Valsts sekretāru 2007.gada 30.augusta sanāksmē

AM: Par Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildes plānu

30.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildes plāns 2007.-2010.gadam”.

MK rīkojuma projekts nosaka ieviest “Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādņu” izpildes plānu, nosakot pamatnostādņu ieviešanai veicamos uzdevumus, izpildes termiņus un par izpildi atbildīgās institūcijas.

Par atbildīgo institūciju plāna izpildes koordinācijā noteikts Krīzes vadības padomes sekretariāts, tam būs jāsagatavo un Krīzes vadības padomei jāiesniedz MK pārskata ziņojums par plāna izpildi līdz 2008.gada 1.maijam, bet noslēguma informatīvais ziņojums jāiesniedz līdz 2010.gada 1.maijam.

Apstiprinot Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildes plānu, tiks nodrošināta operatīva un ticama informācijas aprite par uzdevumiem un rīcībā esošajiem resursiem un resursu izlietojumu valsts apdraudējuma gadījumā valsts, pašvaldību un NBS līmenī. Tiks nodrošināta izstrādātajos apdraudējuma novēršanas, pārvarēšanas un seku likvidācijas plānos noteikto pasākumu izpilde visām apdraudējuma pārvarēšanā iesaistītajām institūcijām.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par jaunu gada pārskatu sagatavošanas kārtību valsts budžeta iestādēm un pašvaldībām

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi MK noteikumus par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību. 30.augustā Valsts sekretāru sanāksmē tiesību aktu projekts tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Šobrīd pārskatu sagatavošanas kārtību nosaka MK 2006.gada 15.augusta noteikumi “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību”. Tā kā tiesību aktā ir jāveic vairākas izmaiņas, ir sagatavots jauns noteikumu projekts.

Noteikumi reglamentēs gada pārskatu sagatavošanas vispārējās normas, noteiktas bilances posteņu paskaidrojošās veidlapas, kas strukturizē nepieciešamo informāciju par gada pārskatos iekļauto datu dinamiskajām izmaiņām, atlikumiem pārskata perioda sākumā un beigās.

Salīdzinot ar līdzšinējiem noteikumiem, plānots samazināt datu apjomu, kas jāsniedz par iepriekšējo pārskata periodu. Tāpat paredzēti konsolidācijas posteņi, lai iestāde, kura veic konsolidāciju, varētu veikt savstarpējo darījumu un atlikumu izslēgšanu starp konsolidācijā iesaistītajām iestādēm, kā arī varētu veikt vispārējās valdības sektora savstarpējo darījumu un atlikumu izslēgšanu. Jaunajos noteikumos arī paredzēta vienkāršota pirmā (par 2007.gadu) pārskata iesniegšana.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2006.gada 15.augusta noteikumi Nr.655 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību”.

FM: Par nodokļu konvenciju starp Latviju un Albāniju

30.augustā Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās tika izsludināts projekts līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Albānijas Republikas valdību par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Albānijā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 56 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 53 valstīm (to vidū arī līgums ar Albāniju), no kurām 47 ir parakstītas un ir uzsākta 44 konvenciju piemērošana.

Līguma projekts vispirms ir jāapstiprina valdībai, bet pēc tā parakstīšanas to iesniegs apstiprināšanai Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par licenču izsniegšanas kartību ieroču un sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm

Iekšlietu ministrija 30.augustā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniegšanas noteikumi”. Noteikumi noteiks kārtību, kādā stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts saņem licenci šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp ES dalībvalstīm.

Noteikumi izdoti saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā iekļauto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts policija izsniedz iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp ES dalībvalstīm.

Likums paredz, ka katrai Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos minēto stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nepieciešama Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanas kārtību

Lai iegūtu bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, pretendentiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) nebūs jāiesniedz izziņa par deklarēto dzīvesvietu. Tāpat bezdarbniekiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nebūs jāiesniedz izziņa par bezdarbnieka statusa iegūšanu. Šāda veida informāciju NVA aģentūrai nosūtīs automātiski.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti”. Noteikumi 30.augustā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Savukārt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši ārzemēs un pēc atgriešanās mājās pretendēs uz bezdarbnieka statusu, aģentūrā būs jāiesniedz E 303/1veidlapa. Tā atbilstoši regulai 1408/71/EEK nodrošina sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu tiem darbiniekiem un viņu ģimenēm, kuri pārvietojas Eiropas Kopienas teritorijā.

Saskaņā ar jauno kārtību bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa iegūšanai cilvēkiem būs jāiesniedz personu apliecinoši vai ceļošanas dokumenti, E 303/1 veidlapa un algas nodokļa grāmatiņa, ja tādi ir saņemti, kā arī dokuments, kas apliecina uzturēšanās tiesības mūsu valstī, ja tādam ir jābūt cilvēka rīcībā.

