1993.gada 24.februāra sēdes stenogramma

 

Rīta sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, sākam plenārsēdi! Pateicoties kolēģa Krastiņa vadībai, vakar gandrīz visi galvenie jautājumi ir izskatīti. Mums ir palikuši tikai četri jautājumi, un es domāju, ja kārtīgi strādāsim, mums laikam šodien būs iespēja plenārsēdi pabeigt nedaudz agrāk.

Pirmais šodienas darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par kārtību Latvijas tirgos”. Tā kā mēs pārtraucām šā jautājuma izskatīšanu debašu stadijā un tika lūgts Lauksaimniecības komisijai kopā ar pārējām komisijām sagatavot lēmuma projektu, es lūdzu ziņotāju tribīnē. Mēs atbilstoši procedūrai rīkosimies šādi: apspriedīsim konkrēto lēmuma projektu, atsevišķu punktu formulējumus, izteiksimies par motīviem un tad balsosim par lēmumu kopumā.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Godātie kolēģi, tik tiešām tā ir iznācis, ka...

Priekšsēdētājs: Vienu momentiņu, Felsa kungs, Silāra kungs vēlas kaut ko teikt.

I.Silārs: Tieši tā. Es gribu papildināt. Vēl tika uzdots, un to es ierosināju jau pašā sākumā, jo pirmais runāju debatēs, iesniegt Juridiskās pārvaldes atzinumu. Tas šorīt ir izdalīts, tādēļ arī šis atzinums ir jāņem vērā.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, jums nebija nekāda pamata šaubīties par to, vai tas tiks darīts. Paldies.

A.Felss: Cienītie kolēģi, tik tiešām, šī jau ir trešā reize, kad mēs runājam būtībā par vienu un to pašu jautājumu – par stāvokli Latvijas Republikas tirgos, it īpaši Rīgas Centrāltirgū.

Tātad mēs apspriežam 191.dokumentu, tas ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par kārtību Latvijas tirgos”. Turklāt ir arī Juridiskās pārvaldes atzinums, tas ir pavairots un datēts ar 23.februāri. Ir arī rakstveida papildinājumi, kurus iesnieguši Preinberga kungs un Ēlerta kungs. Atzinumu par lēmuma projektu iesniedza Likumdošanas jautājumu komisijas konsultants profesors Torgāns.

Tātad, izmantojot visus trīs šos dokumentus, es domāju, mēs šodien varēsim turpināt diskusiju un pieņemt dokumentu, par pamatu ņemot, kā jau es teicu, 191.dokumentu. Manuprāt, būtu lieki atkal sākt runāt par to, kādēļ tāds dokuments bija vajadzīgs. Jums visiem acīmredzot tas ir skaidrs pēc jau iepriekš notikušajām debatēm, un es uzskatu, ka konstruktīvāka saruna mums izvērstos tad, ja mēs tūlīt runātu par konkrētiem lēmuma projekta punktiem.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, tātad mēs apspriedīsim pa punktiem, sākot ar 1. un beidzot ar 3.punktu, un jūs attiecīgi komentēsit atzinumu. Pamatā ir 191.dokuments.

A.Felss: Jā, tieši tā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Gribu norādīt, ka vēl pirms 1.punkta trūkst attiecīga teksta. Šādā veidā lēmums nevar būt. Te vispār nav pateikts, ka Augstākā padome kaut ko nolemj.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais Felsa kungs, cienījamo priekšsēdētāj! Man kā speciālistam šajā nozarē, kas cieši saistīta ar pārtikas produktu kontroli, ir ļoti lieli iebildumi, jo, lūk, netiek ņemts vērā pats galvenais. Mēs varam runāt par jebkuru saimniekošanas formu, bet nedrīkstam nerunāt par cilvēku veselību! Šajā sakarībā es 17.februārī iesniedzu priekšlikumu, kurā norādīju, ka ir kategoriski aizliedzama tirdzniecība uz ielām ar gaļas un piena produktiem. Es ļoti labi saprotu, ka šis lēmums vispār Augstākajai padomei nebūtu jāizskata, bet situācija pilsētā un visā republikā ir tāda, ka mēs nedrīkstam...

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, vai jūs ierosināt to likt kā 1.punktu? Mēs šobrīd apspriežam 1.punktu.

G.Preinbergs: Jā, es ierosinu to likt kā pašu 1.punktu. Tas ir galvenais – tautas veselība.

A.Felss: Godātie kolēģi, attiecībā uz to, ko tikko teica Silāra kungs, es varētu piekrist, – varbūt tik tiešām pašā sākumā kā preambulu varētu rakstīt, ka, izvērtējusi situāciju Latvijas Republikas tirgos, Augstākā padome nolemj... Un pēc tam sekotu tas, kas projektā rakstīts. Varētu tā darīt, ja jūs piekrītat.

Arī tam, ko saka Preinberga kungs, droši vien varētu piekrist, ja nebūtu kāda cita dokumenta. Tas ir Ministru padomes lēmums Nr.375, kurā tas viss, par ko runā Preinberga kungs, vairāk vai mazāk jau ir fiksēts. Es nezinu, vai būtu lietderīgi vēlreiz uzsvērt to, kas vienā lēmumā jau ir rakstīts. Manā skatījumā, būtu jāpanāk, lai tiktu ievērots tas lēmums, kurš jau ir pieņemts. Pretējā gadījumā mēs varam pieņemt entos lēmumus, bet tas jau neviesīs kārtību tirgos. Tāda, manuprāt, ir situācija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Ja tiek apspriests Preinberga kunga priekšlikums, man būtu priekšlikums par esošā lēmuma 1.punktu. Varbūt ir jāpabeidz izskatīt Preinberga kunga iesniegums? Viņš pretendē uz to, lai viņa teksts būtu pirms 1.punkta.

Priekšsēdētājs: Lai mēs balsotu par Preinberga kunga priekšlikumu, mums tas vajadzīgs rakstveidā. Rakstveidā tas ir 188.dokumenta 4.punkts – aizliegt gaļas un piena produktu tirdzniecību uz ielām. Atliek vienīgi to iestrādāt tekstā.

Bet turpināsim par 1.punktu, kas ir šajā projektā. Lūdzu.

I.Ēlerts: Tātad es lūdzu balsot par savu priekšlikumu – izslēgt 1.punktu. Papildus tiem pamatojumiem, kurus esmu devis pavairotajā 205.dokumentā, es vēl gribu pateikt, ka šīs preces ceļu uz Latvijas tirgu atradīs tik un tā un vietu tirgū aizņems. Tas ir objektīvi.

Un otrs. Ar šādu rīcību mēs neizbēgami izraisīsim citu valstu pretdarbību. Diez vai tā būs izdevīga Latvijas lauksaimniekiem.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, tātad jūs ierosināt balsot par 1.punkta izslēgšanu. Paldies.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Neliels komentārs. Es gan gribētu iebilst, ka mēs lēmuma projektā tomēr paliekam pie savas motivācijas un teksta, uzskatot, ka tiesības tirgoties Latvijas Republikā pirmām kārtām būtu jānodrošina tieši pašu valsts pilsoņiem, varbūt arī Baltijas valstu iedzīvotājiem. Nekādā gadījumā, ņemot vērā to, kāda ir situācija darbaspēka tirgū, mums acīmredzot nebūtu jārada darba vietas ārvalstniekiem. Manuprāt, būtu lietderīgi, ka tirgotos tikai mūsu pašu iedzīvotāji un pilsoņi. Arguments, ka attiecīgās preces vispār varētu pazust no apgrozības republikā vai arī no tirgus, nav visai pamatots. Tā nebūs, arī šobrīd visi veikali ir pilni ar šiem dienvidu augļiem, un es nevaru teikt, ka cenas tirgū un šajos veikalos fantastiski atšķirtos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Ja Ēlerta kunga priekšlikums netiek pieņemts, es gribētu apšaubīt šajā 1.punktā divas konstrukcijas, kuras, manuprāt, ir nekorektas un absolūti neizprotamas.

Pirmā. Baltijas valstu iedzīvotāji. Jūs atceraties, cik šķēpu mēs esam lauzuši šajā zālē. Mums ir pamatiedzīvotāji, mums ir pilsoņi, mums ir nepilsoņi, mums ir iedzīvotāji, kas atrodas šeit legāli, kā arī tādi, kas atrodas nelegāli. Saskaņā ar šo formulu es jums varu pateikt, ka jebkurš cilvēks, kas atrodas šeit absolūti nelegāli bez kādas dzīvesvietas, var tirgoties. Visi klaidoņi to var, es atvainojos, jo iedzīvotājs ir iedzīvotājs. Te nav piebildes ne par to, ka viņš atrodas legāli, ne par to, ka viņš ir pamatiedzīvotājs. Katram terminam ir zināma jēga. Un tam, ko jūs apšaubāt no veselā saprāta viedokļa, diemžēl no juridiskās konstrukcijas viedokļa ir vajadzīga skaidrība. Tas ir pirmais.

A.Felss: Vai es varu atbildēt uz šo pirmo?

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, nav jau obligāti uz visu jāatbild, mēs varam izšķirties balsojot.

A.Felss: Man tomēr ir neliela replika. Cienījamie juristi, jums, manuprāt, bija visas iespējas, tāpat kā tiem dažiem kolēģiem, kuri to ir izdarījuši, iesniegt savus priekšlikumus. Mēs nekad neesam bijuši pret šā lēmuma projekta uzlabošanu. Ja jūs uzskatāt, ka šāds formulējums nav pieņemams no juridiskā viedokļa, mēs ļoti labprāt būtu saņēmuši precīzu formulējumu, bet diemžēl šobrīd tā nav.

A.Plotnieks: Es turpinu šajā sakarībā. Felsa kungs, katrā ziņā tas nav citu komisiju uzdevums – sekot līdzi, lai projekti, kuri šeit tiek celti galdā, būtu saskaņoti ar to terminoloģiju, kas ir mūsu likumos. Es atvainojos, tas nav deputātu pienākums. Lūdzu, lietojiet tos terminus, kas ir līdz šim aprobēti! Vai nu “pastāvīgais”, vai “kas legāli atrodas”.

Tagad otrais. “Reģistrētajām juridiskajām personām, kuru pamatdarbība vai papilddarbība ir tirdzniecība…” Es ierosinu svītrot vismaz vārdus “kuru pamatdarbība vai papilddarbība ir tirdzniecība”, jo kā jūs fiksēsit, ka viņam šī papilddarbība ir vai nav? Kā viņš to pierādīs? Un vai neizveidosies tāda situācija, godājamie zemnieku aizstāvji, ka tieši zemnieks nevarēs pārdot? Ja viņš būs reģistrējies kā tāds, kas nodarbojas ar produktu ražošanu, ir uzņēmējs šajā jomā, nodarbojas ar uzņēmējdarbību, bet nekur neparādīsies, ka viņš arī pārdod savu produkciju, tad kā jūs to pierādīsit?

A.Felss: Viņš, pirmkārt, ir Baltijas valstu iedzīvotājs.

A.Plotnieks: Es atvainojos, bet jums ir jēdziens “juridiskās personas”. Ja jūs svītrosit vārdus “kuru pamatdarbība vai papilddarbība ir tirdzniecība”, tad es ticēšu, ka jūs šo zemnieku, kurš būs reģistrējis savu saimniecību, neierobežosit.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, pēc tam – Simsona kungs.

J.Kinna: Es gribētu izteikties par balsošanas motīviem sakarā ar Ēlerta kunga priekšlikumu. Es saprotu, ka šobrīd to varu.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs par to balsosim. Lūdzu.

J.Kinna: Es negribu piekrist argumentam, ka tad, ja varēs tirgoties tikai Baltijas valstu iedzīvotāji, preces kļūs dārgākas. Ir galīgi iluzori domāt, ka dienvidu iedzīvotāji šeit tirgojas par velti, ka viņi par tirgošanos sava darba algu neieliek tirdzniecības piecenojumā vai cenā. Tāpēc, es domāju, pamatojums, ka preces kļūs dārgākas, nav korekts. Un tāpēc es aicinu balsot pret Ēlerta kunga pirmo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs.

P.Simsons: Cienījamo kolēģi, man nav īsti skaidrs, vai šis lēmums tiek attiecināts uz visiem Latvijas tirgiem vai tikai uz Centrāltirgu?

A.Felss: Cienījamie kolēģi, ja jūs izlasīsit līdz beigām, tad redzēsit, ka ir daži punkti, kas attiecas uz Centrāltirgu kā galveno tirgu republikā, un tālāk seko atruna par to, kas darāms pārējos tirgos.

P.Simsons: Ja šeit būtu runa tikai par Centrāltirgu, es vēl saprastu, ka mēs tur nosakām īpašus ierobežojumus, ņemot vērā šā tirgus vēsturisko nozīmi un specifisko atrašanās vietu, bet, ja mēs sākumā runājam vispār par tirdzniecību un pēc tam kaut ko par Centrāltirgu, tad man nav saprotams, kāpēc mēs neņemam vērā kolēģa Preinberga teikto ierosinājumu. Ja mēs gribam vispār regulēt tirdzniecību uz ielām vai ārpus veikaliem, vai tirgos, vai kaut kur citur, tad tā ir viena lieta, tad noteikti ir jāparedz tas, bet otra lieta – ja mēs reglamentējam kaut kādus tirdzniecības ierobežojumus citu valstu iedzīvotājiem vai pilsoņiem. Tas, manuprāt, vairs nav tirdzniecības jautājums, tas ir ārpolitikas jautājums. Vai mēs esam paziņojuši, ka, lūk, Lietuvai, Igaunijai mēs tirdzniecībai Latvijā dodam labvēlības režīmu, bet pārējām valstīm to liedzam? Tas vairs nav tirgus, tas ir ārpolitikas jautājums. Tādā gadījumā var izraisīties starpvalstu konflikts.

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu, kas ir izklāstīts 1.punktā, izvirzīja Ārlietu komisijas pārstāvis Kiršteina kungs. Ja jūs būtu piedalījies pirmajās divās diskusijās, kad par to bija runa, jūs būtu dzirdējis argumentāciju un motivāciju. Preinberga kunga priekšlikumam es visnotaļ piekristu, bet nezinu, vai būtu pareizi dublēt Ministru padomes lēmumu Nr.375, kur par to visu ir runāts. Man šis Ministru padomes lēmums ir, es varu ar to iepazīstināt individuāli. Taču, ja šis lēmums netiek ievērots, es nezinu, vai ar vēl viena lēmuma – ar Augstākās padomes lēmuma – pieņemšanu kas mainīsies. Vienkārši ir jāsāk strādāt. Jāsāk strādāt gan policijai, gan attiecīgajām inspekcijām, kam to darīt ir dienesta pienākums. Tad varbūt šī kārtība vairāk vai mazāk radīsies. Pretējā gadījumā nav jēgas pieņemt tos lēmumus, ja nekas netiek darīts.

P.Simsons: Cienītie kolēģi! It sevišķi balstoties uz jūsu tagad teikto, es gribētu aicināt lēmumu attiecināt tikai uz Centrāltirgu, ja, kā jūs sakāt, visu pārējo tirdzniecību jau regulē Ministru padomes lēmums. Mūsu lēmumā vajadzētu runāt tikai par Centrāltirgu, un tur mēs varam noteikt zināmus ierobežojumus. Ja jūs gribat šo lēmumu attiecināt uz visiem tirgiem, esmu kategoriski pret 1.punktu, ka mēs tikai Baltijas valstu iedzīvotājiem dodam iespēju Latvijā tirgoties, bet citiem ne. Tas jau ir starptautisks konflikts.

A.Felss: Simsona kungs, es vēlreiz uzsveru, ka šo priekšlikumu izteica Ārlietu komisijas deputāti.

P.Simsons: Es ļoti atvainojos...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, neņemiet patvarīgi vārdu! Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es ļoti atvainojos, vakardienas apspriešana mums jau parādīja, ka Ārlietu komisija labprāt noveļ problēmu no savas galvas uz citu galvām. Es negribu to teikt kā apvainojumu komisijai, bet pieļauju, ka komisija šajā gadījumā nav ņēmusi vērā to pašu aspektu, kuru vakar neņēma vērā sakarā ar autokolonnu.

Priekšsēdētājs: Cālīša kungs, lūdzu!

I.Cālītis: Izskatāmā lēmuma 1.punktā ir daudz neskaidrību. Ja tiktu ņemti vērā arī Juridiskās pārvaldes ierosinājumi šajā jautājumā, es balsotu un aicinātu arī citus balsot par Ēlerta kunga priekšlikumu – vispār svītrot šo 1.punktu.

Bet tagad vēl pēc būtības. Ko nozīmē – Baltijas valstis? Mēs labi zinām, ka tas ir tradicionāli iegājies nosaukums, un mēs zinām, no kurienes tas vēsturiski nāk... Ja tās ir Baltijas jūras valstis, kas arī var pretendēt uz šo nosaukumu, tad mums būtu jārunā arī par Dāniju, Zviedriju, Somiju... Tātad kas tas ir – Baltijas valstis? Man liekas, ka juristiem jādod precīzs formulējums, kas īsti ir domāts ar šīm Baltijas valstīm. Tas ir pirmais.

Nākamais – par Juridiskās pārvaldes ierosinājumiem attiecībā uz pierobežas tirdzniecību. Tad – pamatdarbība vai papilddarbība... Arī tas nav skaidrs. Tātad šeit ir tik daudz neskaidrību, ka šis 1.punkts gluži vienkārši nav vajadzīgs.

Vēl piebildes par tālāko tekstu. Acīmredzot mēs esam aizmirsuši, ka šim Rīgas tirgum, ko mēs saucam par Centrāltirgu, ir pavisam oficiāls nosaukums – Rīgas Centrālais kolhozu tirgus. Mēs taču neesam atcēluši attiecīgās instances lēmumu par šā tirgus pārdēvēšanu. Tātad ir jābūt vēl vienam dokumentam par Rīgas Centrālā kolhozu tirgus pārdēvēšanu, atgriežoties pie agrākā nosaukuma – Rīgas Centrāltirgus. Arī to vajadzētu ņemt vērā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Kas attiecas uz Baltijas valstu iedzīvotājiem un pilsoņiem... Cienījamais Cālīša kungs, manuprāt, nedz dāņi, nedz zviedri, nedz arī somi vai mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi nav tie, kuru dēļ mums jau trešo reizi jāskata šis lēmuma projekts par stāvokli Centrāltirgū un arī citos tirgos. Manuprāt, tās nav tās personas, kas mums liek to darīt. Jautājums, manuprāt, ir skaidrs pats par sevi.

Runājot par tirgus vēsturisko statusu, manuprāt, nav lielas nepieciešamības skatīt visus starpposmus, kā tas ir attīstījies. Vismaz viena daļa no mums skaidri zina, ko mēs vēlamies panākt un kādu vēlamies redzēt šo tirgu. Tāpēc mēģināsim pieņemt tādu lēmumu, kas tuvinātu mūs situācijai, kādu mēs vēlētos redzēt šajā tirgū un arī pārējos tirgos.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs.

V.Mucenieks: Par 1.punktu. Mēs taču ar 1.punktu tieši sākam. Ja izsvītro to, tad ir jautājums, kāpēc mēs vispār tik ilgi ar šo problēmu nodarbojamies. Tāpēc šim punktam būtu jāpaliek.

Es lāgā nesaprotu, ko nozīmē vārdi “kuru pamatdarbība vai papilddarbība ir tirdzniecība”. Un kuriem Latvijas iedzīvotājiem un Baltijas valstu iedzīvotājiem nebūs ļauts tirgoties? Ja šāda uzskaitījuma nav, diez vai šie divi vārdi ir nepieciešami. Kam tad būs aizliegts tirgoties, ja ir runa arī par papilddarbību? Tam, kurš tirgojas, tirdzniecība acīmredzot ir papilddarbība.

A.Felss: Ja vairākums uzskata, ka šie divi vārdi ir jāsvītro, es varētu arī piekrist, bet tas ir balsojuma jautājums.

V.Mucenieks: Un vēl kas. Šajā pašā punktā otrā rindkopa neattiecas uz pierobežas tirdzniecību, ko regulē starpvalstu līgumi. Es domāju, ka šo “pierobežu” arī var svītrot. Tātad neattiecas uz to tirdzniecību, ko regulē starpvalstu līgumi, un tas, vai to sauc par pierobežas tirdzniecību vai citādi, ir jau cits jautājums.

A.Felss: Es gan neņemtos apgalvot, ka pierobežas tirdzniecība nav specifiska starpvalstu līgumos.

V.Mucenieks: Tā ir specifiska, bet to reglamentēs citādi. Tāpēc nevajag šo vārdu te rakstīt. Pierobežas tirdzniecību regulēs starpvalstu līgumi.

A.Felss: Varbūt varētu arī piekrist.

Priekšsēdētājs: Aizezera kungs, lūdzu!

J.Aizezers: Felsa kungs, jūs nenoliedzāt, ka minētais lēmums attiektos ne tikai uz Rīgas Centrāltirgu, bet arī uz pārējiem tirgiem, kas principā ir pašvaldību uzņēmumi. Vai jūs uzskatāt, ka Augstākajai padomei būtu jāiejaucas pašvaldību kompetencē esošo jautājumu risināšanā? Un vai jums ir bijušas konsultācijas ar attiecīgajiem pašvaldību vadītājiem šajā jautājumā? Tas ir jautājums. Bet kā repliku es gribu teikt to, ka mēs pēc šīs diskusijas redzam, ka lēmuma projekts principā nav izstrādāts un daudziem ir nesaprotams. Manuprāt, arī pašam ziņotājam nesaprotams. Tāpēc es arī lieku priekšā izslēgt šo jautājumu no darba kārtības. Paldies.

A.Felss: Cienījamie kolēģi, jums liekas, ka jums ir vairāk skaidrības šajā jautājumā nekā man. Bet paliksim katrs pie savām domām.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu! Es atvainojos, Felsa kungs, lūdzu!

A.Felss: Par pašvaldībām. Jā, protams, rajonos situācija droši vien ir citāda nekā Rīgas Centrāltirgū un Rīgas tirgos vispār. Ir informācija no dažām pašvaldībām (es nesaku, ka ir izanalizēta situācija attiecībā uz visām pašvaldībām) par stāvokli, kāds ir katrā konkrētajā vietā. Uz visiem republikas tirgiem droši vien attiektos 2.punkta 1.apakšpunkts, kur atrunāti tirdzniecības noteikumi Latvijas tirgos vispār, kā arī kārtība, kādā šīs jaunās tirdzniecības vietas būtu uzturamas. Tas ir viens. Tas attiektos uz visiem. Pārējais, protams, attiecas uz Rīgas Centrāltirgu un Rīgas tirgiem, jo šeit situācija, es vēlreiz uzsveru, ir vissarežģītākā un problemātiskākā.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, tad – Čepānes kundze.

J.Freimanis: Diemžēl nav klāt Kiršteina kunga. Es gribētu pateikt...

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs ir klāt.

J.Freimanis: Kolēģi, mums ir jāizšķiras, vai mēs vispār pieņemam šo lēmumu un mēģinām kaut ko darīt vai ne. Ja mēs pieņemam lēmumu, ka gribam šo jautājumu atrisināt, mums jāievēro, ka šeit ir ārpolitisks aspekts, tieši tas aspekts, ko savā laikā ierosināja Kiršteina kungs. Es uzskatu, ka mums ir jārīkojas atkarībā no tā, vai situācija Rīgas tirgos kaitē mūsu iedzīvotāju interesēm vai ne. Ārlietu komisijas viedoklis ir tāds, ka noteikti kaitē, un tieši tādēļ ir šis 1.punkts. Es nesaprotu godājamos kolēģus, kas šo 1.punktu grib ietīt visādos nebūtiskos sīkumos, izliekoties nesaprotam, par ko šeit ir runa. Ir pilnīgi skaidrs, par ko šeit ir runa, un lūdzu kolēģus neaiziet no tā!

Attiecībā uz Mucenieka kunga komentāru jāteic, ka formulējums “pierobežas tirdzniecība” ir ļoti precīzs, un tieši šim formulējumam ir jāpaliek, jo tas attiecas uz tādām apdzīvotajām vietām kā Ainaži, Valka, Rucava, Eleja, Skaistkalne. Tur, protams, ir citi noteikumi, taču šis ir visprecīzākais formulējums. Es drīzāk izsvītrotu no šā formulējuma vārdus par speciāliem līgumiem, ja tur tādi rastos, un tā tālāk. Pierobežas rajonos ir vispārzināma kārtība, un tas ir ļoti precīzi pateikts. Tāpēc 1.punktam ir katrā ziņā jāpaliek.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, likumā “Par valsts robežu” diemžēl jēdziens “pierobežas zona” nav formulēts, jo, diskutējot par šo likumprojektu, mēs atteicāmies no jēdziena “pierobeža”.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātais Birkava kungs un godātie kolēģi! Ievērojot pašreizējo lēmuma apspriešanas gaitu, proti, šo 1.punktu, kā arī tālāko, kas norādīts 2.punktā un citos punktos, ievērojot atsauksmes, ko devusi mūsu Juridiskā pārvalde un viena no lielākajām autoritātēm Latvijā – Torgāna kungs, kā arī ņemot vērā Freimaņa kunga teikto par to, ka situācija tirgū ir nenormāla un tā ir jānormalizē, es piekrītu Silāra kungam un Aizezera kungam, ka vajadzētu pārtraukt šā lēmuma projekta apspriešanu un sakārtot to juridiski korekti, lai varētu piemērot. Pretējā gadījumā nav nekādas jēgas pieņemt deklaratīvu normatīvu aktu, ja mēs nezināsim, kā šo normatīvo aktu piemērot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Buķeles kundze, lūdzu!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, es, protams, varētu piekrist un piekrītu kolēģei Čepānes kundzei par juridiskajām nepilnībām, bet es gribētu principā iziet no pretējā un pierādīt jums, ka tomēr ir nepieciešams saglabāt šo 1.punktu. Vai tad mūsu zemnieki skrien uz tirgu tāpēc, ka viņiem nav ko darīt? Tā taču viņiem pašreiz ir vienīgā iespēja, kā tikt pie skaidras naudas. Un, ja tur arī ir un būs starpnieki, tie taču neizšķirs lietas būtību. Es aicinu saglabāt 1.punktu, protams, ja nepieciešams, izdarot juridiskas korekcijas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es domāju, ka mums jāpāriet pie balsošanas procedūras.

Felsa kungs gribēja vēl ko piebilst?

A.Felss: Jā, es gribēju piebilst. Cienījamie kolēģi, attiecībā uz nodaļu par to, kā veidot akciju sabiedrību un šo padomi, ir Juridiskās pārvaldes atzinums. Es varu piekrist, ka mēs neesam no juridiskā viedokļa pietiekami strādājuši ar šo dokumentu. Es tam visam varu piekrist. Labi, noņemsim šodien trešo reizi no apspriešanas šo dokumentu! Nerisināsim šo situāciju un vēsā mierā atstāsim visu tā, kā ir! Protams, es cienu cilvēkus ar pieredzi konkrētos jautājumos un cilvēkus ar zinātnisku pieeju, bet, ja tirgus joprojām paliek tikai Patērētāju biedrību savienības pakļautībā (šeit arī Strautiņa kungs sēž), tad es šaubos, vai šajā situācijā kaut kas reāli mainīsies. Ja mēs neļausim tirgū ienākt un savu vārdu teikt arī konkrētajiem produktu ražotājiem – lauksaimniekiem vai zvejniekiem, tāpat kaut nedaudz pašvaldībām –, es ļoti šaubos, vai kas mainīsies. Tad visas šīs apspriešanas un diskusijas šajā jautājumā ir veltīgi zaudēts laiks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gribu iebilst kolēģim Felsam. Noņemt no skatīšanas šodien nenozīmē jautājumu nerisināt. Ir jānosaka termiņš, līdz kuram jāpiedāvā normāls, kārtīgs lēmuma projekts, kurā ņemti vērā visi aspekti – juridiskie, ekonomiskie, lauksaimnieciskie, veterinārmedicīniskie un ārpolitiskie aspekti. Tā tēze, ka pieņem vienalga kādu lēmumu, ka tik lēmumu, absolūti neder. Pirmkārt, mēs pieņemam nederīgu lēmumu. Otrkārt, šis lēmums neatrisina problēmu. Treškārt, tas mums rada papildu sarežģījumus.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es domāju, ka izšķirsimies balsojot. Es mēģināšu formulēt radikālāko priekšlikumu. Ja Aizezera kungs un Čepānes kundze piekrīt, lai dod kādu zīmi! Tātad – pārtraukt šā jautājuma apspriešanu, līdz tiks sagatavots lēmuma projekts, kurā ņemts vērā Juridiskās pārvaldes un Torgāna kunga atzinums, kā arī Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšlikums. Varbūt tā varētu formulēt. Es neredzu iebildumus.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamie kolēģi, mums bija sagatavoti veseli trīs lēmuma projekti. Pagājušajā plenārsēdē mēs lūdzām piedalīties darba grupā visus, kas strādāja pie lēmuma projektiem. Un tas tika arī darīts. Šis lēmums zināmā mērā ir kompromiss. Protams, ja mēs sākam skatīties pa punktiem, ir pieļaujama atsevišķu daļu svītrošana. Tam jau piekrita deputāts Felss. Taču ilgāk novilcināt šo jautājumu laikā, kad cilvēkiem ir nepieciešams tikt tirgū, bet lauksaimnieki un zvejnieki ar savu produkciju tur netiek iekšā šo būdu dēļ, manuprāt, tā būtu vienkārši mūsu nolaidība. Saņemsimies un pieņemsim lēmumu šodien!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Man ir vienkārši priekšlikums. Šeit izskanēja priekšlikumi noraidīt vai dot kādu laiku, lai lēmuma projektu pārstrādātu, bet es savukārt ierosinu, ja nekas šodien netiek pieņemts, nobalsot par 113.dokumentu, tas ir, par to, ka tirdzniecība atļauta tikai Baltijas valstu iedzīvotājiem. Es pamatošu savu domu ar to, ka tirgū notiek tirdzniecība ar narkotiskajām vielām. Jūs zināt, ka agrie zaļumi, ko pie mums ieved no dienvidu republikām sērkociņu kastītē, maksā no diviem tūkstošiem līdz četriem tūkstošiem rubļu. Un, ja mēs šodien nenobalsosim par šo lietu, tā jau būs cūcība.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, mēs balsosim par visu pēc kārtas. Arī par jūsu priekšlikumu.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es arī gribētu teikt, ka vispirms mums jātiek galā ar piedāvāto 191.dokumentu. Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Silārs: Ir tiešām ļoti nekorekti, ka netiek apspriests jautājums par to, ko darīt ar Juridiskās pārvaldes atzinumu par konkrētiem punktiem – pieņemt tos vai noraidīt.

Es gribu teikt, ka 1.punkts ir visvieglāk risināms, jo šeit ir mazāk problēmu. Tikai 2.punktā, kā jūs redzat, ir visi tie apakšpunkti pēc teksta “uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei”. 2.punkta 4.apakšpunktā mēs, Augstākā padome, uzdodam Ministru padomei uzdot Rīgas pilsētas pašvaldībām. Nākamais ir 2.punkta 6.apakšpunkts: “Uzdot Ministru padomei Rīgas Centrāltirgus teritorijā atļaut tirdzniecību.” Mēs redzam, ka šeit ir pilnīgs neloģisms. Tas pats sakāms par 2.punkta 3.apakšpunktu: “Uzdot Ministru padomei organizēt akciju sabiedrības.” Mēs ar to netiksim galā līdz pusdienām, ja šādā veidā centīsimies to sakārtot. Tas nav iespējams. Tādēļ es arī aicinu atlikt lēmuma projekta pieņemšanu un kopā ar Juridisko pārvaldi izstrādāt dokumentu, nevis tikai iesniegt Juridiskās pārvaldes atzinumu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, es gan nezinu, vai mums nav ierobežojumu runāt tikai par balsošanas motīviem.

P.Simsons: Es gribētu kategoriski iebilst Ārlietu komisijas pārstāvim Kiršteina kungam, viņa izvirzītajai tēzei, ka jautājums nav jārisina ar lēmumu šeit, Augstākajā padomē, ka tā ir Iekšlietu ministrijas, policijas un Drošības dienesta lieta. Ja reiz ir šādi fakti, tad ir jāuzdod vai arī kaut kādā veidā jāstimulē tas, lai mūsu kārtības sargāšanas dienesti nodarbotos ar šo lietu. Tāpēc jau mums nav jāaizliedz iebraukt kaimiņvalstu tirgotājiem, lai šeit tirgotos. Tā tas ir. Jautājums par to, kas ir policijas kompetencē, nedrīkst būt pretrunā Latvijas ārpolitikas jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, pēc tam – Čepāņa kungs.

E.Krastiņš: Mēs jau varam lēmumu vēlreiz atlikt, pamatojoties uz tehniskiem iebildumiem. Tehniski trūkumi projektā ir. Mēs šo lēmuma projektu varētu izskatīt, manuprāt, arī divos lasījumos. Mums tāda prakse ir bijusi attiecībā uz dažiem lēmuma projektiem. Taču, protams, katram ir saprotams, ka te ir divi punkti, kas sāpīgi skar būtiskas intereses. Tas ir punkts, kas liedz iebraucējiem tiesības tirgoties Latvijas teritorijā. Vienreiz ir jāizlemj, vai tas ir atļauts vai nav. Otra lieta – Rīgas Centrāltirgus liktenis. Vai tur arī turpmāk saimniekos Patērētāju biedrību savienība, vai arī, pildot likumu par kooperatīvo sabiedrību un lēmumu par tā spēkā stāšanās kārtību, tiks noskaidrots, kam tad īsti pieder Rīgas Centrāltirgus, kam uz to ir īpašuma tiesības, nevis kā bilancē tas ir. Ja izrādīsies, ka tas ir valsts īpašums, par ko esmu visai cieši pārliecināts, tad Ministru padome kā valsts īpašuma galvenā pārvaldītāja organizēs uz tā bāzes akciju sabiedrību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Kolēģi, ja mēs nopietni gribam izlemt jautājumu par Latvijas vai tikai Rīgas tirgiem, ja mēs to gribam darīt nopietni, nevis pārstāvēt kādas citas intereses, tad es tomēr ierosinātu šo jautājumu izskatīt, ņemot vērā Juridiskās pārvaldes izstrādātos priekšlikumus, kā arī profesora Torgāna izstrādātos priekšlikumus. Ja mēs gribam šo problēmu likumīgi atrisināt, mums jārisina jautājums ne tikai par Rīgas tirgiem, bet gan par visu Latvijas pilsētu tirgiem, kā mēs to bijām ierosinājuši. Tāpēc es lūdzu šodien lēmumu pieņemt tādā variantā, kādu ir iesniegusi mūsu kolēģe. Paldies par darbu!

Protams, tas nebūs jautājuma pilnīgs risinājums, ar to mēs problēmu galīgi neatrisināsim, mēs to tikai saspīlēsim vēl vairāk.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, tad – Plotnieka kungs.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Man diemžēl jāatbild uz Simsona kunga teikto. Tikpat kvēli, kā kādreiz Simsona kungs mūs centās pārliecināt, ka nevajag pieņemt nekādus lēmumus attiecībā uz bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem, jo Krievija, lūk, to vien gaida, kā ātrāk izdot mums visus šos Latvijas aģentu sarakstus, lai mēs tikai kaut ko nesabojājam, tikpat kvēli viņš pašreiz aicina nodot jautājumu Iekšlietu ministrijas kompetencē.

Un te nu man jāpaskaidro dārgajam Simsona kungam, ka viss, kas saistīts ar brīvās tirdzniecības līgumu, ar starpvalstu līgumiem, ir Ārlietu ministrijas un Ārlietu komisijas kompetencē. No tām valstīm, ar kurām mums nav šo brīvās tirdzniecības līgumu, dārgais Simsona kungs, mēs nevaram ļaut cilvēkiem šeit iebraukt un darīt, ko viņi grib. Tā nav mūsu iedoma, tā ir vispārpieņemta prakse Eiropā. Un es vēlreiz gribu, Simsona kungs, ieteikt jums pārbaudīt to uz savas ādas, aizbraukt uz Somiju un pamēģināt tur kaut ko pārdot tirgū. Un tad paskatieties, kas ar jums notiks! No turienes masveidīgi tiek izsviesti latviešu tirgotāji, kuri domā tieši tāpat kā jūs, ka tirgošanās citas valsts tirgū ir personas brīva rīcība. Tāpēc vēlreiz atgādinu, ka mums nav brīvās tirdzniecības līguma ar Krieviju. Mums ir tikai sagatavots, bet vēl nav parakstīts līgums ar Baltijas valstīm, un mums ir Parlamentu asamblejas ieteikumi atcelt visādus ierobežojumus komunikācijām, transportam, tirdzniecībai un visam pārējam.

Tāpēc es vēlreiz atgriežos pie tā, ka mums šodien jānobalso par to, ka šeit ar pārtiku var tirgoties tikai Baltijas valstu iedzīvotāji. Tas jādara nevis tāpēc, lai aizsargātu kaut kādu resoru intereses, bet lai aizsargātu gan latviešu zemnieku intereses, gan ražotāju intereses, gan arī lai mudinātu pārējās valstis noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Latviju. Paldies.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es visnotaļ solidarizējos ar Krastiņa kungu, ka šeit ir daži ļoti būtiski jautājumi un katrs tos vēlas risināt pēc savas patikas. Bet tajā pašā laikā, turpinot šo visnotaļ pareizo tēzi, es gribētu teikt, ka mēs nodarbojamies ar tiesību piemērošanas jautājumiem tāpēc, ka neko šai sakarā nedara valdība un attiecīgās ministrijas, neko nedara arī pašvaldības. Parlaments atkal kārtējo reizi strādā visu citu vietā. Tajā pašā laikā mēs gribam risināt tikai šos dažus jautājumus un galīgi atstāt novārtā citus, tikpat svarīgus. Tas ir, mēs gribam, lai tirgū būtu kārtība, bet neuztraucamies, ka Rīgas ielās vai namu pavārtēs turpina tirgoties ar cūku mēra produkciju, ar leikozo gaļu un tamlīdzīgi.

Es ierosinu to pašu, ko teicu iepriekšējā reizē, – nodarbosimies katra komisija ar savu darbu, jo tas ir fantastiski, ka, piemēram, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija tagad sāk rīkoties tirdzniecības jomā. Tirdzniecības un pakalpojumu komisija varbūt rīt sāks ieviest kārtību kultūras jomā. Rezultātā veidojas tāda situācija, ka mūsu priekšā ir dokumenti, kuros ietverta vesela virkne pieņemamu ideju, bet šie dokumenti ir absolūti neprofesionāli. Un tas nav plenārsēdes uzdevums – rediģēt dokumentus.

Šajā sakarībā es gribu izteikt vēl izbrīnu par to, kāpēc Likumdošanas jautājumu komisijai tiek nodota visa mūsu Juridiskā pārvalde. Kāpēc Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija nevarēja strādāt kopā ar Juridisko pārvaldi, bet mums bija jāiet uz Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju un jāsaved kārtībā lēmuma projekts, ievērojot Juridiskās pārvaldes kritiku? Es atvainojos, mūsu ļoti godājamie lauksaimnieki, bet pašlaik Juridiskās pārvaldes darbinieki apkalpo visas komisijas. Tāpēc esiet tomēr tik laipni, pirms ceļat galdā kādu projektu, sadarbībā ar Juridiskās pārvaldes darbiniekiem savediet kārtībā formulējumus un terminus!

Un, beidzot, trešais nosacījums, ja mēs gribam nodarboties ar tirdzniecību. Es esmu solidārs ar veselu virkni ideju, Felsa kungs, neskatieties uz mani pārmetoši, bet tās nevar tā risināt, jo mērķis un līdzekļi tomēr ir divas dažādas lietas! Tām jābūt saskaņotām. Tāpēc, lūdzu, liksim galdā projektu, kurā būtu risināti tirdzniecības jautājumi vispār. Ja mēs gribam ieviest kārtību tirgos, varbūt ieviesīsim kārtību arī uz ielām! Likvidēsim šīs nožēlojamās “šanhajas”, ja to nevar izdarīt ne pašvaldības, ne Ministru padome, ne kāds cits! Bet ir jābūt solīdam, korektam lēmumam. Varbūt veidosim starpkomisiju, pieaicināsim speciālistus, bet radīsim kaut ko normālu, kam būtu rezultāts un kas nebūtu atkal tikai tukša pačalošana!

Šajā sakarībā es, runājot par balsošanas motīviem, esmu spiests pateikt, ka šodien izlemt šā dokumenta likteni – ar visu pietāti pret labiem novēlējumiem – mēs nevaram, jo juridiski tas ir galīgi pretrunīgs. Mēs varētu izlemt Kiršteina kunga piedāvāto jautājumu, bet tad mums ir jābūt skaidrībā, ka runa ir par pamatiedzīvotājiem, kuri legāli atrodas Latvijas Republikas teritorijā vai Baltijas valstīs. Mums jābūt skaidrībā, kas ir šīs juridiskās personas, tikai pēc tam mēs varam balsot.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs – par motivāciju. Jau ceturto reizi.

P.Simsons: Šoreiz ne par motivāciju. Esmu spiests izteikt mazu repliku sakarā ar kolēģa Kiršteina tikko teikto, lai tas paliktu stenogrammai un vēsturei, ka Simsons nekad nav iestājies pret čekistu jautājuma risināšanu, tāpat kā neiebilst pret tirgus jautājuma risināšanu. Mana nostāja ir tāda, ka šie jautājumi jārisina kompleksi – par tirdzniecību kopumā, iekļaujot arī tirgošanos uz ielas, un tāpat čekistu jautājums jārisina kompleksi, nevis atkarībā no atsevišķu politiķu vai atsevišķu komisiju subjektīvā ieskata vai subjektīvajām vēlmēm. Paldies.

Priekšsēdētājs: Galavārds Felsa kungam.

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Ja jūs tā vērīgāk paskatīsities, tad redzēsit, ka Juridiskās pārvaldes atzinums datēts ar 23.februāri. Vakar pēcpusdienā mēs to saņēmām, un nekādu iebildumu ne Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai, ne arī man personiski pret Juridisko pārvaldi nav. Mēs esam gatavi reaģēt uz to, kas šeit ir rakstīts. Priekšlikumiem, kurus Juridiskā pārvalde izteica attiecībā uz 1.punktu, arī mēs piekritām. Un praktiski arī jūs to likāt priekšā. Mēs it kā esam jau projektā to iestrādājuši, tā ka šeit domstarpību, manuprāt, nav.

Cienījamais Plotnieka kungs! Ja jūs gribētu vēl paklausīties, es varētu pateikt, ka dzīve ir tā, kas spiež lauķi tirgoties, jo citādi zemnieks pie naudas netiek. Viņam ir jābrauc un jāmēģina kaut kur realizēt savu produkciju, jo viņš šobrīd sponsorē gan valsts budžetu, gan varbūt arī citas sfēras. Viņam visi ir parādā, taču naudu viņš reāli nedabū. Kā lai viņš dzīvo? Ko lai dara? Un ne jau aiz laba prāta mēs cilājam to tirgus jautājumu. Diemžēl lauksaimnieks nespēj tikt normāli pie šīs tirdzniecības, jo īpaši Rīgā. Ja mēs gribam, lai šī situācija turpinās, mēs, protams, varam jautājumu vēlreiz atlikt un risināt kaut vai līdz Saeimai. Varbūt atstāt Saeimai par pienākumu atrisināt šo problēmu. Galu galā – pret ko jūs gribat iebilst? Es vēlreiz atkārtoju, ka piekrītu – šur tur lēmuma projekts nav korekts, bet paskatīsimies pa punktiem! Vai jūs neapmierina tas, ka jauni noteikumi būtu Ministru padomei...

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, mēs runājām par 1.punktu un izšķiramies balsojot.

A.Felss: Acīmredzot.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze un Aizezera kungs ierosināja jautājuma izskatīšanu pārtraukt un pārstrādāt lēmumu, ņemot vērā iesniegtos atzinumus. Tas būs pirmais balsojums.

Lūdzu balsošanas režīmu. Par balsošanas motīviem visi ir izteikušies. Mēs nebalsojam šobrīd par otro rindkopu. Godātie kolēģi, ir pasludināta balsošana. Balsosim! Mēs balsojam par Čepānes un Aizezera kunga priekšlikumu pārtraukt jautājuma apspriešanu, sagatavot jaunu lēmuma projektu, ņemot vērā iesniegtos atzinumus. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 46 – par, 21 – pret, 20 – atturas. Lūdzu, Felsa kungs, kad būs sagatavots jaunais lēmuma projekts ar attiecīgajiem labojumiem?

A.Felss: Tādā gadījumā man būtu priekšlikums šo lēmuma projektu skatīt nākamo otrdien, bet līdz ceturtdienai mēs visus komisiju un individuālos priekšlikumus vēlētos redzēt rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Līdz nākamajai otrdienai tiks sagatavots jauns lēmuma projekts. Lai mēs to tūdaļ ieļautu darba kārtībā, lūdzu, balsosim! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā jautājuma izskatīšanas turpināšanu otrdien. Lūdzu rezultātu. 69 – par, 3 – pret, atturas – 12.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kiršteins: Simsona kungs pareizi teica, ka šie jautājumi jārisina kompleksi. Tāpēc par tirdzniecību ar narkotikām varētu būt komplekss lēmums, kas prasa apmēram pusgadu ilgu sagatavošanas darbu. Jūs zināt, ka Rīgā, tāpat kā Tallinā un Viļņā, notiek stratēģisko vietu ieņemšana tirdzniecībai ar narkotiskajām vielām. Man pašreiz nav īsti skaidrs, kurā kompleksajā risinājumā ieies jautājums par citu valstu pilsoņiem: vai kompleksajā likumprojektā par tirdzniecību ar narkotiskajām vielām vai kompleksajā likumprojektā par brīvo tirdzniecību, vai kādā citā. Kamēr mēs šeit nākamajos divos gados šos jautājumus izlemsim, Birkava kungs, man būtu priekšlikums likt tagad uz balsošanu un pieņemt 113.dokumentu atsevišķi. Ja pēc tam būs kaut kas labāks, tad, protams, to varēs atcelt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vai jums ir izsniegts arī 113.dokuments?

A.Kiršteins: Tas jau pirms mēneša ir izsniegts.

Priekšsēdētājs: Tātad 113.dokuments “Par tirdzniecību ar pārtikas precēm Latvijas tirgos”. Tā kā mēs tikko esam šā jautājuma apspriešanu pārtraukuši un nobalsojuši, ka otrdien turpinām to skatīt, mums ir jābalso par Kiršteina kunga priekšlikumu. Vispirms mums jautājums jāiekļauj atpakaļ darba kārtībā. Preinberga kungs vēlas ko teikt? Nē, Preinberga kungs iet uz savu vietu.

Godātie kolēģi! Kas ir par Kiršteina kunga priekšlikumu iekļaut jautājumu atpakaļ darba kārtībā, bet tikai kā 113.lēmumu? Tāds ir Kiršteina kunga priekšlikums. Lūdzu balsot par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Rezultāts: par – 49, pret – 15, atturas – 12. Tātad 113.lēmums ir iekļauts darba kārtībā.

Godātie kolēģi, es tikai gribētu pārliecināties, vai deputātiem ir šis dokuments. Ja ne, lūdzu, prasiet sekretariātam. Tas jau agrāk ir bijis izsniegts. Tagad jādiskutē. Kiršteina kungs ir jau ziņojis. Lūdzu viņu tribīnē.

A.Kiršteins: Debates jau notika, tika iesniegti vairāki priekšlikumi. Šis 113.lēmums paliek tieši tādā pašā redakcijā, ir tikai gramatisks labojums lēmuma pēdējā punktā. Protams, tas nevar stāties spēkā februārī, tas varētu stāties spēkā pēc nedēļas – tātad ar 3.martu. Ja? Un 1.punkts: “Latvijas Republikas Ministru padomei veikt nepieciešamos pasākumus, lai tirdzniecība ar pārtikas precēm Latvijas tirgos tiktu atļauta tikai Baltijas valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekārtotās vietās.”

Priekšsēdētājs: Attiecībā uz 1.punktu, kā es saprotu, ir spēkā Ēlerta kunga ierosinājums to izslēgt. Jā, Ēlerta kungs māj ar galvu.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es ierosinātu šo 1.punktu formulēt tā, lai tiktu atspoguļota tā diskusija, kas šodien šeit notika. Tas ir ļoti vienkārši izdarāms. Tātad par vienu kategoriju – pilsoņiem – viss ir skaidrs. Otra kategorija būtu citi pastāvīgie iedzīvotāji, arī šis termins mūsu likumdošanas aktos ir aprobēts. Un beidzot trešais – Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas. Ja mēs ieviešam šādus papildinājumus, es neredzu nekādus šķēršļus tā pieņemšanai. Tas būtu juridiski korekti. Paldies.

A.Kiršteins: Vai drīkst atbildēt?

Priekšsēdētājs: Jā.

A.Kiršteins: Mēs piekrītam, bet mums ir likums par ārzemnieku iebraukšanu un uzturēšanos, un tur tas jau ir pateikts. Latvijā kaut ko pārdot var tikai cilvēks, kam ir attiecīgā darba atļauja. Par juridiskajām personām un visām SIA, kas darbojas, mums ir atsevišķs likums, kas šeit nav obligāti jāraksta vēlreiz klāt. Pat tad, ja cilvēks strādā kādā SIA, bet viņam nav šīs uzturēšanās atļaujas, respektīvi, nav darba atļaujas, viņš nevar tirgoties. Tas ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, tātad jūsu priekšlikums ir tāds: papildināt šo tekstu ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām” un vārda “iedzīvotāji” vietā likt vārdus “pastāvīgie iedzīvotāji”. Par to mēs balsosim. Bet vispirms mēs balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu. Ēlerta kunga rakstveidā iesniegtais priekšlikums ir izslēgt 1.punktu, bet tas faktiski nozīmē nepieņemt šo lēmumu. Ja viņš uzstāj uz šādu balsojumu, lūdzu balsošanas režīmu.

Ēlerta kunga priekšlikums – izslēgt 1.punktu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par – 23, pret – 24, atturas – 18. Tātad punkts paliek šajā redakcijā.

Tagad balsosim par Plotnieka kunga priekšlikumu papildināt 1.punktu ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 46 – par, 4 – pret, 11 – atturas. Papildinājums pieņemts.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es ierosinu no preambulas svītrot vārdus “kā arī lai novērstu nepamatotu iebraukšanas vīzu izsniegšanu”. Pilnīgi skaidri un pietiekami korekti būtu, ja paliktu: “Ievērojot Baltijas Parlamentu asamblejas ieteikumus par sadarbību tirdzniecībā un transportā, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj,” jo ar šo lēmumu novērst nepamatotu iebraukšanas vīzu izsniegšanu nav iespējams. Šis nav tas lēmums, kas to novērsīs. Tādēļ, es domāju, tas ir pilnīgi lieki šajā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, paldies, tikai jūs mazliet pasteidzāties. Mums vispirms jānobalso par otru Plotnieka kunga priekšlikumu. Tātad vispirms balsosim par Plotnieka kunga otro priekšlikumu – papildināt tekstu “Baltijas valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem” ar vārdu “pastāvīgajiem”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 39 – par, 5 – pret, 15 – atturas. Pieņemts arī šis papildinājums.

Nākamais balsojums būs par Silāra kunga ierosināto svītrojumu. Kiršteina kungs piekrīt svītrot, tāpēc balsošana nav nepieciešama, jo viņš ir dokumenta autors, vismaz ir iesniedzis to. Tātad nobalsosim par 1.punktu kopumā šajā redakcijā: “Latvijas Republikas Ministru padomei veikt nepieciešamos pasākumus, lai tirdzniecība ar pārtikas precēm Latvijas tirgos tiktu atļauta tikai Baltijas valstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām.”

Lūdzu balsošanas režīmu. Piedodiet, lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: “Šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekārtotās vietās.”

Priekšsēdētājs: Vai teksts ir rakstveidā?

A.Kiršteins: Jā, man ir.

Priekšsēdētājs: Jums ir rakstveidā? Bet deputātiem nav. Godātie kolēģi, vai jūs piekritīsit papildināt lēmuma projekta 1.punktu ar vārdiem “šim nolūkam...”?

Lūdzu, Preinberga kungs, varbūt precizējiet, jo man tiešām nav rakstveidā šā teksta.

G.Preinbergs: Es atbalstu šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Jā, bet mēs nezinām tā precīzu formulējumu.

G.Preinbergs: Man liekas, mēs ar šiem pāris vārdiem atrisinām jautājumu...

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, lūdzu, formulējiet šos precīzos vārdus, jo rakstveidā deputātiem to nav.

G.Preinbergs: “Šim nolūkam paredzētās un iekārtotās vietās.”

Priekšsēdētājs: Tātad tā bija 1.punkta redakcija kopumā. Balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 51 – par, 1 – pret, 9 – atturas. Pieņemts.

2.punkts. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Attiecībā uz 2.punktu es ieteiktu formulēt ar palīgteikumu, teksta “ko regulē” vietā liekot “kas jāregulē ar starpvalstu līgumiem”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Man ir piedāvājums svītrot vārdu “pierobežas”. Un es pamatošu, kāpēc. Tāpēc, ka mūsu valsts ar Dieva palīgu šaurākajā vietā vispār ir 60 kilometrus plata un rodas jautājums, kas ir pierobeža un kas nav. Es saprotu, ka pierobežas tirdzniecība – tas ir kaut kas īpašs un ka tas ir jāreglamentē, bet šobrīd rakstīt šo vārdu lēmumā nav nekādas vajadzības, jo varbūt to sauks pavisam citādi. Par to ir jāizstrādā attiecīgs dokuments. Ja ir ierakstīts “ko regulē” vai “kas jāregulē ar starptautiskiem līgumiem”, ar to faktiski ir pateikts viss, kas vajadzīgs. Šajā lēmumā nevajadzētu sašaurināt šo jēdzienu. To reglamentēs speciāls dokuments vai dokumenti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mucenieka kungs, vai jūsu priekšlikums ir svītrot vārdu “pierobežas”?

Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Likumā par pierobežas joslu noteikti 15 kilometri.

Priekšsēdētājs: Ir tomēr noteikts?

M.Stepičevs: 15 kilometri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs, jūsu viedoklis!

A.Kiršteins: Var svītrot, lai mēs netērētu laiku, jo arī pierobežas tirdzniecību noteiks tas pats starpvalstu līgums. Varam svītrot, nekas no tā nemainīsies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

A.Krastiņš: Es tikai gribēju precizēt, ka pierobežas josla un pierobežas tirdzniecība ir divas dažādas lietas. Pierobežas joslu nosaka pierobežas režīms, bet pierobežas tirdzniecību regulē īpaši līgumi par tirdzniecību starp kaimiņvalstu iedzīvotājiem noteiktās vietās. Tie ir muitas un citi noteikumi. Tā ka šeit vajadzētu uzmanīgāk vērtēt to visu, lai vēlāk nebūtu problēmu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad 2.punkts skanētu tā: “Šis lēmums neattiecas uz tirdzniecību, ko regulē starpvalstu līgumi.” Es nevaru piekrist Silāra kunga priekšlikumam par formu “kas jāregulē”, jo tas nevar attiekties uz līgumiem, kuriem nākotnē būs jāregulē. Tā ir iekšēja pretruna, Silāra kungs. Silāra kungs padodas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šādu 2.punkta redakciju. Rezultāts: par – 51, pret – 2, atturas – 10. Pieņemts arī 2.punkts.

3.punkts. Lūdzu, godātie kolēģi! Nav priekšlikumu? Tas skan tā: “Minētā lēmuma izpildi pārbaudīt valsts kontrolei.”

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Pirms vārda “minētā” likt vārdu “uzdot”, jo Augstākā padome nolemj. Nevar nolemt izpildi pārbaudīt. Var uzdot izpildi pārbaudīt.

Priekšsēdētājs: Redakcionāli sakārtot? Paldies.

I.Silārs: Tikai vārds “uzdot” jāliek priekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir nepieciešams balsot par šo punktu? 4.punkts: “Lēmums stājas spēkā 1993.gada 3.martā.”

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, ņemsim vērā mūsu praksi, ka no tā laika, kad mēs kaut ko pieņemam un oficiāli nosakām tā spēkā stāšanās brīdi, līdz tam laikam, kad lēmums sasniedz adresātu, var paiet ievērojams laiks. Šeit tomēr jāsaista ar publikāciju, jo citādi mums šajos tirgos radīsies dīvainas situācijas.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, vai tas, ka jūs formulējāt, ka lēmums stājas spēkā 1993.gada 3.martā, nozīmē, ka tajā brīdī sākas Ministru padomes pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, nevis pārtraukt tirdzniecību tirgos?

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Ir pareizi, man nav ko piebilst. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsosim par lēmuma projektu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Stāšanās spēkā paliek 3.martā. Nē. Lūdzu, Kiršteina kungs, pie mikrofona.

A.Kiršteins: Es ierosinu nobalsot par iekļaušanu uz nobalsošanu nākamo otrdien.

Priekšsēdētājs: Mēs esam lēmumu jau apsprieduši. Ja jūs uzskatāt to par nepieciešamu, es lūgšu sagatavot, Kiršteina kungs, dokumenta tekstu, kas atbilstu šodien nobalsotajam. Tātad lēmuma projekta balsošana notiks otrdien pulksten 13.00. Paldies. Lēmums stājas spēkā ar tā publicēšanas brīdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”.

Jurševica kungs tribīnē. Lūdzu.

E.Jurševics: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu, paņemiet 196.dokumentu! Tas attiecas uz papildinājumu likumā “Par valsts pensijām”. 16.panta labojums paredz pensijas izmaksāšanu strādājošajiem pensionāriem, kuri var dokumentāri pierādīt, ka viņi ir nepamatoti represēti. Pašreiz mums ir 18 789 tādi cilvēki, no kuriem strādājošo pensionāru ir 2450. Nekādi priekšlikumi pēc pirmā lasījuma nav ienākuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Man ir tikai viena maza iebilde, varbūt tā ir redakcionāla. Mums vairs nav tāda jēdziena “nepamatoti represētie”. Mums ir politiski represētās personas, tāds jēdziens ir. Ja jūs šeit iekļaujat arī tos, kuri ir reabilitēti pēc kriminālnozieguma izdarīšanas un tiek atzīti par nepamatoti represētiem, tad tik un tā ir jābūt skaidrībai.

E.Jurševics: Likumā ir runa par nepamatoti represētajiem, mēs visā likumā nekur neesam labojuši šo jēdzienu. Tāpēc es domāju... Es gan neesmu jurists, vajadzētu, lai kāds jurists paskaidro, bet, ja likumā visur ir lietots šis jēdziens, es domāju, ka laikam nebūtu pareizi labot, jaukt šos jēdzienus vienā likumā.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs.

A.Plotnieks: Es gribētu šajā sakarībā solidarizēties ar Simsona kungu un tomēr aicināt referentu arī šo likumu sakārtot, jo nepamatoti represētais un politiski represētais ir divas dažādas lietas. Sākotnēji mēs esam iestrādājuši šādu neprecīzu terminoloģiju, acīmredzot šobrīd šis likums jāsaskaņo ar pārējiem likumiem, citādi mēs radīsim bezgalīgu pretrunu ķēdi. Saskaņā ar šādu formulējumu nepamatoti represētajam jāpierāda, ka viņš ir nepamatoti represēts, tikai tā un ne citādi. Tajā pašā laikā, kad mēs runājam par politiski represētajiem, ir skaidrs, par ko ir runa. Jālieto precīza terminoloģija. Šeit nav citas izvēles. Vai arī jūs nonāksit pie bezgalīgām pretrunām.

E.Jurševics: Es saprotu tā, ka nekādas pretrunas te nav. Izejot no šā jēdziena, mums ir pilnīgi skaidrs, par ko runājam. Šiem cilvēkiem ir speciāla apliecība, mums ir zināms viņu skaits, un līdz šim nekādas domstarpības nav radušās.

A.Plotnieks: Es aicinātu godājamo referentu vismaz šajā konkrētajā pantā ietvert vārdiņu “politiski”, tad būtu “izņemot nepamatoti politiski represētos”. Tad atstājiet pārējos pantus, ja jūs vēlaties, negrozītus, bet nevar būt tā, ka saskaņā ar šo normu visi cilvēki, kuri tā vai citādi saukti pie kriminālatbildības par nozieguma izdarīšanu un kuriem pēc tam varbūt šis nodarījums pārkvalificēts un tā tālāk, jums prasīs šo atvieglojumu.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, saskaņā ar sēdes reglamentu es pēc otrā lasījuma lūgšu Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes atzinumu, vai šāds formulējums nerada pretrunas ar pārējiem likumiem. Stenogrammā tas ir fiksēts, un uz trešo lasījumu es lūgtu Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes atzinumu.

Lazdas kungs, lūdzu!

P.Lazda: Es pievienojos Plotnieka kungam un uzskatu, ka ir korektāk un precīzāk sacīt “politiski represētajiem”, jo tiem ar Augstākās padomes lēmumu ir noteikts politiski represētās personas statuss. Nebūtu pareizi sacīt, ka nepamatoti, jo tas ir pārāk izplūdis jēdziens, kuram nebūs konkretizācijas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tātad mēs varētu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, ņemot vērā, ka Juridiskā pārvalde dos savu atzinumu.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot. Rezultāts: 47 – par, 6 – pret, 9 – atturas. Paldies. Jurševica kungs, tātad nākamajā nedēļā varētu būt trešais lasījums. Lūdzu uz to laiku sagatavot arī attiecīgo atzinumu.

Mums ir palicis šīsdienas darba kārtības pēdējais jautājums, jo valsts un pašvaldību dzīvokļu jautājumu risināšanas likumprojektu Zeltkalnes kundze lūdza pārcelt pēc divām nedēļām. Tātad paliek šīsdienas jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” otrajā lasījumā. Lūdzu Kristovska kungu tribīnē.

Ģ.Kristovskis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, klātesošie! Komisija ir izskatījusi priekšlikumus, kas no deputātiem ienākuši pēc pirmā lasījuma. Es gribu teikt, ka lielākoties visi priekšlikumi ir ņemti vērā. Jūs esat saņēmuši 202.dokumentu, kurā ir šie priekšlikumi, kas bija ienākuši līdz izskatīšanai komisijas sēdē. Tie ir sakārtoti pa pantiem agrākajā pirmā lasījuma redakcijā, un klāt ir arī piezīmes, kā šie priekšlikumi izvietoti jaunajā otrā lasījuma redakcijā.

Es gribētu teikt, ka atsevišķi jauninājumi vai atsevišķi panti ir izslēgti pēc tām debatēm, kas šeit notika pirmā lasījuma laikā. No likumprojekta izslēgts 10.pants. Tajā bija uzskaitītas atsevišķas zemessargu tiesības un pienākumi. Tie plašāk tiks izvērsti normatīvajā aktā, kurš vēl joprojām tiek izstrādāts, – par Zemessardzes pienākumiem, veicot policijas funkcijas kopā ar policiju un tai klāt neesot. Vēl no likumprojekta izslēgts dažādu normatīvo aktu uzskaitījums, arī tādi akti, kuri vēl nav stājušies spēkā. Tātad likumprojekts zināmā mērā ir attīrīts no šāda viedokļa. Likumprojektā ir izslēgts teksts par maksimālo ierindas un ārrindas dienesta zemessargu vecumu, ārrindas dienesta zemessargu un ierindas dienesta zemessargu vecums attiecīgi palielināts. Jauns ir tas, ka ierindas dienesta zemessargu instruktoru un zemessargu virsnieku atalgojuma apmēri pielīdzināti attiecīgajām Nacionālo bruņoto spēku dienesta pakāpēm. Tas ir apstiprināts Aizsardzības padomē un pēc tam arī Prezidija sēdē. Tagad acīmredzot jāķeras klāt un jāizskata cauri pa pantiem ienākušie deputātu priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Tātad sākam izskatīšanu pa pantiem. Balsosim par tiem noraidītajiem priekšlikumiem vai deputātu ierosinājumiem, kurus to autori uzturēs.

1.pants.

Ģ.Kristovskis: 1. un 2.pants pirmajā lasījumā. Tagad šie divi panti ir apvienoti un ņemts vērā Edmunda Krastiņa priekšlikums samainīt tos vietām. Redakcija ir mainījusies, un līdz ar to komisija uzskata, ka Edmunda Krastiņa priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs.

M.Stepičevs: Es gribētu šā 1.panta otro rindkopu papildināt. Tas skanētu tā: “Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un tā piedalās valsts politikas un aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.”

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs, iesniedziet rakstveidā, lai komisija uz trešo lasījumu var iestrādāt, ja piekrīt.

M.Stepičevs: Kāpēc es griežos tagad pie auditorijas? Šie ir rakstveidā iesniegti priekšlikumi, bet tie nedaudz mainīs šā likuma uzsvaru, uzsvērs šos momentus. Es gribētu pievērst tam uzmanību tāpēc, ka tie tiks trešajā lasījumā skatīti, lai tad nebūtu pretrunu ar to, ko mēs pieņēmām.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Stenogrammā tas tiks fiksēts, un tiks balsots trešajā lasījumā.

Ģ.Kristovskis: Arī deputātu Apsīša un Preinberga priekšlikums attiecībā uz 2.pantu būtu savienojams kopā, un tas jau ņemts vērā ar deputāta Stepičeva tikko izteikto priekšlikumu.

Būtisks bija jautājums par 3.pantu pirmajā lasījumā. Kā jūs zināt, Zemessardzes vecajā likumā bija jēdziens “valsts iedzīvotāji”. Pirmajā lasījumā šis zemessargu iespējamo kandidātu statuss bija izvērsts un skanēja tā: “Latvijas Republikas pilsoņi, bezpavalstnieki un ārvalstu pilsoņi”. Komisija ir ņēmusi vērā izteiktos priekšlikumus, un tagad likumprojektā ir teikts, ka Latvijas Republikas Zemessardzē var uzņemt tikai Latvijas pilsoņus. Līdz ar to šī pretruna ir noņemta.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešams balsot par 2.pantu kopumā? Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man tomēr jāuzdod cienījamam referentam jautājums: 2.panta “b” punkts. Kas šeit ir domāts ar izziņas funkcijām? Parasti kriminālistikā ar izziņu saprot izmeklēšanu. Ko zemessargi izmeklēs savas struktūras ietvaros?

Ģ.Kristovskis: Jā, šeit ir svītrots tas, ko Ēlerta kungs bija iesniedzis par pretizlūkošanu. Mēs esam šo tīri deklaratīvo frāzi izslēguši, bet ar izziņas funkcijām mēs saprotam tās pirmās darbības, ko veic Zemessardzes personāla inspekcija un kas būtu jāveic arī attiecīgajiem atbildīgajiem Zemessardzes bataljona darbiniekiem sakarā ar atsevišķiem zemessargu pārkāpumiem. Ziņas varētu būt ienākušas no republikas iedzīvotājiem, kuri ir saskārušies ar zemessargu darbību, un līdz ar to ir jāvāc pirmā informācija par šo darbību.

I.Ēlerts: Kristovska kungs, bet vai tas ir viens no galvenajiem Zemessardzes uzdevumiem?

Ģ.Kristovskis: Es domāju, ka noteikti, jo mēs nevaram plānot normālu Zemessardzes attīstību un kadru atlasi, ja paši neveiksim šos uzdevumus, ja mēs paši neizanalizēsim. Tādā gadījumā sakarā ar katru pārkāpumu mums būs jāgriežas prokuratūrā, kura veic uzraudzību pār mums.

I.Ēlerts: Cienījamais Kristovska kungs, es domāju, ka tas attiecas pavisam uz citu daļu – uz daļu par personālsastāva atestēšanu un tamlīdzīgi. Man vienkārši nebija skaidrs, ko jūs ar to domājat. Un jautājums: vai jūs veicat tikai pretizlūkošanas funkcijas? Vai zināmas izlūkošanas funkcijas Zemessardzei tomēr nebūtu jāveic? Kā jūs uzskatāt?

Ģ.Kristovskis: Izlūkošanas funkcijas mums var parādīties, ja attiecīgā informācija nokļūst Zemessardzes darbības redzeslokā. Ja šī informācija, kura varētu tikt interpretēta un saistīta ar izlūkošanu, pārsniedz Zemessardzes kompetenci, mēs, protams, to nodosim tālāk tai Satversmes aizsardzības biroja struktūrai, kurai būtu šī izziņa vai kura šīs informācijas vākšanu varētu veikt profesionālāk, vai arī kurai būtu dotas tādas tiesības.

I.Ēlerts: Paldies, šis paskaidrojums mani apmierina. Bet es aicinātu izsvītrot no 2.panta “b” punkta vārdus “un izziņas”.

Priekšsēdētājs: Jā, Kristovska kungs, es arī šajā sakarībā gribētu ko piebilst un jautāt. Izziņa ir specifiska kriminālprocesuāla funkcija, kuru nosaka ar kriminālprocesa likumu. Vai šī panta daļa ir saskaņota ar kriminālprocesa likumu un ar darba grupu, kura izstrādā kriminālprocesa koncepciju un kodeksu?

Ģ.Kristovskis: Acīmredzot ar šo grupu saskaņots nav, un jūsu priekšlikums būtu jāņem vērā un jāsaskaņo. Bet katrā gadījumā mums acīmredzot ir jāiesniedz papildinājumi, lai šis izziņas tulkojums būtu tieši kriminālprocesa...

Priekšsēdētājs: Paldies. Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Es vispirms gribētu turpināt tā jautājuma iztirzāšanu, kuru iesāka Ēlerta kungs. Šis 2.panta “b” punkts faktiski ir kārtējais praktiskais solis, lai likvidētu to, par ko mēs vārdos tik skaļi šeit klaigājam. Tas ir, likvidētu tiesisku valsti. Tagad mēs jau ar likumu nosakām, ka viena struktūra pati veiks savas funkcijas, pati izmeklēs, tad vēl pati būs arī izlūkdienests un tā tālāk. Nevar ar likumu par tiesu varu, ar visu pārējo, kas mums saistās ar prokuratūru un tā tālāk, nodrošināt tiesisku kārtību, lai mums nebūtu sarkanajai vai padomju armijai raksturīgās parādības, ko krievu valodā sauc par “dedovščinu” (latviešu valodā tāda termina nav), kur paši ar visu nodarbojas. Ja jums ir disciplinārs pārkāpums, lūdzu, jūs ar to varat darboties Zemessardzes ietvaros! Ja jums ir kriminālnoziegums vai administratīvs pārkāpums, priekš tam mums ir kompetentas organizācijas. Jūs nevarat visu dublēt. Es ierosinātu šajā sakarībā noteikti svītrot vārdus “izziņas funkcijas”, jo, kā Birkava kungs pareizi teica, tas viss ir pilnīgā pretrunā gan ar mūsu valstī esošo, gan ar citu valstu kriminālprocesu.

Tagad par pretizlūkošanu. Nu, vai nav par traku mums ar to izlūkošanu! Katru dienu kāds uzņemas kādu izlūkošanas funkciju! Drīz mums nebūs nekā cita, kā vienīgi izlūkošanas speciālisti un tā sauktie ziņu pienesēji! Tas nav Zemessardzes uzdevums. Arī to es ierosinu svītrot un uzstāju, ka par to ir jābalso.

Par “d” punktu. Manī izraisa izbrīnu tas, ka zemessargs tagad nodrošinās valstī tiesisko kārtību. Tad iekļaujiet šeit tūliņ arī otru projektu, ka mēs likvidējam Iekšlietu ministriju un policiju! Zemessardzes uzdevums varētu būt aizsargāt cilvēku un viņa īpašumu. Tā arī ierakstiet! Es neredzu likumprojektā nekur rūpes par cilvēku, arī par zemnieku šajās vientuļajās mājās. Bet tieši tas ir Zemessardzes pamatuzdevums – aizsargāt cilvēku un viņa īpašumu. Un, ja jūs šīs izplūdušās tiesiskās kārtības nodrošināšanas vietā ierakstīsit šādu formulējumu, tas būs korekti. Pretējā gadījumā jūs dublējat citas institūcijas.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, pēdējo priekšlikumu lūdzu iesniegt rakstveidā, to es nevaru...

A.Plotnieks: Es ierosinu no “d” punkta svītrot vārdus “valsts tiesiskās kārtības nodrošināšana”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu Plotnieka kungam oponēt un teikt, ka viņš ir diezgan pavirši iepazinies ar šo lietu, ar lietas būtību. Un tāds aicinājums, kā svītrot “pretizlūkošanu”, ir pēdējais absurds. Runa ir par iepriekšējo izlūkošanu, nevis par kaut kādu “stukaču” sistēmu. Ja Zemessardzē nebūs iekšējās izlūkošanas, tad taču tā nezinās, kas tās iekšienē darās! Tam ir obligāti jābūt, kā jūs to nesaprotat! Es nezinu, kā jūs to “stukaču” sistēmu tik labi zināt, bet vajag taču iedziļināties jautājuma būtībā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu runāt par 2.panta “d” punktu. Es patiešām šodien brīnos, kādēļ godājamais Plotnieka kungs atkal nāk priekšā ar jautājumiem, kas vienreiz jau ir izrunāti. Pirmā lasījuma laikā mēs runājām konceptuāli par to, vai Zemessardzei ir nepieciešams palīdzēt Iekšlietu ministrijai tās funkciju veikšanā, ņemot vērā augsto kriminalitāti. Un tad viennozīmīgi tika atzīts, ka jā, tas ir nepieciešams. Šodien Plotnieka kungs atkal sāk šaubīties – kā vienmēr, kad kaut kas visiem citiem ir skaidrs. Es uzskatu, ka “d” punktam ir obligāti jābūt, tas ir pilnīgi skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Man jāizsaka dziļa nožēla, ka Freimaņa kungs manis visnotaļ korekti piedāvāto priekšlikumu vai nu nav dzirdējis, vai nav gribējis dzirdēt. Es ierosināju nevis svītrot “d” punktu, bet svītrot tikai pirmo daļu līdz komatiņam, tas ir, “piedalās tiesiskās kārtības nodrošināšanā”, jo tas, kas Zemessardzei būtu jādara, lai aizsargātu cilvēku un viņa īpašumu, tālākā turpinājumā jau ir, bet, ja mēs rakstām “tiesisko kārtību”, tad mēs ar to saprotam visu attiecību sistēmu. Tādā gadījumā tā ir elementāra dublēšana.

Es gribētu, ja priekšsēdētājs man atļauj, arī attiecībā uz Krūmiņa kunga priekšlikumu paskaidrot savu pozīciju. Krūmiņa kungs, tās vai citas organizācijas iekšējā drošība, ja jūs vēlaties zināt, tā vai cita kārtība šajā organizācijā nav pretizlūkošana! Tādā gadījumā ierakstīsim mūsu Kārtības rullī, ka Augstākā padome nodarbojas ar pretizlūkošanu, tas ir, izseko pati savus deputātus, lai viņi nedarītu to un to. Nav tā. Nav organizācijas vai firmas pretizlūkošanas, nav policijas pretizlūkošanas un tā tālāk. Tā ir elementāra kārtība, ka katrs vadītājs seko, lai viņa apakšvienība darbotos likumības ietvaros. Nejauksim, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir četri balsojumi. Pirmais balsojums – Ēlerta kunga ierosinātais un Plotnieka kunga uzturētais balsojums – svītrot vārdus “un izziņas”. Pēc tam par vārda “pretizlūkošana” svītrošanu, tad par vārdu “piedalās valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā” svītrošanu.

Pirmais balsojums – svītrot vārdus “un izziņas”. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 31 – par, 12 – pret, 11 – atturas. Vārdi ir svītroti.

Par vārda “pretizlūkošana” svītrošanu. Te gan, godājamie kolēģi, teksts ir redakcionāli jāuzlabo, jo, ja tos divus vārdus mēs izsvītrosim, paliks “veic funkcijas savas struktūras ietvaros”. Tas nozīmē: ja svītro vārdu “pretizlūkošana”, jāsvītro visa šī teikuma daļa.

Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad par vārda “pretizlūkošana” svītrošanu. Rezultāts: par – 18, pret – 22, atturas – 10. Netiek svītrots. Pretizlūkošanas funkcija paliek.

Par vārdu “piedalās valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā” svītrošanu “b” punktā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 16, pret – 23, atturas – 13. Tātad šie vārdi paliek.

Tagad balsosim par 2.panta redakciju kopumā, ja deputātiem nav citu ierosinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 45, pret – 8, atturas – 6. 2.panta redakcija pieņemta. Turpinām.

Ģ.Kristovskis: Bet tas par pretizlūkošanu un izlūkošanu jau ir 3.pants.

Priekšsēdētājs: Tas ir šajā otrā lasījumā redakcijā 2.pants. 3.pantā man nekādu piezīmju nav.

Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Kristovska kungs, 3.pants saucas “Zemessardzes sadarbība ar valsts, pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām”. Taču man liekas, ka šeit... Es iesniedzu rakstveidā uz trešo lasījumu... Vai jums neliekas, ka šeit būtu arī jāmin, ka Zemessardze nesadarbojas ar politiskajām partijām? Un es piedāvāju par šo punktu balsot, ja mēs vēl iestrādātu tādu normu, ka “Zemessardzes struktūrās aizliegta politisko partiju un kustību darbība. Zemessardze nesadarbojas ar politiskajām partijām, kustībām un nesaņem palīdzību no tām”. Līdz ar to mēs šo organizāciju pilnīgi atdalītu no partijām, kustībām un pateiktu, ka tā ir nepolitiska organizācija. Kā jūs uz to skatāties?

Ģ.Kristovskis: Ir jādomā, kurā pantā jūsu priekšlikumu iestrādāt. Tur, kur runāts par zemessarga tiesībām, manuprāt, bija pateikts, ka zemessargiem ir aizliegts būt politisko partiju biedriem. 10.pantā vecajā redakcijā... Vai tas būtu jāpārceļ no šīm tiesībām un jāpārvieto šeit? Tas ir diskutējams jautājums, kuru es atsakos tā uz vietas risināt.

Priekšsēdētājs: Rakstveidā iesniegtu, to varēs vēlreiz diskutēt, kad nonāksim līdz 10.panta 3.punktam.

Ja nav citu iebildumu, vai ir nepieciešams balsot par 3.pantu? Tur grozījumu pagaidām nav.

4.pants. Tiesiskais pamats.

Ģ.Kristovskis: Arī 4.pantā nekādu grozījumu faktiski nav, ir tikai izņemts ārā, kā es jau teicu, nolikums par Zemessardzes tiesībām, sadarbojoties ar policiju, veicot policijas funkcijas kopā ar to vai policijai klāt neesot. Tātad principā šis pants ir iztīrīts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildu ierosinājumi? Nav.

5.pants – īpašums. Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Šī ir pilnīgi jauna redakcija, un tā absolūti nav saskaņota ar mūsu likumdošanas aktiem. Ja pilsētas zemes reformas rezultātā izrādās, ka Zemessardzes aizņemtās ēkas atrodas uz privātīpašumā esošas zemes, tā tiek konfiscēta un pasludināta par valsts īpašumu. Es aicinu šo pantu izslēgt, tādā veidā jautājums nav atrisināms. Nekas mūsu valstī vairs nedrīkst būt bezmaksas lietošanā.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs.

A.Punovskis: Es varētu gandrīz vai atkārtot to pašu, ko teica Ēlerta kungs. Faktiski šis pants nozīmē nacionalizāciju. Arī bezmaksas lietošana ir absolūti nesaprotama. Taču es ierosinātu nevis izslēgt, bet atgriezties pie 6.panta trešās daļas redakcijas, kura bija pirmajā lasījumā. Kaut arī šī 6.panta trešā daļa nav ideāla, tomēr tā ir uzlabojama, par pamatu ņemot to redakciju, kura bija pirmajā lasījumā, un, es domāju, to vajadzētu saglabāt tādu. Tur nav tik strikti noteikts, ka šis īpašums ir tikai valsts īpašums, turklāt pirmā lasījuma variantā bija arī vairāk saprotams par to, ka pašvaldību īpašums var tikt nodots bezmaksas lietošanā, sedzot izdevumus no attiecīgās pašvaldības budžeta. Šajā otrā lasījuma redakcijā tas ir pilnīgi pazudis un parādās nesaprotams jēdziens – “bezmaksas lietošana”.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, par šo pantu balsosim pēc pārtraukuma! Pārtraukums – 30 minūtes.

(Pārtraukums)