Latvijas josta — katram un pasaulei

Lielajā pasaules izstādē "Expo 2000", kas darbosies Vācijā, Hannoverē, no 1. jūnija līdz 31. oktobrim, Latvijas paviljona centrālais objekts būs kaut kas līdz šim pasaulē neredzēts — tā būs "Josta 2000"

Šāds top Latvijas Republikas paviljons pasaules izstādē "Expo 2000" Hannoverē

Šī projekta autori ir Modris Tenisons un Armands Strazds. Modris Tenisons savas radošās gaitas sācis "Rīgas pantomīmā", turpinājis Lietuvā, bijis aktieris, režisors un scenogrāfs un vēlāk — kustību konsultants. Apmēram 30 gadus viņš pētījis latviešu etnogrāfiskās jostas, cenšoties izprast zīmēs ieslēpto, tagad aizmirsto jēgu un nozīmi. Divarpus gadus veca ir Latvijas jostas ideja. Modris Tenisons to veido redzamu, komponists Armands Strazds atradis veidu, kā zīmes pārvērst skaņās. Jostā var ierakstīt informāciju par jebkuru cilvēku, bet, to atskaņojot, katram var būt sava mūzika.

Ir pienācis laiks, kad lielā Latvijas josta var sākt tapt reāla. Par to runāja preses konferencē, kas notika Krišjāņa Barona muzejā.

Modris Tenisons uzsvēra, ka jostā var ierakstīt visu to pašu, ko datorā — tekstu, attēlu, mūziku un tā tālāk. Ierakstīt domāts katra Latvijas cilvēka būtiskākos personiskos datus, kurus iegūs gaidāmajā tautas skaitīšanā. Katram iznāks neliels jostas gabaliņš. Visus, apmēram divarpus miljonus apvienojot, iznāks Latvijas josta. Tās garums būs atkarīgs no platuma un izejvielām. Sākumā bija domāti 125 kilometri, jaunākie aprēķini liecina par labu 85 kilometriem. Arī tas ir pietiekami, lai, piemēram, lielos svētkos jostu varētu nostiept no Rīgas līdz Lietuvas robežai. Un vēl ir tāda jauka iecere — šo apmēram tonnu smago jostu 10 spēcīgi sportisti varētu nest kā dāvanu Valsts prezidentei.

Tehniskas iespējas jostu izaust ir. To varētu veikt fabrikā "Lenta 12". Ar vienu mašīnu strādājot, vajadzētu sešus mēnešus. Viena metra pašizmaksa būtu 22 santīmi. Drīz būs gatavi visi aprēķini, būs skaidrs, cik naudas vajadzīgs. Tad aktivizēsies līdzekļu meklējumi un talkā tiks aicināta visa sabiedrība.

Jostas idejas pieteikums pasaulei un pirmais izmantojums tātad būs "Expo 2000". Kā pastāstīja Latvijas ekspozīcijas sabiedrisko attiecību veidotāja Solvita Vēvere, šis projekts būs mūsu paviljona centrā. Darbosies sešu datoru terminālā stacija. Katrs apmeklētājs tiks aicināts sniegt informāciju par sevi. Ierakstītu zīmju valodā, to katrs varēs paņemt līdzi.

Izdrukas lielums būs 5x5 centimetri. Katrs saņems arī informāciju par Latviju, tā darot mūsu valsti un tautu pasaulē pazīstamāku. Paviljona apmeklētāju skaits varētu sasniegt miljonu.

Par Latvijas jostu jau ir rakstīts presē. Modris Tenisons rāda savu darbu "Etnolauks", kas veidots, izmantojot latviešu ornamentus, Nīcas jostu, kā viņš apgalvo. Tiesa gan, etnogrāfijas speciālisti skaidro, ka pie Dienvidkurzemes, arī Nīcas tautas tērpiem jostas nav bijis.

"Latvju rakstos" par Nīcas jostu nosauktā piederot citai vietai. Bet tas nav būtiski, jo etnogrāfiskie latviešu ornamenti tie ir.

Jā, senās zīmes pagaidām vēl nav izlasāmas. Modris Tenisons domā, ka tam vēl vajadzīgs ilgs laiks. Tiesa, te modernās tehnoloģijas attīstība var to paātrināt.

Iepazīstināšana ar Latvijas jostas projektu jau notikusi Latvijas institūtā. Tur vairāku desmitu cilvēku datus un viņu vēlējumus nākotnei zīmju valodā ierakstīja datorā, un tā izveidojās iespējamās jostas sīka daļiņa. Klāt bija arī Imants Ziedonis, un viņš šo notikumu atzina par visai interesantu. Tas ir labi, ka var informāciju par sevi pārvērst virtuālā realitātē. No ornamentiem ir iespējams izveidot arī, piemēram, savas dzimtas, savas korporācijas jostu. Jā, un arī visas Latvijas. Šī programma ir dziļi latviska. Folklora dzīvo tikai tad, ja to izmanto. Šeit ir darīšana vairs nevis ar etnogrāfiju, kas nozīmē galvenokārt aprakstīšanu, bet ar etnoloģiju, kas ir zinātne.

Tā domā Imants Ziedonis. Bet Māra Ķimele preses konferencē runāja par Latvijas jostas projektu ar sajūsmu. Viņa sacīja: "Kādā mirklī mēs piedalāmies, un kas šeit notiek? Es labi zinu, ka nepārspīlēju. Tāpat kā visiem, man arī pienāk informācija, un es zinu, ka tas ir kaut kas pilnīgi ārkārtējs, kas notiek, jo cilvēka attiecība pret zīmi un zīmes attiecība pret cilvēku skar rašanās pirmsākumu. Laiki atkal saskaras. Tagad daudz runā par pasaules galu. Cits to uztver fiziskā līmenī, tā, ka viss sasprāgs vai sadegs, citi — garīgās kategorijās. Ka notiek būtiskas izmaiņas cilvēka eksistencē, to laikam jūt visi. Man šķiet būtiski, ka Modris pie šiem rezultātiem nonācis tieši tagad, uz jaunā gadu tūkstoša sliekšņa.

Rakstot atsauksmi par šo projektu, man gribot negribot nācās domāt un salīdzināt. Krišjānis Barons arī gadsimtu mijā, var teikt, noķēra aiz astes aizejošo, projām slīdošo tautas dziesmu. Tagad pievēršamies zīmēm. Mūsu tauta kaut kādā dīvainā kārtā šīs zīmes ir saglabājusi, pašlaik vairs nezinot, ko tas nozīmē. Tagad ārkārtīgi strauji nāk atpakaļ šī spēja atkal pa īstam saskarties. Mēs faktiski esam brīnuma priekšā, kaut arī tas notiek ar datora starpniecību. Bet tā ir matērijas rašanās, kas ielokās atpakaļ zīmē un izvēršas atpakaļ Cilvēkā. Domājot par šādu zīmju izmantojamību, uzskatu, ka jebkurš cilvēks, kas savu zīmi izveido, līdz ar to apstiprina, apliecina sevi. Katrs cilvēks, dodot informāciju savas zīmes izveidošanai, nonāk tādā emocionālā stāvoklī, kad desmitreiz nopietnāk nekā parasti domā un izvērtē savus izteikumus. Tad viņu neietekmē ne politiskā situācija, nekas cits ātri pārejošs. Man liekas, ka tas skar visdziļāk mūsu eksistenci, šis satraucošais nosaukšanas, noteikšanas moments. Un es esmu pārliecināta, ka šī projekta realizācijai nāks palīdzība, nedrīkst būt, ka tā nenāktu, tas būtu briesmīgi. Jo — tas ir tik grandiozi, tik skaisti, tik humāni, tik demokrātiski. Josta apvieno absolūtā tīrībā visu, ko mēs nesam. Varbūt šī objektivitāte var pat mazliet biedēt.

Daudz kam vajadzēja sakrist, lai Modris šo darbu varētu veikt tieši tagad. Nevajag ne atlikt, ne pagaidīt, kamēr tas vēl nobriest. Šis ir gads, kad tas jāizdara, kad varam kaut ko nozīmīgu ieguldīt visā pasaules eksistencē."

Tagad nu katram der tikt skaidrībā, pārdomāt un atbildēt uz jautājumiem — vai man šis Latvijas jostas projekts liekas interesants un nozīmīgs, vai es piedalīšos un vai palīdzēšu to realizēt?

Jānis Rozenieks — "Latvijas Vēstnesim"

Josta 2000

Tai saknes ir sirmā senatnē, bet tā tiek veidota tālāk, liekot lietā mūsdienīgu tehnoloģiju. Senie raksti, zīmes un ornamenti ar datoru palīdzību sakļausies īpašā sistēmā un kļūs redzami visiem. Katrs apmeklētājs varēs saņemt savu zīmi, kurā būs ierakstīta informācija par viņu pašu un arī par Latviju.

Ilustrācijai: "Latvijas Vēstneša" galvenā redaktora, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa Oskara Gerta zīmes un novēlējumi nākotnei mūsu visu kopīgajā liktens Jostā

"Latvijas Vēstneša" zīmes un novēlējumi nākotnei