Tāpat kā iepriekš, pēc bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa piešķiršanas, speciālisti iepazīstinās bezdarbnieku vai darba meklētāju ar viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī izveidos viņa uzskaites karti. Tajā norādīs gan informāciju par cilvēka izglītību un prasmēm, iepriekšējo darba pieredzi, gan arī datus par bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa iegūšanu vai zaudēšanu, saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī citas ziņas.

Atgādinām, ka šogad jūnijā Saeima pieņēmusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Atbilstoši tam paplašināts to cilvēku loks, kuriem ir tiesības saņemt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautiem cilvēkiem paredzēto atbalstu. To vidū ir, piemēram, ES dalībvalsts un Eiropas Ekonomiskas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi vai viņu ģimenes locekļi ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, cilvēki ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām saistībā ar bēgļa statusa piešķiršanu, cilvēki ar termiņuzturēšanās atļaujām, balstoties uz pagaidu aizsardzības statusa piešķiršanu un cilvēku tirdzniecības upura statusa piešķiršanu.

Minēto cilvēku loks paplašināts atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanu tikai Valsts ieņēmumu dienestā

Valsts sekretāru sanāksmē 30.augustā tika izsludināti grozījumi Komerclikumā, kas paredz vienkāršot uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas sistēmu, nosakot, ka turpmāk pārskati būs jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Grozījumos paredzētas arī citas izmaiņas likumā, piemēram, tiks noteikta kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūra, mākleru un komercaģentu reģistrēšana Komercreģistrā u.c.

Kā teikts likumu grozījumu anotācijā, pašlaik Komerclikums noteic, ka gada pārskati ir iesniedzami komercreģistra iestādei, savukārt Gada pārskatu likums paredz gada pārskatu iesniegšanu gan VID, gan Uzņēmumu reģistram (UR). Tādējādi sabiedrībai, uzliekot pienākumu vienu un to pašu dokumentu iesniegt divām valsts iestādēm, tiek radīts papildu administratīvais slogs. Turklāt šobrīd ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie gada pārskati ir identiski. Līdz ar to nav iespējams gūt pārliecību, vai no iesniegtajiem gada pārskatiem ir iespējams iegūt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem.

Administratīvā sloga mazināšanai un atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija sēdē nolemtajam likumprojekts paredz, ka gada pārskati jāiesniedz tikai VID, tā nodrošinot vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, sniedzot konsolidētos gada pārskatus un gada pārskatus.

Atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam fiziskā persona vai individuālā uzņēmuma īpašnieks, kura darbība atbilst Komerclikumā minētajiem noteikumiem, piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibina komercsabiedrību. Praksē savukārt konstatēts, ka mākleriem, kuri savu saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbību sākuši vēl pirms pārejas perioda beigām un veikuši to kā fiziskas personas vai kā individuālie uzņēmumi, bija obligāts pienākums kļūt par komersantiem, bet fiziskai personai, kura sākusi māklera darbību pēc pārejas perioda beigām, šāds pienākums ir tikai tad, ja tā sasniedz Komerclikumā minētos kritērijus. Likumprojekts noteic personai pienākumu pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibinot komercsabiedrību, ja tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera un komercaģenta darbībai, kas ir definēta Komerclikumā. Tādējādi likumprojekts novērš praksē pastāvošo pretrunīgo interpretāciju attiecībā uz mākleru un komercaģentu pienākumu reģistrēties komercreģistrā un nodrošina personu, kuras izmanto mākleru un komercaģentu pakalpojumus, aizsardzību, ņemot vērā Komerclikumā ietverto mākleru un komercaģentu pienākumu un atbildības regulējumu.

Likumprojekts arī paredz kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūru, akciju sabiedrību akcionāru tiesības lemt par revidenta pārbaudi reorganizācijas līgumam, reorganizācijā iesaistīto sabiedrību tiesības ievēlēt revidentu reorganizācijas līguma pārbaudei bez komercreģistra iestādes apstiprinājuma; iespēju akciju sabiedrības statūtos noteikt pilnvarojumu valdei palielināt sabiedrības pamatkapitālu statūtos vai akcionāru sapulces noteiktajā apjomā, kā arī atšķirīgas attieksmes aizliegumu pret komersanta likumisko vai līgumisko pārstāvi, tam rīkojoties kā komersanta pārstāvim.

Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, likumprojektā ietvertie pasākumi pozitīvi ietekmēs makroekonomiskās vides attīstību, jo paredz administratīvo procedūru vienkāršošanu un pasākumus tiesiskās drošības stiprināšanai.

Vienlaikus Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti arī grozījumi likumā par UR, lai noteiktu iestādei pienākumu pārbaudīt pārrobežu kapitālsabiedrību apvienošanās procesu.

Kā teikts šo grozījumu anotācijā, 2005.gada 26.oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Direktīvas mērķis ir atvieglot tādu kapitālsabiedrību apvienošanu, no kurām katra ir reģistrēta citā ES dalībvalstī, vienlaikus nodrošinot katras pārrobežu apvienošanas procesā iesaistītās kapitālsabiedrības dalībnieku un kreditoru aizsardzību. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu to prasību ieviešanu, kas noteiktas direktīvā, proti, ka katrai dalībvalstij ir jānosaka kompetentā iestāde, kura uzrauga pārrobežu apvienošanās procesa likumību un publisko informāciju par pārrobežu apvienošanas reģistrāciju. Bez tam likumprojekts nodrošina direktīvas prasības par informācijas par pārrobežu apvienošanas reģistrāciju apmaiņu starp to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās atrodas pārrobežu apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības.

Grozījumi Komerclikumā nodoti saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Grozījumi likumā par UR nodoti saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Veselības ministrijai, Nacionālajai trīspusējāss sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par izmaiņām Dabas resursu nodokļa likumā

30.augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Lai veicinātu plastmasas maisiņu pārdomātu un ekonomiski pamatotu izmantošanu un to patēriņa samazināšanu, likumprojekts paredz aplikt tos ar nodokļa papildlikmi.

Tāpat likumprojekts nosaka, ka, realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi.

Par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm), ko minētā persona (energoapgādes komersants) izmanto citiem mērķiem, nevis elektroenerģijas ražošanai vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, tai jāmaksā nodoklis atbilstoši likumā noteiktajām nodokļa likmēm.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā

30.augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais programmas projekts “Programma par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā 2008.-2012.gadam” (tālāk tekstā – Programma).

Programma paredz veikt tehnikas iepirkumus VUGD Krāslavas un Daugavpils formējumu vajadzībām (t.i., upju bonu virtenes un papildu tehniku to izvietošanai Daugavā).

Tāpat paredzēts risināt jautājumu par stacionāru bonu aizsprostu/enkuru vietu izbūvi uz Daugavas posmā no Baltkrievijas robežas līdz Daugavpilij vairākos šķērsprofilos. Lai to izdarītu ar minimāli iespējamām izmaksām, 2008.gadā plānots veikt priekšprojekta izpētes darbus, pēc kuru rezultātiem pēc tam veikt stacionāro aizsardzības būvju projektēšanu un būvniecību.

Pēc sākotnējiem aprēķiniem Programmas realizācija laikā no 2008. līdz 2012.gadam var izmaksāt no 750 000 līdz 1 350 000 latu.

Programmas projekts sagatavots saskaņā ar Krīzes vadības padomes 2007.gada 11.aprīļa sēdē Nr. 11 pieņemto lēmumu, ka Vides ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā programma par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā, kā arī saskaņā ar Ministru prezidenta uzdoto jāsagatavo Programma līdz š.g. 1.septembrim.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par cūku infekcijas slimības draudu novēršanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, ko 30.augustā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments nosaka cūku infekcijas slimības vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus mājas cūku novietnē un mežacūku populācijā. Līdz šim infekcijas slimība Latvijas teritorijā nav konstatēta.

Normatīvajā aktā noteikta arī valsts pārvaldes iestāžu kompetence, rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtība. Tāpat izstrādāta kārtība, kādā tiek veikta slimības apkarošana mežacūku populācijā un to medības.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

MK: Par pieteikumiem Ministru kabineta balvai

Ministru kabineta (MK) Apbalvošanas padome aicina MK locekļus, Latvijas Pašvaldību savienību un sabiedriskās organizācijas iesniegt Ministru kabineta Apbalvošanas padomei līdz 30.septembrim ierosinājumus un materiālus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu.

Kopš 1995.gada Ministru kabineta balva ir pasniegta divpadsmit reizes, tā piešķirta 49 laureātiem individuāli, kā arī kolektīvā balva – Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, korim “Kamēr” un Civillikuma komentāru izstrādes darba grupai. MK balvu pasniedz reizi gadā pirms Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas.

1995.gada 8.augustā MK pieņēma lēmumu, ar kuru tika nodibināta MK balva par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. MK balva ir naudas summa 5000 latu apmērā, Goda diploms un krūšu nozīme. To piešķir par darbiem, kas pabeigti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs