Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Turpinājums no 1.lpp.

Ar lielu prieku katru gadu gaidu šo pašpatēriņa apjomu, jo te atklājas īsts "brīnumu lauks". Tādēļ ar šiem skaitļiem baidos operēt.

- Kad sāksies intervences iepirkums?

- To nosaka Ministru kabineta noteikumi - pieteikumus intervences iepirkšanai mēs varam sākt pieņemt no 1. novembra. Noteikumos teikts, ka LTA var iepirkt rudzus un kviešus, bet šogad, manuprāt, rudzu iepirkums intervencē nav nepieciešams. Rudzu pārpalikuma nekāda nebūs, jo pašlaik uzņēmumi ir iepirkuši tikai 26 303 tonnas pārtikas rudzu, bet to patēriņš gadā ir ap 40 000 tonnu. Kviešu iepirkums būs atkarīgs no tā, kāda veidosies iepirkuma bilance uz 1. novembri - cik lielā mērā ar labību būs nodrošināti pārstrādes uzņēmumi.

- Vai varētu būt iespējams, ka šogad Latvijai būs jāimportē rudzi?

- Tas nav izslēgts, kaut pašlaik es to vēl negribētu apgalvot.

-Vai prognozējat lielu kviešu iepirkumu intervencē?

- Mums vēl nav informācijas par atlikumiem pie ražotājiem - tā jāsaņem līdz 15. oktobrim. Ja neņem vērā šo kviešu daudzumu, bet ņem vērā esošo bilanci, tad intervencē arī kviešiem vajadzētu būt ļoti minimālam daudzumam. Nedomāju, ka iepirkums būs lielāks par 20 000 tonnām. Tā ir pašreizējā prognoze.

- Kādai jābūt labības kvalitātei intervences iepirkumā?

- Arī to nosaka Ministru kabineta noteikumi. Šogad kvalitātes prasības ir nedaudz zemākas nekā pagājušajā gadā, piemēram, mazākas prasības ir sīkajiem graudiem, arī tilpumsvars var būt zemāks un piemaisījumu līmenis augstāks nekā pagājušajā gadā. Taču - ar visu to, ka prasības šogad ir salīdzinoši zemākas, tās nedrīkst būt zemākas par Ministru kabineta noteiktajām.

Ja kvalitāte atbildīs valsts intervences prasībām, tad LTA šo labību iepirks. Kaut gan - vienreiz mums jābeidz runāt kategorijās - pārtikas un lopbarības graudi. Mums jārunā par labību, kas pēc noteiktas kvalitātes atbilst vienām vai citām vajadzībām. Jo - var pārtikas vajadzībām nopirkt arī graudus ar zemu lipekļa saturu un malšanas partiju izgatavot normālu, piejaucot klāt labību ar augstāku lipekli. Rezultātā iznāk maisījums ar nepieciešamo miltu kvalitāti. Varētu dalījums saglabāties miežiem, piemēram, alus miežiem - vienas prasības, putraimu miežiem citas, bet pārējie pārsvarā aiziet lopbarībai. Bet kviešus var jaukt un iegūt normālas kvalitātes miltus.

- Kādas ir labības cenas intervences iepirkumam salīdzinājumā ar iepirkuma cenām uzņēmumos?

- Cik zinu, kviešiem cenas svārstās ap 63-65 latiem par tonnu. Intervences uzkrājumos kviešu tonnas cena ir noteikta 67 lati no 1. novembra un ar katru mēnesi par vienu latu augstāk. Rudzus uzņēmumi iepirka arī ap 60 latu tonnā, bet intervencē kviešu un rudzu cena ir vienāda, tātad 67 lati. Kviešus un rudzus spirta un alus vajadzībām uzņēmumi pirka par cenu 45-50 latu robežās, lopbarībai - aptuveni 50-55 lati par tonnu. Pašlaik lopbarības graudiem cena varētu sākt paaugstināties.

Patiesībā ar cenām izveidojies neloģiskums. Intervencē klasiskā variantā iepērk labību pēc tam, kad pārstrādes uzņēmumiem vairs nevajag labību, bet ražotājiem tā ir un kad tirgus cena automātiski krītas un paliek zemāka par intervences cenu. Kad šī cena ir 10 procentus zem vidējās tirgus cenas, arī var sākties intervences iepirkums. Taču šogad Latvijas labības tirgū cenas ne brīdi nav bijušas augstākas par intervences cenām. Ceru, ka turpmāk šī situācija mainīsies.

Pašlaik vēl Latvijas zemnieki nav izveidojuši tik stiprus kooperatīvus, lai varētu paši glabāt labību un regulēt tirgu. Tātad zemnieki ir spiesti pārdot rudenī labību par šīm zemajām cenām, ko nosaka pārstrādes uzņēmumi, kuros ir koncentrētas gandrīz visas valstī esošās glabāšanas jaudas. Ja labības ražotāji paši veidotu savus kooperatīvus, tad būtu citādi.

Un vēl viena būtiska lieta. Nezin kādēļ visi runā, ka uzņēmumi ir tie, kas par lētu naudu pērk no zemniekiem labību. Taču neviens nerunā par to, kādēļ zemnieki par lētu naudu šo savu izaudzēto labību dzirnavniekiem pārdod. Kurš diktē noteikumus - pircējs vai pārdevējs? Pircējs ir tas, kuram jākaulējas, lai pārdevējs savu cenu pazeminātu, nevis otrādi. Kamēr mūsu labības pārdevēji, mūsu zemnieki, paši to nesapratīs, tikmēr arī notiks ačgārnības.

- Kas ir tiesīgs pārdot labību aģentūrai intervences iepirkumam?

- Mēs esam tiesīgi intervencē labību iepirkt no uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un nodarbojas ar labības audzēšanu. Tātad - attiecīgi reģistrētām zemnieku saimniecībām un graudu audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām, nevis vienkāršām piemājas saimniecībām.

- Kur LTA glabā intervences labību?

- Pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem, mūsu valstī esošajās graudu glabātavās. Cenu aptaujas kārtībā mēs izvēlamies intervences glabātavas, pēc tam Labības inspekcija tās apseko un dod slēdzienu, vai šīs glabātavas mūsu mērķim ir piemērotas. Pagājušajā gadā mēs glabājām pavisam 15 vietās, bet šogad mēs vairs līdzekļus nešķaidīsim - tas viss maksā pietiekami lielu naudu - un glabātavu skaitu samazināsim vismaz uz pusi. Jau esam veikuši cenu aptauju, bet neesam izdarījuši galīgo izvēli. Tie varētu būt "Jēkabpils labība", Rīgas ostas elevators, "Stende Agro", Dobeles "Dzirnavnieks" un Daugavpils "Dzirnavnieks". Taču savs vārds vēl sakāms Labības inspekcijai.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Kopējais graudu iepirkums pārstrādei un glabāšanā pieņemtiem graudiem

(tonnas)

* Sākotnēji šis daudzums pieņemts glabāšanā, bet šobrīd uzņēmums to atpircis pārstrādei

Pārtikas kviešu iepirkums, pārstrādei un glabāšanā pieņemtie pārtikas kvieši, no kopējā graudu iepirkuma

uz 04.10.1999.

(tonnas)

Lopbarības graudu iepirkums, pārstrādei un glabāšanā pieņemtie lopbarības graudi no kopējā graudu iepirkuma

uz 04.10.1999.

Komercdirektors J.Žugris