Ekonomikas ministrs, iepazīstinot sabiedrību ar Latvijas tautsaim­niecības attīstību

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaim­niecības attīstību, kurā ministrijas speciālisti vērtējuši valsts ekonomisko stāvokli, kā arī prognozējuši tautsaimniecības attīstības perspektīvas. Vakar, 29.augustā, to interesentiem priekšā cēla, analizēja un skaidroja ekonomikas ministrs Jurijs Strods.

Latvijā jau ilgstoši turpinās strauja ekonomiskā izaugsme. Kopš 2004.gada iekšzemes kopprodukts (IKP) vidēji ik gadu ir palielinājies par 10,4%, 2006.gadā tas pieauga vēl straujāk – par 11,9%. Arī 2007.gads Latvijas tautsaimniecībā ir sācies veiksmīgi. Iekšzemes kopprodukts 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 11,3%. Eksports šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, palielinājies par 25% – līdz 2,3 miljardiem eiro, kas starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir otrais augstākais pieauguma rādītājs.

Ekonomikas funkcionēšanas nosacījumi uzlabojas, par ko liecina jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugums (2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, jaundibināto uzņēmumu skaits pieaudzis par 19%), investīciju pamatlīdzekļos (2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaugums bija 18,3%), kā arī piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju pieaugums (2006.gadā veidoja 8,1% no IKP).

Viens no galvenajiem ekonomikas attīstības riskiem Latvijā joprojām ir augstā inflācija un lielais tekošā konta deficīts, kura pamatā ir augstais iekšzemes pieprasījums. Lai saglabātu augstos izaugsmes tempus, nepieciešama aktīva valdības rīcība, lai mazinātu inflāciju un ārējā sektora nesabalansētību. Ekonomikas ministrijas darbības prioritāte šobrīd ir uzņēmējdarbības veicināšana, ražošanas attīstība un energoefektivitātes sekmēšana.

Jurijs Strods uzsvēra: “Lai sasniegtu mērķi un celtu valsts konkurētspēju, šodien Latvijā prioritāri ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri saredz sevi kā konkurētspējīgas produkcijas ražotājus pasaulē. Atbalsts tiks tiem, kuriem ir veselīgas ambīcijas. Tādēļ rudenī tiks izsludinātas vairākas atbalsta programmas uzņēmējiem, kuri ir gatavi radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Minēto pasākumu īstenošanai ir plānots finansējums 464 milj. latu apjomā, tai skaitā piesaistot 420 milj. latu ES struktūrfondu finansējumu. Gribu uzsvērt, ka šobrīd, izstrādājot kritērijus ES fondu izmantošanai, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības attīstībai ārpus Rīgas un Pierīgas.”

Viens no Ekonomikas ministrijas tuvāko gadu galvenajiem uzdevumiem būs īstenot enerģētikas attīstības politiku, lai paaugstinātu energoapgādes drošumu un samazinātu atkarību no importa energoresursiem. Šajā kontekstā būtiski ir veicināt efektīvāku enerģijas izmantošanu. Nepieciešams veicināt taupīgu enerģijas lietošanu ēkās un samazināt oglekļa dioksīda emisiju. Plānots veikt sabiedrības informēšanas kampaņu par ēku energoefektivitāti un ieteicamajiem energoresursu taupības pasākumiem.

Ziņojumā atrodama informācija gan par galveno ekonomisko un sociālo rādītāju un tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, gan arī par valdības ekonomisko politiku izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, ārējās tirdzniecības politiku, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu, inovāciju un uzņēmējdarbības politiku un citām ekonomiskajām reformām. Nobeigumā Ziņojuma autori dod rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.

Šis ir jau 26. Ekonomikas ministrijas speciālistu sagatavotais Ziņojums par Latvijas tautsaim­niecības attīstību. Pirmais Ziņojums tika izdots 1994.gada septembrī, nākamie (kopš 1995.gada) tradicionāli divreiz gadā –jūnijā un decembrī. Ziņojums latviešu un angļu valodā elektroniskā versijā aplūkojams ministrijas mājaslapā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa