Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta sēdē

 

EM: Par dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta finansiālo nodrošinājumu

28.augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu par “Kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts piedalās vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā.

Pašvaldībai, kura nākamajā budžeta gadā plāno izmaksāt atbrīvošanas pabalstus, saskaņā ar šo noteikumu pielikumu līdz kārtējā gada 1.martam jāiesniedz Ekonomikas ministrijā informācija par to personu skaitu, kas reģistrētas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanas reģistrā, kā arī jāiesniedz plānotais pašvaldības budžeta finansējums, kas nepieciešams atbrīvo­šanas pabalsta izmaksai.

Valsts budžeta līdzfinansējumu var saņemt pašvaldība, ja tā paredzējusi finansējumu atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 26.panta pirmajā daļā noteik­tajām personām.

Kad likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprināts valsts līdzfinansējuma apmērs atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai, ministrija aprēķina valsts līdzfinansējuma apmēru katrai pašvaldībai.

Salīdzinājumā ar spēku zaudējušajiem Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumiem Nr.594 “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”, noteikumu projekts paredz, ka valsts budžeta līdzfinansējumu var saņemt arī, ja pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus par atbrīvošanas pabalsta piešķiršanu personām, kuras atbrīvo dzīvokli, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdim. Grozīts arī termiņš, kādā pašvaldībām jāiesniedz Ekonomikas ministrijā noteikumu projektā minētā informācija.

Ar noteikumu projektu “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā” var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par budžeta apropriācijas pārdales kārtību

28.augustā valdībā tika pieņemti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā pieprasījumus par budžeta apropriācijas pārdali. Ar noteikumiem arī reglamentē kārtību, kādā FM izvērtē izstrādātos pieprasījumus.

Noteikumi sagatavoti, lai sakārtotu normatīvo bāzi un nodrošinātu iespēju ministrijām atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumā noteiktajiem gadījumiem izstrādāt pieprasījumu finansējuma pārdalei. Pārdale veicama starp programmām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem, ievērojot gadam noteikto kopējo apropriācijas pārdales apjomu.

Saskaņā ar noteikumiem ministrijas pieprasījumu apropriācijas pārdalei var iesniegt FM trīs reizes gadā – līdz 1.aprīlim, 1.jūlijam un 1.oktobrim.

Sagatavojot pieteikumu, ministrijām jāaizpilda trīs veidlapas, kuru paraugi iestrādāti noteikumu pielikumā:

• valsts budžeta likuma kārtējam gadam valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām;

• valsts budžeta likuma kārtējam gadam speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām;

• paskaidrojums pieprasījumam par apropriācijas pārdali.

Pieprasījums apropriācijas pārdalei FM jāizskata trīs nedēļu laikā. Izvērtējot pieprasījumu, FM salīdzina pieprasījumā uzrādīto informāciju ar rīcībā esošo informāciju, kā arī izvērtē kopējā ministrijas apropriācijas pārdales apjoma atbilstību likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajam apjomam. Saskaņā ar noteikumiem FM ir tiesības pieprasīt papildu informāciju un  detalizētus aprēķinus par nepieciešamajām apropriācijas izmaiņām. Ja ministrijas pieprasījums nebūs atbilstošs šo noteikumu prasībām, FM par to sagatavos atzinumu un nosūtīs to ministrijai. Piecu darba dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas ministrija varēs iesniegt precizētu apropriācijas pārdales pieprasījumu FM. Ja pieprasījums būs atbilstošs noteikumiem, FM izstrādās MK rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali un virzīs to izskatīšanai kā MK lietu.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

FM: Par nosacījumiem valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanai

Ministru kabinets 28.augustā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts budžeta apropriācijas rezervi.

Ar noteikumiem tiek reglamentēta kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības izmanto valsts budžeta likumā apstiprinātās apropriācijas rezerves asignējumus.

