Šonedēļ žurnālā “Komersanta Vēstnesis”:

• Jau pirms studentu jaunā iesaukuma izskanēja prognozes, ka situācija arī šogad nemainīsies – joprojām visvairāk jauniešu izvēlēsies sociālo zinātņu programmas. Kaut arī tajās ja ne šodien, tad rīt ir prognozēta pārprodukcija. Taču – no otras puses raugoties – vai vienmēr augstākā izglītība vajadzīga, vai it bieži nepietiktu ar kvalitatīvu profesionālo izglītību? Ja vien jaunieši to izvēlētos un tā patiešām atbilstu mūsdienu prasībām?

• Izrādās, tas, ka ES fondu nauda ir sadalīta valsts atbalsta programmu ietvaros īstenojamiem projektiem, tātad, kā mēdz teikt, ir apgūta, nebūt vēl nenozīmē, ka tā patiešām nonāks valsts budžetā. Pirms pāris nedēļām īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Normunds Broks aktualizēja jautājumu, ka no Eiropas Komisijas lēni tiek atgūti valsts atbalsta programmu ietvaros iztērētie valsts budžeta līdzekļi (ES fondu līdzfinansējuma daļa), turklāt valsts maku krietni patukšojuši projektu sadārdzinājumi, kuru rekords jau sasniedzis 300 procentu robežu. Valdība reaģēja asi, uzdodot vairākām ministrijām līdz 15.septembrim iesniegt aizkavētos finansējuma pieprasījumus par teju 40 miljoniem latu. Lai noskaidrotu, kādēļ šāda situācija radusies un kā ar to tikt galā, “Komersanta Vēstnesis” aicināja uz sarunu ministru N.Broku un Finanšu ministrijas ES fondu departamenta direktoru Aleksandru Antonovu.

• ES 11 procenti jeb 945 000 mazo un vidējo uzņēmumu zaudē uzņēmējdarbības iespējas un nenoslēdz līgumus darbinieku nepietiekamo valodu zināšanu dēļ. Publiskojot šos apjomīgā pētījuma datus, ES daudzvalodības komisārs Leonards Orbans šopavasar apņēmās valodu jautājumu padarīt par centrālo Lisabonas stratēģijā ekonomiskajai izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai.

• Dažādi var spriest par Eiropas naudas izlietojumu, un sākotnēji šķita – varbūt bija iespējams atrast praktiskāku projektu, kurā ieguldīt 42 tūkstošus latu. Gan jau māmiņas pēc ilgās dzīvošanās pa māju bērna kopšanas atvaļinājuma laikā arī bez īpašas sagatavošanās spētu atgriezties aktīvā darba apritē vai, ja nepieciešams, sameklēt jaunu darba vietu. Tomēr atliek vien minēt, cik tas būtu viegli vai grūti, cik ilgu laiku prasītu.

Projekts “Motivācijas pasākumi nodarbinātības veicināšanai un pašpilnveides sekmēšanai māmiņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma Ogres rajonā” tapa, dzīves nepieciešamības diktēts, pateicoties pašu māmiņu rosībai un pašvaldības darbinieku atsaucībai.

“Komersanta Vēstneša” redakcija