamību, kā arī jēdzienus: kontrolpunktu leģenda, starporientieris, bremzējošais orientieris, atslēgas orientieris, izkliedējošais orientieris. Zina atšķirības starp līnijveida, laukumveida un punktveida orientieriem. Prot rīkoties ar kompasu dabā, lasīt reljefu kartē un apvidū un orientēties pēc tā; lietot distancē ceļa izvēles principus (precizitātes etaps, īsais etaps, garais etaps); lietot distancē zināmos orientierus, izmantot orientējoties kontrolpunktu leģendas, tiesāt orientēšanās sacensības. Var patstāvīgi veikt 3-4 km distanci sacensībās ar 5-8 kontrolpunktiem;

10.11. tūrisms - zina tūrisma veidus, nepieciešamo grupas un personīgo inventāru (jebkurā tūrisma veidā), pārtikas produktu saiņošanas, glabāšanas un pārvietošanas īpatnības, kā pareizi izvēlēties atpūtas un nakšņošanas vietas, kā noteikt debespuses bez kompasa palīdzības, dabas aizsardzības noteikumus. Prot ar kompasa palīdzību noteikt ceļa virzienu (orientēties ar kompasu), lasīt karti; izvēlēties un sastādīt pārgājiena maršrutu, aprēķināt ceļojuma izmaksas, racionāli izplānot un aprēķināt nepieciešamo produktu daudzumu ēdiena pagatavošanai, pareizi salikt nepieciešamās lietas mugursomā, sasiet krūšu apsēju un mezglus, transportēt ievainoto (cietušo), tiesāt tūrisma sacensības. Spēj vienatnē uzcelt un nojaukt telti (vējā, lietū, sniegā, slīpā nogāzē, akmeņainā vietā), izveidot ugunskuru ēdiena pagatavošanai, pārvietoties purvainā vietā, izmantojot ciņus, kārtiņas, pārlaist pār gravu baļķi, nostiprināt to, ja nepieciešams, - uzlikt palīgvirvi un pāriet pār gravu, uzlikt un noņemt virvi no nogāzes, uzkāpt un nokāpt pa dažādu veidu nogāzēm, izmantojot virvi, veikt daudzdienu pārgājienu;

10.12. dejošana un ritmika - zina sievietes organisma morfoloģiskās un funkcionālās īpatnības un fizisko vingrojumu ietekmi uz organismu, vingrojumu kompleksa sastādīšanas principus ritmiskajā vingrošanā. Izprot muzikālā skaņdarba taktsmēru, ritmu, tempu. Prot klasiskās dejas (valsis, angļu valsis, fokstrots, polonēze), spēj veidot deju kompozīcijas, ar ķermeni parādīt vienu vai otru parādību bez mūzikas pavadījuma un arī kopā ar mūziku, sastādīt vairākus vingrojumu kompleksus ritmiskajai vingrošanai. Var novadīt ritmiskās vingrošanas nodarbību;

10.13. atlētiskā vingrošana - zina atlētiskās vingrošanas ietekmi uz cilvēka organismu un priekšnosacījumus, kuri jāievēro, nodarbojoties ar atlētisko vingrošanu gados jauniem un veciem cilvēkiem, zina bāzes vingrojumus katrai muskuļu grupai un priekšnosacījumus muskuļu masas treniņam. Prot sastādīt un izpildīt vingrojumu kompleksu iesācējam, izpildīt bāzes vingrojumus katrai muskuļu grupai; nosaukt un parādīt 3-5 vingrojumus katrai muskuļu grupai.

11. Fizisko aktivitāšu loma izglītojamo personības attīstībā:

11.1. spēj patstāvīgi mācīties, izmantojot sporta literatūru. Spēj patstāvīgi sastādīt vispārattīstošo vingrojumu kompleksu, izdomāt stafetes vai rotaļas atbilstoši dotajai tēmai, prot tās aprakstīt vienkāršā valodā un mācīt klases biedriem;

11.2. prot analizēt savu darbību, lai uzlabotu sportisko sniegumu. Prot pieņemt lēmumus un atbildēt par savas darbības rezultātu sportojot;

11.3. spēj izvēlēties sev piemērotākas fiziskās aktivitātes un patstāvīgi nodarboties ar tām ārpus skolas. Spēj patstāvīgi darboties kā tiesnesis klases (skolas) sacensībās;

11.4. prot darboties komandā, pielāgojoties citu spēlētāju spēkiem un vajadzībām. Spēj iesaistīties dažādu skolas sporta pasākumu projektu izstrādāšanā;

11.5. prot analizēt un novērtēt dažādas situācijas sporta nodarbībās, pamatoti argumentējot savu viedokli un paskaidrojot, kā vajadzētu rīkoties vienā vai otrā gadījumā, kādi ir galvenie iemesli uzvaras vai zaudējuma gadījumā. Prot diskutēt ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgs viedoklis;

11.6. spēj būt godīgs dažādās sacensību situācijās, ar cieņu izturas pret sevi, saviem komandas biedriem, sacensību pretinieku, nosodot gan fizisku, gan morālu rupjību.

12. Vispārējā fiziskā sagatavotība. Jā­spēj izpildīt fizisko īpašību testa prasības:

12.1. 12.klases jaunietes:

Punkti	10x10 m skrējiens (s)	Roku saliekšana un iztaisnošana (reizes)	Tāllēkšana no vietas (cm)	Ķermeņa augšdaļas pacelšana (reizes)	1600 m skrējiens (min)
10	27,0	22	210	65	7.20
9	28,0	20	205	60	7.35
8	28,5	18	195	55	7.50
7	29,0	15	185	50	8.05
6	29,5	13	175	45	8.20
5	30,0	10	165	40	8.35
4	30,5	8	155	35	8.50
3	31,0	5	145	30	9.10
2	32,0	4	135	25	9.30

12.2. 12.klases jaunieši:

Punkti	10x10 m skrējiens (s)	Pievilkšanās pie stieņa (līdz 70 kg) (reizes)	Pievilkšanās pie stieņa (70 kg un vairāk) (reizes)	Granātas (700 g) mešana (m)	Ķermeņa augšdaļas pacelšana (reizes)	3000 m skrējiens (min)
10	24,4	18	16	50	70	10.50
9	24,9	16	14	46	65	11.10
8	25,5	14	12	40	60	11.35
7	26,0	13	10	36	55	12.00
6	26,3	11	9	31	50	12.30
5	26,8	9	7	28	45	13.35
4	27,2	8	6	25	40	14.45
3	27,5	6	5	23	35	15.00
2	28,2	4	3	19	30	16.00

Piezīme. Vienu punktu pedagogs visos vingrinājumos var izlikt pēc saviem ieskatiem.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

18.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir nodrošināt praktiskai darbībai nepieciešamo matemātiskās sagatavotības līmeni; veidot izglītojamo matemātisko kultūru, kas ietver matemātisko zināšanu un prasmju sistēmu, kā arī priekšstatu par matemātikas praktisko lietojumu un attīstīt vispārējās intelektuālās spējas un prasmes, kas ietver domāšanas paņēmienus un metodes, kā arī garīgā darba iemaņas.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. gūt izpratni par raksturīgākajām funkcionālajām sakarībām un to pētīšanu;

2.2. apgūt prasmi izmantot funkciju īpašības atbilstošo vienādojumu, nevienādību, vienādojumu sistēmu un nevienādību sistēmu risināšanā;

2.3. gūt izpratni par kombinatorikas elementiem;

2.4. gūt izpratni par ģeometrisko figūru stāvokli telpā;

2.5. apgūt prasmi izmantot ģeometrisko figūru īpašības teorētisku un praktisku uzdevumu risināšanā.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Skaitļi un darbības ar tiem:

3.1. naturālie skaitļi, veselie skaitļi, racionālie skaitļi, iracionālie skaitļi, reālie skaitļi, kompleksie skaitļi, to ģeometriskā interpretācija;

3.2. reālo skaitļu un komplekso skaitļu saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana. Reālo skaitļu kāpināšana, saknes vilkšana, logaritmēšana.

4. Izteiksmes:

4.1. monomi, polinomi, algebriskās daļas, to saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana, kāpināšana. Iracionālās izteiksmes un darbības ar tām;

4.2. trigonometrisko izteiksmju identiskie pārveidojumi. Eksponent­izteiksmju un logaritmisko izteiksmju identiskie pārveidojumi.

5. Funkcija. Funkcijas jēdziens. Inversās funkcijas jēdziens. Elementāro funkciju īpašības un grafiks (lineārā funkcija, apgrieztā proporcionalitāte, kvadrātfunkcija, pakāpes funkcija, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas, trigonometrisko funkciju inversās funkcijas).

6. Vienādojumi:

6.1. vienādojumi ar vienu mainīgo: lineāri vienādojumi, kvadrāt­vienādojumi, iracionālie vienādojumi, eksponentvienādojumi, logaritmiskie vienādojumi, trigonometriskie vienādojumi. Vienādojumi, kas satur moduli. Vienādojumi ar parametriem;

6.2. vienādojums ar diviem vai vairākiem mainīgajiem. Vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem, to atrisināšana;

6.3. teksta uzdevumu atrisināšana, sastādot vienādojumu vai vienādojumu sistēmu.

7. Nevienādības:

7.1. skaitliskās nevienādības, to īpašības. Nevienādību pierādīšana;

7.2. nevienādības ar vienu mainīgo. Lineārās nevienādības, kvadrāt­nevienādības, eksponentnevienādības, logaritmiskās nevienādības, trigono­metriskās nevienādības. Nevienādības, kas satur moduļus. Intervālu metode;

7.3. nevienādības ar diviem mainīgajiem. Nevienādību sistēmas ar diviem mainīgajiem.

8. Kombinatorikas elementi:

8.1. jēdziens par kombinatoriku. Savienojumi. Permutācijas, variācijas un kombinācijas. Ņūtona binoms;

8.2. varbūtības jēdziens.

9. Plaknes figūras:

9.1. trijstūri, to veidi un īpašības. Trijstūru elementu aprēķināšana;

9.2. četrstūri, to veidi un īpašības. Četrstūra elementu aprēķināšana;

9.3. riņķa līnija un riņķis. Ievilkts leņķis.

10. Ģeometriskie pārveidojumi plaknē:

10.1. figūru vienādība. Trijstūru vienādības pazīmes. Pārvietojumi: simetrija (aksiālā simetrija un centrālā simetrija), paralēlā pārnese, pagrieziens;

10.2. līdzība. Trijstūru līdzības pazīmes;

10.3. vektori, lineāras darbības ar tiem (saskaitīšana, atņemšana un reizināšana ar skaitli). Vektoru skalārais reizinājums.

11. Ģeometriskās figūras telpā:

11.1. punkts, taisne, plakne. Taišņu savstarpējais stāvoklis. Taisnes un plaknes savstarpējais stāvoklis. Plakņu savstarpējais stāvoklis;

11.2. paralēlā projekcija. Centrālā projekcija. Ortogonālā projekcija;

11.3. daudzskaldnis. Prizma. Paralēlskaldnis. Piramīda. Nošķelta pira­mīda. Regulāri daudzskaldņi;

11.4. rotācijas ķermeņi (cilindrs, konuss, nošķelts konuss, lode) un rotācijas virsmas, to aksiālšķēlumi. Lodes pieskarplakne.

12. Ģeometriskie lielumi:

12.1. plaknes figūru laukumi;

12.2. daudzskaldņu virsmas laukumi. Rotācijas virsmas laukumi;

12.3. daudzskaldņu tilpumi. Rotācijas ķermeņu tilpumi.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

13. Reālie skaitļi:

13.1. prot atlikt doto skaitli uz koordinātu stara;

13.2. prot noteikt, kurām skaitļu kopām pieder dotais skaitlis;

13.3. prot noapaļot dotos skaitļus ar iztrūkumu un uzviju līdz norādītajai šķirai;

13.4. prot lietot mikrokalkulatoru;

13.5. prot izpildīt aritmētiskās darbības ar reāliem skaitļiem, salīdzināt skaitļus;

13.6. prot izpildīt darbības ar pakāpēm, ja kāpinātājs ir reāls skaitlis;

13.7. prot aprēķināt izteiksmes vērtību;

13.8. prot pierādīt, ka dotās skaitliskās izteiksmes vērtība ir racionāls skaitlis;

13.9. prot pārveidot daļu reizinājuma vai pakāpes veidā un otrādi;

13.10. prot uzrakstīt pakāpi kā sakni un otrādi;

13.11. prot iznest reizinātāju zem saknes zīmes, iznest reizinātāju pirms saknes zīmes, saīsināt daļu.

14. Logaritms:

14.1. prot lietot logaritmēšanas pamat­īpašības, pamatidentitāti, logarit­mēšanas likumus;

14.2. prot potencēt, aprēķināt izteiksmes vērtību, pārejot uz decimāl­logaritmiem.

15. Monomi un polinomi:

15.1. prot uzrakstīt monomu normālformā;

15.2. prot izpildīt darbības ar monomiem (saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana, kāpināšana);

15.3. prot monomu reizināt ar polinomu, polinomu reizināt ar polinomu, polinomu sadalīt reizinātājos, polinomu dalīt ar polinomu.

16. Prot aprēķināt izteiksmes vērtību, vienkāršot izteiksmi.

17. Trigonometriskās izteiksmes:

17.1. zina leņķa kosinusa, sinusa, tangensa un kotangensa definīciju;

17.2. zina redukcijas formulas;

17.3. prot lietot trigonometrijas pamatformulas;

17.4. prot lietot divu argumentu summas un starpības sinusa, kosinusa un tangensa formulas, divkārša argumenta formulas, sinusa un kosinusa summas un starpības pārveidošanu reizinājumā, pakāpes pazemināšanas formulas jeb pusargumenta formulas;

17.5. prot vienkāršot izteiksmi, izmantojot trigonometrijas pamatformulas;

17.6. prot aprēķināt izteiksmes vērtību, pierādīt identitāti;

17.7. prot aprēķināt pārējo trigonometrisko funkciju vērtības, ja zināma vienas funkcijas vērtība;

17.8. prot vienkāršot izteiksmi, izmantojot formulas.

18. Funkcija:

18.1. zina funkcijas definīciju, inversās funkcijas definīciju, saliktas funkcijas jēdzienu;

18.2. prot konstruēt elementāro pamatfunkciju grafikus: pēc vērtību tabulas; pēc īpašību izpētes; izmantojot elementāro funkciju deformācijas;

18.3. prot lasīt funkciju grafikus (krustpunkti ar asīm, monotonitātes intervāli, maksimuma punkts, minimuma punkts);

18.4. prot atrast dotajai funkcijai inverso funkciju un konstruēt tās grafiku;

18.5. prot noteikt, vai dotā funkcija ir pāra vai nepāra funkcija;

18.6. prot konstruēt funkciju grafikus pēc dotā grafika daļas, ja funkcija dota (0;a);

18.7. prot noteikt funkcijas definīcijas apgabalu, noskaidrot, vai dotais punkts pieder funkcijas grafikam;

18.8. prot uzrakstīt doto funkciju kā elementāru funkciju, saliktu funkciju;

18.9. prot rīkoties ar funkcionālo simboliku.

19. Vienādojumi:

19.1. prot atrisināt lineāru vienādojumu, kvadrātvienādojumu, pētīt vienādojumu;

19.2. prot noteikt, vai dotā vienādība ir identitāte;

19.3. prot noteikt, vai dotie vienādojumi ir ekvivalenti;

19.4. prot pierādīt vienādību.

20. Prot atrisināt vienādojumus, kuros ir modulis, un iracionālus vienādo­jumus.

21. Eksponentvienādojumi:

21.1. prot atrisināt eksponentvienādojumus, reducējot tos par pamat­vienādojumiem, iznesot kopīgo reizinātāju aiz iekavām;

21.2. prot atrisināt eksponentvienādojumus, reducējot tos par algebriskiem vienādojumiem;

21.3. prot atrisināt homogēnos eksponentvienādojumus.

22. Logaritmiskie vienādojumi:

22.1. prot atrisināt logaritmiskos vienādojumus, lietojot logaritma definīciju;

22.2. prot atrisināt logaritmiskos vienādojumus, izmantojot logaritma īpašības;

22.3. prot atrisināt logaritmiskos vienādojumus, kurus var reducēt par algebriskiem vienādojumiem;

22.4. prot atrisināt logaritmiskos vienādojumus, kuros jālogaritmē vienādojuma abas puses.

23. Trigonometriskie vienādojumi:

23.1. prot atrisināt trigonometriskos pamatvienādojumus;

23.2. prot atrisināt trigonometriskos vienādojumus, lietojot spriedumu par divu vienāda nosaukuma trigonometrisko funkciju vienādību;

23.3. prot atrisināt trigonometriskos vienādojumus, kurus var reducēt par algebriskiem vienādojumiem;

23.4. prot atrisināt homogēnus trigonometriskos vienādojumus;

23.5. prot atrisināt trigonometriskos vienādojumus, sadalot kreiso pusi reizinātājos;

23.6. prot atrisināt vienādojumus un uzrakstīt atbildes uzrakstītajos intervālos.

24. Prot atrisināt vienādojumus ar parametriem.

25. Vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem, to atrisināšana:

25.1. prot noskaidrot, ar kādu parametra vērtību lineārai vienādojumu sistēmai ir viens atrisinājums; ir bezgalīgi daudz atrisinājumu; nav atrisinājuma;

25.2. prot atrisināt vienādojumu sistēmas ar diviem mainīgajiem;

25.3. prot atrisināt vienādojumu - eksponentvienādojumu un logaritmisko vienādojumu - sistēmas.

26. Teksta uzdevumu risināšana, sastādot vienādojumu vai vienādojumu sistēmu:

26.1. prot atrisināt teksta uzdevumus, sastādot vienādojumus;

26.2. prot atrisināt uzdevumus par procentu aprēķināšanu un par kopīgo darbu.

27. Nevienādības:

27.1. prot noteikt, vai nevienādības ir ekvivalentas;

27.2. prot pierādīt nevienādības, izmantojot binoma kvadrāta atdalīšanu vai teorēmu par vidējo aritmētisko;

27.3. prot atrisināt algebriskas nevienādības ar vienu mainīgo;

27.4. prot atrisināt nevienādības, kas satur moduļus;

27.5. prot atrisināt eksponentvienādības;

27.6. prot atrisināt logaritmiskās nevienādības;

27.7. prot atrisināt trigonometriskās nevienādības;

27.8. prot attēlot koordinātu plaknē doto nevienādību atrisinājumu kopu.

28. Kombinatorikas elementi:

28.1. prot aprēķināt permutāciju skaitu n elementiem;

28.2. prot aprēķināt variāciju skaitu;

28.3. prot aprēķināt kombināciju skaitu;

28.4. prot izmantot reizināšanas likumu;

28.5. zina varbūtības klasisko, statistisko un ģeometrisko definīciju, prot aprēķināt varbūtības.

29. Plaknes figūras:

29.1. prot aprēķināt trijstūra elementus, izmantojot trijstūra īpašības un formulas;

29.2. prot aprēķināt trijstūra ārējo leņķi;

29.3. prot aprēķināt trijstūrī ievilktas riņķa līnijas rādiusu, ap trijstūri apvilktas riņķa līnijas rādiusu;

29.4. zina, kad ap četrstūri var apvilkt riņķa līniju, kad četrstūrī var ievilkt riņķa līniju;

29.5. prot aprēķināt četrstūra elementus;

29.6. zina riņķa līnijas novilkšanu caur trim punktiem;

29.7. zina taisnes un riņķa līnijas krustošanās pazīmes, sekantes definīciju, pieskares definīciju, teorēmu par pieskari un sekanti, kas novilktas no viena punkta, sektora definīciju, ievilkta leņķa definīciju, hordas-pieskares leņķi, tā aprēķināšanu;

29.8. prot aprēķināt ievilktu leņķi.

30. Ģeometriskie pārveidojumi plaknē:

30.1. prot atrisināt konstrukcijas uzdevumus, izmantojot ģeometriskos pārveidojumus plaknē;

30.2. prot atrisināt pierādījuma uzdevumus, izmantojot ģeometriskos pārveidojumus plaknē: aksiālā simetrija, centrālā simetrija, paralēlā pārnese, pagrieziens;

30.3. prot aprēķināt līdzīga daudzstūra perimetru, laukumu.

31. Stereometrijas aksiomas, šķēlumi:

31.1. zina stereometrijas aksiomas;

31.2. prot attēlot zīmējumā telpiskos ģeometriskos ķermeņus;

31.3. prot konstruēt telpisko ķermeņu šķēlumus ar plakni;

31.4. prot atrisināt aprēķinu un pierādījumu uzdevumus, izmantojot: divu taišņu savstarpējo stāvokli telpā; divu plakņu savstarpējo stāvokli telpā; taisnes un plaknes savstarpējo stāvokli telpā; plaknes novilkšanu caur taisni un punktu, kas neatrodas uz tās, caur divām paralēlām taisnēm, caur trim punktiem.

32. Prot atrisināt aprēķina un pierādījuma uzdevumus, izmantojot paralēlu taišņu definīciju, teorēmu par paralēlām taisnēm telpā, taišņu paralēlisma pazīmi un attālumu starp paralēlām taisnēm.

33. Taisne paralēla plaknei:

33.1. prot risināt aprēķina un pierādījuma uzdevumus, izmantojot taisnes un plaknes paralelitātes definīciju un pazīmi;

33.2. prot noteikt taisnes un plaknes stāvokli telpā.

34. Prot atrisināt aprēķina un pierādījuma uzdevumus, izmantojot paralēlu plakņu definīciju, divu plakņu savstarpējo stāvokli, plakņu paralelitātes pazīmi, teorēmu par divām paralēlām plaknēm, kas šķeļas ar trešo plakni, teorēmu par paralēlu taišņu nogriežņiem, kas noslēdzas starp divām paralēlām plaknēm.

35. Prot atrisināt aprēķina un pierādījuma uzdevumus, izmantojot taisnes un plaknes perpendikularitātes definīciju, taisnes un plaknes perpendikularitātes pazīmi, perpendikula definīciju, attāluma definīciju no punkta līdz plaknei, punkta ortogonālo projekciju daudzstūra plaknē, ja tas atrodas vienādā attālumā no daudzstūra malām vai arī virsotnēm.

36. Prot atrisināt pierādījuma un aprēķina uzdevumus, izmantojot zināšanas par leņķi starp taisni un plakni.

37. Prot lietot triju perpendikulu teorēmu, slīpnes un projekcijas definīciju.

38. Leņķis starp plaknēm:

38.1. prot attēlot zīmējumā leņķi starp taisni un plakni;

38.2. prot attēlot zīmējumā teorēmu un uzdevumu nosacījumus;

38.3. prot izmantot leņķi starp plaknēm, atrisinot uzdevumus.

39. Ģeometriskie ķermeņi:

39.1. prot aprēķināt paralēlskaldņa elementus, paralēlskaldņa virsmas laukumu, tilpumu;

39.2. prot aprēķināt prizmas elementus, prizmas virsmas laukumu, tilpumu;

39.3. prot aprēķināt piramīdas elementus, piramīdas virsmas laukumu, tilpumu;

39.4. prot aprēķināt cilindra elementus un virsmas laukumu, tilpumu;

39.5. prot aprēķināt konusa elementus, konusa virsmas laukumu un tilpumu;

39.6. prot aprēķināt lodes daļas, lodes un tās daļu tilpumu;

39.7. prot risināt uzdevumus, kas satur ģeometrisko ķermeņu kombinācijas.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

19.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamā praktiskā un patstāvīgā darba iemaņas un prasmes moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzienus;

2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā un risināšanā, izmantojot informācijas un komunikā­cijas tehnoloģijas;

2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrā­tiskā sabiedrībā;

2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;

2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā pie datora;

2.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni.

4. Praktiskā un pētnieciskā darbība:

4.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;

4.2. attēlu apstrāde;

4.3. teksta apstrāde;

4.4. izklājlapu lietošana;

4.5. datu bāzu veidošana un lietošana;

4.6. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;

4.7. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana.

5. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai.

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

6. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pamatjēdzieni:

6.1. zina un izprot jēdzienus: informācijas tehnoloģija, dators, aparatūra, pro­grammatūra, programma un algoritms;

6.2. zina informācijas apjoma un datu pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem. Zina priekšstata līmenī, kas ir informācijas kodēšana un kāpēc tā tiek veikta;

6.3. prot novērtēt atšķirības ietilpības, ātrdarbības un cenas nozīmē starp lieldatoriem, tīkla datoriem, personālajiem datoriem, klēpjdatoriem un personā­lajiem ciparasistentiem;

6.4. zina personālā datora centrālā procesora (CPU) nozīmi, funkcijas un raksturlielumus;

6.5. zina personālā datora atmiņu veidus (brīvpiekļuves atmiņa (RAM), lasāmatmiņa (ROM) un kešatmiņa (cache)) un atšķirības starp tām;

6.6. zina personālā datora populārākās atmiņas ierīces (cietais disks, kompaktdiski (CD-ROM, DVD), diskete) un prot salīdzināt tās pēc ietilpības, ātrdarbības un cenas;

6.7. zina personālā datora galvenās perifērijas ierīces, to funkcijas un lietošanas jomas:

6.7.1. ievades ierīces: pele, tastatūra, skeneris, skārienpaliktnis, kursorsvira, ciparu kamera (foto un video), gaismas zīmulis, irbulis, mikrofons;

6.7.2. izvades ierīces: monitors, drukas ierīce (printeris), ploteris, skaļrunis;

6.7.3. ievadizvades ierīces: modems, skārienekrāns, austiņas ar mikro­fonu;

6.8. zina priekšstata līmenī par datora atvērtās arhitektūras principu;

6.9. zina faktorus, kas ietekmē datora veiktspēju, un prot tos ilustrēt ar piemēriem;

6.10. zina priekšstata līmenī par datora programmvadības principu un grafisko lietotāja saskarni (GUI);

6.11. prot aprakstoši raksturot operētājsistēmu un lietotni, nosaukt galvenās atšķirības starp tām;

6.12. zina operētājsistēmas pamatfunkcijas;

6.13. prot nosaukt populārākās operētājsistēmas un lietotnes (attēlu apstrādes, tekstu apstrādes, izklājlapu, prezentācijas) un to izmantošanas iespējas;

6.14. zina par programmatūras versiju esību un programmatūras dažādās versijās radītu datņu savietojamību un izmantošanu;

6.15. prot argumentēti izvēlēties konkrētu lietotni, lai atrisinātu izvirzītos uzdevumus un problēmas;

6.16. zina un prot ar piemēriem raksturot jēdzienus: lokālais (LAN) un teritoriālais (WAN) tīkls, klientserveris, zina par priekšrocībām un trūkumiem, ko sniedz darbs datortīklā;

6.17. zina un prot ar piemēriem raksturot jēdzienus: iekštīkls (intranet), ārtīkls (extranet) un internets, zina atšķirību starp tiem;

6.18. prot nosaukt komunikācijas tīklu (fiksēto un mobilo telefonu tīklu, radiosakaru un satelītsakaru) izmantošanas iespējas datu pārraidē. Zina un izprot jēdzienus: analogais un ciparu tīkls;

6.19. prot nosaukt sadzīvē biežāk lietotās komunikācijas iekārtas: fiksētie un mobilie tālruņi, faksa aparāti, modemi, zina to lietošanas jomas;

6.20. zina izplatītākos interneta pakalpojumu veidus: globālais tīmeklis (WWW), e-pasts, tērzēšana (chat), datņu lejupielāde. Prot raksturot atšķirības starp internetu un globālo tīmekli;

6.21. prot aprakstoši raksturot jēdzienus: vārdiskā (DNS) un cipariskā (IP) adrese, zina un izprot to nozīmi un lietošanas principus;

6.22. zina un izprot terminus: vienotais resursu vietrādis (URL), hiperteksta transporta protokols (HTTP), datņu pārsūtīšanas protokols (FTP), tīmekļa adrese un hipersaite;

6.23. prot nosaukt datoru izmantošanas piemērus ikdienā (mājās, izglītībā, ražošanā, tirdzniecībā, medicīnā, pārvaldē);

6.24. prot aprakstoši izskaidrot jēdzienu - teledarbs - un nosaukt tā priekšrocības un trūkumus;

6.25. prot aprakstoši izskaidrot jēdzienu - elektroniskā komercija - un nosaukt tā priekšrocības un trūkumus;

6.26. prot nosaukt dažus uzdevumus, kurus efektīvāk var veikt dators un kurus - cilvēks;

6.27. zina, kā tiek izstrādātas datorbāzētas sistēmas, un prot raksturot to izstrādes galvenos posmus.

7. Praktiskā un pētnieciskā darbība:

7.1. zina, kā pareizi ieslēgt, restartēt un izslēgt datoru, kā pareizi ieslēgt un izslēgt perifērijas ierīces (monitoru un drukas iekārtu (printeri)) un kādas sekas var radīt šo noteikumu neievērošana. Prot aizvērt nereaģējošu programmu;

7.2. zina, kas ir darbvirsma, un prot izmantot darbvirsmas uzdevumu joslu un darbvirsmas ikonas, mainīt darbvirsmas konfigurāciju;

7.3. prot iestatīt un mainīt tastatūras valodu;

7.4. prot nosaukt logu veidus, prot raksturot un izmantot to elementus (virsrakstjosla, rīkjosla, izvēlņu josla, stāvokļa josla, ritjosla);

7.5. prot veikt loga atvēršanu, aizvēršanu, minimizēšanu, maksimizēšanu, atjaunošanu, izmēru maiņu un pārvietoties starp atvērtiem logiem;

7.6. prot apskatīt pamatinformāciju par datoru un tajā instalēto programmatūru;

7.7. zina, kā veikt lietojumprogrammu instalēšanu un atinstalēšanu;

7.8. zina par datu organizāciju atmiņas ierīcēs: mapes, apakšmapes un datnes, to ikonas un īsinājumikonas;

7.9. zina, kāpēc jāveic disku un diskešu formatēšana, prot formatēt disketi;

7.10. prot lietot disketes un kompaktdiskus;

7.11. prot atšķirt populārāko lietojumprogrammu (tekstu apstrādes, izklāj­lapu, prezentācijas, attēlu apstrādes) izveidoto datņu tipus un to ikonas;

7.12. prot apskatīt mapju un datņu atribūtus: nosaukumu, lielumu, izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datumu un laiku;

7.13. prot apskatīt un sakārtot atmiņas ierīcēs esošo mapju un datņu sarakstus pēc to nosaukuma, lieluma, tipa un izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datuma un laika;

7.14. prot veikt darbības ar mapēm un datnēm: izveidot, atlasīt, meklēt, dzēst, dublēt, pārvietot, veidot rezerves kopijas uz tās pašas un citas atmiņas ierīces, iztukšot atkritni un atjaunot datus no atkritnes;

7.15. zina par datņu arhīvu veidošanas nepieciešamību, prot veikt datņu arhivēšanu un atarhivēšanu un nosaukt populārākās arhivēšanas programmas;

7.16. prot atvērt un aizvērt lietojumprogrammu (lietotni) un sakārtot tās darba vidi, pārvietoties starp atvērtām lietotnēm;

7.17. prot raksturot un izmantot programmu palīdzības sistēmu;

7.18. prot izveidot jaunu dokumentu, atvērt un aizvērt vienu vai vairākus eksistējošus dokumentus, pārvietoties starp atvērtiem dokumentiem, mainīt dokumenta apskates režīmus un mērogus;

7.19. prot saglabāt eksistējošu dokumentu ar to pašu vai citu nosaukumu tajā pašā mapē, citā mapē, citā atmiņas ierīcē;

7.20. zina un izprot, kāpēc nepieciešams iestatīt dokumenta lappuses parametrus (orientāciju, mērogu un lielumu), un prot tos nomainīt;

7.21. zina, kāpēc pirms dokumenta izdrukāšanas jāveic tā priekšskatīšana, un prot priekšskatīt un izdrukāt dokumentu;

7.22. prot instalēt drukas ierīci (printeri), nomainīt noklusējuma drukas ierīci (printeri) un strādāt ar drukas pārvaldnieka programmu;

7.23. zina un izprot datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot nosaukt dažas grafisko attēlu apstrādes lietotnes;

7.24. zina un prot ar piemēriem raksturot jēdzienus - rastrgrafika (bitkartēta grafika) un vektorgrafika (objektorientētā grafika);

7.25. prot izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko grafikas veidu - rastrgrafiku vai vektorgrafiku;

7.26. prot izmantot zīmēšanas standart­rīkus un aizkrāsot laukumus;

7.27. prot veikt darbības ar attēlu un tā daļām: dzēst, kopēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus;

7.28. prot izmantot tastatūras ekrānkopēšanas iespējas;

7.29. zina un izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot nosaukt dažas teksta apstrādes lietotnes;

7.30. prot veikt teksta (rakstzīmju) ievadīšanu un rediģēšanas pamatoperācijas: iespraust un dzēst rakstzīmi, vārdu, rindu, teikumu, rindkopu un teksta fragmentu;

7.31. prot meklēt un aizvietot dokumentā vārdu vai frāzi;

7.32. prot dokumentā un starp aktīviem dokumentiem dublēt un pārvietot to daļas;

7.33. prot formatēt rakstzīmes: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, izmantot reģistrmaiņu;

7.34. prot formatēt rindkopas: līdzināt tekstu pēc kreisās, labās un abām malām, centrēt tekstu, veidot atkāpes, mainīt atstatumus starp rindkopas rindām un starp rindkopām, pievienot apmales un iekrāsot, veidot aizzīmētus un numurētus sarakstus;

7.35. prot iestatīt un lietot tabulēšanas pieturas;

7.36. prot dublēt rakstzīmes un rindkopas formātus;

7.37. zina dokumenta lappuses iekārtojumu: pamatteksts, malas, galvene, kājene, vēre;

7.38. prot mainīt lappuses iekārtojumu: lapas izmērus, orientāciju un malu platumus, galvenes un kājenes novietojumu;

7.39. prot pievienot galvenei un kājenei laukus: datums, lappuses numurs, lappušu skaits, datnes nosaukums un atrašanās vieta;

7.40. prot dokumentā ievietot un dzēst speciālās rakstzīmes (simbolus), jaunu rindkopu, lappuses pārtraukumu, datumu un vēri;

7.41. prot dokumentā ievietot formulu un attēlu, mainīt to novietojumu un izmēru;

7.42. prot dokumentā izveidot tabulu un to modificēt: iespraust un dzēst kolonnas un rindas, mainīt kolonnu platumu un tabulas noformējumu;

7.43. prot izmantot pareizrakstības pārbaudes līdzekļus un pievienot vārdus vārdnīcai;

7.44. zina un izprot jēdzienu - pasta sapludināšana, prot veikt pasta sapludināšanu;

7.45. prot aprakstoši raksturot jēdzienu - stils. Prot izmantot gatavus stilus un veidot dokumenta satura rādītāju;

7.46. zina un izprot izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus (darbgrāmata, darblapa (izklājlapa), rinda, kolonna, šūna, šūnas adrese, apgabals, diagramma, formula) un prot nosaukt dažas izklājlapu lietotnes;

7.47. prot šūnās ievadīt un rediģēt tekstu, skaitļus un formulas, izmantot automātiskās aizpildīšanas līdzekļus;

7.48. prot darblapā meklēt un aizvietot vārdu vai frāzi;

7.49. prot izveidot formulas, izmantojot saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas darbības un, izmantojot iekavas, grupēt aritmētiskās darbības;

7.50. zina priekšstata līmenī par standartkļūdu paziņojumiem formulās;

7.51. zina un prot izmantot šūnu absolūto, relatīvo un jaukto adresāciju;

7.52. zina un prot izmantot standartfunkcijas: summa, vidējā aritmētiskā vērtība, skaits, lielākā vērtība, mazākā vērtība, loģiskā funkcija IF;

7.53. prot sakārtot datus augošā vai dilstošā secībā;

7.54. prot veikt vienkāršu datu atlasi;

7.55. prot veikt darbības ar šūnām: dzēst, dublēt un pārvietot to saturu;

7.56. prot veikt darbības ar rindām un kolonnām: izmest un iespraust, mainīt kolonnu platumu un rindu augstumu;

7.57. prot formatēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, mainīt šūnas satura orientāciju un izlīdzināšanas veidu, sadalīt tekstu šūnā rindās un centrēt virsrakstu šūnu apgabalā;

7.58. prot formatēt skaitļus, norādot decimālzīmju skaitu, attēlot skaitļus kā procentus, izmantot valūtas simbolus un izmantot datuma pieraksta veidus;

7.59. prot veikt šūnu grafisko noformēšanu;

7.60. prot dublēt rakstzīmes un šūnas formātus;

7.61. prot izveidot esošā vai jaunā lapā diagrammu, izvēlēties piemērotu diagrammas tipu (stabiņu, līniju, joslu un sektordiagrammu);

7.62. prot mainīt diagrammas tipu un noformējumu, pievienot uzrakstus, pārvietot diagrammu un mainīt tās izmērus;

7.63. prot mainīt lappuses parametrus: orientāciju, mērogu un lielumu, lappuses un to malu izmērus, pievienot un rediģēt galvenes un kājenes;

7.64. prot mainīt darblapas izdrukas parametrus: ieslēgt un atslēgt līnijtīklu, drukāt un nedrukāt kolonnu un rindu numurus, norādīt katrā lapā atkārtoti drukājamās darblapas daļas;

7.65. zina un izprot datu bāzes lietošanas jomas un pamatjēdzienus: tabulas, ieraksti, lauki, lauku tipi, lauka īpašības, primārā atslēga, indekss, tabulu relācija. Prot nosaukt dažas datu bāzu lietotnes;

7.66. zina priekšstata līmenī par datu bāzu projektēšanu, prot projektēt vienkāršas datu bāzes ar vismaz divām tabulām. Zina pareizu tabulu sasaistes noteikumu nodrošināšanas svarīgumu;

7.67. prot izmantot tabulu, vaicājumu, formu un pārskatu projektēšanas un lietošanas režīmus;

7.68. prot izveidot, saglabāt tabulu ar norādītajiem laukiem un to datu tipiem, atvērt, aizvērt un dzēst tabulas;

7.69. prot modificēt esošas tabulas struktūru: pievienot, pārvietot un dzēst lauku, modificēt lauka atribūtus (lauka lielumu, skaitļu un datuma formātu), zina, kādas sekas šīs izmaiņas var izraisīt;

7.70. prot izveidot vienkāršus noteikumus datu ievadīšanai;

7.71. prot pievienot, dzēst un labot tabulas ierakstus, pārvietoties pa tabulu;

7.72. prot definēt primāro atslēgu un iestatīt laukam indeksu, pieļaujot vai nepieļaujot dublikātus;

7.73. prot izveidot un dzēst saites starp tabulām;

7.74. prot tabulā sameklēt ierakstu ar norādīto vārdu vai frāzi;

7.75. prot pievienot un noņemt tabulai filtrus;

7.76. prot kārtot tabulas ierakstus augošā un dilstošā secībā;

7.77. prot izveidot, saglabāt, atvērt, lietot, aizvērt un dzēst formu;

7.78. prot, izmantojot formu, ievadīt, labot un dzēst ierakstus;

7.79. prot, izmantojot formu, pārvietoties pa tabulas ierakstiem;

7.80. prot pievienot formai galveni un kājeni, labot to saturu;

7.81. prot pievienot un noņemt formai filtrus;

7.82. prot izveidot, saglabāt, atvērt, lietot, aizvērt un dzēst vaicājumu;

7.83. prot pievienot vaicājumam kritērijus, izmantojot loģiskās operācijas un datu kārtošanas nosacījumus;

7.84. prot modificēt vaicājumu, pievienojot un atceļot kritērijus, pārvietojot, izmetot, paslēpjot, atklājot laukus;

7.85. prot izveidot, saglabāt, atvērt, aizvērt un dzēst tabulas un vaicājuma pārskatu;

7.86. prot mainīt pārskatā lauku un virsrakstu izvietojumu;

7.87. prot izveidot sakārtotas pārskata grupas, pievienot laukus summas, lielākās, mazākās vērtības un skaita aprēķināšanai;

7.88. prot pievienot pārskatam galveni un kājeni, rediģēt to saturu;

7.89. zina un izprot prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas. Zina, ka informācijas prezentēšana ir katra projekta loģisks noslēgums, un prot nosaukt populārākās prezentāciju lietotnes;

7.90. prot izmantot veidnes;

7.91. prot lietot un modificēt pamatslīdu (MasterSlide);

7.92. prot izveidot un aizpildīt jaunu slīdu, mainīt slīdu izklājuma veidu, izmantot slīdu veidnes, dzēst un dublēt slīdus, mainīt to secību, pievienot slīdam piezīmes;

7.93. prot slīdā ievadīt, rediģēt un noformēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot reģistrmaiņu, kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, ieēnošanu, augšējo un apakšējo indeksu;

7.94. prot formatēt rindkopas: līdzināt tekstu, veidot atkāpes, mainīt atstatumus starp vienas teksta rindkopas rindām un starp rindkopām, veidot aizzīmētus un numurētus sarakstus;

7.95. prot slīdā ievietot gatavus attēlus un mākslinieciskus uzrakstus (WordArt);

7.96. prot izveidot zīmējumu, izmantojot grafikas objektus (primitīvus): līnijas, bultiņas, četrstūrus, riņķus, teksta rāmīšus, elementārattēlus (AutoShapes);

7.97. prot mainīt grafisko objektu noformējumu: līniju biezumu, krāsu un stilu, aizpildījumu;

7.98. prot veikt darbības ar objektiem: dzēst, dublēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus, grupēt, atgrupēt, pārgrupēt un mainīt objektu attēlošanas secību;

7.99. prot slīdā izveidot un modificēt diagrammas;

7.100. prot slīdā izveidot un modificēt organizējošās diagrammas;

7.101. prot slīdiem pievienot un rediģēt kājeni;

7.102. prot iestatīt un mainīt slīdu pārejas un slīda objektu animācijas efektus;

7.103. prot demonstrēt izveidoto prezentāciju, ņemot vērā tās mērķus, tēmu un saturu, auditoriju un pieejamās tehnoloģijas;

7.104. prot izdrukas materiāliem pievienot galveni un kājeni;

7.105. prot izdrukāt visus vai norādītos slīdus, slīdus ar piezīmēm (Notes Pages), slīda tekstu (Outline View) un izdales materiālus (Handouts);

7.106. zina par interneta pakalpojumu izmantošanai nepieciešamo aprīkojumu un izprot jēdzienu - interneta pakalpojumu sniedzējs;

7.107. zina un izprot tīmekļa pārlūkprogrammu izmantošanas iespējas, prot nosaukt populārākās tīmekļa pārlūkpro­grammas;

7.108. prot iestatīt un nomainīt pārlūkprogrammas mājas lapu;

7.109. zina priekšstata līmenī par sīklietotnēm, kešatmiņu un apmeklēto lappušu adrešu sarakstu;

7.110. prot piekļūt konkrētām tīmekļa vietām: atvērt tīmekļa adresi un hipersaiti, atgriezties uz iepriekš apmeklētām tīmekļa vietām un mājas lapu, izmantot apmeklēto lappušu adrešu sarakstu;

7.111. prot apturēt tīmekļa lapas lejup­ielādi un atjaunināt tās saturu;

7.112. prot izveidot, lietot un dzēst grāmatzīmes un to mapes;

7.113. prot aizpildīt tīmekļa ievadformas un zina par sekām, kādas var rasties, aizpildot tās;

7.114. prot veikt datņu lejupielādi un zina par sekām, kādas var rasties šajā procesā vai lietojot lejupielādētās datnes;

7.115. zina, kas ir meklētājprogramma, prot nosaukt populārākās meklētājpro­grammas;

7.116. prot veikt nepieciešamās informācijas meklēšanu pēc atslēgas vārda un hierarhiskos katalogos;

7.117. ir priekšstats par internetā atrodamās informācijas glabāšanās ilgumu un tās ticamību (patiesumu);

7.118. prot dublēt, saglabāt un izdrukāt atrasto informāciju;

7.119. zina par e-pasta izmantošanas iespējām, tā priekšrocībām un trūkumiem salīdzinājumā ar citām pasta piegādes sistēmām. Prot nosaukt populārākās e-pasta lietotnes un zina e-pasta lietošanas etiķeti;

7.120. prot pielāgot e-pasta programmu konkrēta lietotāja vajadzībām (ienākošā un izejošā pasta serveris, lietotāja identifikators u.tml.);

7.121. prot izveidot un nosūtīt jaunu e-pasta ziņojumu: norādīt saņēmē­ja(-u) e-pasta adresi(-es) un ziņojuma tematu, ievadīt un rediģēt ziņojuma tekstu, ziņojumam piesaistīt datnes un tās dzēst;

7.122. prot saņemt e-pasta ziņojumus un sakārtot tos pēc sūtītāja un datuma;

7.123. prot atvērt e-pasta ziņojumu, atvērt un saglabāt tam piesaistītās datnes, atbildēt uz e-pasta ziņojumu, pārsūtīt e-pasta ziņojumu citam adresātam;

7.124. prot izdrukāt un dzēst e-pasta ziņojumu;

7.125. prot izveidot un lietot adrešu grāmatu, pievienot tai jaunu adresi, e-pasta ziņojuma sūtītāja adresi un adrešu sarakstu;

7.126. prot meklēt ziņojumu pēc sūtītāja, temata un satura;

7.127. zina e-pasta pārvaldības paņēmienus. Prot izveidot mapes, sakārtot ziņojumus pa mapēm, izdzēst nevajadzīgos ziņojumus un mapes.

8. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai:

8.1. zina drošības tehnikas noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;

8.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);

8.3. zina, kāda ir veselīga darba vide un pasākumus, kurus veicot var samazināt vai izvairīties no veselības traucējumiem;

8.4. zina apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;

8.5. zina par intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzību, prot ilustrēt to ar piemēriem. Zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;

8.6. zina par programmatūras (komercprogrammatūras, izplatām­programmatūras, brīvprogrammatūras, atklātā pirmkoda programmatūras) un lietotāja licenču izmantošanas noteikumiem, autortiesībām, drošības un juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar programmu un datu kopēšanu, koplietošanu, aizdošanu un izplatīšanu. Zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;

8.7. zina, kas ir datorvīruss, tā darbības sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;

8.8. zina, kas ir antivīrusu programmas, prot rīkoties ar kādu no antivīrusu programmām;

8.9. prot veikt datņu lejupielādi un zina par sekām, kādas var rasties šajā procesā vai lietojot lejupielādētās datnes;

8.10. zina, kas ir datu šifrēšana, un zina, kāpēc to lieto;

8.11. zina pasākumus, kurus var veikt, lai nodrošinātu informācijas drošību datorā;

8.12. zina un izprot terminus: lietotāja identifikators (ID), parole, lietotāja piekļuves tiesības un uguns siena, ciparu apliecība (digital certificate) un elektroniskais paraksts;

8.13. zina, kādas sekas var rasties datora, datu nesēja vai datu zādzības gadījumā un kā izsargāties no tā;

8.14. zina, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;

8.15. zina par apkrāpšanas iespējamību, lietojot kredītkartes internetā;

8.16. zina, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

20.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izpratni par fizikālajām parādībām dabā un tehnikā un attīstīt atbildīgu attieksmi pret cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbību.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot prasmi saskatīt un klasificēt fizikālās parādības dabā un tehnikā;

2.2. veidot zināšanas par fizikālajām parādībām, likumsakarībām un modeļiem;

2.3. veidot prasmi veikt fizikālu eksperimentu atbilstoši priekšrakstam;

2.4. veidot iemaņas iegūto zināšanu izmantošanā praktisku uzdevumu risināšanai;

2.5. veidot prasmi attēlot procesu grafikus, diagrammas un tabulas;

2.6. veidot radoša un racionāla darba iemaņas;

2.7. veidot vispārīgās pētnieciskā darba prasmes (analizēt, sistematizēt, secināt, salīdzināt, klasificēt, modelēt);

2.8. veidot prasmi patstāvīgi plānot un organizēt dabaszinātņu pētījumu, izmantojot novērošanas un eksperimenta metodes.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Mehānika:

3.1. mehāniskā kustība, tās raksturlielumi;

3.2. mehāniskās kustības veidi: taisnvirziena un līklīnijas kustība;

3.3. ķermeņu mijiedarbība. Ķermeņa masa un impulss, impulsa nezūdamības likums. Spēks. Ņūtona likumi;

3.4. spēku veidi: gravitācijas, smaguma, elastības, berzes un svara spēks;

3.5. spēku līdzsvars statikā. Reakcijas spēks. Spēku daba un to izraisītās kustības. Mehāniskais darbs, jauda un enerģija. Enerģijas nezūdamības likums;

3.6. mehāniskās svārstības un viļņi. Skaņa;

3.7. statiskais spiediens šķidrumos un gāzēs.

4. Molekulārfizika:

4.1. molekulāri kinētiskās teorijas pamatatziņas. Molekulu raksturlielumi. Molekulu mijiedarbība un kustība;

4.2. priekšstats par gāzes molekulāri kinētisko teoriju. Izoparametriskie procesi. Gāzu īpašības un izmantošana. Ideālas gāzes iekšējā enerģija. Pirmais termodinamikas likums. Darbs un siltuma daudzums termodinamikā. Siltumapmaiņas procesi. Siltuma mašīna;

4.3. šķidruma īpašības. Kristāliskas un amorfas vielas, to mehāniskās īpašības. Šķidruma un cietu ķermeņu termiskā izplešanās. Šķidrie kristāli. Vielu agregātstāvokļi;

4.4. piesātināts tvaiks un nepiesātināts tvaiks.

5. Elektrodinamika:

5.1. elektriskie lādiņi, to mijiedarbība. Elektriskais lauks, tā intensitāte. Potenciāls. Spriegums, vadītāji un nevadītāji elektriskajā laukā. Kapacitāte. Kondensators;

5.2. elektriskā strāva, strāvas stiprums. Vadītāju pretestība. Oma likums ķēdes posmam. Vadītāju virknes un paralēlais slēgums;

5.3. strāvas darbs un jauda. Strāvas avota elektrodzinējspēks (EDS). Oma likums pilnai ķēdei. Džoula-Lenca likums;

5.4. elektriskā strāva dažādās vidēs;

5.5. strāvas magnētiskais lauks, magnētiskā indukcija, magnētiskā plūsma. Vadītāja kontūrs ārējā magnētiskajā laukā. Magnētiskā lauka iedarbība uz kustošu lādiņu. Lorenca spēks. Ampēra likums;

5.6. vielu magnētiskās īpašības. Magnētisko materiālu izmantošana;

5.7. elektromagnētiskā indukcija, indukcijas EDS un strāva. Pašindukcija. Spoles induktivitāte. Strāvas magnētiskā lauka enerģija;

5.8. elektromagnētiskās svārstības. Svārstību kontūras. Nerimstošās elektromagnētiskās svārstības. Maiņstrāva, tās ražošana, pārvade un izmantošana;

5.9. elektromagnētiskie viļņi, to īpašības, izplatīšanās un izmantošana. Informācijas pārraides un uztveršanas fizikālie pamati. Radio, televīzija un radiolokācija.

6. Optika:

6.1. galvenās optiskās parādības: gaismas atstarošana un laušana. Gaismas ātrums;

6.2. spoguļi, prizmas un lēcas. Attēlu konstruēšana plakanos spoguļos un lēcās, šo attēlu īpašības;

6.3. gaismas viļņu daba. Gaismas absorbcija, dispersija, interference, difrakcija un polarizācija. Optiskās ierīces zinātnē un tehnikā;

6.4. fotometrija: gaismas avoti, to raksturlielumi. Apgaismojums, tā likumi.

7. Kvantu fizika:

7.1. atoma uzbūve. Rezerforda atoma planetārais modelis. Bora postulāti. Gaismas kvanti - fotoni;

7.2. gaismas kvantu izstarošana un absorbcija atomā. Starojuma spektri, to redzamā un neredzamā daļa;

7.3. rentgenstarojums. Fotoefekts. Gaismas ķīmiskā darbība. Luminis­cence;

7.4. atoma kodola uzbūve. Kodoldaļiņas un kodolspēki. Masas un enerģijas kopsakars. Kodola saites enerģija. Radioaktivitāte. Radioaktīvie izotopi, to starojums. Kodolreakcijas. Kodolreaktors;

7.5. kodoltermiskās reakcijas. Elementārdaļiņas.

8. Visuma uzbūve:

8.1. Saules sistēma. Mūsu galaktika un citas galaktikas. Visums;

8.2. Visuma evolūcija. Zvaigžņu rašanās un attīstība. Kodoltermiskās reakcijas zvaigznēs.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

9. Mehānika:

9.1. izprot un pareizi lieto jēdzienus: materiāls punkts, atskaites sistēma, trajektorija, līklīnijas un rotācijas kustība, fāze, berze, garenviļņi, šķērsviļņi, tonis, tembrs, ultraskaņa un infraskaņa;

9.2. zina galveno fizikālo lielumu - pārvietojums, paātrinājums, vidējais un momentānais ātrums, amplitūda, periods, frekvence, spēka moments, impulss, darbs, jauda, mehānismu lietderības koeficients, kinētiskā un potenciālā enerģija - apzīmējumus (simbolus) un vienības;

9.3. atšķir mehāniskās kustības veidus pēc kustības trajektorijas formas un kustības rakstura;

9.4. eksperimentāli nosaka pārvietojumu un ātrumu taisnlīnijas kustībā, spēku, berzes koeficientu, brīvās krišanas paātrinājumu un atsperes stinguma koeficientu;

9.5. aprēķina ceļu, pārvietojumu, ātrumu un paātrinājumu vienmērīgā un vienmērīgi paātrinātā taisnlīnijas kustībā;

9.6. aprēķina frekvenci un periodu vienmērīgā kustībā pa riņķa līniju, gravitācijas, elastības un berzes spēku, rezultējošo spēku un ķermeņa impulsu;

9.7. attēlo grafiski vienmērīgas taisnlīnijas un vienmērīgi paātrinātas taisnlīnijas kustības pārvietojumu un ātrumu un izmanto to kustības raksturošanai;

9.8. izmanto aprēķinos dinamikas, gravitācijas, impulsa un enerģijas nezūdamības, Huka un Arhimēda likumu;

9.9. izprot gravitācijas, smaguma, elastības spēka darbību, ķermeņa svara un bezsvara stāvokli;

9.10. izskaidro ar piemēriem reaktīvo kustību;

9.11. analizē un aprēķina raksturlielumus ķermeņa kustībai pa horizontālu virsmu un slīpu virsmu;

9.12. aprēķina mehānisko darbu, jaudu, kinētisko un potenciālo enerģiju;

9.13. aprēķina ķermeņa svaru vertikālā kustībā;

9.14. aprēķina periodu un frekvenci svārstību kustībā, skaņas izplatīšanās ātrumu un viļņa garumu;

9.15. aprēķina šķidruma spiedienu uz trauka sienām un Arhimēda spēku;

9.16. izskaidro sakarību starp svārstību periodu, svārsta garumu, atsperes stinguma koeficientu, masu un brīvās krišanas paātrinājumu;

9.17. paskaidro ultraskaņas un infraskaņas izmantošanas iespējas;

9.18. izprot ķermeņa peldēšanas nosacījumus.