Apropriācijas rezerves izmantošanas kārtības noteikšana ir saistīta ar vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu, un noteikumu izstrādes mērķis ir mazināt negatīvo efektu, kas var rasties, ja ministrijas gada beigās nepagūst veikt kārtējā gadā ieplānotos iepirkumus vai nepagūst īstenot investīciju projektus iepriekš plānotajā apjomā. Tāpēc īpašos gadījumos var rasties nepieciešamība pārdalīt piešķīrumu no valsts budžetā izveidotas programmas “Apropriācijas rezerve”.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka apropriācijas rezerve tiek finansēta no vispārējo ieņēmumu dotācijas. Tā paredzēta tikai tādu iepriekšējā valsts budžetā plānoto, bet nerealizēto izdevumu finansēšanai, kas atbilst esošā budžeta pamatnosacījumiem. Tāpat apropriācijas rezervi nevarēs attiecināt uz Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu piešķiramajiem asignējumiem.

Pēc valsts pamatbudžeta kontu slēgšanas ministrijām būs tiesības pieteikties uz saimnieciskā gada apropriācijas rezerves asignējumiem līdz kārtējā gada 1.martam. Tomēr Ministru kabineta noteikumi paredzēs, ka pieteikuma kopējā summa nedrīkstēs būt lielāka par neizlietoto dotāciju apmēru.  

Lai pieteiktos uz apropriācijas rezerves asignējumiem, ministrijām būs jāiesniedz pieteikums Finanšu ministrijai, izmantojot veidlapu, kuras paraugs iekļauts izstrādāto noteikumu pielikumā.

Finanšu ministrija pieteikumu izvērtē, ņemot vērā:

• asignējumu neizlietošanas pamatojumu;

• vai ministrija, tās padotības iestāde ir veikusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu saimnieciskajam gadam plānoto asignējumu apguvi pilnā apmērā;

• vai ministrijas paskaidrojumā norādītie pasākumu neizpildes iemesli saistībā ar valsts iepirkuma procedūras jautājumiem atbilst Valsts iepirkumu uzraudzības biroja datubāzē esošajai informācijai;

• vai pasākumam no apropriācijas rezerves pieprasāmo asignējumu apjoms nepārsniedz slēgto asignējumu apjomu;

• vai ministrijas pieprasītais plānotais apropriācijas izlietojums atbilst valsts budžeta likuma noteikumiem.

Ministrijas sagatavotie noteikumi paredz, ka MK apropriācijas rezervi sadalīs ne vēlāk kā līdz 1.maijam, savukārt ministrijām saņemtais finansējums būs jāizlieto līdz saimnieciskā gada beigām. Neizlietotie asignējumi tiek slēgti saimnieciskā gada beigās un netiek iekļauti apropriācijas rezerves pieprasījumā turpmākajos gados.

FM: Par PVN deklarācijā sniedzamās informācijas apjoma samazināšanu

Valdība 28.augustā pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju. Ar izmaiņām noteikumos tiek atvieglots administratīvais slogs nodokļu maksātājiem, samazinot PVN deklarāciju aizpildīšanas laiku un iesniedzamo deklarāciju apjomu.

Grozījumi paredz, ka deklarācijas pielikumā atsevišķi būs jānorāda nodokļa rēķini, kuros preču un pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN ir 500 latu vai vairāk. Šobrīd nodokļu rēķini ir jānorāda jau par kopējo vērtību bez PVN – 100 lati un vairāk, līdz ar to tiks mazināts sniedzamās informācijas apjoms.

Nodokļu maksātājiem, kuri saņem atlaidi, iegādājoties preces Eiropas Savienības teritorijā, vai saņem pakalpojumus, par kuriem PVN budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, vai arī saņem atpakaļ par minētiem darījumiem iepriekš samaksāto avansu, kā arī šo darījumu anulēšanas gadījumos, PVN deklarācijā būs jāiekļauj saņemto preču (pakalpojumu) vērtības samazinājums, kā arī aprēķinātā nodokļa un priekšnodoklī uzrādāmā nodokļa summas samazinājums ar mīnusa zīmi.

Lai jauno normu piemērošanas sākšana mēneša vidū neapgrūtinātu PVN administrēšanu gan nodokļa maksātājiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam, noteikumi stāsies spēkā ar šā gada 1. septembri.

FM: Par grozījumiem kārtībā, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta

28.augustā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta. Ar grozījumiem paredzēts palielināt līdz 50% atsavināšanas izdevumu likmi procentos no realizācijas cenas.

Grozījumi paredz mainīt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumu procentu likmi, kas tiek aprēķināta no realizācijas cenas, palielinot to no pašreizējiem 7% uz 50%, bet ne mazāk kā 900 latu, gadījumos, ja pārdod apbūvētus zemes gabalus. Līdzīgi tiek mainīta likme, ja pārdod citu nekustamo īpašumu. Tā palielināta no 14% uz 50%, tomēr ne mazāk kā 1500 latu no realizācijas cenas.

Laika posmā, kad valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir jāveic lieli kapitālieguldījumi, lai īstenotu valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas programmu un veiktu citus MK uzdevumus, būtu lietderīgi daļu no ieņēmumiem, kas iegūti atsavinot valsts nekustamos īpašumus, novirzīt citu valstij piederošo nekustamo īpašumu būvniecībā, rekonstrukcijā un restaurācijā. Nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumu procentu palielinājums līdz 50% no realizācijas cenas ļautu gadā iegūt papildus piecus līdz septiņus miljonus latu, kas kompensētu privatizācijas rezultātā radušos būtisko ieņēmumu samazinājumu no nekustamo īpašumu pārdošanas un nomas maksām, tādējādi aptuveni saglabājot VNĪ ienākumus līdzšinējā līmenī.

Iegūtie  finanšu līdzekļi varētu nesadārdzināt projekta attīstību ilgtermiņā. Piemēram, šos finanšu līdzekļus varētu ieguldīt būvniecībā, neņemot aizdevumu  par šo summu un līdz ar to būtu mazāki kredītprocenti un attiecīgi mazāka nomas maksa.

Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcija paredz vairāku ministriju un valsts institūciju pārvaldīšanā esošos nekustamos īpašumus pakāpeniski nodot VNĪ pārvaldīšanā. Taču kopējie VNĪ naudas ieņēmumi, ko iegūst no Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu nomas maksas un nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumu atskaitījumiem, ir nepietiekami, lai pilnīgi izpildītu kredītsaistības, kas veidojas saistībā ar nekustamo īpašumu būvniecību un rekonstrukciju.

Lai veiktu plānotos pasākumus, ir nepieciešams palielināt atsavināšanas izdevumu atskaitījumu. Līdz ar to Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus grozījumus atsavināšanas izdevumu procentu likmes mainīšanai.

FM: Par azartspēļu iekārtu sertifikācijas termiņa pagarināšanu

28.augustā valdībā tika pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtību, paredzot, ka normas par azartspēļu automāta programmas sertifikāciju stājas spēkā no 2008.gada 1.janvāra.

Azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtība nosaka: lai reģistrētu azartspēļu automātu vai iekārtu un azartspēļu automāta spēles programmu, azartspēļu organizētājs iesniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā iekārtas vai spēles programmas atbilstības sertifikātu.

Prasības azartspēļu automātu sertifikācijai ir tehniskie noteikumi, kuri iesniegti Eiropas Komisijā. Eiropas Komisija ir pagarinājusi izskatīšanas periodu līdz 2007.gada 6.septembrim.

Tādējādi nav iespējams nodrošināt, ka azartspēļu organizētāji varētu iesniegt atbilstības sertifikātu no 2007.gada 1.septembra, kā tas sākotnēji bija paredzēts Ministru kabineta noteikumos.

Grozījumi tādējādi paredz, ka atsevišķi MK noteikumu punkti saistībā ar prasībām par azartspēļu automātu sertifikāciju stāsies spēkā tikai ar 2008.gada 1.janvāri.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Latvijas policistes dalības pagarināšanu Eiropas Savienības plānošanas grupā Kosovā

Ministru kabinets 28.augustā pagarināja Valsts policijas pārstāves Lailas Vaivodes dalību Eiropas Savienības plānošanas grupā Kosovā (European Union Planning Team – EUPT) līdz 2007.gada 30.novembrim.

Laila Vaivode Kosovā pilda policijas eksperta kriminālizmeklēšanā pienākumus. Ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu lielo interesi būt pārstāvētiem EUPT policijas jomā, Latvijas panākums, iegūstot vienu no piecām ekspertu vietām, bija vērā ņemams sasniegums. L.Vaivodes kandidatūra šim amatam tika virzīta ciešā sadarbībā ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā atbildīgajām amatpersonām.

EUPT uzdevums ir sagatavot Eiropas Savienības iespējamo iesaisti Kosovā, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju no ANO misijas Kosovā atsevišķiem uzdevumiem uz iespējamo ES civilo misiju.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtību

28.augustā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtību”.

