Cik droši mēs esam paši savā valstī

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš vakar, 7.oktobrī, Latvijas televīzijā

Turpinājums no 1.lpp.

M.Segliņš:

— Nekādā gadījumā. Ir divas lietas, pēc kurām ir jāvadās: likums un atbilstība ieņemamajam amatam.

— Vai Bekeša kungs, kurš nekad nav strādājis specdienestos, atbilst savam ieņemamajam amatam?

M.Segliņš:

— Neapšaubāmi. Par to šobrīd, kad Bekeša kungs jau vairāk nekā mēnesi pilda šo pienākumu, es esmu pārliecinājies nekļūdīgi. Es gribētu uzsvērt, ka vadītājiem ir jāprot uzdot uzdevumu un jāspēj kontrolēt tā izpildi. Un Bekeša kungs lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem, man nav pamata to apšaubīt.

— Jūs esat apstiprinājis Māri Liepiņu par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieku. Kriminālpolicijas priekšnieks Pumpura kungs, kura pakļautībā Māris Liepiņš ir ilgi strādājis, savukārt izteicās, ka viņš ir lēns, slinks un nespēj vadīt lielu kolektīvu.

M.Segliņš:

— Jāatzīst, ka Pumpura kungs šos savus apsvērumus bija izteicis arī pirms Māra Liepiņa apstiprināšanas amatā. Šo lēmumu es pieņēmu pats un pieņēmu pēc ļoti garas sarunas ar Māri Liepiņu. Es pārliecinājos, ka ar uzņēmību, gribēšanu un domāšanu šim gados jaunajam puisim viss ir kārtībā. Es esmu pārliecināts, ka nekļūdos, apstiprinādams viņu šajā amatā.

— Vai, jūsuprāt, Pumpura kunga sniegtā informācija nebija pietiekami objektīva? Varbūt tomēr vajadzēja viņā ieklausīties?

M.Segliņš:

— Es ieklausījos gan Pumpura kunga, gan citu kungu teiktajā, un mana pārliecība ir — Liepiņa kungs var ieņemt šo amatu.

— Pēdējā laikā daudz tiek runāts par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara atlaišanu, Aloiza Blonska iešanu pensijā un divu citu augstu amatpersonu atstādināšanu no dienesta pienākumiem. Vai tā ir sakritība, ka tas viss noticis tik īsā laika periodā?

M.Segliņš:

— Noteikti ne. Kas attiecas uz Stara kungu, neviens viņu negrasās atlaist. Stara kungs iesniedza iesniegumu par iešanu atvaļinājumā no 4. līdz 22.oktobrim, ko es arī akceptēju. Stara kungs atgriezīsies darbā 22.oktobrī. Blonska kungs tik tiešām ir pensijas gados. Iespējams, kad pienāks laiks, viņš arī dosies pensijā. Mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim cilvēku, kas varētu ieņemt viņa vietu. Kas attiecas uz tām divām amatpersonām, kas šobrīd ir atstādinātas no ieņemamā amata, tad mums ir bijis pamats domāt, ka ne viss ar finansēm un īpašumiem Iekšlietu ministrijā ir bijis vislabākajā kārtībā. Šobrīd notiek dienesta pārbaude. Lai šī pārbaude varētu notikt pietiekami objektīvi, attiecīgās amatpersonas uz laiku ir atstādinātas no ieņemamā amata.

— Un tomēr — kāpēc tik īsā laikā un tik daudzas augstas amatpersonas? Tā ir sakritība vai nepieciešamība?

M.Segliņš:

— Nekādā gadījumā nevar runāt par kaut kādiem laika periodiem. Jautājumi ir jārisina tad, kad tie ir nobrieduši. Un nevar pieiet tā — jautājums ir aktualizējies, bet šomēnes mēs to nerisināsim, jo esam atrisinājuši jau kādu citu lietu. Mēs tos risināsim tad, kad tas būs nepieciešams. Es domāju un man piekritīs daudzi, ka ar policiju ne tuvu viss nav labākajā kārtībā. Problēma ir, un tā ir jārisina.

