Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns intervijā “JV” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei “Vēl sliktāk būs tad, ja šobrīd nekas nemainīsies” 

– Vispirms jautājums, ko varētu uzdot ne tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājam: kā, jūsuprāt, šobrīd, kad klajā nākušas it kā noklausītās tiesnešu un advokātu sarunas, Latvijā jūtas jauns jurists, kurš tikko sācis profesionālās gaitas? Cik daudz vērības viņam jāvelta tiesību zinātņu apguvei un cik – draudzīgu sakaru dibināšanai?

– Jauni cilvēki ir maksimālisti. Kāds no viņiem varbūt teiks, ka sen jau to ir zinājis, kāds būs šokā. Tomēr es gribētu jaunos kolēģus, tāpat arī visus pārējos juristus, aicināt neietekmēties no “vispārējā” viedokļa un katram pašam analizēt situāciju. Protams, jāatzīst, ka stāvoklis tiesu sistēmā tieši šobrīd, saistībā ar atklātībā nākušajām sarunām, manuprāt, ir ļoti kritisks. Līdz šim Latvijas tiesu sistēmas vēsturē tā vēl nav bijis. Taču tieši jaunieši ir tie, kuriem sistēma ir jāpārveido. Es ļoti ceru, ka jaunie juristi neņems vērā grāmatā atspoguļoto praksi, kad tiesu lietas tiek kārtotas ar draugu būšanas palīdzību, un savu karjeru balstīs uz zināšanām, nevis kādām “netradicionālām” attiecībām tiesu sistēmā.

• Tiesnešu biedrības prezidents un AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs intervijā “JV” informācijas redaktorei Sannijai Matulei “Telefonsarunu skandāls nebeigsies ar “čiku””

– Tiesnešu ārkārtas konferences datums jau noteikts, un daudzi tajā cer sadzirdēt ko būtisku. Ko jūs no tās sagaidāt?

– Personīgi es uzskatu, ka 2.novembrī ieplānotā tiesnešu ārkārtas konference vairāk būs vērsta uz sabiedrību un tās šobrīd pamatoto interesi. Konferences gaitā svarīgi būs tas, kā mainīt sabiedrības viedokli uz pozitīvo pusi. Esmu absolūti pārliecināts, ka tiesnešu starpā nevarētu būt diskusijas un strīda par nepieciešamību ievērot tiesneša ētikas normas. Nešaubos, ka ikviens Latvijas tiesnesis, vismaz publiski izsakoties, protams, ir par absolūtu likumību savā darbā un ētisko normu ievērošanu (cits jautājums, kā viņš to līdz galam izprot vai – gluži pretēji – neizprot), tādēļ diezin vai šim uzstādījumam konferencē būs oponenti.

• Tamāra Čigrina “Vai tiesas varēs noteikt pamatotu un taisnīgu īres maksu”

1991. gada 30.oktobrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma politisku lēmumu par namīpašumu denacionalizāciju. Diez vai toreiz likumdevējs varēja paredzēt visas iespējamās sekas un sociāla satricinājuma riskus. Pieņemot likumus “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un “Par namīpašuma atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”, Augstākā padome izdeva lēmumu par minēto likumu spēkā stāšanās kārtību, ar kuru uzdeva valdībai izstrādāt likumprojektu “Par kompensācijām” un īrnieku aizsardzības mehānismu. Pašvaldībām tika uzdots nodrošināt denacionalizēto namu īrniekus, kas vēlas celt dzīvojamās mājas, ar zemes gabaliem individuālo dzīvojamo māju celšanai. Bija paredzēti arī citi pasākumi, lai aizsargātu īrnieku tiesības.

• Gatis Litvins “Lietu pakļautība administratīvajām tiesām” (II)

Atņemot nepilsoņa statusu, tiek norādīts, ka tas ir būtisks personas tiesību ierobežojums un tas nevar tikt balstīts uz formāliem iemesliem un pilnībā nenoskaidrotiem faktiem. Turklāt tiesību literatūrā tiek atzīts, ka nepilsoņa statuss ir “kas līdzīgs” pilsoņa statusam ar atšķirību, ka nepilsonim var tikt noteikti ierobežojumi attiecībā uz noteiktām profesijām un darbībām. Atbilstoši valdības ziņojumiem dažādām ANO cilvēktiesību komitejām Latvija nenodala pilsoņus no nepilsoņiem viņu cilvēktiesību īstenošanā. Tādējādi nepilsoņi, gan no Satversmes un nacionālo likumu, gan no Latvijas starptautisko cilvēktiesību saistību viedokļa, pieder Latvijas valstij tāpat kā tās pilsoņi.

“Jurista Vārda” redakcija