• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad šāgada raža apcirkņos plūst (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1999., Nr. 331/332 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16245

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas institūts - ar Latvijas vārdu pasaulē

Vēl šajā numurā

08.10.1999., Nr. 331/332

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad šāgada raža apcirkņos plūst

Juris Spručs, Labības tirdzniecības aģentūras ģenerāldirektors,- "Latvijas Vēstnesim"

J.JPG (22561 BYTES) Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Turpinājums no 1.lpp.

Ar lielu prieku katru gadu gaidu šo pašpatēriņa apjomu, jo te atklājas īsts "brīnumu lauks". Tādēļ ar šiem skaitļiem baidos operēt.

- Kad sāksies intervences iepirkums?

- To nosaka Ministru kabineta noteikumi - pieteikumus intervences iepirkšanai mēs varam sākt pieņemt no 1. novembra. Noteikumos teikts, ka LTA var iepirkt rudzus un kviešus, bet šogad, manuprāt, rudzu iepirkums intervencē nav nepieciešams. Rudzu pārpalikuma nekāda nebūs, jo pašlaik uzņēmumi ir iepirkuši tikai 26 303 tonnas pārtikas rudzu, bet to patēriņš gadā ir ap 40 000 tonnu. Kviešu iepirkums būs atkarīgs no tā, kāda veidosies iepirkuma bilance uz 1. novembri - cik lielā mērā ar labību būs nodrošināti pārstrādes uzņēmumi.

- Vai varētu būt iespējams, ka šogad Latvijai būs jāimportē rudzi?

- Tas nav izslēgts, kaut pašlaik es to vēl negribētu apgalvot.

-Vai prognozējat lielu kviešu iepirkumu intervencē?

- Mums vēl nav informācijas par atlikumiem pie ražotājiem - tā jāsaņem līdz 15. oktobrim. Ja neņem vērā šo kviešu daudzumu, bet ņem vērā esošo bilanci, tad intervencē arī kviešiem vajadzētu būt ļoti minimālam daudzumam. Nedomāju, ka iepirkums būs lielāks par 20 000 tonnām. Tā ir pašreizējā prognoze.

- Kādai jābūt labības kvalitātei intervences iepirkumā?

- Arī to nosaka Ministru kabineta noteikumi. Šogad kvalitātes prasības ir nedaudz zemākas nekā pagājušajā gadā, piemēram, mazākas prasības ir sīkajiem graudiem, arī tilpumsvars var būt zemāks un piemaisījumu līmenis augstāks nekā pagājušajā gadā. Taču - ar visu to, ka prasības šogad ir salīdzinoši zemākas, tās nedrīkst būt zemākas par Ministru kabineta noteiktajām.

Ja kvalitāte atbildīs valsts intervences prasībām, tad LTA šo labību iepirks. Kaut gan - vienreiz mums jābeidz runāt kategorijās - pārtikas un lopbarības graudi. Mums jārunā par labību, kas pēc noteiktas kvalitātes atbilst vienām vai citām vajadzībām. Jo - var pārtikas vajadzībām nopirkt arī graudus ar zemu lipekļa saturu un malšanas partiju izgatavot normālu, piejaucot klāt labību ar augstāku lipekli. Rezultātā iznāk maisījums ar nepieciešamo miltu kvalitāti. Varētu dalījums saglabāties miežiem, piemēram, alus miežiem - vienas prasības, putraimu miežiem citas, bet pārējie pārsvarā aiziet lopbarībai. Bet kviešus var jaukt un iegūt normālas kvalitātes miltus.

- Kādas ir labības cenas intervences iepirkumam salīdzinājumā ar iepirkuma cenām uzņēmumos?

- Cik zinu, kviešiem cenas svārstās ap 63-65 latiem par tonnu. Intervences uzkrājumos kviešu tonnas cena ir noteikta 67 lati no 1. novembra un ar katru mēnesi par vienu latu augstāk. Rudzus uzņēmumi iepirka arī ap 60 latu tonnā, bet intervencē kviešu un rudzu cena ir vienāda, tātad 67 lati. Kviešus un rudzus spirta un alus vajadzībām uzņēmumi pirka par cenu 45-50 latu robežās, lopbarībai - aptuveni 50-55 lati par tonnu. Pašlaik lopbarības graudiem cena varētu sākt paaugstināties.

Patiesībā ar cenām izveidojies neloģiskums. Intervencē klasiskā variantā iepērk labību pēc tam, kad pārstrādes uzņēmumiem vairs nevajag labību, bet ražotājiem tā ir un kad tirgus cena automātiski krītas un paliek zemāka par intervences cenu. Kad šī cena ir 10 procentus zem vidējās tirgus cenas, arī var sākties intervences iepirkums. Taču šogad Latvijas labības tirgū cenas ne brīdi nav bijušas augstākas par intervences cenām. Ceru, ka turpmāk šī situācija mainīsies.

Pašlaik vēl Latvijas zemnieki nav izveidojuši tik stiprus kooperatīvus, lai varētu paši glabāt labību un regulēt tirgu. Tātad zemnieki ir spiesti pārdot rudenī labību par šīm zemajām cenām, ko nosaka pārstrādes uzņēmumi, kuros ir koncentrētas gandrīz visas valstī esošās glabāšanas jaudas. Ja labības ražotāji paši veidotu savus kooperatīvus, tad būtu citādi.

Un vēl viena būtiska lieta. Nezin kādēļ visi runā, ka uzņēmumi ir tie, kas par lētu naudu pērk no zemniekiem labību. Taču neviens nerunā par to, kādēļ zemnieki par lētu naudu šo savu izaudzēto labību dzirnavniekiem pārdod. Kurš diktē noteikumus - pircējs vai pārdevējs? Pircējs ir tas, kuram jākaulējas, lai pārdevējs savu cenu pazeminātu, nevis otrādi. Kamēr mūsu labības pārdevēji, mūsu zemnieki, paši to nesapratīs, tikmēr arī notiks ačgārnības.

- Kas ir tiesīgs pārdot labību aģentūrai intervences iepirkumam?

- Mēs esam tiesīgi intervencē labību iepirkt no uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un nodarbojas ar labības audzēšanu. Tātad - attiecīgi reģistrētām zemnieku saimniecībām un graudu audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām, nevis vienkāršām piemājas saimniecībām.

- Kur LTA glabā intervences labību?

- Pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem, mūsu valstī esošajās graudu glabātavās. Cenu aptaujas kārtībā mēs izvēlamies intervences glabātavas, pēc tam Labības inspekcija tās apseko un dod slēdzienu, vai šīs glabātavas mūsu mērķim ir piemērotas. Pagājušajā gadā mēs glabājām pavisam 15 vietās, bet šogad mēs vairs līdzekļus nešķaidīsim - tas viss maksā pietiekami lielu naudu - un glabātavu skaitu samazināsim vismaz uz pusi. Jau esam veikuši cenu aptauju, bet neesam izdarījuši galīgo izvēli. Tie varētu būt "Jēkabpils labība", Rīgas ostas elevators, "Stende Agro", Dobeles "Dzirnavnieks" un Daugavpils "Dzirnavnieks". Taču savs vārds vēl sakāms Labības inspekcijai.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Kopējais graudu iepirkums pārstrādei un glabāšanā pieņemtiem graudiem

uz 04.10.1999.

(tonnas)

Kvieši t.sk.pārt. Rudzi t.sk.pārt. Mieži t.sk.pārt. Auzas t.sk.pārt. Graudu Tritikāle Kopā: t.sk.laikā
maisīj. /griķi no 27.09.99.
Iepirkti valsts labības rezervē - - - - - - - - - - - -
Iepirkti par uzņēmuma līdzekļiem 91586 72184 24328 23991 12274 531 1220 795 76 199/18 129701 12207
Pieņemti pārstrādei 2532 1484 176 80 1689 - 54 - 129 162 4742 783
Pieņemti glabāšanā 32595 27963 3092 2232 3926 - 1302 994 298 158 41371 -6238*
Kopā: 126713 101631 27596 26303 17889 531 2576 1789 503 519/18 175814 6752
Iepirkti spirta un alus ražoš. 5850 - 4910 - 38 - - - - 2202 13000 622
Pavisam: 132563 101631 32506 26303 17927 531 2576 1789 503 2721/18 188814 7374
Pavisam:
1998.gadā uz 05.10. 148008 111196 23573 13023 26440 382 1176 811 473 4592 204262

* Sākotnēji šis daudzums pieņemts glabāšanā, bet šobrīd uzņēmums to atpircis pārstrādei

Pārtikas kviešu iepirkums, pārstrādei un glabāšanā pieņemtie pārtikas kvieši, no kopējā graudu iepirkuma

uz 04.10.1999.

(tonnas)

Kopā no tiem ar lipekļa saturu
28% 27-23% 22-18%
Iepirkti valsts labības rezervē - - - -
Iepirkti par uzņēmuma līdzekļiem 72184 18548 35982 17654
Pieņemti pārstrādei miltos, putraimos 1484 - 1484 -
Pieņemti glabāšanā 27963 9012 12557 6394
Kopā: 101631 27560 50023 24048

Lopbarības graudu iepirkums, pārstrādei un glabāšanā pieņemtie lopbarības graudi no kopējā graudu iepirkuma

uz 04.10.1999.

(tonnas)
Kvieši Rudzi Mieži Auzas Graudu Tritik. Kopā
maisīj.
Iepirkti par uzņēmuma līdzekļiem 19402 337 11743 425 76 199 32182
Pieņemti pārstrādei lopbarībā 1048 96 1689 54 129 162 3178
Pieņemti glabāšanā 4632 860 3926 308 298 158 10182
Kopā: 25082 1293 17358 787 503 519 45542

Komercdirektors J.Žugris

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!