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks īstenotas vispārējās izglītības un interešu izglītības profesionālās pilnveides programmas un kādi profesionālo pilnveidi apliecinoši dokumenti tiks izsniegti. Tā kā profesionālās pilnveides kursi tiek īstenoti skolas brīvlaikā vai nedēļas nogalē, kā arī pedagogs kursus apmeklē saskaņojot ar izglītības iestādes vadītāju, pedagogu profesionālās pilnveides process netraucēs pilnvērtīgu izglītības iestādes darbību.

Pedagogu profesionālās pilnveides uzdevums ir nodrošināt valsts pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības iestādes ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem, kā arī veicināt pedagogu profesionālās meistarības līmeņa sistemātisku paaugstināšanu.

Izglītības likuma 15.panta 14.punktā teikts, ka IZM nosaka un koordinē pedagogu profesionālās pilnveides kārtību. Līdz 2006.gada 1.janvārim spēkā bija 2004.gada 18.februāra rīkojums Nr.92 “Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otro daļu no 2006.gada 1.janvāra IZM 2004.gada 18.februāra rīkojums Nr.92 zaudēja spēku, bet ir nepieciešams šo jomu regulējošs normatīvais akts, lai Izglītības likumā noteiktais pedagogu profesionālās pilnveides deleģējums būtu MK kompetencē.

Tā kā attiecīgi grozījumi Izglītības likumā nav pieņemti, Ministru kabineta noteikumi “Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” tiek izdoti, pamatojoties uz Izglītības likuma 15.panta 14.punktu. IZM iesniegs priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Izglītības likumā, lai pedagogu profesionālās pilnveides deleģējums likumā tiktu mainīts.

Atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” pēc 2007.gada 1.septembra būs izpildītas vienotās prasības par vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību, tāpēc Ministru kabineta noteikumu projekta spēkā stāšanās datums ir noteikts 2007.gada 1.septembris.

Normatīvā akta izpildi nodrošinās IZM.

IZM: Par izglītības valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem 2007./2008.mācību gadam

28.augustā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Noteikumi par izglītības valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem 2007./2008.mācību gadam”.

Apstiprinātais noteikumu projekts nosaka izglītības valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugus, kurus vispārējās izglītības iestādes, interešu izglītības iestādes un profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, sagatavo un iesniedz, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.1008 “Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2007.gadam” pielikumu, kurā ietverta “Izglītības un zinātnes statistika”.

Noteiktie izglītības valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugi izstrādāti gan statistiskās informācijas iegūšanai, kuras gatavošana izriet no starptautisko institūciju regulāriem pieprasījumiem, gan statistiskās informācijas iegūšanai, kas tiek regulāri gatavota saskaņā ar iekšzemes lietotāju prasībām.

IZM: Par rīkojuma projektu par līdzekļiem Cesvaines skolai

Izrādot savu ieinteresētību un labo gribu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaistījusies pašvaldības kompetencē esoša jautājuma risināšanā un jau šā gada augustā sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Cesvaines skolas celtniecības darbu apmaksai”. IZM atkārtoti akcentē – likumdošana nosaka, ka izglītības iestādes atvēršana, uzturēšana un darbības nodrošināšana ir dibinātāja kompetencē. Un Cesvaines skolas dibinātājs ir pašvaldība ar visām no tā izrietošajām sekām.

IZM sagatavotais rīkojuma projekts paredz 2 029 710 latu piešķiršanu Madonas rajona Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domei no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtiem ienākumiem, lai apmaksātu Cesvaines skolas celtniecības darbus. Neskatoties uz dibinātāja atbildību, taču apzinoties situācijas nopietnību un rūpējoties, lai par ķīlniekiem nekļūtu skolēni, skolotāji un būvuzņēmēji, IZM no savas puses piedāvājusi šādu risinājuma variantu, ko uzskata par optimālāko.

Rīkojuma projektā noteikts, ka, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, atļaut Valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem piešķirt 2 029 710 latus skolas celtniecības darbu apmaksai. Rīkojuma projekts saskaņots ar Ekonomikas, Finanšu un Tieslietu ministrijām, kā arī nosūtīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

Minētais rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Cesvaines pašvaldības iesniegto dokumentāciju ministrijai: objekta ekspluatācijā pieņemšanas akts, iepirkumu reģistrs, naudas plūsma pa gadiem un līgums ar būvuzņēmēju.