10. Molekulārfizika:

10.1. izprot un pareizi lieto jēdzienus: kapilaritāte, slapināšana, kristāliskas un amorfas vielas, izotermisks, izobārisks un izohorisks process;

10.2. zina galveno fizikālo lielumu - molmasa, siltuma daudzums, vielas īpatnējā siltumietilpība, īpatnējais kušanas, iztvaikošanas un sadegšanas siltums - apzīmējumus (simbolus) un vienības;

10.3. zina molekulāri kinētiskās teorijas pamatatziņas, enerģijas nezūdamības likumu siltumprocesos un pirmo termodinamikas likumu;

10.4. izprot cietvielu mehāniskās īpašības;

10.5. izskaidro molekulu mijiedarbības spēku darbību, Brauna kustību, gāzes molekulu kustības raksturu un spiedienu uz trauka sienām;

10.6. izskaidro kristālisku un amorfu vielu uzbūvi;

10.7. aprēķina molekulas masu, vielas daudzumu, darbu termodinamikā, virsmas spraiguma koeficientu, spraiguma spēku un termiskās izplešanās koeficientu;

10.8. aprēķina gāzu raksturlielumus no ideālās gāzes stāvokļa vienādojuma, molekulu haotiskās virzes kustības vidējo kinētisko enerģiju un ideālās gāzes iekšējo enerģiju;

10.9. aprēķina vielas sildīšanai un kausēšanai nepieciešamo siltuma daudzumu;

10.10. attēlo grafiski gāzes parametru maiņu, ja gāzes masa ir nemainīga;

10.11. izmanto ideālās gāzes modeli un stāvokļa vienādojumu procesu skaidrojumā;

10.12. eksperimentāli nosaka virsmas spraiguma koeficientu.

11. Elektrodinamika:

11.1. izprot un pareizi lieto jēdzienus: elektrizācija, elektrostatiskā indukcija, elektriskais lādiņš, kondensators, magnētiskā caurlaidība, vadītājs un izolators, lādiņnesēji, fotorezistors, termistors, pastāvīgais magnēts, elektriskais, magnētiskais un elektromagnētiskais lauks, elektromagnētiskās svārstības un viļņi, svārstību kontūrs, maiņstrāva un transformators;

11.2. zina galveno fizikālo lielumu - elektriskā lauka intensitāte un potenciāls, dielektriskā caurlaidība, elektriskā strāva, strāvas stiprums, spriegums, pretestība, strāvas darbs un jauda, EDS, kapacitāte, magnētiskā lauka indukcija un induktivitāte - apzīmējumus (simbolus) un vienības;

11.3. zina elektriskā lādiņa nezūdamības likumu, Kulona likumu, Oma likumu ķēdes posmam un noslēgtai ķēdei, vadītāju virknes un paralēlā slēguma likumsakarības, Džoula-Lenca likumu, elektromagnētiskās indukcijas likumu, Lenca likumu un Tomsona formulu;

11.4. izprot vakuuma, pusvadītāju diodes un elektronstaru lampas darbību, elektromagnētiskās indukcijas un pašindukcijas parādību, indukcijas strāvas un EDS rašanos, strāvas magnētisko darbību, elektroenerģijas ražošanas un pārvades principus;

11.5. izskaidro ķermeņu elektrizāciju, vadītāju un dielektriķu izturēšanos elektriskajā laukā, termoelektronu emisiju, indukcijas EDS rašanos vadītājā un transformatora darbību;

11.6. paskaidro vakuuma, pusvadītāju un magnētisko materiālu ierīču izmantošanas iespējas;

11.7. aprēķina lādiņu mijiedarbības spēku, elektriskā lauka intensitāti, plakņu kondensatora kapacitāti un enerģiju, vadītāja pretestību, darbu, jaudu un izdalīto siltumu daudzumu, Ampēra un Lorenca spēku, indukcijas un pašindukcijas EDS, kondensatora elektriskā lauka un spoles magnētiskā lauka enerģiju, elektromagnētisko svārstību periodu kontūrā un izstaroto viļņu garumu;

11.8. nosaka elektriskā lauka iedarbības spēka virzienu uz lādētu daļiņu, magnētiskā lauka indukcijas virzienu, Ampēra un Lorenca spēka virzienu;

11.9. izmanto aprēķinos Oma likumu ķēdes posmam un pilnai ķēdei ar virknē un paralēli slēgtiem vadītājiem;

11.10. saslēdz elektrisko ķēdi pēc shēmas;

11.11. attēlo grafiski voltampēru raksturlīkni un nosaka no tās strāvas stiprumu, spriegumu un pretestību;

11.12. eksperimentāli nosaka strāvas stiprumu un spriegumu līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdē un strāvas avota EDS.

12. Optika:

12.1. lieto jēdzienus: gaismas ātrums, absorbcija, dispersija, interference, difrakcija, polarizācija, gaismas stiprums un apgaismojums;

12.2. zina gaismas taisnvirziena izplatīšanās, atstarošanas un laušanas likumus;

12.3. raksturo emisijas, absorbcijas, nepārtrauktos līniju un joslu spektrus;

12.4. izskaidro ēnu un pusēnu rašanos un pilnīgu atstarošanos;

12.5. konstruē gaismas staru gaitu spogulī, plakanparalēlā plāksnē, prizmā un lēcā;

12.6. nosaka gaismas staru krišanas, atstarošanas un laušanas leņķus;

12.7. aprēķina vielas relatīvo laušanas koeficientu, lēcas optisko stiprumu un attēla palielinājumu;

12.8. eksperimentāli iegūst priekšmeta attēlu ar lēcu un nosaka lēcas fokusa attālumu;

12.9. eksperimentāli nosaka gaismas viļņa garumu un apgaismojumu;

12.10. izskaidro redzes defektus, to novēršanas iespējas un lēcu lietošanu optiskajās ierīcēs;

12.11. novēro ar difrakcijas režģi iegūto spektru.

13. Kvantu fizika:

13.1. lieto jēdzienu "fotoefekts";

13.2. zina fotoefekta likumus un Bora postulātus;

13.3. raksturo atoma un kodola uzbūvi, izmantojot elementu periodisko sistēmu;

13.4. aprēķina fotona enerģiju un impulsu;

13.5. raksturo radioaktīvo izotopu izmantošanas iespējas zinātnē, medicīnā, tautsaimniecībā un radioaktīvā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem;

13.6. izskaidro fotoelementa uzbūvi un darbības principu.

14. Visuma uzbūve:

14.1. lieto jēdzienus: Saules sistēma, Galaktika;

14.2. raksturo Visuma evolūciju.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

21.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izpratni par vielām, to uzbūvi, īpašībām un ķīmiskajiem procesiem, veidojot pētnieciskā darba prasmes, attīstīt izpratni par ķīmijas lomu sabiedrības attīstībā un cilvēka praktiskajā dzīvē, kā arī apkārtējās vides aizsardzības problēmām.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

2.1. veidot izpratni par ķīmiskajiem procesiem dabā un cilvēkā;

2.2. sniegt zināšanas par ķīmijas pamatjēdzieniem, pamatlikumiem un vielu uzbūvi un īpašībām loģiskā secībā, ar izpratni, skaidrojot vielu īpašību atkarību no to uzbūves;

2.3. padziļināt zināšanas par vielu īpašībām, lietošanu un tās sekām sadzīvē un apkārtējā vidē, iepazīstināt ar galvenajiem virzieniem apkārtējās vides aizsardzībā no ķīmisko produktu iedarbības;

2.4. veidot izpratni par ķīmijas nozīmi sabiedrības attīstībā un ķīmijas kā zinātnes vēsturisko attīstību;

2.5. padziļināt un konkretizēt priekšstatus par ķīmijas lomu cilvēka praktiskajā dzīvē;

2.6. pilnveidot prasmes patstāvīgā darbā ar mācību literatūru un rokas­grāmatām un veidot prasmi orientēties informatīvajos materiālos un izvērtēt to lietderību un ticamību;

2.7. veidot vispārīgās pētnieciskā darba (novērošana, analizēšanas, sistematizēšanas un secināšanas) prasmes un konkrēto ķīmijas eksperimentu prasmes un iemaņas;

2.8. padziļināt prasmes kvantitatīva rakstura uzdevuma veikšanā;

2.9. veidot vispārīgās pētnieciskā darba prasmes (analizēt, sistematizēt, secināt, salīdzināt, klasificēt, modelēt);

2.10. veidot prasmi patstāvīgi plānot un organizēt dabaszinātņu pētījumu, izmantojot novērošanas un eksperimenta metodes.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Ķīmija kā zinātne, tās vēsturiskā attīstība. Svarīgākie ķīmijas pamatjēdzieni:

3.1. ķīmijas vieta citu zinātņu vidū. Ķīmijas vēsturiskā attīstība pasaulē un Latvijā. Ievērojamākie pasaules un Latvijas ķīmiķi;

3.2. sastāva nemainība. Masas un enerģijas nezūdamība. Avogadro likums. Gāzes stāvokļa vienādojums;

3.3. priekšstats par ekvivalentu.

4. Atoma uzbūve:

4.1. atomu kodola sastāvs. Izotopi. Radioaktivitāte. Kodolreakcijas;

4.2. atomu elektronapvalka uzbūve.

5. Ķīmisko elementu periodiskā sistēma:

5.1. periodiskais likums. Ķīmisko elementu periodiskās sistēmas uzbūve;

5.2. ķīmisko elementu īpašību periodiskā maiņa.

6. Vielas uzbūve:

6.1. ķīmiskas saites veidošanās cēloņi. Jonu saite. Kovalentā saite. Elektronegativitāte. Metāliskā saite;

6.2. molekulu telpiskā uzbūve. Kristāliskas un amorfas vielas. Alotropija;

6.3. starpmolekulāras mijiedarbības. Ūdeņraža saite;

6.4. vielu īpašību atkarība no to uzbūves.

7. Dispersās sistēmas. Šķīdumi:

7.1. disperso sistēmu veidi, to klasifikācija pēc agregātstāvokļiem;

7.2. šķīdumu klasifikācija pēc daļiņu izmēriem. Suspensijas. Emulsijas. Koloīdie šķīdumi. Īstie šķīdumi. Sakausējumi;

7.3. šķīdība;

7.4. īsto šķīdumu kvantitatīvā sastāva raksturošanas veidi. Vielas molārā koncentrācija;

7.5. elektrolīti un neelektrolīti. Stiprie un vājie elektrolīti;

7.6. kristālhidrāti.

8. Ķīmiskās reakcijas un to norise:

8.1. ķīmisko reakciju klasifikācija (no atomu un molekulu teorijas viedokļa, pēc virzības, pēc enerģijas maiņas, pēc oksidēšanas pakāpes maiņas);

8.2. enerģijas maiņa ķīmiskajās reakcijās. Ķīmisko reakciju siltumefekts vai entalpija;

8.3. ķīmisko reakciju ātrums. Katalīze. Ķīmiskais līdzsvars. Lešateljē princips;

8.4. jonu reakcijas. Skābie un bāziskie sāļi;

8.5. ūdens jonizācija. Ūdeņraža eksponents (pH). Indikatori. Sāļu hidrolīze;

8.6. oksidēšanās. Reducēšanās. Oksidēšanās pakāpe. Oksidēšanās reducēšanās reakcijas;

8.7. ķīmiskās enerģijas pārvēršana elektriskajā enerģijā. Ķīmiskie strāvas avoti;

8.8. vielas sadalīšana ar līdzstrāvu. Elektrolīze;

8.9. metālu korozija. Metālu aizsardzība pret koroziju.

9. Neorganisko vielu vispārīgs raksturojums:

9.1. I un II A grupas elementi;

9.2. III A grupas elementi. Bors un alumīnijs;

9.3. IV A grupas elementi;

9.4. V A grupas elementi. Slāpeklis un fosfors;

9.5. VI A grupas elementi. Skābeklis un sērs;

9.6. VII A grupas elementi;

9.7. cēlgāzes;

9.8. pārejas elementu vispārīgs raksturojums;

9.9. I B un II B grupas elementi;

9.10. titāns. Hroms. Mangāns. Dzelzs.

10. Organisko vielu vispārīgs raksturojums:

10.1. organisko savienojumu daudzveidība. Klasifikācija. Homoloģija. Izomērija. Nomenklatūra;

10.2. organisko vielu reakcijas;

10.3. ogļūdeņraži. Alkāni. Alkēni. Alkadiēni. Alkīni. Cikloalkāni. Arēni;

10.4. ogļūdeņražu dabiskie ieguves avoti, to pārstrādes produkti;

10.5. ogļūdeņražu funkcionālie atvasinājumi. Ogļūdeņražu halogēnat­vasinājumi. Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi. Ēteri. Nitrosavienojumi un amīni. Ogļūdeņražu karbonilatvasinājumi;

10.6. karbonskābes. Karbonskābju sāļi. Ziepes, to mazgājošā darbība. Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi. Esteri. Aizvietotās karbonskābes. Hidroksiskābes. Aminoskābes;

10.7. dabasvielas un dabiskie lielmolekulārie savienojumi. Ogļhidrāti. Peptīdi. Polipeptīdi. Olbaltumvielas. Tauki un eļļas. Dabiskās krāsvielas. Vitamīni. Nukleīnskābes;

10.8. sintētiskie lielmolekulārie savienojumi. Polimerizācija. Polikonden­sācija. Polimērmateriāli. Plastmasas. Kaučuki. Gumija. Šķiedras. Kompozīti.

11. Vides ķīmija:

11.1. atmosfēras un ūdens ķīmija;

11.2. ģeoķīmija un silikātmateriāli;

11.3. metalurģija;

11.4. ķīmiskie procesi dzīvajos orga­nismos.

12. Ķīmija ikdienā:

12.1. kurināmais un degviela;

12.2. ārstniecības līdzekļi;

12.3. ķīmija lauksaimniecībā;

12.4. ķīmija pārtikas rūpniecībā;

12.5. eļļas, krāsas un lakas.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

13. Ķīmija kā zinātne, tās vēsturiskā attīstība. Svarīgākie ķīmijas pamatjēdzieni:

13.1. zina ķīmijas vēsturisko attīstību pasaulē un Latvijā;

13.2. izprot ķīmijas vietu citu zinātņu vidū;

13.3. nosauc ievērojamākos pasaules un Latvijas ķīmiķus un īsi raksturo viņu darbības virzienus;

13.4. izprot ķīmisko savienojumu sastāva nemainību, masas un enerģijas nezūdamību ķīmiskajos procesos;

13.5. izprot gāzu īpatnības (Avogadro likums, gāzes stāvokļa vienādojums);

13.6. izprot vielu savienošanos ekvivalentās attiecībās.

14. Atoma uzbūve:

14.1. zina jēdzienus: elementārdaļiņas, atoma kodola sastāvs, izotopi, enerģijas līmenis, enerģijas apakšlīmenis, orbitāle, spins, radioaktivitāte, kodolreakcijas;

14.2. nosaka kodola lādiņu, protonu, neitronu, elektronu skaitu atomā un sastāda kodolreakciju vienādojumus;

14.3. aprēķina relatīvo atommasu no izotopu masām;

14.4. raksturo s, p elektronu orbitāļu formu un to telpisko orientāciju;

14.5. izprot atoma elektronapvalka uzbūvi, raksta atomu elektronapvalka uzbūves formulas 1.-4.perioda elementiem un pēc atoma uzbūves nosaka 1.-4.perioda elementiem raksturīgākās oksidēšanās pakāpes un vērtības.

15. Ķīmisko elementu periodiskā sistēma:

15.1. zina ķīmisko elementu periodisko likumu;

15.2. izprot ķīmisko elementu periodiskās sistēmas uzbūvi, metālisko, nemetālisko un elementu, kuru savienojumiem ir amfotēras īpašības, lantanoīdu un aktinoīdu vietu periodiskajā sistēmā;

15.3. izprot elementu īpašību periodisko maiņu periodos un līdzīgo elementu īpašību maiņu grupās un orientējas ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā;

15.4. izskaidro elementu un to veidoto savienojumu īpašību maiņu saistībā ar atoma uzbūvi;

15.5. raksturo A grupu elementu uzbūves un šo elementu veidoto savienojumu līdzību. Ar konkrētiem piemēriem izskaidro pārejas elementu veidoto savienojumu īpašību atkarību no oksidēšanas pakāpes.

16. Vielas uzbūve:

16.1. zina jēdzienus: jonu saite, kovalentā saite, metāliskā saite, ūdeņraža saite, oksidēšanas pakāpe, vērtība, relatīvā elektronegativitāte (REN), valences elektroni, katjons, anjons, koordinācijas skaitlis;

16.2. izprot kovalentās saites veidošanās mehānismu (radikāļu un donor­akceptorais), ķīmisko saišu attēlošanu ar elektronformulām un formulu grafisko attēlojumu;

16.3. izprot elektronu mākoņu pārklāšanos, veidojot σ un p saites;

16.4. izprot saites polaritātes saistību ar relatīvo elektronegativitāti;

16.5. izprot starpmolekulārās mijiedarbības būtību, ūdeņraža saites veidošanos;

16.6. izprot komplekso savienojumu veidošanās principus;

16.7. nosaka ķīmiskās saites veidu konkrētā savienojumā un attēlo ķīmiskās saites veidošanos, sastāda struktūrformulas organiskajām vielām;

16.8. attēlo s-s, s-p un p-p elektronu mākoņu pārklāšanos, nosaka saites polaritāti un elektronu blīvuma nobīdi, izmantojot REN tabulu;

16.9. izskaidro jonu un jonu saites veidošanos, atomam zaudējot vai pievienojot elektronus;

16.10. zina vielu kristālrežģu veidus un izprot kristāliskā un amorfā stāvokļa atšķirības;

16.11. izprot vielu cieto, šķidro un gāzveida stāvokli, fāžu pārejas procesus un to attēlojumu vielas stāvokļa diagrammā. Izskaidro ārējo faktoru ietekmi uz fāžu pārejas procesiem;

16.12. paskaidro, kādas raksturīgākās īpašības vielai nosaka kristālrežģis, un raksturo īpašības dažādos fizikālos stāvokļos esošām vielām;

16.13. salīdzina gāzu blīvumu pēc to molekulmasām.

17. Dispersās sistēmas. Šķīdumi:

17.1. zina jēdzienus: šķīdība, īsts šķīdums, elektrolīti un neelektrolīti, disociācija un asociācija, solvatācija un hidratācija, kristālhidrāti, molārā koncentrācija, masas koncentrācija;

17.2. zina disperso sistēmu klasifikāciju;

17.3. izprot disperso sistēmu sadalīšanas ar nostādināšanu, filtrēšanu, adsorbciju, centrifugēšanu, ekstrakciju, hromato­grāfiju un jonapmaiņu paņēmienus;

17.4. raksturo ikdienas dzīvē sastopamās dispersās sistēmas, to īpašības un biežāk lietotos sadalīšanas paņēmienus;

17.5. izprot elektrolītu iedalījumu pēc to disociācijas pakāpes;

17.6. izprot šķīdumu īpašību atšķirību no šķīdinātāja īpašībām;

17.7. izprot titrēšanas būtību;

17.8. izmantojot rokasgrāmatas un šķīdības līknes, raksturo konkrētu vielu šķīdību un tās atkarību no vielu agregātstāvokļa, šķīdinātāja dabas, temperatūras un spiediena;

17.9. risina aprēķina uzdevumus par šķīdumiem (aprēķina vielas masu, šķīduma un šķīdinātāja masu, šķīdinātāja vai šķīduma tilpumu, blīvumu, vielas masas daļu, vielas molāro un masas koncentrāciju). Izmanto tabulas par sakarību starp šķīduma blīvumu un izšķīdinātas vielas masas daļu;

17.10. ķīmijas laboratorijā pagatavo šķīdumus ar noteiktu masas daļu vai molāro koncentrāciju no tīrām vielām, kristālhidrātiem un koncentrētākiem šķīdumiem.

18. Ķīmiskās reakcijas un to norise:

18.1. klasificē ķīmiskās reakcijas no atomu un molekulu teorijas viedokļa, pēc virzības, pēc uzņemtā vai izdalītā enerģijas daudzuma, pēc oksidēšanas pakāpes maiņas;

18.2. aprēķina reakcijas produktu masu vai tilpumu vai reaģējošo vielu masu vai tilpumu, ja zināms reakcijas praktiskais iznākums. Izprot reakcijas praktisko un teorētisko iznākumu;

18.3. aprēķina reakcijas produkta masu vai tilpumu, ja viena no izejvielām dota pārākumā vai izejviela satur noteiktu masas daļu piemaisījumu;

18.4. veic aprēķinus pēc steheometriskās shēmas un risina uzdevumus, kuros kombinēti uzdevumu pamattipi;

18.5. raksturo enerģijas rašanos ķīmisko reakciju rezultātā un kodolreakcijās. Izprot enerģijas maiņas ķīmiskajās reakcijās un aprēķina reakcijas siltumefektu vai entalpijas maiņu;

18.6. zina jēdzienus: ķīmisko reakciju ātrums, katalīze, katalizators, inhibitors;

18.7. izprot ķīmisko reakciju ātruma atkarību no dažādiem faktoriem (vielu dabas, koncentrācijas, temperatūras, vielu saskares virsmas, katalizatora) un ar konkrētiem piemēriem izskaidro reakcijas ātruma maiņu dažādām vielām;

18.8. izskaidro, kā pārvietot ķīmisko līdzsvaru, mainot koncentrāciju, temperatūru un spiedienu un izskaidro optimālo apstākļu izvēli amonjaka ražošanā vai citos procesos;

18.9. zina pH nozīmi organismā un augsnē;

18.10. izprot jonu vienādojumu būtību. Sastāda reakciju jonu vienādojumus, pēc jonu vienādojumiem nosaka reakcijas iespējamību un atgriezeniskumu;

18.11. nosaka šķīdumu vidi ar dažādiem indikatoriem. Izprot sāļu hidrolīzi un pamato iespējamo vidi dažādu sāļu ūdens šķīdumos;

18.12. ķīmijas laboratorijā ar raksturīgām reakcijām pierāda jonus;

18.13. zina jēdzienus: oksidēšanās, reducēšanās, oksidētājs, reducētājs, galvaniskais elements, ķīmiskie strāvas avoti, elektrolīze, metālu korozija;

18.14. izprot metālu elektroķīmiskās spriegumu rindas izveidošanu un tās lietošanu metālu ķīmisko īpašību raksturošanā;

18.15. izprot svarīgākos ķīmiskos procesus, kas tiek izmantoti elektriskās strāvas iegūšanai ķīmiskajos strāvas avotos, elektrolīzes praktisko izmantošanu galvanotehnikā, metālu iegūšanā un attīrīšanā;

18.16. izprot metālu korozijas ķīmiskos un elektroķīmiskos procesus, aizsardzību pret koroziju;

18.17. aprēķina oksidēšanas pakāpi dažādos savienojumos, sastāda elektronu bilances vienādojumus oksidēšanās reducēšanās reakcijām;

18.18. sastāda skābekli nesaturošu sāļu un sārmu šķīdumu un kausējumu elektrolīzes procesa vienādojumus un veic aprēķinus pēc elektrolīzes procesa vienādojuma.

19. Neorganisko vielu vispārīgs raksturojums:

19.1. zina jēdzienus: s, p, d, f elementi, sāļus radošie (skābie, bāziskie, amfotērie) un sāļus neradošie oksīdi, bāzes (šķīstoši un nešķīstoši hidroksīdi ar bāziskām un amfotērām īpašībām), skābes, sāļi (normālie, skābie, bāziskie, dubultsāļi un kompleksie);

19.2. nosauc un klasificē neorganiskās vielas;

19.3. raksturo I A, II A, III A, IV A, V A, VI A, VII A, VIII A grupu un pārejas elementus pēc atomu uzbūves;

19.4. raksturo nātrija (Na), kālija (K), magnija (Mg), kalcija (Ca), bora (B), alumīnija (Al), ūdeņraža (H), oglekļa (C), silīcija (Si), slāpekļa (N), fosfora (P), skābekļa (O), sēra (S), fluora (F), hlora (Cl), alvas (Sn), svina (Pb), vara (Cu), titāna (Ti), hroma (Cr), mangāna (Mn), dzelzs (Fe), cinka (Zn) svarīgāko savienojumu būtiskākās īpašības, izmantošanu, elementu izplatību dabā;

19.5. sastāda reakciju vienādojumus, kas raksturo metālu, nemetālu, bāzisko, skābo, amfotēro un sāļus neradošo oksīdu, skābju, šķīstošo un nešķīstošo hidroksīdu ar bāziskām un amfotērām īpašībām, normālo, skābo un bāzisko sāļu īpašības un iegūšanu;

19.6. sastāda reakciju vienādojumus, kas raksturo saikni starp neorganiskajām vielām, papildinot tos ar atbilstošiem jonu vai oksidēšanās reducēšanās reakciju savienojumiem;

19.7. praktiski veic reakcijas, kas raksturo neorganisko vielu īpašības un saikni starp tām. Iegūst un uzkrāj gāzes (skābeklis, ūdeņradis, amonjaks, oglekļa dioksīds) un pēta to īpašības;

19.8. veic novērojumus, pieraksta novērojumu rezultātus, secina, vispārina un analizē veiktos eksperimentus;

19.9. ķīmijas laboratorijā ievēro drošas darba metodes.

20. Organisko vielu vispārīgs raksturojums:

20.1. zina jēdzienus: organiskā ķīmija, organiskās vielas, izomērija, nomenklatūra, homologs, homologu rinda, rindas vispārīgā formula, homoloģiskā starpība, funkcionālā grupa;

20.2. izprot organisko savienojumu uzbūvi. Ar konkrētiem piemēriem paskaidro izomērijas veidus, raksturo organisko vielu daudzveidības cēloņus un sastāda izomēru formulas konkrētam savienojumam no ogļ­ūdeņražu, to halogēn-, hidroksil-, karbonil- atvasinājumu, karbonskābju homologu rindām;

20.3. raksturo homoloģijas būtību, uzraksta ogļūdeņražu, spirtu, aldehīdu, karbonskābju homologus pēc to rindu vispārīgajām formulām, nosauc organiskās vielas atbilstoši Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūras (IUPAC) prasībām;

20.4. klasificē organiskās vielas, zinot to raksturīgās funkcionālās grupas;

20.5. nosaka molekulformulu gāzveida organiskajai vielai, ja dots tās sastāvs elementu masas daļās;

20.6. izprot organisko vielu degšanas, pievienošanas, atšķelšanas, hidrolīzes, rūgšanas, polimerizācijas un polikondensācijas reakcijas;

20.7. izprot ģenētisko saikni starp organiskajām vielām un raksta ķīmisko pārvērtību virknēm atbilstošus reakciju vienādojumus;

20.8. raksta reakciju vienādojumus (atbilstoši prasītajiem reakciju veidiem) homologu rindu vispārīgajam loceklim, kas raksturo šādu organisko vielu īpašības: alkāni, alkēni, alkīni, arēni, vienvērtīgie un daudzvērtīgie spirti, fenoli, aldehīdi, vienvērtīgās piesātinātās karbonskābes, esteri, amīni, aminoskābes;

20.9. izskaidro atšķirības starp vienas homologu rindas locekļu uzbūvi un īpašībām (piemēram, etiķskābi un stearīnskābi);

20.10. ķīmijas laboratorijā pazīst nozīmīgākās organiskās vielas (etilspirts, glicerīns, formalīns, etiķskābe, fenols, glikoze, ciete, olbaltumvielas) pēc fizikālajām īpašībām un to raksturīgajām reakcijām;

20.11. zina jēdzienus: monomērs, polimērs, elementārposms, polimeri­zācijas pakāpe, plastmasa, termoaktīvs polimērs, termoplastisks polimērs, kaučuks, gumija, olbaltumvielas, polipeptīdi, nukleīnskābes, ogļhidrāti;

20.12. sastāda polimerizācijas un polikondensācijas procesu vienādo­jumus un raksturo polimērus pēc to raksturlielumiem. Raksturo svarīgākās polimēru īpašības saistībā ar to uzbūvi;

20.13. raksturo svarīgāko dabasvielu ķīmisko uzbūvi un bioloģisko nozīmi.

21. Apkārtējās vides ķīmija:

21.1. raksturo ķīmisko elementu izplatību dabā;

21.2. nosauc Latvijas derīgos izrakteņus - izejvielas ķīmiskajā rūpnie­cībā - un raksturo to rūpnieciskās pārstrādes iespējas;

21.3. raksturo keramikas, stikla, būvmateriālu, metālu, etilspirta, saharozes, papīra (celulozes) ražošanu un polimērmateriālu pārstrādi Latvijā un ar to ražošanu saistītās vides problēmas;

21.4. pamato ķīmiskās rūpniecības atkritumu pārstrādes svarīgumu, rūpnieciskās bezatlikuma tehnoloģijas nepieciešamību;

21.5. zina atmosfēras, dabisko ūdeņu, Zemes garozas sastāvu;

21.6. raksturo augsnes mēslošanas, kaļķošanas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu (piemēram, herbicīdu, pesticīdu) pareizas lietošanas nosacījumus;

21.7. izprot ūdens un gaisa aizsardzības nepieciešamību.

22. Ķīmija ikdienā:

22.1. zina, kas ir ciets ūdens un raksturo ūdens mīkstināšanas iespējas;

22.2. izprot metālu koroziju un tās novēršanas iespējas;

22.3. izprot organisko vielu (tauku, olbaltumvielu, ogļhidrātu, nukleīnskābju) lomu dzīvajos organismos un dzīvo organismu lomu organisko vielu pārveidošanā pārtikas produktos (pienskābā, alkoholiskā, etiķskābā rūgšana);

22.4. raksturo pārtikas produktu piesārņošanās iespējamību un to sastāva kontroles nepieciešamību;

22.5. zina sastāvu, svarīgākās sastāvdaļas un lietošanas principus ikdienā lietojamiem sāļiem, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, metālu sakausējumiem, šķīdinātājiem, mazgāšanas līdzekļiem, plastmasām, šķiedrām, līmēm, lakām, krāsām, ārstnieciskajiem līdzekļiem, kosmētiskajiem līdzekļiem, svarīgākajām uzturvielām;

22.6. raksturo dabasgāzes, akmeņogļu un naftas pārstrādes virzienus, pārstrādē iegūtos produktus un to nozīmi.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

22.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot vienotu pasaules redzējumu, lai apzinātu dzīvības daudzveidīgās izpausmes dzīvo organismu sistēmā.

2. Mācību priekšmeta uzdevums ir :

2.1. apzināt dzīvo organismu struktūras un funkcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko procesu vienotību;

2.2. noskaidrot dabas daudzveidīgo dzīvības norišu cēloniskās likumsakarības. To izzināšanā izmantot dzīvo vērojumu, veikt sistematizēšanu, analizēšanu, izdarīt secinājumus;

2.3. nodrošināt izglītojamo pašrealizāciju, parādot iegūto zināšanu lietošanas iespējas sadzīvē, elementāru dabas aizsardzības pasākumu veikšanā, bioloģiskās pētniecības darbā;

2.4. veidot ētisko vērtību pamatus dzīves stila izvēlei, savas veselības un dabas vides saglabāšanai nākamajām paaudzēm;

2.5. veidot vispārīgās pētnieciskā darba prasmes (analizēt, sistematizēt, secināt, salīdzināt, klasificēt, modelēt);

2.6. veidot prasmi patstāvīgi plānot un organizēt dabaszinātņu pētījumu, izmantojot novērošanas un eksperimenta metodes.


II. Mācību priekšmeta obligātais saturs

3. Dzīvības daudzveidība uz Zemes. Mūsdienu dzīvo organismu klasifikācijas principi:

3.1. prokarioti, eikarioti. To raksturojums un salīdzinājums;

3.2. baktērijas;

3.3. sēnes;

3.4. augi;

3.5. dzīvnieki;

3.6. vienšūņi;

3.7. daudzšūņi: zarndobumaiņi, plakantārpi, veltņtārpi, posmtārpi, posm­kāji, gliemji, hordaiņi.

4. Šūna. Audi.

5. Dzīvības ķīmija.

6. Vielmaiņa un enerģijas maiņa organismā. Barošanās būtība.

7. Elpošana.

8. Vielu transports.

9. Ekskrēcija (izvadsistēma).

10. Koordinācija un regulācija.

11. Endokrīnā sistēma.

12. Etoloģija.

13. Balsta un kustības sistēma.

14. Vairošanās.

15. Augšana un attīstība.

16. Iedzimtība un mainība.

17. Selekcija.

18. Evolūcija.

19. Ekoloģija.

20. Dabas aizsardzība.


III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

21. Dzīvības daudzveidība uz zemes:

21.1. zina dzīvo organismu klasifikāciju un taksonomiskās grupas;

21.2. raksturo un salīdzina prokariotus, eikariotus.

22. Vīrusi:

22.1. zina vīrusu atklāšanas vēsturi. Zina elektronu mikroskopa darbības principus;

22.2. salīdzina vīrusu daudzveidību (forma, struktūra). Zina, kā vairojas vīrusi un vīrusu nozīmi;

22.3. zina par vīrusu izplatīšanās ierobežošanu un antibiotiku iedarbību uz vīrusiem.

23. Baktērijas:

23.1. zina baktēriju atklāšanas un pētīšanas vēsturi (L.Pastērs, R.Kohs). Zina baktēriju formu, daudzveidību, uzbūvi, vairošanos un pielāgošanos nelabvēlīgajiem apstākļiem;

23.2. zina par baktēriju izmantošanu (piemēram, notekūdeņu attīrīšana, rūgšanas procesi, antibiotikas);

23.3. prot aizsargāties no baktēriju izraisītām slimībām;

23.4. zina konservēšanas metodes, kas ierobežo baktēriju attīstību.

24. Sēņu valsts:

24.1. zina sēņu uzbūvi, barošanos, vairošanos, sēņu daudzveidību un nozīmi (piemēram, augsnes auglība, rūgšana, antibiotikas);

24.2. zina patogēnās sēnes un sēņu izraisītās slimības augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem;

24.3. pazīst ēdamās un indīgās sēnes.

25. Zina aļģu uzbūvi, barošanos, vairošanos (bezdzimumvairošanās, dzimumvairošanās) un aļģu izmantošanu (augsnes auglība, notekūdeņu attīrīšana, pārtikas rūpniecība, lopbarība).

26. Ķērpji:

26.1. zina ķērpju uzbūvi, barošanos, vairošanos, izplatību un ķērpju izmantošanu;

26.2. pazīst Latvijā izplatītākos ķērpjus.

27. Sūnaugi:

27.1. zina sūnaugu vispārīgās pazīmes, uzbūvi, vairošanos. Atšķir aknu sūnas, lapu sūnas. Zina sūnaugu nozīmi (piemēram, meža zemsedzes veidošanā, kūdras veidošanā, medicīnā);

27.2. shēmās pazīst un izskaidro sūnaugu dzīves ciklus.

28. Paparžaugi:

28.1. zina paparžaugu vispārīgās pazīmes, uzbūvi un vairošanos, to nozīmi;

28.2. shēmās pazīst un izskaidro pa­paržaugu dzīves ciklu.

29. Sēklaugi:

29.1. zina sēklaugu vispārīgu raksturojumu (kailsēkļi un segsēkļi);

29.2. zina par ārstniecības augu izmantošanu, pareizu ievākšanu, sagatavošanu;

29.3. zina par Latvijas augšņu tipiem, pļavu tipiem, mežu tipiem, purvu tipiem.

30. Dzīvnieku valsts:

30.1. zina vienšūņu uzbūvi, pārvietošanos, barošanos, vairošanos un izdzīvošanu nelabvēlīgos apstākļos. Zina galvenos vienšūņu tipus;

30.2. zina vienšūņu izplatību, daudzveidību, ekoloģiju, nozīmi dabā un saimniecībā;

30.3. zina, kādas slimības izraisa vienšūņi un kāda ir šo slimību profilakse;

30.4. prot novērot vienšūņus mikroskopā;

30.5. lieto jēdzienus: organellas, pulsējošās vakuolas, gremošanas vakuolas, māņkājiņas, skropstas, vicas;

30.6. zina vispārīgu zarndobumaiņu tipa raksturojumu;

30.7. zina zarndobumaiņu nozīmi, ekoloģiju;

30.8. pazīst Latvijas zarndobumaiņus dabā;

30.9. zina plakantārpu tipa vispārīgu raksturojumu un ar dzīvesveidu saistītās uzbūves īpatnības;

30.10. zina plakantārpu izraisītās slimības, izsargāšanos no tām;

30.11. pazīst shēmās plakantārpu attīstības ciklus;

30.12. zina veltņtārpu tipa vispārīgu raksturojumu un uzbūves pamatīpatnības;

30.13. zina cilvēka cērmes attīstības ciklu un izsargāšanos no parazītiskajiem veltņtārpiem;

30.14. zina posmtārpu tipa vispārīgu raksturojumu, nozīmi dabā un izmantošanu saimniecībā;

30.15. pazīst Latvijas dabai raksturīgākos posmtārpus;

30.16. zina posmkāju tipa vispārīgu raksturojumu un uzbūves īpatnības;

30.17. zina, kādas bioloģiskas metodes izmanto kaitēkļu apkarošanā;

30.18. zina posmkāju nozīmi dabā un saimniecībā;

30.19. zina par posmkājiem - slimību izraisītājiem un pārnēsātājiem;

30.20. pazīst Latvijas dabā biežāk sastopamos un saimnieciski nozīmīgākos vēžus un kukaiņus;

30.21. zina gliemju tipa vispārīgu raksturojumu un daudzveidību, gliemju ekoloģiju, nozīmi un izmantošanu;

30.22. pazīst Latvijas dabā izplatītākos gliemju tipa pārstāvjus;

30.23. zina hordaiņu tipa vispārīgu raksturojumu.

31. Šūna, audi:

31.1. zina šūnu izpētes vēsturi un šūnu teorijas. Zina mikroskopijas attīstības vēsturi;

31.2. zina šūnas uzbūvi;

31.3. salīdzina augu un dzīvnieku šūnas un audus;

31.4. strādā ar gaismas mikrofonu;

31.5. sagatavo un pēta augu šūnu un audu mikropreparātus.

32. Dzīvības ķīmija:

32.1. zina šūnas ķīmisko sastāvu;

32.2. zina ogļhidrātu, lipīdu olbaltumvielu, fermentu nozīmi organismā;

32.3. zina nukleīnskābju nozīmi olbaltumvielu sintēzē.

33. Vielmaiņa un enerģijas maiņa organismā. Barošanās būtība:

33.1. zina termodinamikas likumus bioloģijā;

33.2. zina organismu klasifikāciju pēc enerģijas izmantošanas avota;

33.3. zina fotosintēzes nozīmi dabā;

33.4. zina faktorus, kuri ietekmē fotosintēzi;

33.5. zina, kādi ir organisma pielāgojumi dažādas barības uzņemšanai un sagremošanai;

33.6. zina par izplatītākajām gremošanas trakta saslimšanām;

33.7. zina, kādi vienkāršākie medikamenti jālieto gremošanas traucējumu novēršanai;

33.8. zina, kā rīkoties saindēšanās gadījumā.

34. Elpošana:

34.1. zina elpošanas procesa būtību un nozīmi, elpošanas lomu šūnas enerģijas procesos;

34.2. zina, kā notiek gāzu maiņa au­giem, zīdītājiem un cilvēkiem;

34.3. zina, par tabakas dūmu kaitīgo vielu ietekmi uz organismu;

34.4. zina par elpošanas orgānu slimībām;

34.5. sniedz pirmo palīdzību saindēšanās gadījumā ar tvana gāzi (CO).

35. Vielu transports:

35.1. zina, kā notiek transports šūnā (difūzija, osmoze, plazmolīze);

35.2. zina, kā notiek transports augos;

35.3. raksturo transportsistēmas dzīvnieku valstī (vaļēja un slēgta sistēma);

35.4. zina, kā veidojas imunitāte;

35.5. prot sniegt palīdzību asiņošanas gadījumos;

35.6. prot saskaitīt pulsu, mērīt asinsspiedienu.

36. Ekskrēcija:

36.1. zina ekskrēcijas nozīmi;

36.2. zina, kā notiek ekskrēcija augiem un dzīvniekiem;

36.3. zina nieru uzbūvi, funkcijas un evolūciju;

36.4. zina biežāk sastopamās nieru, urīnorgānu sistēmas slimības un urīn­pūšļa saslimšanas, to profilaksi.

37. Koordinācija un regulācija:

37.1. zina, kā notiek kairinājuma uztveršana augiem (tropismi, nastijas, taksijas);

37.2. zina regulācijas sistēmu evolūciju (difūzā nervu sistēma (NS), gangliji, nervu stiegras, nervu ķēdīte);

37.3. zina nervu sistēmas galvenās funkcijas un nervu sistēmas iedalījumu;

37.4. zina refleksa loku;

37.5. raksturo augstāko neirālo darbību;

37.6. zina sensoro sistēmu nozīmi un funkcijas;

37.7. ievēro dzirdes un redzes higiēnu.

38. Endokrīnā sistēma:

38.1. zina, kādi ir sekrēcijas dziedzeri un to darbības mehānismi;

38.2. salīdzina neirālo un humorālo regulāciju;

38.3. vērtē informāciju par hormonālajiem pretapaugļošanās līdzekļiem.

39. Etoloģija:

39.1. raksturo izturēšanās bioloģiju;

39.2. lieto jēdzienus: instinkti, motivācijas, migrācija, agresija, hierarhija.

40. Balsta un kustību sistēma:

40.1. zina, kas veido balsta sistēmu au­giem;

40.2. zina skeleta sistēmas (ārējais un iekšējais skelets) un galvenās skeleta funkcijas;

40.3. zina, muskuļu sistēmas galvenās funkcijas un muskuļu uzbūvi;

40.4. zina, kā pārvietojas bezmugurkaulnieki un mugurkaulnieki;

40.5. zina par mūsdienu medicīnas sasniegumiem balsta un kustību sistēmas ārstēšanā;

40.6. sniedz palīdzību sasitumu, sastiepumu, izmežģījumu un lūzumu gadījumos.

41. Vairošanās:

41.1. zina, kādi ir bezdzimumiskās un dzimumiskās vairošanās veidi;

41.2. zina, kā notiek mitoze, mejoze;

41.3. izskaidro augu vairošanās veidus un nozīmi dabā;

41.4. izskaidro dzimumiskās vairošanās īpatnības dažādiem mugurkaul­niekiem un cilvēkam;

41.5. izskaidro, kādi faktori ietekmē augšanu un attīstību (gaisma, elektromagnētiskais starojums, barības vielas, temperatūra, ūdens, sezonālās izmaiņas un iekšējie faktori - gēni, hormoni).

42. Iedzimtība un mainība:

42.1. zina galvenās ģenētikas pētīšanas metodes;

42.2. izprot monohibrīdisko, dihibrīdisko, polihibrīdisko krustošanu;

42.3. zina ar dzimumu saistīto pazīmju iedzimšanas likumsakarības;

42.4. zina vides ietekmi uz iedzimtību un mutāciju nozīmi ģenētikā;

42.5. zina par iedzimto slimību cēloņiem un sekām, par vides piesārņojuma ģenētiskām sekām.

43. Selekcija:

43.1. zina augu un dzīvnieku galvenās selekcijas metodes;

43.2. zina N.Vavilova atklātos kultūraugu izcelšanās centrus;

43.3. zina selekcijas metodes: mākslīgā izlase un hibridizācija;

43.4. zina par selekcijas darbu Latvijā.

44. Evolūcija:

44.1. zina sugas kritērijus;

44.2. zina evolūcijas galvenos virzienus;

44.3. raksturo dzīvības izcelšanās un evolūcijas teorijas.

45. Ekoloģija:

45.1. zina, kā iedalās ekoloģiskie faktori: abiotiskie, biotiskie, antropogēnie;

45.2. zina populācijas struktūru;

45.3. zina ekosistēmas struktūru;

45.4. salīdzina un analizē dažādas barošanās ķēdes;

45.5. zina bioķīmiskos ciklus, to izmaiņas antropogēno faktoru ietekmē;

45.6. zina par ekoloģisko monitoringu un prognozēšanu;

45.7. lieto jēdzienus: biocenoze, producenti, konsumenti, reducenti, biosfēra, noosfēra, biomasa.

46. Dabas aizsardzība:

46.1. zina dabas aizsardzības vēsturi un dabas aizsardzības galvenos aspektus;

46.2. izprot, kāpēc nepieciešama atmosfēras, ūdens un augsnes aizsardzība;

46.3. zina aizsargājamās dabas teritorijas, to nozīmi Latvijā;

46.4. pazīst Latvijā aizsargājamos au­gus, sēnes un dzīvniekus;

46.5. zina par dabas aizsardzības starptautiskajiem aspektiem un monitoringu.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

23.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544

Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts

I. Vispārīgais jautājums

1. Dabaszinību izvēles kurss paredzēts izglītojamajiem, kuri neapgūst atsevišķi fiziku, ķīmiju un bioloģiju, lai pilnveidotu zināšanas par dabu, izprastu galvenos dabā vērojamos procesus, gūtu priekšstatu par to izmantošanu praksē un orientētos jēdzienu un terminu lietošanā. Kursā iekļauti fizikas, ķīmijas, bioloģijas, fiziskās ģeogrāfijas un astronomijas jautājumi, kas nostiprina un pilnveido pamatskolā iegūtās zināšanas. Visu jautājumu izklāstā saglabāta vienota pieeja, veidojot mūsdienīgu priekšstatu par apkārtējo pasauli. Dabaszinību kurss ir orientēts uz Latvijas apstākļiem, t.i., tiek uzsvērtas tās dabas bagātības, kas raksturīgas Latvijai, un mācību jautājumi tiek ilustrēti ar piemēriem, kas saistīti ar Latviju.


II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot zināšanas par dabā notiekošajām parādībām un procesiem, veidot un attīstīt prasmes saskatīt parādības un procesus dabā, tehnikā, ikdienā, klasificēt un analizēt tos, pilnveidojot un nostiprinot uz zinātniskām atziņām balstītu priekšstatu par apkārtējo pasauli.

3. Mācību priekšmeta uzdevums ir:

3.1. veidot un attīstīt prasmi lietot fizikas, ķīmijas, bioloģijas un ģeogrāfijas zināšanas ikdienā;

3.2. veidot izpratni par dabaszinātņu likumu un metožu izmantošanu pasaules izzināšanā;

3.3. veidot vienotu priekšstatu par dabā notiekošajām fizikālajām parādībām, fizikālajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem procesiem;

3.4. pilnveidot eksperimentālās darbības prasmes, attīstot izglītojamo telpisko uztveri un abstrakto domāšanu, kā arī patstāvīga, radoša un racionāla darba iemaņas;

3.5. veidot vispārīgās pētnieciskā darba prasmes (analizēt, sistematizēt, secināt, salīdzināt, klasificēt, modelēt);

3.6. veidot prasmi patstāvīgi plānot un organizēt dabaszinātņu pētījumu, izmantojot novērošanas un eksperimenta metodes.


III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Vispārīgs ieskats dabaszinātnēs.

5. Visuma uzbūve:

5.1. zvaigznāji. Debess spīdekļu kustība. Mēness fāzes un aptumsumi;

5.2. Saule, planētas un komētas. Meteori un meteorīti;

5.3. zvaigznes un galaktikas. Visuma uzbūve un evolūcija. Dzīvība Visumā;

5.4. kosmosa izpēte un apgūšana.

6. Zeme kā unikāla planēta:

6.1. Zemes forma un izmēri. Zemeslodes uzbūve. Zemes magnētiskais lauks;

6.2. zemeslodes garoza. Minerāli, ieži un augsne. Ģeoloģiskie procesi;

6.3. hidrosfēras un atmosfēras uzbūve. Klimats un laiks;

6.4. dzīvības izcelšanās uz Zemes. Dabas resursi.

7. Kustība. Spēks. Enerģija:

7.1. ķermeņu stāvoklis un kustība. Kustības ātrumi tehnikā un dzīvnieku pasaulē. Masa un inerce. Deformācija un elastība. Spēka veidi. Svars un bezsvars;

7.2. mehānikas likumu izpausme dabā. Gravitācija. Paisums un bēgums. Zemes mākslīgo pavadoņu un planētu kustība;

7.3. darbs un enerģija. Muskuļu uzbūve un darbība. Enerģijas pāreja un saglabāšanās. Lietderības koeficients;

7.4. šķidrumu un gāzu kustība. Asinsspiediens. Virsmas spraiguma izpausmes dabā.

8. Svārstības. Skaņa. Gaisma:

8.1. svārstības dabā un tehnikā. Bioritmi;

8.2. skaņa, tās izplatīšanās. Muzikālas skaņas un trokšņi. Dzirde. Ultraskaņa un infraskaņa dabā un tehnikā. Skaņas pieraksts;

8.3. gaisma, tās izplatīšanās. Gaismas nozīme dzīvo organismu eksistencē. Gaismas spektri un spektrālanalīze. Gaismas atstarošana un laušana. Laušanas parādības atmosfērā. Redze. Brilles. Optisko instrumentu izmantošana tehnikā un sadzīvē. Lāzers.

9. Elektrība un magnētisms:

9.1. elektriskās parādības dabā. Elektriskais lauks, tā raksturlielumi. Biopotenciāls. Elektriskā strāva. Elektriskās strāvas jauda un darbs. Zibens;

9.2. pusvadītāju ierīces. Radio. Televīzija. Modernie sakaru līdzekļi. Dators. Elektrisko un elektronisko ierīču izmantošana tehnikā un sadzīvē. Elektroenerģijas ražošana;

9.3. magnētiskais lauks, tā raksturlielumi. Elektromagnētiskais lauks un viļņi. Ultravioletā starojuma ietekme uz dzīviem organismiem, tā izmantošana tehnikā un medicīnā. Zvaigžņu elektromagnētiskais starojums.

10. Vielu īpašības, uzbūve un pārvērtības. Kodolenerģija:

10.1. vielu īpašības, uzbūve un pārvērtības. Ķīmiskie elementi. Atoma uzbūve. Radioaktivitāte. Radioaktīvā starojuma iedarbība uz dzīviem organismiem, aizsardzība no tā. Atoma kodola uzbūve. Izotopi. Kodolreakcijas. Atomelektrostacijas, to izmantošanas ekoloģiskās problēmas. Kodolreakcijas zvaigznēs. Elementārdaļiņas;

10.2. ķīmiskā saite;

10.3. ķīmisko elementu oksidēšanās. Ķīmisko reakciju veidi. Degšana. Kurināmais. Sadegšanas produkti un atmosfēras piesārņošana;

10.4. šķīdumi. Elektrolīti. Ūdens nozīme dabā un dzīvajos organismos. Ūdens resursi un notekūdeņi. Ūdeņraža eksponents pH.

11. Neorganiskās vielas:

11.1. svarīgākie metāli, nemetāli un to savienojumi. To fizikālās un ķīmiskās īpašības, izmantošana tehnikā un sadzīvē. Metālu sakausējumi, dārgmetāli. Korozija, aizsardzība pret to;

11.2. minerālmēsli, to izmantošana. Krāsas un lakas. Būvmateriālu ražošana Latvijā. Indīgās vielas, kas piesārņo vidi. Atkritumu pārstrāde un otrreizējās izejvielas.

12. Organiskās vielas:

12.1. organisko savienojumu daudzveidība un uzbūve. Ogļūdeņraži, to ieguves avoti. Dabasgāzes, naftas un akmeņogļu pārstrādes produkti;

12.2. spirti, aldehīdi, karbonskābes un citi svarīgākie ogļūdeņražu funkcionālie atvasinājumi;

12.3. lipīdi. Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi. Ogļhidrāti. Olbaltumvielas;

12.4. pārtikas produkti. Rūgšana. Ārstniecības līdzekļi, to iedarbība;

12.5. polimēri, to izmantošana tehnikā un sadzīvē.

13. Šūnas uzbūve. Organismu attīstība:

13.1. dzīvo organismu daudzveidība un sistemātika. Simetrija dabā. Dzīvo organismu pamatīpašības;

13.2. šūnas uzbūve. Audi un orgāni;

13.3. baktērijas un vīrusi, to uzbūve un izraisītās slimības;

13.4. organismu vairošanās formas. Mitoze. Mejoze. Gametoģenēze, apaugļošanās. Apaugļotas olšūnas attīstība, dzemdības;

13.5. dzimumdzīves higiēna. Paaudžu maiņa. Faktori, kas ietekmē organisma augšanu, attīstību un vairošanos. Novecošanās.

14. Vielmaiņa:

14.1. ūdens un minerālvielu cirkulācija augos. Kapilaritāte dabā un tehnikā. Vielu iekļūšana šūnā un izkļūšana no tās;

14.2. asins cirkulācija;

14.3. elpošanas, barošanās, vielu izvadīšanas kopsakars. Gremošanas traucējumi;

14.4. indīgie augi un dzīvnieki;

14.5. fotosintēze, tās fāzes;

14.6. olbaltumvielu biosintēze. Dezoksiribonukleīnskābes kods. Vielu maiņa.

15. Regulācijas mehānismi:

15.1. hormoni, to nozīme;

15.2. nervu sistēma. Taustes, siltuma, sāpju, slāpju u.c. maņas. Augstākā neirālā darbība;

15.3. humorālā un neirālā regulācija. Vitamīni.

16. Iedzimtība un mainība:

16.1. ģenētika. Iedzimtība un mainība, tās pētīšanas metodes. Hromosomas un gēni. Mendeļa un Morgāna likumi ģenētikā. Mainības veidi. Mutācijas, to cēloņi un sekas;

16.2. dzīvo organismu evolūcija. Cilvēka iedzimtās slimības. Veselīgs dzīvesveids. Selekcija.

17. Līdzsvars dabā un tā saglabāšana:

17.1. apkārtējā vide un tās faktori. Suga un populācija, faktori, kas to ietekmē. Ekosistēma un biosfēra. Barības ķēdes;

17.2. atmosfēras cirkulācija. Ūdens riņķojums dabā. Saules enerģijas akumulācija un izmantošana;

17.3. vielu kušana un iztvaikošana. Tvaiks un gaisa mitrums. Migla, rasa, krusa, sniegs. Kriotehnika. Siltuma vadīšana, siltumizolācija. Zemes termiskais un klimatiskais līdzsvars;

17.4. vielu, elementu un enerģijas aprite biosfērā, cilvēka darbības ietekme. Vides piesārņojuma avoti un sekas. Dabas aizsardzība Latvijā un pasaulē.


IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi

18. Vispārīgs ieskats dabaszinātnēs:

18.1. zina fizikālo lielumu starptautisko sistēmu (SI);

18.2. zina izplatītākās fizikālo lielumu vienības;

18.3. zina simetriju dabā;

18.4. ir izpratne, kas ir dabas zinības, to pētīšanas objekti un metodes;

18.5. ir izpratne par eksperimenta veikšanu un rezultātu apstrādes principiem;

18.6. prot savstarpēji pārveidot fizikālo lielumu vienības (deci-, centi-, mili-, mikro-, deka-, hekto-, kilo-, mega-).

19. Visuma uzbūve:

19.1. zina, kas ir zvaigznājs, planētu un zvaigžņu atšķirības, zvaigžņu diennakts kustību, Saules diennakts kustību dažādos gadalaikos;

19.2. zina laika skaitīšanas paņēmienus, gadalaiku maiņas cēloņus, Mēness fāzes, fāžu maiņas cēloņus, aptumsumu cēloņus, piesardzības noteikumus Saules novērojumos;

19.3. zina Saules sistēmas uzbūvi un sastāvu, mazās planētas un komētas, meteoru un meteorītu atšķirības;

19.4. zina, kas ir zvaigznes, to ķīmisko sastāvu, zvaigžņu spīdēšanas cēloņus, zvaigžņu temperatūras un krāsas saistību, kas ir Piena Ceļš;

19.5. zina Galaktikas, Visuma uzbūvi, Visuma rašanās teorijas, Kosmosa izpētes paņēmienus, Zemes mākslīgo pavadoņu izmantošanu;

19.6. ir izpratne par zvaigžņotās debess izskata izmaiņām dažādos gadalaikos, Sau­les kustību starp zvaigznēm gada laikā;

19.7. ir izpratne par gadalaiku radītām izmaiņām augos un dzīvniekos, debess spīdekļu atainojumu latviešu folklorā, kosmiskiem ritmiem dabā, Mēness ietekmi uz dzīvo dabu, aptumsumu biežumu un norisi;

19.8. ir izpratne par astronomijas un astroloģijas atšķirību, astroloģijas pamatprincipiem, Saules ietekmi uz Zemi un dzīvo dabu, Zvaigžņu un planētu nosaukumu izcelsmi;

19.9. ir izpratne par gravitācijas nozīmi planētu un citu debess ķermeņu kustībā, planētu redzamību un fizikālajiem apstākļiem uz tām, planētu pavadoņiem, planētu pastāvēšanu pie citām zvaigznēm;

19.10. ir izpratne par starpzvaigžņu attālumiem, milzu zvaigznēm, pundurzvaig­znēm, dubultzvaigznēm, maiņzvaigznēm, zvaigžņu rašanos un evolūciju, miglājiem un zvaigžņu kopām;

19.11. ir izpratne par Galaktikas uzbūvi, Visuma izplešanos un evolūciju, neorganiskām un organiskām molekulām kosmosā, Zemes un Saules rašanos, attīstību un nākotni, dzīvības pastāvēšanas iespējām Visumā, ķīmisko elementu sintēzi Visumā;

19.12. prot nosaukt raksturīgākos Latvijā redzamos zvaigznājus, atrast pie debesīm Lielo Lāci un Polārzvaigzni, noteikt debespuses pēc Saules un zvaigznēm, praktiski noteikt Mēness fāzi;

19.13. prot shematiski attēlot mēness kustību ap Zemi un Zemes kustību ap Sau­li, uzzīmēt Mēness un Saules aptumsuma shēmas, shematiski attēlot Saules sistēmas uzbūvi;

19.14. prot nosaukt un raksturot Saules sistēmas planētas, sameklēt pie debesīm spožākās planētas;

19.15. ievēro piesardzības noteikumus, novērojot Sauli. Pazīst pie debess meteorus un Zemes mākslīgos pavadoņus;

19.16. prot attēlot noteiktā mērogā dažāda lieluma zvaigznes, shematiski attēlot Galaktikas un Visuma uzbūvi, veikt vienkāršus debess spīdekļu novērojumus ar binokli, tālskati vai teleskopu.

20. Zeme kā unikāla planēta:

20.1. zina Zemes formu un izmērus, zemeslodes uzbūvi, zemeslodes garozas uzbūvi un kustību;

20.2. zina iežu un minerālu veidus, augsnes veidu izmantošanu, ģeoloģiskos procesus, to izpausmes dabā;

20.3. zina hidrosfēras uzbūvi;

20.4. zina atmosfēras uzbūvi, gaisa ķīmisko sastāvu, biosfēras nozīmi skābekļa satura nodrošināšanā;

20.5. zina Zemes klimata veidošanās nosacījumus;

20.6. zina Latvijas dabas resursu daudzveidību un izmantošanu;

20.7. ir izpratne, kas ir ģeoīds;

20.8. ir izpratne par sauszemes un ūdeņu sadalījumu;

20.9. ir izpratne par magnetosfēru, tās nozīmi aizsardzībā no kosmiskā starojuma, magnētiskajām vētrām, to cēloņiem un ietekmi uz cilvēku, dzīvniekiem, kas orientējas pēc magnētiskā lauka;

20.10. ir izpratne par tektonisko plākšņu sadursmēm, kalnu veidošanos;

20.11. ir izpratne par minerālu un iežu pārvērtībām, apledojuma pēdām Latvijā;

20.12. ir izpratne par vulkāniem un zemestrīcēm, cunami, šo parādību prognozēšanu;

20.13. ir izpratne par erozijas procesiem, Latvijai raksturīgajiem iežiem un augsnēm, ģeoloģisko procesu ietekmi uz saimniecisko darbību;

20.14. ir izpratne par ledājiem, virszemes un pazemes ūdeņiem, ūdens resursiem un to aizsardzību, ūdens lomu augu un dzīvnieku dzīvības procesos, āderēm, biolokāciju;

20.15. ir izpratne par vēju un viesuļvētru veidošanos, mākoņu veidiem, ozona slāņa nozīmi ultravioletā starojuma aizturēšanā, cikloniem, anticikloniem, atmosfēras frontēm;

20.16. ir izpratne par dzīvo organismu izcelšanās teoriju daudzveidību;

20.17. shematiski attēlo zemeslodes iekšējo uzbūvi;

20.18. shematiski attēlo atmosfēras uzbūvi;

20.19. pazīst pēc paraugiem izplatītākos iežus;

20.20. raksturo ģeoloģiskos procesus savas dzīvesvietas apkārtnē;

20.21. pazīst dabā dažādu mākoņu veidus;

20.22. lasa laikapstākļu prognozes karti.

21. Kustība. Spēks. Enerģija:

21.1. zina ķermeņa stāvokļus un to maiņu, kustību veidus un to pazīmes, vidējo un momentāno ātrumu, dzīvnieku pārvietošanās veidus un pārvietošanās orgānus, locītavu uzbūvi;

21.2. zina, kas ir deformācija un elastība. Zina spēka veidus dabā, kustības nosacījumus;

21.3. zina vielas un kustības raksturošanu ar masu;

21.4. zina gravitāciju un tās izpausmes dabā, paisuma un bēguma cēloņus, kustību smaguma spēka iedarbībā, Zemes mākslīgo pavadoņu kustību;

21.5. zina berzes spēku, berzes parādības dabā. Zina, kas ir darbs un enerģija. Zina muskuļu uzbūvi un darbību;

21.6. zina enerģijas veidus, lietderības koeficientu un enerģijas zudumus;

21.7. zina šķidruma un gāzu kustību veidus, asiņu kustību asinsvados. Zina, kas ir asinsspiediens, šķidruma virsmas spraiguma spēks;

21.8. ir izpratne par ģeogrāfiskajām koordinātām;

21.9. ir izpratne par kustības ātrumiem dzīvnieku pasaulē, tehnikā un kosmosā, līklīnijas kustību un rotācijas kustību;

21.10. ir izpratne par slodzēm un deformāciju cilvēka organismā, Ņūtona mehānikas likumu izpausmēm dabā, paisuma un bēguma ietekmi uz augiem un dzīvniekiem;

21.11. ir izpratne par Keplera likumu un planētu kustību, svaru un bezsvara stāvokli;

21.12. ir izpratne par reaktīvās kustības izmantošanu dabā un tehnikā;

21.13. ir izpratne par smērvielu izmantošanu berzes samazināšanā;

21.14. ir izpratne par enerģijas izlietojumu muskuļos, noguruma cēloņiem, olbaltumvielu lomu muskuļu darbībā;

21.15. ir izpratne par jaudu, dažādu dzinējiekārtu lietderības koeficientu, enerģijas zuduma samazināšanas iespējām, vēja enerģijas izmantošanu;

21.16. ir izpratne par spiedienu šķidrumos, spiediena ietekmi uz dzīvajiem organismiem, virsmas spraiguma izpausmi dabā un izmantošanu tehnikā;

21.17. veic vienkāršus noietā attāluma un patērētā laika mērījumus;

21.18. veic vienkāršus noietā attāluma, ātruma un paātrinājuma aprēķinus;

21.19. sniedz palīdzību kaulu lūzumu gadījumos;

21.20. veic vienkāršus spēka mērījumus;

21.21. izmanto kustības un spēka likumsakarības vienkāršos aprēķinos;

21.22. analizē dažādus spēkus, kas darbojas uz ķermeni;

21.23. analizē enerģijas pāreju un saglabāšanos dažādos procesos;

21.24. pēc dotajiem datiem aprēķina lietderības koeficientu;

21.25. sniedz pirmo palīdzību asiņošanas gadījumā, saskaita pulsu.

22. Svārstības. Skaņa. Gaisma:

22.1. zina svārstību cēloņus un veidus. Zina, kas ir viļņi, viļņu veidus dabā;

22.2. zina par skaņas rašanos un izplatīšanos, skaņas toņiem, stiprumu, tembru, zina, kas ir muzikālas skaņas un trokšņi;

22.3. zina, kas ir dzirde. Zina auss uzbūvi, dzirdes defektus, to cēloņus un novēršanas iespējas;

22.4. zina gaismas - elektromagnētiskos viļņus, gaismas izplatīšanos, gaismas ātrumu, gaismas spektru, gaismas filtrus, gaismas atstarošanos un laušanu, difrakciju un dispersiju;

22.5. zina gaismu kā dzīvo organismu eksistences nosacījumu, fotoperiodismu;

22.6. zina, kas ir redze. Zina acs uzbūvi, redzes defektus, to cēloņus un novēršanas iespējas;

22.7. zina, kas ir spoguļi un lēcas, to izmantošanu optiskajos instrumentos. Zina lāzera darbības principus;

22.8. ir izpratne par rezonanses izmantošanu dabā un tehnikā;

22.9. ir izpratne par bioritmiem;

22.10. ir izpratne par skaņkārtām;

22.11. ir izpratne par kustību ar virsskaņas ātrumu;

22.12. ir izpratne par atbalsi;

22.13. ir izpratne par ultraskaņu un infraskaņu dabā, tās izmantošanu tehnikā un medicīnā;

22.14. ir izpratne par mikroviļņu krāsns uzbūvi;

22.15. ir izpratne par skaņas mehānisko, magnētisko un optisko pierakstu;

22.16. ir izpratne par telefona darbības principu;

22.17. ir izpratne par gaismas gadu kā attāluma mērvienību;

22.18. ir izpratne par apgaismojumu, apgaismojuma normām;

22.19. ir izpratne par spektrālanalīzes izmantošanu tehnikā un astronomijā;

22.20. ir izpratne par krāsu un gaismu jaukšanas principiem. Ir izpratne par gaismas vadiem, to izmantošanu;

22.21. ir izpratne par varavīksni, mirāžu un citām optiskām parādībām atmosfērā;

22.22. ir izpratne par mikroskopa, binokļa un tālskata darbības principiem. Ir izpratne par kodoskopa, videokameras, fotoaparāta darbības principiem. Ir izpratne par lāzeru izmantošanu tehnikā un medicīnā;

22.23. nosaka viļņu veidu dabā notiekošajos procesos;

22.24. pazīst un atšķir varavīksni un citas atmosfēras optiskās parādības;

22.25. vienkāršākajos gadījumos konstruē staru gaitu spoguļos un lēcās;

22.26. paskaidro dažādu sadzīvē lietojamu iekārtu fizikālo darbības principu.

23. Elektrība un magnētisms:

23.1. zina, kas ir elektriskais lādiņš un elektriskais lauks, elektriskā lauka raksturlielumus. Zina, kas ir vadītāji, nevadītāji, pusvadītāji, elektrodzinējspēks, strāvas stiprums;

23.2. zina, kas ir magnētiskais lauks, tā raksturlielumi, magnētiskā plūsma un elektromagnētiskā indukcija. Zina par vielu magnetizācijas izmantošanu informācijas pierakstā;

23.3. zina, kas ir elektriskās strāvas jauda un darbs, izdalītais siltums. Zina par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali Latvijā;

23.4. zina, kas ir elektromagnētiskais lauks un elektromagnētiskie viļņi. Zina elektromagnētisko viļņu īpašību atkarību no viļņu garuma;

23.5. zina ultravioletā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem;

23.6. zina, kas ir zvaigžņu elektromagnētiskais starojums;

23.7. zina par gaismas ķīmisko iedarbību. Zina, kas ir gaismas kvanti;

23.8. ir izpratne par elektriskajām parādībām dabā;

23.9. ir izpratne par biopotenciāliem sirdī un galvas smadzenēs;

23.10. ir izpratne par elektriskā lauka kapacitāti;

23.11. ir izpratne, kas ir statiskā elektrība;

23.12. ir izpratne par strāvu vadošiem un nevadošiem materiāliem, vadītāja pretestību, supravadītspēju, tās izmantošanu tehnikā, pusvadītāju ierīcēm;

23.13. ir izpratne par radio un televīzijas darbības principiem;

23.14. ir izpratne par moderno sakaru līdzekļu un informāciju tehnoloģiju darbības principiem;

23.15. ir izpratne par elektromotora darbības principu, elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās un termoelektrostacijās;

23.16. ir izpratne par strāvu gāzēs, dienasgaismas spuldzēm, elektro­metināšanu;

23.17. ir izpratne par ultravioletā starojuma un rentgenstarojuma izmantošanu tehnikā un medicīnā;

23.18. ir izpratne par radara darbības principu un izmantošanas iespējām;

23.19. ir izpratne par Saules baterijas darbības principu un izmantošanas iespējām;

23.20. izskaidro ķermeņu elektrizāciju;

23.21. ievēro piesardzības noteikumus negaisa laikā;

23.22. izskaidro elektriskās strāvas pastāvēšanas nosacījumus;

23.23. mēra strāvas stiprumu un spriegumu, nosaka pretestību;

23.24. nosaka strāvas patērētāja jaudu, patērēto enerģiju un izdalīto siltumu;

23.25. sniedz pirmo palīdzību elektro­traumu gadījumā;

23.26. raksturo magnētisko lauku pēc indukcijas līnijām.

24. Vielu īpašības, uzbūve un pārvērtības. Kodolenerģija:

24.1. zina, kas ir vienkāršas vielas un ķīmiskie savienojumi, cietas, šķidras un gāzveida vielas;

24.2. zina, kas ir ķīmiskie elementi, elementu periodiskā tabula;

24.3. zina vielas uzbūvi, atoma uzbūvi, atoma kodola uzbūvi, kas ir elementārdaļiņas, to izvietojumu atomā;

24.4. zina, kas ir oksidēšanās pakāpes un vērtība;

24.5. zina, kas ir radioaktivitāte, radioaktīvā starojuma ietekme uz dzīviem organismiem, aizsardzība pret radioaktīvo starojumu, ķēdes reakcijas un kodoltermiskās reakcijas, biosfēras radioaktīvais piesārņojums;

24.6. zina ķīmisko reakciju veidus: savienošanās, sadalīšanās, aizvietošanas, apmaiņas reakcijas, neitralizācijas reakcijas, eksotermiskās un endotermiskās reakcijas, oksidēšanās reducēšanās reakcijas;

24.7. zina, kas ir šķīdumi, disociācija, pH;

24.8. ir izpratne par vielu fizikālajām, mehāniskajām un ķīmiskajām īpašībām. Ir izpratne par ķīmisko elementu simboliem, atomiem, molekulām, joniem;

24.9. ir izpratne, kas ir mols, molmasa un moltilpums;

24.10. ir izpratne par ķīmiskās saites veidiem;

24.11. ir izpratne par kristāliskām un amorfām vielām un šķidriem kristāliem;

24.12. ir izpratne par izotopiem un to izmantošanu tehnikā, selekcijā un medicīnā;

24.13. ir izpratne par kodolreaktora darbības principu, vadāmām kodoltermiskām reakcijām, kodoltermiskām reakcijām zvaigznēs;

24.14. ir izpratne par atombumbu un ūdeņraža bumbu, kā arī Černobiļas atom­elektrostacijas avārijas sekām;

24.15. ir izpratne par kodolatkritumu glabāšanu, kosmisko radiācijas fonu;

24.16. ir izpratne par liesmas uzbūvi un sadegšanas produktiem, automobiļu izplūdes gāzēm un smogu;

24.17. ir izpratne par elektrolītiem un neelektrolītiem, elektrolīzi, akumulatora un elektriskās baterijas uzbūvi un darbību;

24.18. ir izpratne par vielu attīrīšanu destilējot, sāļu hidrolīzi, ūdeņraža eksponenta nozīmi organismā un augsnē, jūras ūdens sāļumu;

24.19. ir izpratne par ūdens īpašībām, dzeramā ūdens iegūšanu, ūdens resursu izmantošanu, notekūdeņu attīrīšanu;

24.20. ir izpratne par suspensiju, emulsiju, aerosolu;

24.21. ievēro drošības noteikumus, rīkojoties ar ķīmiskiem reaktīviem;

24.22. raksturo konkrētu vielu fizikālās, mehāniskās un ķīmiskās īpašības;

24.23. pazīst izplatītākos ķīmisko elementu simbolus un var nosaukt atbilstošos elementus;

24.24. raksturo vienkāršu vielu un ķīmisko savienojumu sastāvu. Raksturo ķīmisko elementu periodiskās tabulas uzbūvi un struktūru. Raksturo ķīmiskā elementa vietu periodiskajā tabulā;

24.25. konkrētā savienojumā nosaka ķīmiskās saites veidu;

24.26. sastāda vienkāršāko kodolreakciju vienādojumus. Klasificē ķīmiskās reakcijas pēc virzības, atņemtās vai izdalītās enerģijas, pēc oksidēšanās pakāpes maiņas;

24.27. izskaidro pazīstamāko vielu sastāvu, to lietošanas iespējas un noteikumus;

24.28. prot pagatavot šķīdumus un veikt šim nolūkam nepieciešamos aprēķinus;

24.29. nosaka vides pH ar indikatoru;

24.30. pēc augiem indikatoriem orientējoši nosaka augsnes tipu.

25. Neorganiskās vielas:

25.1. zina, kas ir sārmu metāli, svarīgākie nātrija un kālija savienojumi;

25.2. zina svarīgākos magnija un kalcija savienojumus;

25.3. zina, kas ir ūdens cietība un tās novēršana;

25.4. zina svarīgākos alumīnija un dzelzs savienojumus;

25.5. zina, kas ir čuguns un tērauds, korozija, tās novēršanas iespējas;

25.6. zina svarīgākos vara savienojumus;

25.7. zina svarīgākos skābekļa un sēra savienojumus;

25.8. zina svarīgākos slāpekļa un fosfora savienojumus;

25.9. zina, kas ir luminiscence, tās izpausme dzīvnieku pasaulē;

25.10. zina minerālmēslu īpašības un izmantošanu, minerālvielu nozīmi dzīvajos organismos;

25.11. zina oglekļa un silīcija svarīgākos savienojumus, silikātu rūpniecības izstrādājumus, zina par būvmateriālu ražošanu Latvijā;

25.12. zina vides aizsardzības problēmas ķīmiskajā rūpniecībā, atkritumu pārstrādes paņēmienus, zina par izejvielu otrreizējo izmantošana;

25.13. ir izpratne par amfotēriem oksīdiem un hidroksīdiem;

25.14. ir izpratne par metālu mehāniskajām un fizikālajām īpašībām, rūdīšanu un atlaidināšanu;

25.15. ir izpratne par metālu rūdām, bronzu u.c. metālu sakausējumiem;

25.16. ir izpratne par dārgmetāliem, apzeltīšanu, sudrabošanu;

25.17. ir izpratne par sadzīvē un tehnikā izmantojamajām krāsām un lakām;

25.18. ir izpratne par svarīgākajiem hlora savienojumiem, dezinfekcijas līdzekļiem, indīgām kaujasvielām;

25.19. ir izpratne par ādu apstrādi, impregnēšanu, sprāgstvielām, piesardzības noteikumiem to lietošanā;

25.20. ir izpratne par celtniecības materiāliem, kuros izmanto silikātus, stikla, keramikas un cementa ražošanu;

25.21. ir izpratne par bezatlikumu tehnoloģijas principiem;

25.22. ir izpratne par vielu apriti dabā;

25.23. raksturo metālu un to svarīgāko savienojumu būtiskākās īpašības un izmantošanu. Atšķir dažādu metālu paraugus;

25.24. raksturo skābekļa, slāpekļa, oglekļa, silīcija, fosfora, sēra, hlora un to svarīgāko savienojumu būtiskākās īpašības un izmantošanu;

25.25. veic vienkāršākos ķīmiskos eksperimentus;

25.26. veic svarīgākos aprēķinus pēc ķīmiskajām formulām un reakciju vienādojumiem;

25.27. raksturo stikla, keramikas, svarīgāko būvmateriālu un dzelzs sakausējumu izmantošanu;

25.28. izmanto rokasgrāmatas un citus uzziņas līdzekļus.

26. Organiskās vielas:

26.1. zina organisko vielu sastāvu, uzbūvi un atrašanos dabā;

26.2. zina svarīgākās organiskās vielas, to uzbūvi un funkcionālās grupas;

26.3. zina organisko vielu raksturīgākās reakcijas;

26.4. zina, kas ir ogļūdeņraži, ogļūdeņražu atvasinājumi;

26.5. zina ogļūdeņražu ieguves avotus: dabas gāze un naftas gāze, nafta un akmeņogles;

26.6. zina, kas ir spirti;

26.7. zina, kas ir aldehīdi un karbonskābes;

26.8. zina, kas ir esteri un tauki;

26.9. zina organisko vielu nozīmi dzīvo organismu funkcionēšanā;

26.10. zina vielu iedarbību uz ožas un garšas maņu orgāniem;

26.11. zina, kas ir sintētiskie mazgāšanas līdzekļi, to iedarbību;

26.12. zina, kas ir ogļhidrāti, monosaharīdu un polisaharīdu nozīmi organismu dzīvības procesos;

26.13. zina, kas ir aminoskābes un olbaltumvielas, to nozīmi dzīvības procesos;

26.14. zina pārtikas produktos ietilpstošās uzturvielas;

26.15. zina, kas ir dabiskie un sintētiskie lielmolekulārie savienojumi;

26.16. zina, kas ir polimērmateriāli;

26.17. ir izpratne par organisko vielu atšķirību no neorganiskajām vielām;

26.18. ir izpratne par homologiem un izomēriem, to nozīmi;

26.19. ir izpratne par oksidēšanās un reducēšanās procesiem;

26.20. ir izpratne par ķīmisko tīrīšanu;

26.21. ir izpratne par dabasgāzes, naftas un akmeņogļu pārstrādes produktiem, dabasgāzes izmantošanu sadzīvē;

26.22. ir izpratne par kurināmo un degvielu, to ražošanu un izmantošanu;

26.23. ir izpratne par oktānskaitli;

26.24. ir izpratne par ogļhidrātu, lipīdu un olbaltumvielu enerģētisko vērtību, uzturvielu normām;

26.25. ir izpratne par ogļhidrātu, olbaltumvielu, lipīdu un nukleīnskābju vispārīgo uzbūvi;

26.26. ir izpratne par pārtikas produktu kvalitātes kontroli, alkohola saturu pārtikas produktos;

26.27. ir izpratne par organisko vielu pārveidošanos rūgšanas procesos;

26.28. ir izpratne par organisko šķīdinātāju izmantošanu, krāsvielām, audumu krāsošanu;

26.29. ir izpratne par ārstniecības līdzekļiem, to iedarbību uz cilvēka organismu;

26.30. ir izpratne par hormoniem, fermentiem, vitamīniem, kosmētis­kajiem līdzekļiem, kancerogēnajām vielām;

26.31. ir izpratne par augu aizsardzību pret kaitēkļiem;

26.32. ir izpratne par polimerizācijas un polikondensācijas procesiem, plastmasu un gumijas izmantošanu;

26.33. ir izpratne par iesaiņojuma materiāliem, papīra izgatavošanu, šķiedru un kompozītmateriālu izmantošanu;

26.34. paskaidro atomu savienošanās principus organisko vielu molekulās;

26.35. nosauc un raksturo svarīgākos organiskos savienojumus;

26.36. klasificē organiskās vielas, zinot to raksturīgās funkcionālās grupas;

26.37. pēc fizikālajām īpašībām pazīst nozīmīgākās organiskās vielas;

26.38. aprēķina pārtikas produktu enerģētisko vērtību;

26.39. paskaidro ikdienā lietojamo organisko šķīdinātāju svarīgākās sastāvdaļas un lietošanu;

26.40. raksturo svarīgākās polimēru īpašības;

26.41. atšķir dažādu plastmasu parau­gus;

26.42. pazīst dažādas dabiskās un sintētiskās šķiedras;

26.43. izmanto rokasgrāmatas un citus uzziņas līdzekļus.

27. Šūnas uzbūve. Organismu attīstība:

27.1. zina dzīvo organismu īpašības un sistematizācijas principus;

27.2. zina svarīgākos šūnas organoīdus, to uzbūvi un funkcijas;

27.3. zina, kas ir audi un orgāni;

27.4. zina mitozes un mejozes nozīmi;

27.5. zina, kas ir baktērijas un vīrusi;

27.6. zina dzīvo organismu vairošanās veidus un nozīmi;

27.7. zina, kas ir apaugļošanās, apaugļotas olšūnas attīstība;

27.8. zina faktorus, kas ietekmē organisma augšanu, attīstību un vairošanos;

27.9. ir izpratne par Latvijai raksturīgajiem augiem un dzīvniekiem;

27.10. ir izpratne par simetriju dabā;

27.11. ir izpratne par anabiozi, reģenerāciju;

27.12. ir izpratne par dzimumšūnu uzbūvi un funkcijām;

27.13. ir izpratne par cilvēka kā sugas izveidošanos;

27.14. ir izpratne par cilvēka embrioģenēzes īpatnībām;

27.15. ir izpratne par cilvēka attīstību pēc dzimšanas, tās traucējumiem un to novēršanu;

27.16. ir izpratne par bakteriālām un virusālām slimībām;

27.17. ir izpratne par seksuāli transmisīvajām slimībām, izsargāšanos no tām;

27.18. ir izpratne par iegūto imūndeficīta sindromu;

27.19. ir izpratne par seksualitāti, biseksuālismu un homoseksuālismu;

27.20. ir izpratne par pretapaugļošanās līdzekļiem;

27.21. ir izpratne par paaudžu maiņu, tās nozīmi;

27.22. raksturo dažādus augus un dzīvniekus, izmantojot dzīvo būtņu sistemātiku;

27.23. rīkojas ar mikroskopu;

27.24. pagatavo vienkāršus mikropreparātus;

27.25. nosaka mikroskopa palielinājumu;

27.26. prot atšķirt augu un dzīvnieku vairošanās formas un veidus;

27.27. atšķir organisma miera, augšanas un novecošanās periodus.

28. Vielmaiņa:

28.1. zina ūdens un minerālvielu cirkulāciju augos;

28.2. zina asinsrites orgānus, asins cirkulāciju;

28.3. zina plaušu, aknu un nieru nozīmi un funkcijas;

28.4. zina vielu iekļūšanu šūnā un izkļūšanu no tās;

28.5. zina barības uzņemšanu, sadalīšanu un uzsūkšanu;

28.6. zina barošanās veidus, barības vielu transportu;

28.7. zina vielu izdalīšanu apkārtējā vidē;

28.8. zina vielu sintēzes procesus;

28.9. zina dzīvo organismu elpošanas procesus;

28.10. zina, kas ir vielu maiņa;

28.11. ir izpratne par kapilaritāti, tās izpausmi dabā, izmantošanu tehnikā un sadzīvē;

28.12. ir izpratne par asins sastāvu;

28.13. ir izpratne par asinsgrupām, rēzus faktoru;

28.14. ir izpratne par difūziju un osmozi, homeostāzi;

28.15. ir izpratne par smēķēšanas iedarbību uz cilvēka organismu;

28.16. ir izpratne par fotosintēzi, tās fāzēm;

28.17. ir izpratne par alkohola un narkotiku iedarbību uz cilvēka organismu;

28.18. ir izpratne par olbaltumvielu biosintēzi;

28.19. ir izpratne par gremošanas un vielu izvadīšanas traucējumiem;

28.20. ir izpratne par saindēšanos, indīgajiem augiem un ogām, ēdamām un neēdamām sēnēm;

28.21. ir izpratne par gāzu maiņu audos un plaušās;

28.22. ir izpratne par asimilāciju un disimilāciju;

28.23. ir izpratne par faktoriem, kas ietekmē fotosintēzi un biosintēzi;

28.24. grupē organismus pēc barības ieguves un enerģijas izmantošanas;

28.25. atšķir dzīvo organismu barošanās veidus;

28.26. prot sniegt pirmo palīdzību dažādu saindēšanos un čūskas koduma gadījumā;

28.27. prot izdarīt mākslīgo elpināšanu;

28.28. prot sniegt pirmo palīdzību slīkstošajam.

29. Regulācijas mehānismi:

29.1. zina hormonu nozīmi cilvēka un dzīvnieku organismā;

29.2. zina nervu sistēmas nozīmi un uzbūvi, augstāko neirālo darbību, hormonālo un neirālo regulāciju, tās vienotību;

29.3. zina veģetatīvās un somatiskās nervu sistēmas uzbūvi un darbību;

29.4. zina nervu sistēmas evolūciju;

29.5. zina, kas ir neirons, reflekss, instinkts, nervu impulss, sinapse, nervu reakcijas ātrums, tā nozīme sadzīvē un sportā;

29.6. ir izpratne par iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, to ražotajiem hormoniem;

29.7. ir izpratne par humorālās un nei­rālās regulācijas traucējumiem, hormonu preparātu izmantošanu medicīnā, imūnsistēmu, anafilaktisko šoku, vitamīnu lomu regulācijas procesos;

29.8. ir izpratne par dzīvnieku maņu orgānu (redzes, dzirdes) īpatnībām;

29.9. ir izpratne par taustes, siltuma, slāpju un sāpju maņām;

29.10. prot sniegt pirmo palīdzību cukura diabēta lēkmes gadījumā;

29.11. prot sniegt palīdzību nervu sistēmas traumu gadījumā.

30. Iedzimtība un mainība:

30.1. zina, kas ir ģenētika, iedzimtība un mainība;

30.2. zina ģenētikas likumus;

30.3. zina, kas ir hromosomas un gēni, mutāciju cēloņi un sekas;

30.4. zina iedzimtības un mainības likumsakarību izmantošanu praksē;

30.5. zina, kas ir selekcija, genotips un fenotips, šķirne un celms, gēnu inženierija;

30.6. ir izpratne par cilvēku rasēm, cilvēka temperamentu, cilvēka iedzimtajām slimībām;

30.7. ir izpratne par iedzimto slimību ietekmi uz populāciju kopumā;

30.8. ir izpratne par veselīga dzīvesveida nozīmi veselas nākamās paaudzes radīšanā;

30.9. prot sastādīt savas dzimtas ciltskoku;

30.10. risina vienkāršus ģenētikas uzdevumus.

31. Līdzsvars dabā un tā saglabāšana:

31.1. zina, kas ir ekoloģiskā vide un tās faktori, suga, populācija, ekosistēma un biosfēra;

31.2. zina, kas ir Zemes atmosfēras cirkulācija;

31.3. zina ūdens riņķojumu dabā;

31.4. zina Saules enerģijas akumulāciju uz Zemes, dzīvo būtņu lomu Saules enerģijas uzkrāšanā;

31.5. zina, kas ir Saules enerģija un kā to izmantot;

31.6. zina par kūdras, naftas, dabasgāzes un akmeņogļu krājumu veidošanos;

31.7. zina siltuma vadīšanas veidus, termisko līdzsvaru uz Zemes;

31.8. zina vielu, elementu un enerģijas riņķojuma procesus, biotisko elementu apriti biosfērā, baktēriju nozīmi aprites procesos;

31.9. zina vides (ūdens, gaisa, augsnes) piesārņojuma avotus un sekas;

31.10. zina dabas un vides aizsardzības problēmas Latvijā un pasaulē;

31.11. ir izpratne par dzīvo organismu savstarpējām attiecībām ekosistēmā, barības ķēdēm un ekoloģiskajām piramīdām;

31.12. ir izpratne par simbiozi un parazītismu dabā un cilvēka organismā;

31.13. ir izpratne par enerģijas un vielu plūsmu ekosistēmā;

31.14. ir izpratne par antropogēnajiem faktoriem, kas izmaina ekosistēmu;

31.15. ir izpratne par pasātiem un musoniem, okeānu straumēm;

31.16. ir izpratne par solārkonstanti, heliotehniku;

31.17. ir izpratne par gāzu sašķidrināšanu, kriotehniku, sniega un krusas veidošanos, miglas un rasas veidošanos;

31.18. ir izpratne par siltumizolācijas paņēmieniem dabā un tehnikā, siltuma ražošanu termoelektrocentrālēs;

31.19. ir izpratne par iekšdedzes dzinēju, siltumnīcas darbības principu, Zemes infrasarkano starojumu, oglekļa dioksīda satura pieaugšanu gaisā un siltumnīcas efektu;

31.20. ir izpratne par klimatisko līdzsvaru, faktoriem, kas to ietekmē;

31.21. ir izpratne par noosfēru, cilvēka darbības ietekmi biotisko elementu apritē;

31.22. ir izpratne par ekoloģisko monitoringu, apkārtējās vides piesārņojuma tiešajām un netiešajām sekām, sugu izmiršanu, Latvijas aizsargājamajiem augiem un dzīvniekiem;

31.23. ir izpratne par rezervātiem, liegumiem, Sarkano grāmatu;

31.24. atšķir un klasificē faktorus, kas ietekmē dzīvos organismus. Sastāda barības ķēdes;

31.25. saskata Saules enerģijas akumulācijas veidus uz Zemes;

31.26. nosaka atmosfēras spiedienu;

31.27. nosaka gaisa relatīvo mitrumu;

31.28. izskaidro vielas agregātstāvokļa maiņu atkarībā no temperatūras;

31.29. prot sniegt pirmo palīdzību siltuma dūriena, apdegumu un apsaldējumu gadījumā;

31.30. analizē vides piesārņojuma avotus un piesārņojuma sekas;

31.31. novērtē ekoloģisko situāciju savā dzīvesvietā.