— Runājot par Griguļa kungu un Novika kungu, vai tiešām ir konstatēti šie finansiālie pārkāpumi?

M.Segliņš:

— Šobrīd notiek dienesta izmeklēšana. Rezultāti būs zināmi pēc nedēļas. Tad es arī lemšu par šo kungu likteni.

— Mums ir skatītāju jautājums — vai policistiem, kas dzērumā sabrauc cilvēku, nebūtu jāsaņem smagāks sods nekā citiem cilvēkiem?

M.Segliņš:

— Policisti ir sabiedrības paaugstinātas uzmanības centrā. Darbs policijā izvirza lielākas prasības pret šiem cilvēkiem. Viņiem ir jābūt par paraugu likumības ievērošanā. Policistiem, kas pārkāpj likumu, nebūs nekādas žēlastības. Viņiem vietas policijā nebūs.

— Bet jautājums ir — vai nebūtu jāpiemēro stingrāki sodi nekā pārējiem?

M.Segliņš:

— Sodus var piemērot tādus, kādus tos paredz likumdošana. Bez šaubām, bez attiecīgā krimināllikumā paredzētā soda policisti tiek atlaisti arī no darba.

— Vai Jānis Kaļva tiks atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ?

M.Segliņš:

— To vērtēs tiesa.

— Te mums ir kāds pensionāra jautājums. Tirgū pārdod kontrabandas spirtu un cigaretes, kad tam visam tiks pielikts punkts?

M.Segliņš:

— Droši vien, punkts netiks pielikts tikmēr, kamēr tiks tirgota kaut viena kontrabandas cigarešu paciņa vai spirta pudele. Es domāju, ka policijas aktīvo darbību, kāda tā ir bijusi septembra mēnesī, kontrabandas apkarošanā, var neredzēt tikai tas, kas negrib redzēt. Ja augustā par nelegālu spirta, cigarešu un citu preču tirdzniecību tika aizturēta 81 persona, tad septembrī — 300 personas. Ja augustā tika izņemti 10 tūkstoši litru nelegālā alkohola, tad septembrī — 17 tūkstoši litru. Augustā mēs izņēmām 7100 kontrabandas cigarešu paciņas, bet septembrī — 49 000. Es šobrīd ļoti aktīvi cenšos motivēt policistus šai cīņai. Un, kā mēs redzam, rezultāti ir.

— Jā, tie ir mazie kontrabandas tirgotāji. Vai ir kaut kas darīts, lai aizturētu lielos kontrabandas piegādātājus?

M.Segliņš:

— Protams, mazie kontrabandas tirgotāji ir vieglākā mūsu darba daļa, kas gan prasa apjomīgus finansu līdzekļus, jo ir nepieciešami lieli policijas spēki. Es apzinos, ka tās ir sekas tai nelegālajai darbībai, kas rodas, ievedot pāri robežai nelegālas preces. Cīnīties ar to ir daudz grūtāk. Bet, protams, mūsu mērķis ir piekļūt kontrabandas organizētājiem.

— Viens no jūsu padomniekiem ir bijušais kriminālpolicijas darbinieks Laimonis Liepiņš, pret kuru tika ierosināta krimināllieta, ko pārtrauca pierādījumu trūkuma dēļ. Laimonis Liepiņš ir vadījis SIA "Ave Lat" apsardzi. Nevienam nav noslēpums, ka "Ave Lat" īpašnieks ir pašreizējais premjers Andris Šķēle. Vai, pieņemot darbā savus darbiniekus, jūs neietekmējaties no savas partijas vadītāja interesēm?

M.Segliņš:

— Nē, es pieņemu savus darbiniekus pēc stundu garas sarunas. Es gribētu piebilst, ka viens no maniem ārštata padomniekiem ir arī "Pareksa" bankas drošības dienesta vadītājs. Liepiņa kungu es uzskatu par augstas klases profesionāli, un viņa padomi man ir ļoti noderējuši.

— Bet vai ir ētiski, ka Liepiņa kungs strādā Iekšlietu ministrijā, ņemot vērā, ka Ģenerālprokuratūra tomēr ierosināja pret viņu krimināllietu?

M.Segliņš:

— Ja cilvēks ir vainīgs, tad ir notiesājošs spriedums. Šajā gadījumā notiesājoša sprieduma nebija. Man nav pamata apšaubīt Liepiņa kunga godīgumu.

— Mums zvanīja kāds satraukts anonīms cilvēks ar jautājumu. Daudzās Latvijas mazpilsētās ir izveidojies savdabīgs trijjūgs — policijas priekšnieks, virsprokurors un tiesnesis, dažās vietās arī četrjūgs, kur ir piesaistīta arī vietējā prese, kas ir pārņēmis varu un cilvēkiem ir diezgan grūti tiesāties. Vai jums ir šāda informācija?

M.Segliņš:

— Nē, manā rīcībā šādas informācijas nav. Žēl, ka šis zvans ir anonīms. Būtu labi, ja es zinātu, kas tā ir par pilsētu. Šobrīd es nedomāju, ka tādām runām ir pamats.

— Kā jūs varētu komentēt faktu, ka, pēc statistikas datiem, Igaunijā reģistrēto noziegumu skaits divkārt pārsniedz Latvijā reģistrēto noziegumu skaitu? Igaunijā ir 73,3 reģistrēti noziegumi uz 10 000 iedzīvotājiem, Latvijā — 36,4. Vai tas nozīmē, ka mums tiešām ir mazāka noziedzība?

M.Segliņš:

— Vai nu mums ir apzinīgāka sabiedrība, vai arī policija strādā labāk.

— Bet, salīdzinot ar Igauniju, šī gada pirmajā pusgadā mums ir divreiz vairāk noziegumu, kas izdarīti ar šaujamieroci. Mums ir 83 noziegumi, Igaunijā — 58.

M.Segliņš:

— Es negribētu analizēt, kur ir vairāk noziegumu — Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Mani interesē Latvija. Mums ir jācenšas nodrošināt mazāku noziegumu skaitu un labāka policijas darbību tieši Latvijas teritorijā. Un to es cenšos arī darīt.

— Bet vai Latvijā pret noziedzību necīnās ar skaitļiem, ar statistiku, neuzrādot patieso informāciju?

M.Segliņš:

— Man nav pamata tā domāt.

— Mums jautā skatītāji — vai gadījumā, kad nomirst cilvēks, kam pieder šaujamieroči, tos nevar mantot viņa ģimenes locekļi?

M.Segliņš:

— Tas ir juridisks jautājums, kur vajadzīga jurista konsultācija.

— Gads vēl nav beidzies, bet mums ir liels skaits noziegumu, kas izdarīti, lietojot šaujamieroci? Kas tiek darīts, lai uzlabotu situāciju? Vai tiks mainīta likumdošana?

M.Segliņš:

— Nē, likumdošana netiks mainīta. Mums ir jāaktivizē kriminālpolicijas darbs. Šodien es piedalījos valsts vadošo policijas darbinieku sanāksmē, kurā tika analizēti smago noziegumu atklāšanas dati. Es personīgi sekoju līdzi vairāku noziegumu atklāšanai. Es domāju, ka vainas meklēšana likumdošanā ir tikai aizbildināšanās, ja nav vēlēšanās strādāt. Mazāk ir jāsatraucas par nesakārtoto likumdošanu, vairāk ir jāstrādā, cenšoties panākt esošo likumu ievērošanu. Aizbildināšanās ar nesakārtoto likumdošanu ir aiziešana no atbildības.

— Vai tiks paaugstinātas algas policijas darbiniekiem?

M.Segliņš:

— Nē, nākamā gada budžetā tam līdzekļi nav paredzēti.

— Vai ir paredzēti līdzekļi Tikumības policijai?

M.Segliņš:

— Nē, vismaz nākamā gada budžetā nav.

— Tad mēs atkal varam sagaidīt pedofilijas skandālu?

M.Segliņš:

— Iekšlietu ministrija bija pieprasījusi 220 tūkstošus latu Tikumības policijas darba organizēšanai, taču šī summa budžetā netika iekļauta.

— Vai tiks atjaunota cīņa ar prostitūciju?

M.Segliņš:

— Ar to būtu jānodarbojas Tikumības policijai. Šobrīd to dara Narkotiku apkarošanas birojs, un zināmā mērā mēs atraujam cilvēkus no savu tiešo pienākumu veikšanas. Tas būtu jādara Tikumības policijai, kuru mēs diemžēl nevaram nokomplektēt līdzekļu trūkuma dēļ.

— Vairāki skatītāji interesējas — vai jums ir pieņemamās dienas?

M.Segliņš:

— Jā, katra mēneša pirmajā pirmdienā es esmu pieejams Latvijas iedzīvotājiem.

— Valdības deklarācijā ir paredzēts, ka līdz 1999.gada 31.decembrim cietumi pāries Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.

M.Segliņš:

— Jā, tā ir.

— Kam tiks pakļauts Sardzes pulks?

M.Segliņš:

— Iekšlietu ministrijai.

— Vai mainīsies šī pulka juridiskais statuss?

M.Segliņš:

— Šobrīd Iekšlietu ministrijā un Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas risina šo jautājumu.

— Vai neizveidosies situācija, ka cietumi tiks nodalīti no to apsardzes?

M.Segliņš:

— Es jau teicu, ka abu ministriju darba grupas risina šo jautājumu.

— Kāpēc šis Sardzes pulks ir pakļauts tieši jums — iekšlietu ministram?

M.Segliņš:

— Uz šo jautājumu es jums diemžēl nevaru atbildēt.

— Šajā Sardzes pulkā dien arī jauniesaucamie.

M.Segliņš:

— Mēs pāriesim tikai uz profesionālu cietumu apsardzi. Jauniesauktajiem karavīriem nav jāapsargā cietumi. Cietumus apsargās profesionāla apsardze.

— Kad tas varētu notikt? Šobrīd jauniesauktajiem tas ir, kā zināms, soda bataljons?

M.Segliņš:

— Es domāju, ka tas tiks atrisināts nākamā gada laikā.

— Latvijai ir bijis diezgan daudz pārmetumu no starptautiskajām organizācijām par nesakārtotību cietumu sistēmā, par sliktajiem cietumu apstākļiem. Vai kaut kas mainīsies?

M.Segliņš:

— Viss ir atkarīgs no finansējuma. Cietumi šobrīd nav tādā stāvoklī, kādā tiem vajadzētu būt. Es uzsveru vēlreiz — viss ir atkarīgs no finansējuma.

— No cietuma iznāk arī tādi cilvēki, kas tika iesēdināti jau padomju laikā. Šobrīd jau ir pilnīgi cita situācija, un šie cilvēki nevar atrast darbu. Vai ir domāts par sociālo palīdzību šādām personām?

M.Segliņš:

— Tas ir ļoti sasāpējis jautājums. Cilvēks ir ticis iesēdināts vienā sistēmā, atbrīvots pavisam citā sistēmā. Viņam atrast šobrīd darbu ir praktiski neiespējami. Šis jautājums ir pilnīgi uz valsts dienestu sirdsapziņas. Ir jāatrod līdzekļi, lai šiem cilvēkiem palīdzētu. Mēs nevaram novērsties un izlikties, ka neredzam šo problēmu.

— Paldies, ministra kungs, ka jūs varējāt šovakar ierasties.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā