Ojārs Vācietis

Vakar, 22.februārī, Rīgā notika akadēmiķa Jāņa Endzelīna 127.dzimšanas dienas atceres starptautiska zinātniskā konference

Latvijas Universitātes

Latviešu valodas institūta direktors Jānis Valdmanis:

"Mūsu konference sasaucas ar UNESCO Ģenerālās konferences 30.sesijas izsludināto Dzimtās valodas dienu, ko visā pasaulē atzīmēja 21.februārī. Ar šo pasākumu sabiedrības uzmanība tika pievērsta dzimtajai valodai kā tautas kultūras mantojuma glabātājai, reizē atgādinot, ka no pieciem sešiem tūkstošiem pasaulē pašlaik runāto valodu jau tuvākajos divdesmit gados daudzas var izzust. Ikviena valoda ir sargājama un kopjama, vēl jo vairāk tāpēc, ka par normu ir kļuvusi multilingvāla izglītība un daudzvalodība. Izglītība vēl vairāk nekā šodiena ir sabiedrības rītdiena. Mūsu konferences tematika skar ļoti svarīgu sfēru — valodu kā sazināšanās līdzekli un satura izteicēju zinātnē un izglītībā, kas ir savā starpā cieši saistītas jomas."

Konferencē referēja filoloģijas un pedagoģijas profesori un doktoranti no Rīgas, Liepājas, Ventspils un Jelgavas, kā arī Ohaio un Kauņas augstskolām.

Konferencē referēja filoloģijas un pedagoģijas profesori un doktoranti no Rīgas, Liepājas, Ventspils un Jelgavas, kā arī Ohaio un Kauņas augstskolām.

Konferences redakcijas kolēģijā, kas sagatavoja konferences materiālu krājumu un rezolūciju, kopā ar Latvijas ZA akadēmiķi Valentīnu Skujiņu strādāja filoloģijas doktores Regīna Kvašīte no Šauļu Universitātes un Laimute Balode no Helsinku Universitātes.

Publicētajos materiālos uzsvērta valodas tiešā saikne ar kultūrvidi, personības garīgo attīstību un pasaules uzskata veidošanos. Aplūkoti latviešu valodas apgūšanas aspekti, modernie bilingvālās izglītības modeļi, valodas gramatiskās pareizības tiešais sakars ar prasmi loģiski izteikt savu domu. Nozaru speciālisti un tulkotāji aicināti nepazaudēt latviskos vārdus, tulkojumos ieviešot liekus aizguvumus.

Pedagoģijas literatūrā diemžēl valda viedokļu sadrumstalotība un pretrunīgums. Nereti tiek pārspīlēta citvalstu pieredzes loma un noniecināts derīgais pašu mājās. Cerīgas domas par latviešu valodas izredzēm augstas datortehnoloģijas laikmetā izteikuši datorspeciālisti.

Konferences dalībnieki, starp kuriem bija arī daudz studentu, varēja iepazīties ar jaunākajiem Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta izdevumiem — monogrāfijām, rakstu krājumiem un žurnāliem.

Jānis Endzelīns savas ilgās darbības gados izdarīja ļoti daudz. Ar viņa veikumu ikvienā darbības nozarē — vai tas būtu indoeiropiešu salīdzināmajā valodniecībā, latviešu literārās valodas attīstībā, valodas vēstures vai jauno valodnieku maiņas gatavošanā — būtu pieticis, lai viņa vārds paliktu mūsu kultūras vēsturē. Kā tika uzsvērts konferencē, Jānis Endzelīns ir ievadījis jaunu posmu latviešu valodas attīstībā, kam tautas dzīvē nav mazāka nozīme kā Krišjāņa Barona darbībai. Viņš latviešu valodā meklēja būtisko, pētīja un mācēja allaž turēt cieņā, savdabīgo, kas iemīt katrā valodā. To ir sevišķi svarīgi atgādināt pašreizējā situācijā, kad jaunu strāvojumu ietekmē latviskais mūsu valodā pamazām sarūk, vīst un dilst.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Plašāk par konferenci — kādā no nākamajiem laikraksta numuriem