Kopš 2004.gada Izglītības un zinātnes ministrija panākusi, ka no valsts budžeta līdzekļiem Cesvaines skolai kopumā piešķirti 2 078 000 latu:

2004.gadā – 78 000 latu,

2005.gadā – 600 000 latu,

2006.gadā – 1 000 000 latu,

2007.gadā – 400 000 latu.

 

IZM: Par Biznesa vadības koledžas nolikumu

28.augustā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Biznesa vadības koledžas nolikums”.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam Biznesa vadības koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

Apstiprinātais nolikums nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību un filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Biznesa vadības koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par minimālo darba algu valstī 2008.gadā

No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 160 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 0,962 lati. To paredz 28.augustā valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2008.gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti riskam, minimālā stundas tarifa likme būs Ls 1,1 mēnesī, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu, ka minimālo darba algu pilnā apmērā saņem tie darbinieki, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, darba devējam paredzēts pienākums izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (piemēram, februārī).

Tāpat iekļauta atsevišķa norma, kas paredz, ka darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem nolīgta akorda algas sistēma, aprēķinātā darba alga nedrīkst būt mazāka par minimālo darba algu.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, minimālās algas paaugstināšanai no 120 uz 160 latiem no nākamā gada budžetā papildus nepieciešami 16,1 milj. latu. Plānots, ka papildu ieņēmumi budžetā būs 70,6 milj. latu.

Saskaņā ar LM rīcībā esošiem statistikas datiem 2006.gadā minimālo darba algu vai mazāk saņēma 66,2 tūkstoši cilvēki jeb 8,9% no strādājošo kopskaita. Visvairāk minimālās algas saņēmēju – 58,7 tūkstoši cilvēku jeb 88,7%% strādā privātajā sektorā, savukārt sabiedriskajā sektorā – 7,5 tūkstoši cilvēku (11,3%).

Atbilstoši 2003.gada noteikumiem par minimālo darba algu un minimālo stundas tarifa likmi šobrīd minimālā alga ir 120 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 0,713 lati.

LM: Par konsultācijām karjeras jautājumos

Lai palīdzētu bezdarbniekiem un darba meklētājiem pēc iespējas ātrāk integrēties darba tirgū, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) papildus saviem līdz šim sniegtajiem pakalpojumiem bezdarba mazināšanas jomā konsultēs arī par karjeras jautājumiem.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi noteikumos “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums”, kas 28.augustā apstiprināti MK sēdē.

Turpmāk Nodarbinātības valsts aģentūra bez maksas sniegs karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citiem cilvēkiem, kuri pakļauti bezdarba riskam. Speciālisti viņiem palīdzēs orientēties profesionālās piemērotības un pārkvalifikācijas jautājumos.

Līdztekus iepriekšminētajam NVA pilnveidos esošās un izstrādās jaunas karjeras konsultāciju metodes, kā arī palīdzēs tās ieviest. Vienlaikus speciālisti apkopos karjeras konsultācijām nepieciešamo informāciju, t.sk. par izglītības iespējām Latvijā un ārvalstīs.

Visas minētās aktivitātes NVA sāks īstenot pēc tam, kad ar šī gada 1.septembri noslēgsies Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras (PKIVA) reorganizācija, pievienojot to NVA.

Atgādinām, ka PKIVA pievienošanu NVA paredz pērn valdībā apstiprinātā koncepcija “Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” un šogad apstiprinātie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību

Ministru kabinets 28.augustā pieņēma noteikumus par Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī par šajā sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu.

Noteikumi paredz, ka TIS ietver vienotu tiesu lietvedības programmatūru un tiesvedības datubāzi tiesu vajadzībām. Tās mērķis ir automatizēt tiesu lietvedības ciklu, nodrošinot lietu datu reģistrēšanu, apstrādi, glabāšanu un pieejamību.

Sistēmas darbības un attīstības uzraudzības projekts paredz ar tieslietu ministra rīkojumu izveidot TIS padomi. Padomi vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, un tās sastāvā būs rajona (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu pārstāvji un Augstākās tiesas pārstāvji, Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvis. Nepieciešamības gadījumā padomes darbā varēs pieaicināt ekspertus.

Padomes uzdevums būs izvērtēt TIS darbu un lemt par nepieciešamajām funkcionalitātes izmaiņām vai papildinājumiem. Padome izstrādās sistēmas lietošanas instrukciju, apstiprinās sistēmas uzturēšanas izmaksas, iesniegs tieslietu ministram priekšlikumus par nepieciešamo finansējumu, izskatīs pārskatu par sistēmas uzturēšanas gaitu, noteiks problēmziņojumu iesniegšanas kārtību, izskatīs un apkopos priekšlikumus un izmaiņu pieprasījumus, noteiks kārtību, kādā tiek izskatīti pieteikumi par tiesu datu saņemšanu, kā arī izstrādās TIS reorganizācijas projektu.

Normatīvais akts noteiks TIS reģistrējamo datu minimālo apjomu. Piemēram, civillietās, krimināllietās un materiāliem, kurus izskata kriminālprocesa kārtībā, sistēmā iekļaus informāciju par lietas gaitā saņemtajiem pieteikumiem vai prasījumiem, informāciju par lēmumiem, ar kuriem lieta netiek izskatīta pēc būtības, bet kas tiek pieņemti atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, informāciju par lietas pārsūtīšanu, lietu izdalīšanu vai apvienošanu, informāciju par nolēmumu u.c. Noteikts, ka visiem nolēmumiem, kas pieņemti atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, TIS ir pievienojama datne ar nolēmuma tekstu. Noteikumos detalizēti izklāstīts, kādas ziņas par katru procesuālo dokumentu iekļaujamas TIS, cik sīki jāapraksta dati par dokumentu iesniedzēju, lietas dalībniekiem utt.

Saskaņā ar noteikumiem ziņas TIS iekļaujamas nekavējoties pēc dokumenta vai attiecīgās informācijas saņemšanas, vai nolēmuma pieņemšanas.

Tiks noteikta arī kārtība, kādā sistēmu varēs izmantot persona, kurai šādas tiesības rodas, uzsākot pildīt amata pienākumus, tas ir – tiesnesis vai tiesas darbinieks. Savukārt persona, kurai būs tiesības saņemt TIS iekļauto informāciju normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai, izmantos TIS datu izplatīšanas risinājumu, kura izveidi un uzturēšanu nodrošinās Tieslietu ministrija. Šīm personām nebūs tiesību sistēmā iekļaut datus vai veikt sistēmā jau iekļauto datu apstrādi un labošanu. Citas personas, kas nav tiesu darbinieki vai kurām pieeja TIS nav noteikta ar normatīvajiem aktiem, būs tiesības saņemt informāciju no TIS saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

 

TM: Par personas datu aizsardzības speciālistu reģistrēšanai nepieciešamo veidlapu paraugiem

28.augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek apstiprinātas personas datu apstrādes reģistrācijas iesnieguma, iesnieguma par izmaiņu izdarīšanu personas datu apstrādē un iesnieguma par personas datu apstrādes izslēgšanu no personas datu apstrādes reģistra veidlapas. Valdība apstiprināja arī noteikumus par personas datu aizsardzības speciālista reģistrācijas iesnieguma un iesnieguma par personas datu aizsardzības speciālista izslēgšanu no Datu valsts inspekcijas reģistra veidlapām.

Abi normatīvie akti nosaka veidlapu paraugus iesniegumiem, uz kuru pamata tiek izdarīta personas datu apstrādes reģistrācija, izmaiņu izdarīšana personas datu apstrādē vai personas datu apstrādes izslēgšana no personu datu apstrādes reģistra un izdarīta personas datu aizsardzības speciālista reģistrācija vai izslēgšana no Datu valsts inspekcijas reģistra. Noteikumi izstrādāti atbilstoši grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā, kas stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Ar šā gada 1.septembri tiks pārtraukta personas datu apstrādes sistēmu reģistrācija un tiks uzsākta personas datu apstrādes reģistrācija. Par sistēmas pārzini tiek uzskatīta fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi saskaņā ar šo likumu. Saskaņā ar grozījumiem likumā pārziņi, kuri ir reģistrējuši personas datu apstrādes sistēmas līdz 2007.gada 1.septembrim, līdz 2008.gada 1.martam iesniegs Datu valsts inspekcijā papildu informāciju, lai nodrošinātu personas datu apstrādi atbilstību jaunajai kārtībai. Par papildu informācijas iesniegšanu valsts nodeva netiks iekasēta.

Pārzinis varēs nereģistrēt personas datu apstrādi, ja viņš norīkos personas datu aizsardzības speciālistu un reģistrēs viņu Datu valsts inspekcijā.

Jaunā kārtība paredz, ka viena mēneša laikā pēc personas datu aizsardzības speciālista reģistrācijas pārzinim jāiesniedz iesniegums par Datu valsts inspekcijā reģistrētas personas datu apstrādes izslēgšanu no personas datu apstrādes reģistra.

TM: Par piespiedu darba izpildes kārtību

28.augustā Ministru kabinets apstiprināja kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (VPD) organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VPD speciālisti.

Noteikumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt vienotu un kvalitatīvu piespiedu darba izpildes organizēšanas sistēmu visā Latvijā.

Kā teikts noteikumu anotācijā, VPD kopš 2006.gada jūnija organizē piespiedu darba izpildi visā Latvijas teritorijā. Pašlaik piespiedu darba izpilde notiek saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu, bet detalizētāks regulējums nav noteikts nevienā normatīvajā aktā, tāpēc nepieciešams izdot noteikumus.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā pašlaik praksē sastopamās problēmas, kuras iespējams atrisināt, pilnveidojot tiesisko regulējumu. Izstrādātie noteikumi regulēs optimālo slodzi vienai dienesta amatpersonai, kura atbildīga par piespiedu darba izpildi. Pašlaik viens VPD darbinieks piespiedu darba izpildi organizē vienlaikus 35 piespiedu darba lietās, tomēr, sākot no 2011.gada, viena dienesta amatpersona varēs vienlaikus organizēt piespiedu darba izpildi ne vairāk kā 30 klientiem.

Saskaņā ar noteikumiem VPD kontrolēs, kā probācijas klients veiks darbu, sazinoties ar darba devēju vai ierodoties piespiedu darba izpildes vietā. Nepieciešamības gadījumā probācijas klients varēs saņemt atlīdzību par sabiedriskā transporta izdevumiem, kas saistīti ar viņa ierašanos VPD un piespiedu darba izpildes vietā. Pieņemot noteikumus, tiek atrisinātas pašlaik sastopamās problēmas piespiedu darba izpildē.

Noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.novembrī.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par pašvaldības amatpersonu tiesībām sodīt kāpu izbraukātājus

28.augustā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”.

Noteikumu projekts paredz: ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanos, arī stāvēšanu vai apstāšanos, ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, valsts vides inspektoram ir tiesības sastādīt protokolu–paziņojumu par uzlikto naudas sodu.

Tāpat noteikumu projekts paredz precizēt administratīvā pārkāpuma protokola–paziņojuma noformēšanas kārtību, nosakot precīzāku regulējumu attiecībā uz pašvaldību amatpersonām, kuras atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 211³.pantam (grozījumi izdarīti ar 2007.gada 17.maija likumu) realizē kontroli arī pār mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Papildus noteikumu projekts uzlabos naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību.

Pēc šo noteikumu pieņemšanas spēku zaudēs Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumi Nr.187 “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā” (Latvijas Vēstnesis, 2006, Nr.48).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par jaunu programmu Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā

Valdība 28.augustā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) aktualizēto ZM darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam, veicot izmaiņas dokumentā. Stratēģija ir vidēja termiņa darbības plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti ZM mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums. To plānots aktualizēt katru gadu budžeta plānošanas procesa gaitā.

2006.gadā apstiprinātās stratēģijas īstenošanas programmu daļā precizēti darbības rezultāti, to faktiskie rādītāji 2006.gadā, kā arī plānotie rezultāti 2007., 2008., 2009. un 2010.gadā, izvērtējot jaunās politikas iniciatīvas. Precizēta arī visu programmu sadaļa “Programmas finansējums” atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” noteiktajam.

Tāpat stratēģijā precizētas esošās jaunās politikas iniciatīvas un noteiktas jaunas iniciatīvas 2008., 2009. un 2010.gadam. Dokumentā izveidota arī jauna apakšprogramma – “Dotācija SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” lauku konsultatīvai un informācijas apmaiņas sistēmai un tālākizglītībai”.

Stratēģijā noteikts, ka ZM misija ir rūpēties par drošu pārtiku iedzīvotājiem, sekmēt laukos dzīvojošo cilvēku labklājību un nodrošināt priekšnoteikumus ilgtspējīgai dabas resursu apsaimniekošanai. ZM pamatvērtība ir cilvēki – nozarē strādājošie un sabiedrība kopumā. Atbilstoši ZM nolikumam un Valdības deklarācijai, ZM kompetences nozares ir lauksaimniecība, pārtikas aprite, lauku attīstība, kā arī meža un zivsaimniecības nozares. ZM izstrādā šo nozaru politiku, organizē un uzrauga to īstenošanu, kā arī pārstāv šo nozaru intereses valsts attīstības un citu nozaru politikas dokumentos.

Savukārt sev deleģēto funkciju izpildi un izvirzītā mērķa sasniegšanu ZM nodrošinās, realizējot piecus darbības virzienus - pārtikas drošība un kvalitāte, dzīvnieku veselība, lauku uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, cilvēkresursu attīstības veicināšana laukiem, dabas resursu ilgtspējības saglabāšana, kā arī nozaru pārvaldība.

ZM: Par izmaiņām valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā

Valdība 28.augustā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību”. Noteikumos veikti tehniski administrēšanas nosacījumu precizējumi.

Lai efektīvāk izmantotu pieejamos finanšu līdzekļus līdz gada beigām un lai nodrošinātu atbalsta izmaksu par paveikto darbu pirmajā pusgadā, noteikumu projekts paredz starppārskata iesniegšanas termiņa noteikšanu līdz 2007.gada 5.septembrim.

Izvērtējot 2007.gadā noteiktajos termiņos pieteikto subsīdiju līdzekļu pieprasījumu un izlietojumu, veikta finansējuma pārdale. Neizmantotais finansējums pasākumam “Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai” tiek novirzīts atbalsta pasākumiem “Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai” un “Atbalsts izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai”.

Savukārt pasākuma “Atbalsts lauksaimniecības nozaru risku samazināšanai” ietvaros neizlietotais finansējums tiek novirzīts atbalstam apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai. Papildus noteikumu projekts paredz jauna nosacījuma ieviešanu, kas ļautu efektīvāk pārvaldīt un izmantot pieejamos finanšu līdzekļus pasākumu ietvaros līdz gada beigām, neradot tam administratīvus sarežģījumus.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā

Valdība 28.augustā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā”. Noteikumi nosaka normas iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku, tās izsniegšanas kontroles kārtību, kā arī valsts, pašvaldību institūciju pienākumus un uzdevumus.

Dokuments paredz, ka pārtikas nodrošinājuma plānošanu sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju veiks Zemkopības ministrija. Savukārt pārtikas izsniegšanu un nepieciešamā pārtikas apjoma plānošanu valsts apdraudējuma gadījumā veiks pašvaldības atbilstoši iedzīvotāju skaitam to administratīvajā teritorijā.

Tāpat normatīvajā aktā ir noteiktas vienas dienas uztura normas dažādām iedzīvotāju grupām – no dzimšanas līdz 2 gadu vecumam, no 2 līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā, no 18 gadu vecuma un personālam, kurš veic apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. Veselības ministrija vienas dienas uztura normas ir izstrādājusi, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: pārtikas produktiem ir jābūt lietojamiem uzturā bez termiskas apstrādes un ir ilgstoši uzglabājami istabas temperatūrā.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

ZM: Par valsts nodevu par ganāmpulka reģistrēšanu

Valdība 28.augustā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par ganāmpulka, dzīvnieku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanai nepieciešamo dokumentu izsniegšanas valsts nodevu”. Normatīvajā aktā noteikts valsts nodevas apmērs, lai saņemtu nepieciešamos dokumentus.

Par jauna ganāmpulka reģistrāciju un jaunas dzīvnieku novietnes reģistrāciju ir noteikta valsts nodeva 4 latu apmērā, bet par ganāmpulka pārreģistrāciju un dzīvnieku novietnes pārreģistrāciju būs jāmaksā 3,50 lati.

Savukārt par zirga pases izgatavošanu noteikta valsts nodeva 5 latu apmērā, bet par zirga pases dublikāta izgatavošanu būs jāsamaksā 10 lati. Tāpat 15 lati būs jāmaksā par zirga pases izgatavošanu darbdienas laikā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa