Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas institūts - ar Latvijas vārdu pasaulē (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1999., Nr. 331/332 (1791/1792) https://vestnesis.lv/ta/id/16248

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par atļaujām autopārvadātājiem

Vēl šajā numurā

08.10.1999., Nr. 331/332 (1791/1792)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas institūts — ar Latvijas vārdu pasaulē

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas institūta pirmā direktore bija starptautiski pazīstamā psiholoģe un folkloras pētniece Vaira Vīķe-Freiberga. Viņas vadībā institūts sāka apzināt visu valsts iestāžu veikumu, veidojot Latvijas tēlu pasaulē. Ar ministriju preses sekretāriem, kā arī ar Privatizācijas aģentūras un citu institūciju pārstāvjiem tika pārrunāts, kā efektīvāk izplatīt pasaulē patiesu informāciju par Latviju. Ar Ārlietu ministriju apspriesta ārvalstu žurnālistu vizīšu organizēšana Latvijā. Iepazīta Zviedrijas, Somijas un citu līdzīgu institūtu pieredze. Plašas ieceres institūta darbā jau no paša sākuma tika saistītas ar Latvijas institūta faktu lapu internetā četrās valodās. Intervijā "Latvijas Vēstnesim" pirmā direktore kā vienu no institūta galvenajiem uzdevumiem minēja arī ārzemju preses klaji aplamo apgalvojumu un mūsu zemes nomelnošanas atmaskošanu ( "LV" 1999. gada 10. jūnijā ). Šīs problēmas aktualitāti V. Vīķe -Freiberga uzsvēra arī pavisam nesen, jau būdama Latvijas Valsts prezidente. ( "LV" 1999. gada 1. oktobrī ).

Pēc Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanas par Latvijas Valsts prezidenti Latvijas institūta direktora pienākumi uzticēti Ojāram Kalniņam, kurš ilgu laiku (no 1993. gada 14. aprīļa) bija Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs. Pieredzējušais diplomāts tikko ķēries pie jaunā pienākuma pildīšanas, arī pašam Latvijas institūtam apritējis tikai pirmais darba gads, tāpēc preses konferencē galvenā vērība tika veltīta institūta uzdevumiem un tuvākajām iecerēm.

O.Kalniņš augstu novērtēja institūta direktora vietnieka Imanta Ziedoņa ieguldījumu administratīvo pienākumu veikšanā laikā, kad mainījās Latvijas institūta vadība. "Esmu paļāvies uz institūta pašreizējo sastāvu, uzskatot, ka institūts ir iestāde, kas sadarbojas ar visiem Latvijā."

Institūta Stratēģiskās padomes priekšsēdētāja Daina Šveica uzsvēra, ka institūta misija ir koordināt Latvijas popularizēšanu, lai parādītu pasaulei visu labāko, kas ir mūsu valstī — kultūrā, sportā, zinātnē, mākslā un municipālās varas sfērā. D.Šveica akcentēja institūta pirmās direktores V.Vīķes—Freibergas lielo veikumu, relatīvi īsā laikā institūta darba stratēģiskajā plānošanā.

Viens no pieciem Latvijas institūta pilnvarniekiem Andris Buiķis plašāk informēja par institūta statusu un finansiālo situāciju. Pagaidām Latvijas institūts pastāv no valsts budžeta līdzekļiem, taču cer atrast arī citus finansējuma avotus. Nule institūtā saņemta 7.oktobrī rakstīta Amerikas Latviešu apvienības vēstule, kurā šī organizācija sola savu palīdzību. "Latvijas institūta un ASV latviešu centrālās organizācijas — ALA mērķi sakrīt, jo abām organizācijām rūp pozitīva mūsu valsts tēla izveidošana un nešana pasaulē.

Tāpēc mēs esam priecīgi sadarboties ar Latvijas institūtu. Sperot pirmo šīs sadarbības soli, ALA valde uzņemas izveidot speciālu kontu, kurā ASV latvieši un cilvēki, kam ir svarīga pozitīva Latvijas tēla veidošana, varētu ziedot savus līdzekļus Latvijas institūta atbalstam," teikts ALA priekšsēža Jāņa Kukaiņa vēstulē, kas beidzas ar vārdiem: "Vēlam Jums visiem panākumus ceļot mūsu tautu un valsti cieņā un godā.

Saules mūžu Latvijai un latviešu tautai!"

O.Kalniņš informēja par savu sarunu arī ar PBLA Pasaules brīvo latviešu apvienības vadību, kas apliecinājusi, ka arī daudzi citās valstīs dzīvojoši latvieši savās mītnes zemēs gatavi veltīt laiku, pūles un līdzekļus, spodrinot Latvijas vārdu pasaulē.

D.Šveica pastāstīja, ka Latvijas institūts arī rūpīgi pēta līdzīgu institūciju darbību citās valstīs. Zviedrijā šāds institūts izveidots jau 1947.gadā un arī autoritatīvajā Britu padomē ir šāds pats institūts tikai ar atšķirīgu nosaukumu un daudz plašākām finansiālajām iespējām. Savukārt mūsu ziemeļu kaimiņzemē Igaunijas institūts izveidots jau 1989.gadā, un tā pirmais direktors bijis Igaunijas pašreizējais prezidents Lennarts Meri. Igaunijas institūtam jau ir sava filiāle Budapeštā. Taču, neraugoties uz daudz ilgāko pieredzi, Igaunijas institūts ir vērsies pie latviešu kolēģiem ar sadarbības piedāvājumu: augstu novērtējot Latvijas institūta mājas lapu internetā, igauņi ierosinājuši izveidot kopīgu Baltijas lapu.

Savukārt I.Ziedonis informēja par telesabiedrības CNN piedāvājumu trīs mēnešus pēc kārtas rādīt Latvijai veltītas programmas — pusstundu ilgu programmu par investīciju iespējām un otru pusstundu — par kultūras sasniegumiem mūsu valstī. Pēc I.Ziedoņa vārdiem, projekts pagaidām nav īstenots finansiālu apstākļu dēļ.

Latvijas institūta direktors un citi preses konferences dalībnieki atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis"

: — Kalniņa kungs, jums ir bagāta diplomātiskā darba pieredze — septiņi gadi Latvijas vēstnieka amatā ASV. Kā šī pieredze jums noderēs jaunajā atbildīgajā amatā?

O.Kalniņš:

— Šis darbs ir pats labākais, kādu es sev Latvijā varēju iedomāties. Nevaru iedomāties sev citu interesantāku darbu Latvijā. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem Latvijā atgūt pašapziņu un lepnumu. Es šeit redzu svarīgu misiju — pārvarēt negatīvismu.

Kāpēc cilvēki bieži vien ārzemēs redz vairāk pozitīva nekā Latvijā?!

Šogad es ar visu savu ģimeni pārceļos uz Latviju, jo esmu pārliecināts, ka Latvijai ir gaiša nākotne. Būdams ideālists, es esmu pārliecināts, ka ir iespējams izveidot Latvijai gaišu vārdu pasaulē.

Pirms diplomāta darba es desmit gadus strādāju kādā ASV reklāmas aģentūrā. Man ir pieredze sabiedrisko attiecību un reklāmas nozarē — es zinu, kā veidojami lieli projekti, izmantojot modernākās metodes un tehnoloģijas. Internets tagad paver iespējas, par kādām pirms desmit gadiem varējām tikai sapņot.

Man ļoti palīdzēs arī vēstnieka darbā gūtā pieredze. Latvijas vēstniecības es redzu kā starpniekus, kas palīdz savest kopā cilvēkus. Piemēram, ja kādu amerikāni interesēja Latvijas lauksaimniecība vai zinātne, bet mēs paši nevarējām atbildēt uz konkrēto jautājumu, mēs šim cilvēkam palīdzējām nodibināt kontaktus ar attiecīgām personām Latvijā. Arī Latvijas institūtu es redzu kā iestādi, kas nekad nesaka "nē", bet palīdz nodibināt kontaktus starp cilvēkiem un institūcijām.

Latvijā nav ideju trūkuma — par to esmu pārliecinājies jau pirmajās sava darba dienās.

Vasarā es pats gribu iepazīt Latvijas laukus un tikties ar lauku cilvēkiem. Jo Latvijas institūts — tas ir visas Latvijas institūts. Esmu uzaudzis Amerikā un tāpēc gribu izglītoties arī Latvijas laukos. Mēs bieži stāstām cilvēkiem, bet es gribu viņos klausīties. Es lūgšu Latvijas lauku cilvēkus man pateikt, kāpēc viņi ir lepni uz savu valsti.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!