Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-25-114

Rīgā 2007.gada 23.augustā

Par dzīvojamās ēkas Rīgā, Turgeņeva ielā 23 (ēkas kadastra apzīmējums 0100 041 0011 006), iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegto valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2007.gada 22.augustā ir iesniegusi Kultūras ministrijai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu ar lūgumu iekļaut objektu Rīgā, Turgeņeva ielā 23, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas komisijas “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2007.gada 12.jūlija sēdes protokola izraksts;

1.2. SIA “EURO-AUTO” 2007.gada 30.jūlija vēstule Nr.1239-d Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai;

1.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas komisijas “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2007.gada 17.augusta sēdes protokola izraksts;

1.4. Informācija par objekta Rīgā, Turgeņeva ielā 23, nosaukumu;

1.5. Informācija par objekta Rīgā, Turgeņeva ielā 23, atrašanās vietu (adrese, grupa, grunts, liters);

1.6. Objekta Rīgā, Turgeņeva ielā 23, atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā
plānā;

1.7. Objekta Rīgā, Turgeņeva ielā 23, apraksts;

1.8. Objekta Rīgā, Turgeņeva ielā 23, fotofiksācijas materiāli;

1.9. Ziņas par objekta Rīgā, Turgeņeva ielā 23, īpašnieku;

1.10. Pamatojums objekta Rīgā, Turgeņeva ielā 23, iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3.punktu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2007.gada 12.jūlija un 17.augusta sēdēs izvērtēja dzīvojamās ēkas Rīgā, Turgeņeva ielā 23, atbilstību kultūras pieminekļa statusam un pieņēma lēmumu ierosināt iekļaut dzīvojamo ēku Rīgā, Turgeņeva ielā 23 (ēkas kadastra apzīmējums 0100 041 0011 006), valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

3. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 12.3.punktā noteikto kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.

Bijušās dzīvojamās ēkas Rīgā, Turgeņeva ielā 23, kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 12.3.punktā noteiktajam.
Ēka ir viens no nedaudzajiem raksturīgajiem Rīgas priekšpilsētu koka klasicisma arhitektūras paraugiem, kas saglabājies līdz mūsu dienām – senākā daļa ar 7 aiļu asīm celta laika posmā no 1812. līdz 1824.gadam, ko dokumentāli pierāda 1823.–1824.gada ielu fasāžu notinumi. Vēlāka laika pārbūve galvenās fasādes kreisajā malā un pagalma daļā datējamas ar 1876.gadu, 1883.gadā pārveidota jumta konfigurācija pagalma pusē. Ēka ir raksturīgs Rīgas amatnieciskās kultūras un kvalitātes paraugs, par ko liecina arī nedaudzie saglabājušies raksturojošie elementi – ēkas frontona pusapaļajā logailā saglabājusies oriģinālā vērtne ar detaļām un profiliem, grieztas koka kāpnes ar klasicisma dekora elementiem, vairākas pildiņu durvis ar raksturīgiem klasicisma dekora elementiem un metāla furnitūru. Sākotnējās klasicisma fasādes sedz 20.gs. otrās puses apšuvuma dēļi, ir prognozējams, ka iekštelpās zem apmetuma slāņiem var eksistēt sākotnējā interjeru apdare vai polihromi dekoratīvā apdare uz apmetuma zem balsinājuma slāņiem.

4. Ņemot vērā šī rīkojuma 3.punktā uzskaitītos objekta kultūrvēsturisko vērtību veidojošos un raksturojošos elementus, ēka Rīgā, Turgeņeva ielā 23, vērtējama kā kultūrvēsturiski vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra koka arhitektūras piemineklis, viens no nedaudziem Rīgas klasicisma būvmākslas paraugiem, kura vērtība un autentiskums pēc kvalitatīvi veiktiem atjaunošanas darbiem varētu būtiski pieaugt.

5. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 7.punkta prasībām objekta īpašnieks SIA “EURO-AUTO”, reģ. Nr.LV40003119157 (saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000206468 II daļas 1.iedaļas 2.2.punktā esošo informāciju) 2007.gada 4.jūlijā rakstveidā ar vēstuli Nr.10/2598, kas nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, informēts par priekšlikumu noteikt objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

Objekta īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā termiņā rakstveidā ar 2007.gada 30.jūlija vēstuli Nr.1239-d ir iebildis pret priekšlikumu noteikt objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

6. Ēkas Rīgā, Turgeņeva ielā 23, īpašnieks SIA “EURO-AUTO” 2007.gada 30.jūlija vēstulē Nr.1239-d sniedza šādus iebildumus pret objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā:

6.1. Ēkai Rīgā, Turgeņeva ielā 23, šāds statuss nav nepieciešams, jo to kā kultūrvēsturiski saglabājamu objektu jau aizsargā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums;

6.2. Kas attiecas uz klasicisma stila koka ēkas ārējo veidolu, tad sākotnēji vienstāvu ēka laika gaitā ir vairākkārt pārbūvēta, pārbūves laikā nav saglabāts ēkas apjoms (pagalma pusē ēka pārbūvēta par divstāvu būvapjomu) un ir mainīta jumta forma;

6.3. Nav saglabāti vēsturiski oriģinālie logi un durvis, šobrīd ēka “lepojas” ar stikla pakešu logiem un ārdurvīm plastmasas un/vai alumīnija rāmjos;

6.4. No 19.gs. 1.puses interjera apdares un būvgaldniecības elementiem ēkā tikpat kā nekas nav saglabājies;

7. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izvērtēja ēkas Rīgā, Turgeņeva ielā 23, īpašnieka SIA “EURO-AUTO” 2007.gada 30.jūlija vēstulē Nr.1239-d sniegtos iebildumus, kas norādīti šī rīkojuma 6.punktā, un konstatēja, ka:

7.1. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un no tā izrietošie Ministru kabineta 08.03.2004 noteikumi Nr.127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi” aizsargā vēsturiskās koka apbūves apjomu un raksturu, bet nenodrošina ēkas iekštelpu plānojuma struktūras un interjera elementu saglabāšanu;

7.2. Ēkas senākā daļa celta laika posmā no 1812. līdz 1824.gadam, pārbūves, kas veiktas 1876.gadā un 1883.gadā, tai skaitā arī jumta konfigurācijas izmaiņas, ir vērtējamas kā kvalitatīvs uzslāņojums, kas nav mazinājis ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Notikušās ēkas būvsubstances lokālās izmaiņas 20.gs. 2.pusē nav vērtējamas kā neatgriezeniskas un vērtību radikāli pazeminošas;

7.3. Pagalma fasādē daļēji saglabājies 1886.gada jumta logs, ielas fasādē sākotnējais klasicisma frontona logs ar oriģinālo vērtni, detaļām un profiliem; būtiski, ka ēkas logu ailes saglabājušās savās sākotnējās vietās, aiļu aizpildījumu iespējams rekonstruēt atbilstoši esošajiem autentiskajiem paraugiem un ēkas arhitektūras stilam. Ar logu un durvju aiļu aizpildījuma atjaunošanu kultūrvēsturisku ēku renovācijas praksē jāsastopas ļoti bieži, jo oriģināli logi un durvis arhitektūras pieminekļos ir samērā liels retums;

7.4. Ēkā saglabājušies oriģināli pagrabi ar mūra velvēm, oriģinālas 19.gs. sākuma jumta nesošās konstrukcijas. Ēkas interjeros saglabājušās grieztas koka kāpnes uz 2.stāvu ar klasicisma dekora elementiem – virpotām margu dokām, vairākas pildiņu durvis ar raksturīgiem klasicisma dekora elementiem un metāla furnitūru; ņemot vērā, ka saglabājusies ēkas senākās daļas iekštelpu plānojuma struktūra, kas liecina par relatīvi nelielu plānojuma izmaiņu īpatsvaru, kā arī to, ka iekštelpu sienu un griestu virsmu klāj apmetums, prognozējams, ka zem apmetuma slāņiem var eksistēt sākotnējā interjeru apdare vai polihromi dekoratīvā apdare uz apmetuma zem balsinājuma slāņiem.

8. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta trešo daļu objekta Rīgā, Turgeņeva ielā 23, iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka (valdītāja) piekrišana.

9. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam – labums, ko sabiedrība iegūst, iekļaujot objektu Rīgā, Turgeņeva ielā 23, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta vērtīga Rīgas vēsturiskā centra koka arhitektūras pieminekļa, viena no nedaudzajiem Rīgas klasicisma būvmākslas paraugiem, kā arī, kopā ar ēku ielas pretējā pusē veidojot klasicisma arhitektūras ansambli, Turgeņeva ielas Ziemeļu daļā vienīgā liecība par kādreizējās priekšpilsētas 19.gs. koka apbūvi, turpmākā saglabāšana nākamajām paaudzēm.

10. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija NOLEMJ:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

11. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz:

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.pantu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu, 66.panta pirmās daļas 4.punktu, 62.panta pirmo daļu, 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5., 7. un 9.punktu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 12.3.punktu.

12. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīga, Antonijas iela 6, LV–1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Kultūras ministre H.Demakova