Valsts sekretāru 2007.gada 23.augusta sanāksmē

TM: Par juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu

23.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Juridiskās palīdzības administrācijas speciālisti saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu.

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz iesniegumu – aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu. Ja nepieciešams, persona pievieno veidlapā minētās ziņas apliecinošo dokumentu kopijas.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pašreizējais juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugs ir apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem, tomēr praksē ir konstatētas nepilnības. Līdz ar to rodas grūtības gan veidlapu aizpildīšanā pašām personām, gan arī Juridiskās palīdzības administrācijai, izvērtējot veidlapās iekļauto informāciju.

Noteikumu projektā ir precizēta juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa, ir veiktas citas izmaiņas veidlapas struktūrā, kas ļaus uzlabot juridiskās palīdzības piešķiršanas procesu, kā arī veidlapa būs vieglāk uztverama un saprotama juridiskās palīdzības pieprasītājam. Piemēram, veidlapā vairs nebūs jānorāda, kā persona paredz turpmāko strīda risinājumu vai attīstību. Savukārt ar parakstu būs jāapliecina, ka gadu pēc juridiskās palīdzības sniegšanas brīža Juridiskās palīdzības administrācija attiecībā uz personu varēs veikt īpašuma stāvokļa vai ienākumu līmeņa pārbaudi. Gadījumā, ja gadu pēc juridiskās palīdzības saņemšanas īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis būs būtiski uzlabojies, personai būs pienākums atmaksāt valsts budžetā ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītos izdevumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMSILS: Par informatīvo ziņojumu par izceļojošo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts 23.augustā valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu ar konkrētu rīcības plānu, lai veicinātu izceļojušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.

“Darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus, ir sagatavojusi realizējamas aktivitātes. Manuprāt, īstenojot tās, mēs varētu ietekmēt iedzīvotāju atgriešanos Latvijā un rast tādus apstākļus, kas veicinātu arī esošo Latvijas iedzīvotāju vēlmi palikt valstī. Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir dubultpilsonības ieviešana ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotāju bērniem, kas veicinās saiknes saglabāšanu ar dzimteni, stimulējot ārvalstīs dzīvojošo vēl aktīvāku iesaistīšanos Latvijā notiekošajos procesos un viņu atgriešanos Latvijā,” uzsver ministrs Oskars Kastēns.

Ziņojums paredz dubultpilsonības pieļaujamības paplašināšanas ieviešanu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju bērniem, kā arī izskatīt iespēju to piešķirt laulātajiem draugiem. Arī sekretariāta veiktajā aptaujā 92% ārpus valsts dzīvojošo respondentu atzīst, ka sekretariāta ierosinājums ir nepieciešams un atbalstāms.

Dokuments problēmas risināšanai paredz sistemātisku pieeju un darbību šādos virzienos: izceļošanas un atgriešanās pastāvīgs monitorings, masveidīgas izbraukšanas prevencija, atgriešanās veicināšana, atgriešanās atvieglošana un reintegrācija.

Ziņojumā priekšlikumi vērsti divos galvenajos virzienos: dzīves un darba apstākļu uzlabošana Latvijā un motivācijas pasākumi. Dzīves un darba apstākļu uzlabošana Latvijā paredz, piemēram, pilnveidot kontroles mehānismu darba līgumu neslēgšanas un nodokļu nemaksāšanas no darba devēju puses mazināšanai; publiskās un privātās sadarbības attīstīšanu, atbalstot iedzīvotāju komercdarbības iniciatīvas; kontroles mehānisma pilnveidošanu “aplokšņu algu” mazināšanai.

Savukārt kā galvenie motivācijas pasākumi ir noteikti: informatīvās saiknes nodrošināšana ārvalstīs dzīvojošajiem (plaši pieejama informācija par darba iespējām Latvijā, politiskās līdzdalības veicināšana u.c.), sabiedrības izglītošana (atvērtības, izpratnes par brīvo iedzīvotāju kustību, tolerances veicināšana u.c.).

Par galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki vēlas pamest Latviju, darba grupa izvirzīja vairākas pamatproblēmas, piemēram, valsts un darba devēju nevērīgo attieksmi pret strādājošajiem un viņu vajadzībām, birokrātiskos šķēršļus dažādu jautājumu risināšanā (tostarp uzņēmējdarbības uzsākšanai, sekmīgai mazo un vidējo uzņēmumu darbībai), niecīgo darba atalgojuma apmēru, kas bieži ģimenei pat neļauj apmierināt tās pamatvajadzības u.c.

Aptaujā, kas tika veikta no 24. līdz 31.jūlijam, piedalījās 270 respondenti no 17 valstīm. Uz jautājumu “Vai minētā dubultpilsonības ieviešana, jūsuprāt, kaut kādā veidā stimulētu Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā?” 96% respondentu atbildēja apstiprinoši, no kuriem 27% norādīja, ka dubultpilsonības ieviešana viņus stimulētu atgriezties tikai vienlaikus ar citiem labklājības veicinošajiem pasākumiem.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts