1993.gada 24.februāra sēdes stenogramma

 

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Turpinām darbu. Ja es pareizi saprotu, zālē palikuši tikai deputāti zemessargi un... Nav tomēr? Tātad mums jāizšķiras par 5.pantu. Bija priekšlikums 5.pantu svītrot, un bija Punovska kunga priekšlikums 5.pantu atjaunot iepriekšējā redakcijā (tas iepriekšējā dokumentā ir 6.pants) un izdarīt tajā attiecīgus grozījumus. Tātad vispirms balsosim par 5.panta svītrošanu.

Lūdzu, godātie kolēģi, kas atnāca mazliet vēlāk, ieņemiet vietas! Lūdzu, Kristovska kungs, izsakieties par balsošanas motīviem 5.panta sakarā, un tad balsosim.

Ģ.Kristovskis: Uzklausījis deputātu izteiktās piezīmes par 5.pantu, es gribētu teikt, ka faktiski šis pants un šī redakcija ir palikusi spēkā, arī ar Juridisko pārvaldi tā tika saskaņota un apstiprināta. Šādi šis pants ir traktēts arī Aizsardzības spēkiem – viņu lietojumā nodotās zemes un īpašums. Ja ir jāmaina šī redakcija saskaņā ar zemes lietošanas nodokļu sistēmu, tad es piekristu, ka mēs tiešām mainām šo pantu būtiski – atbilstoši spēkā esošajai zemes nodokļu sistēmai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es lūgtu izlasīt kārtīgi 5.pantu un iedziļināties tā saturā. Šis pants nepavisam nenozīmē, tā sakot, kaut kādu tur nacionalizāciju. Runa ir par ko citu. Mūsu reālajos apstākļos Zemessardze kopā ar Aizsardzības ministrijas struktūrām ļoti lielā mērā piedalās to objektu pārņemšanā, kurus atstāj padomju jeb krievu armija. Šo armijas īpašumu skaits ir ārkārtīgi liels. Jundža kunga dienests vispār viens pats to nespēj izdarīt. Ja zemessargi palīdz, uz kāda morāla pamata mēs Zemessardzei prasīsim maksāt īri, nomu vai kaut ko tamlīdzīgu? Es gribētu, lai to man kāds paskaidro. Krastiņa kungs, uz to lietu ir nopietni jāskatās, ja mēs runājam par Zvārdes poligonu, ja mēs runājam par daudz ko citu, kur piedalās Zemessardze! Kādēļ tai ir jāmaksā? Zemessardze taču ir brīvprātīga struktūra!

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, ja spriež pēc šādas loģikas, iznāk tā: ja kāds jums palīdz remontēt mašīnu, viņš iegūst tiesības uz daļu no mašīnas!

J.Freimanis: Birkava kungs, es domāju, te nevajadzētu lietot formālo loģiku un sofistiku. Te jābūt jēgai. Ko dara šodien Zemessardze? Tā dara ļoti daudz. Te nav vietas formālai loģikai.

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Principā nevar noliegt to, ka Zemessardze dara ļoti daudz, bet tāpēc jau nekas no nekā nerodas! Ja Zemessardze par kaut ko nemaksā, par to maksā kāds cits. Šajā gadījumā ir jābūt skaidri un gaiši uzrakstītam, kas maksā par to objektu lietošanu, kuri ir nodoti Zemessardzes valdījumā – vai tās ir pašvaldības, vai līdzekļi tiek atvēlēti no valsts budžeta. Un tas siltums, ko saņem šie objekti, taču ir jāapmaksā!

Bet runa ir jau par šā panta pirmo daļu. Tur ir strikti noteikts, ka būves vai zeme, uz kuras atrodas Zemessardzes objekti, ir valsts īpašums. Taču vienmēr nav tā. Ir pietiekami daudz objektu, Kristovska kungs pats to zina, kas patlaban ir privātīpašums. Un mēs nevaram ar šā panta palīdzību pateikt, ka tas vairs nav privātīpašums, bet ir valsts īpašums. Tāpēc es vēlreiz ierosinu atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas un uzlabot to, jo arī tā nav ideāla. Praktiski tas nozīmētu atstāt šo pantu pirmā lasījuma redakcijā līdz trešajam lasījumam, jo šobrīd neviena rakstveidā iesniegtā priekšlikuma diemžēl nav.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi! Protams, valsts institūcijas var nodot Zemessardzei ēkas, kas pieder valstij un kas ir pārņemtas no PSRS karaspēka, arī zemi, kas pieder valstij, un pašvaldības var nodot zemi, kas pieder pašvaldībām, par brīvu, un tur nav nekādas problēmas. Bet likumā tas nav jāsaka, jo tā ir valsts pārvaldes iestāžu funkcija. Dabiski, ka tā Zemessardzei var nodot. Var, protams, to arī nedarīt, tā ir pavisam cita lieta, bet nedrīkst palikt šāds formulējums. Es pat nevaru pateikt, tas ir absurds. Es vēlreiz aicinu izslēgt un piekrītu Punovska kunga ierosinājumam.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, godājamie kolēģi, es nekādā ziņā nedomāju, ka šo jautājumu vajadzētu vēlreiz skatīt tik atviegloti, jo, ja mēs tā rīkosimies, mums neatradīsies šiem objektiem saimnieka vispār. Pašvaldība teiks, ka tai šo armijas pamesto objektu nevajag, jo pašvaldībai tas ir par dārgu. Valsts institūcijas arī to pašu pateiks, un beigu beigās mums būs objekts, kam nebūs saimnieka. Šī loģika neder. Un nevar atļaut to darīt valsts pārvaldes institūcijām. Mēs ļoti labi zinām, kādas ir mūsu valsts pārvaldes institūcijas. Es ļoti atvainojos, bet tās daudz ko negrib darīt. Es piekrītu Ēlerta kungam, ka 5.pantam varbūt zināmā mērā ir ārkārtēja loma, cenšoties piespiest valsts pārvaldes institūcijas darīt to, kas tām būtu jādara. Bet tāda taču ir mūsu dzīve, Ēlerta kungs! Aizvērt uz to acis mēs nevaram, citādi būs bez­saimnieka īpašumi, kas mums būs iekrituši rokās no Krievijas armijas.

Priekšsēdētājs: Salīša kungs.

B.Salītis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr, lai šāds pants būtu, bet lai tas būtu sakārtots. Ir jau konkrēti gadījumi. Piemēram, Rīgas Ziemeļu rajonā paju sabiedrība “Auda” vienam savam bataljonam ir piešķīrusi māju faktiski bezmaksas lietošanā un arī zeme nodota lietošanā, bet šai zemei ir īpašnieks, kuram ir atjaunotas īpašuma tiesības. Tāpēc šo jautājumu noteikti vajag sakārtot. Nevar spriest tā: ierakstīt vai neierakstīt. Tas jautājumu neatrisinās. Šo pantu vajag sakārtot likumā noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātie kolēģi, es esmu ļoti pateicīga Ēlerta kungam, kas ir pamanījis šādu pantu, un es gribētu teikt jums, ka šis pants nemaz nebūtu jāsakārto, jo zemes likumdošanas akti paši par sevi nosaka, kādos gadījumos Zemessardzei ir prioritāras tiesības pieprasīt zemi lietošanā. Ja mēs šādu pantu liekam iekšā, mums ir jāizdara grozījumi arī zemes likumdošanas aktos – likumā par zemes reformu, par zemes privatizāciju kā laukos, tā pilsētā. Nevar, Kristovska kungs, kaut ko tādu likt iekšā! Es vispār biju pārsteigta. Es savām acīm neticēju, kad tādu normu ieraudzīju.

Ģ.Kristovskis: Es vēlreiz atgriežos pie tā, ko teicu sākumā. Man neiznāca iestarpināt nevienu vārdu šajā diskusijā, pieci deputāti uzreiz cits pēc cita centās pateikt, ko katrs no viņiem domā, un pants mazliet tika paplašināts. Es domāju par tiem Krievijas karaspēka objektiem, kas tiek nodoti Latvijas Republikai, es domāju, ka tie uz kādu laiku tiek nodoti apsardzei, bet tas nenozīmē, ka nonāk Zemessardzes īpašumā. Šeit ir domāti tie Zemessardzes darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti, teritorija un zemes gabali, kas būtu nepieciešami katram bataljonam un kas varbūt nav saistībā ar to īpašumu, kurš saņemts no PSRS armijas.

Es liktu priekšā panta redakciju saskaņot ar zemes likumdošanas aktiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es lieku uz balsošanu Ēlerta kunga priekšlikumu – svītrot šo pantu, jo tajā brīdī, kad mēs svītrojam, likumprojekts automātiski tiek saskaņots ar zemes likumdošanas aktiem.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 5.panta svītrošanu. Tas ir 204.dokuments. Rezultāts: par svītrošanu – 37, pret – 7, atturas – 9. Pants svītrots. Tas neizslēdz iespēju iesniegt kādu sakārtotu redakciju, apspriest to trešajā lasījumā, tādēļ Punovska kunga priekšlikumu es nelikšu uz balsošanu.

Turpinām. 6.pants. Attiecībā uz 6.pantu nekādu priekšlikumu nav.

7.pants – par zemessarga zvērestu. Lazdas kungs, lūdzu!

P.Lazda: 7.pantā es gribētu pievērst uzmanību kādam svarīgam momentam un ieteikt labojumu. Šeit ir rakstīts, ka zvēr aizstāvēt Latvijas tautu. Kā mēs labi zinām, Latvijas tauta šodien ir konglomerāts, kas sastāv ne tikai no Latvijas pilsoņiem, bet arī no personām, kas šeit atrodas nelikumīgi. Šajā sakarībā es ierosinu rakstīt zvērestā tā: “Netaupot savus spēkus un dzīvību, aizsargāt Latvijas pilsoņu intereses un demokrātisko Latvijas valsts iekārtu, un Latvijas neatkarību.” Tālāk – kā tekstā. Tātad: “ aizsargāt Latvijas pilsoņu intereses un demokrātisko Latvijas valsts iekārtu”.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lazdas kungs, bet, lūdzu, iesniedziet rakstveidā! Mēs par to varēsim balsot trešajā lasījumā. Vai deputātiem vēl ir kādi priekšlikumi? Vai nepieciešams balsot par šo redakciju? Neviens neuzstāj.

Nākamais pants – 8.pants. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es aicinātu izslēgt šā panta trešo daļu, jo obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaukto kareivju iesaistīšana Zemessardzē ir absolūtā pretrunā ar 1.panta pirmo daļu, kur teikts, ka Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs formējums.

Priekšsēdētājs: Līgotņa kungs, lūdzu!

A.Līgotnis: Man savukārt ir priekšlikums izslēgt šā panta ceturto daļu, jo es uzskatu, ka ar šādu padomnieka statusu mēs faktiski legalizējam politvadītāju institūtu. Jūs visi zināt, ka Drošības dienestā mūsu kolēģis Dobelis šādā amatā bija. Paldies Dievam, viņš vairs nav tajā amatā, bet līdzīgas tendences var rasties arī Zemessardzē. Es liktu priekšā ceturto daļu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Ir divi priekšlikumi attiecībā uz 8.pantu. Vispirms par trešās daļas svītrošanu. Vai kāds vēlas izteikties par svītrošanas motīviem?

Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis: Šī trešā daļa ir saskaņota ar jaunizstrādāto likumprojektu par obligāto valsts dienestu. Tur šī pretruna ir atrisināta. Tāpēc liekas, ka te nebūtu vajadzības balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Es atbalstītu Kristovska kungu šajā jautājumā, jo likumā par iesaukšanu karadienestā mēs paredzējām šādu variantu, ka tie cilvēki, kas strādā Zemessardzē un brīvprātīgi grib dienēt Zemessardzē, var to darīt, jo viņi ir vajadzīgi tur, viņi ir profesionāli sagatavoti. Izgājuši nelielu sagatavošanu arī armijā, viņi pēc tam varētu tikt piesaistīti Zemessardzei un pabeigt dienestu tur. Tā ka šeit nekādas pretrunas ar likumu nav. Un vēl es domāju, ka tas būtu atbalstāms priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs.

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums mazliet grozīt sesto daļu. Pēc šīs redakcijas iznāk, ka jaunieši vecumā līdz 18 gadiem ir obligāti jāiesaista jaunsargu kustībā, ka viņi tiek iesaistīti kategoriski. Es saprotu tā, ka jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var iesaistīties, nevis tikt ie­saistīti. Tas nozīmē, ka mēs paredzam kā obligātu iesaistīšanos.

Ģ.Kristovskis: Te ir rakstīts, lai iesaistītu. Te jau nav...

A.Endziņš: Te ir rakstīts, ka jaunieši vecumā līdz 18 gadiem tiek iesaistīti.

Priekšsēdētājs: Tur ir rakstīts: lai piesaistītu, tiek iesaistīti.

A.Endziņš: Nevar teikt, ka tiek iesaistīti. Tas nozīmē, ka obligāti.

Ģ.Kristovskis: Nē, tas to nenozīmē.

A.Endziņš: Kāpēc ne?

Ģ.Kristovskis: Pirmais palīgteikums...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, nestrīdieties par formulējumiem, es tos uz balsošanu nelikšu, iesniedziet priekšlikumus rakstveidā. Jebkurā gadījumā šā panta redakcija ir mazlietiņ neliterāra.

Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Es esmu par to, lai trešo daļu svītrotu, jo mēs visi labi zinām, ka tie, kas ir dienējuši aktīvajā karadienestā, arī Zemessardzē, ir daudz noderīgāki nekā tie, kas izvairījušies no aktīvā dienesta. Un zinām, kas ir katra pilsoņa atbildība pret savu valsti kā tādu. Tāpēc es uzskatu, ka šo vajag svītrot.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi pie mikrofoniem! Izsakieties, lūdzu, par balsošanas motīviem attiecībā uz trešo daļu! Pēc tam diskutēsim par pārējām.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Man būtu priekšlikums šajā daļā iestrādāt vārdu “brīvprātīgi”, tad visas šķietamās pretrunas būtu atrisinātas.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man ir jautājums, lai es varētu izšķirties, kā balsot gan par 3., gan arī par 6.punktu, ja tas tiks iesniegts. 1.pantā taču ir teikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Kāda tad šeit ir hierarhijas norma? Es saprotu tā: ja 1.pantā rakstīts, ka tā ir brīvprātīga, tad tālāk tas vairs nav jāatkārto, bet daži ļoti kvalificēti juristi acīmredzot uzskata, ka tas būtu jādublē katrā pantā.

Ģ.Kristovskis: Katrā ziņā šeit ir runa par obligāto valsts dienestu. Un tie...

E.Krastiņš: ...kurš Zemessardzē tiek veikts saskaņā ar 1.pantu tikai uz brīvprātības pamata.

Ģ.Kristovskis: Tas tiek veikts saskaņā ar likumu par obligāto valsts dienestu. Un tur tiks...

E.Krastiņš: Nē, kungi, tad es nesaprotu, vai 1.pants, kas nosaka, ka Zemessardze ir brīvprātīgs veidojums, ir vai nav spēkā. Par 1.pantu jau ir nobalsots konceptuāli, bet es uzskatu, ka nav nekāda pamata iebildumiem ne pret 3.punktu, ne pret 6.punktu, jo skaidrs, ka tur visur ir brīvprātības princips.

Ģ.Kristovskis: Protams, šāda prakse vēl nav realizēta. Šeit tiek ieviesta norma, kas varētu tikt realizēta šādā veidā: daļu no pilsoņiem, kuri sasnieguši 19 gadu vecumu un nodevuši zvērestu saskaņā ar likumu “Par obligāto valsts dienestu”, pamatojoties uz brīvprātības principu, var nosūtīt uz Zemessardzi. Atlikušo dienesta laiku viņi var nodienēt Zemessardzē.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs.

V.Mucenieks: Par to pašu trešo. Šeit taču ir rakstīts, ka saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas plānu. Tāpēc var būt tā, ka armijā šie cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ nav vajadzīgi. Tāpēc viņi var šo dienestu pildīt Zemessardzē. Viņi netiek spaidu kārtā nosūtīti uz Zemessardzi, ja vairāk ir nepieciešami armijā. Es šeit neredzu nekādas pretrunas un domāju, ka punkts ir pilnīgi loģisks un var palikt, jo te ir rakstīts: “saskaņā ar komplektēšanas plānu”. Šis komplektēšanas plāns arī izšķirs, kuri dienēs armijā, kuri – Zemessardzē.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs.

A.Punovskis: Kristovska kungs, arī man par šo 3.punktu, lai izšķirtos par balsojumu, gribētos uzdot jums vienu jautājumu. Kur fiziski atradīsies zemessargi, kas iziet aktīvo dienestu Zemessardzē? Vai viņi atradīsies tajās pašās kazarmās, kas ir valsts dienestā esošajiem, vai tās būs speciāli Zemessardzei izveidotas dienesta vietas? Tā ir jautājuma pirmā daļa.

Ģ.Kristovskis: Mēs esam domājuši par to. Mums ir apmācību centri, mums ir atsevišķi objekti, kuru apsardzei un uzturēšanai kārtībā ar brīvprātīgajiem zemessargiem, tātad ar tiem, kuri iesaistās no darba brīvajā laikā, ir par maz, lai šo darbu veiktu pienācīgā līmenī. Tāpēc mums atsevišķiem šādiem objektiem būtu nepieciešams piesaistīt arī tos zemessargus, kuri ir valsts dienestā un kuri varētu to veikt dienu no dienas. Protams, vēl ir jāmeklē risinājumi. Mums vēl nav nokārtoti dažādi jautājumi par īpašumu, par to, kur mums varētu būt kazarmas, un tā tālāk. Šie jautājumi vēl jārisina, jāregulē. Es tagad nevaru precīzi pateikt, kā būs, bet šeit ir iestrādāta iespējamā norma kā tāda.

A.Punovskis: Un šā paša jautājuma otrā daļa. Es saprotu tā, ka valsts dienestā esošie iesauktie ir pilnīgā valsts apgādībā. Sakiet, par kādu daļu samazināsies Aizsardzības ministrijas budžets, ja tiks palielināts Zemessardzes budžets, lai varētu uzturēt šos Zemessardzes dienestā iesauktos?

Ģ.Kristovskis: Latvijas Republikā ir pieņemts likums “Par obligāto valsts dienestu”, saskaņā ar to ir zināms to Latvijas Republikas pilsoņu skaits, uz kuriem šis likums attiecas. Tas, vai viņi tiek iesaukti valsts dienestā vai tiek uzturēti cita bruņota formējuma pakļautībā, līdzekļu daudzumu neietekmē. Pēc likuma – saskaitāmo kārtība nemaina summu. Tātad pēc šā principa.

A.Punovskis: Paldies. Tātad, ja es pareizi jūs sapratu, jūs uzskatāt, ka šie līdzekļi tiks pārdalīti starp Aizsardzības ministriju un Zemessardzes štābu.

Ģ.Kristovskis: Jā, protams, ja mēs saņemsim zināmu daudzumu šo jauniesaukto, mums parādīsies budžetā pants par šiem cilvēkiem, par viņu nodrošināšanu.

A.Punovskis: Un pats pēdējais šajā sakarā. Vai šā gada budžetā jūs jau esat plānojuši kaut kādu pārdali? Varbūt jūs vispār šogad vēl neesat plānojuši iesaukt Zemessardzē no aktīvā dienesta?

Ģ.Kristovskis: Ja visus šos jautājumus izdosies sakārtot, tad labākajā gadījumā mēs varētu sākt par to domāt tikai rudens pusē. Katrā ziņā šis skaits būs ļoti ierobežots.

A.Punovskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Ulmes kungs vēlējās ko teikt?

A.Ulme: Es saprotu, ka neatkarīgi no tā, vai šis 3.punkts būs šajā likumā vai nebūs, pamatojoties uz likumu par obligāto valsts dienestu, Zemessardzei būs iespējas dabūt šos cilvēkus, kas ir pakļauti obligātajam dienestam. Varbūt tad, ja šā panta nav, obligātā dienesta karavīriem nav atļauts dienēt Zemessardzē?

Ģ.Kristovskis: Jūsu uzdotais jautājums pēc būtības ir pareizs. Tam, ka šī norma tika iekļauta likumā, pamatā ir diskusija, kas vilkusies gandrīz pusgada garumā, strādājot pie šā likumprojekta. Man vismaz gribētos, lai Zemessardzes iedalījumā nebūtu tik neērta kategorija kā kareivji Zemessardzē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu – svītrot 3.punktu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 28, pret – 19, atturas – 10. Punkts paliek līdzšinējā redakcijā.

Nākamais balsojums – par vārda “brīvprātīgi” pievienošanu. To lūdzu izšķirt priekšlikuma autoram līdz trešajam lasījumam.

Nākamais balsojums – par 4.punkta svītrošanu. Par balsošanas motīviem – Ulmes kungs.

A.Ulme: Es pilnīgi nepiekrītu tam, ka te ir runa par kaut kādu politdienestu. Zemessardzē ir ārkārtīgi svarīga šādu zemessardzes padomnieku klātbūtne, jo līdz ar to šī struktūra ir atvērtāka un arī daudzas konfliktsituācijas, kas var veidoties starp dažādām vienībām, ar šāda Zemessardzes padomnieka palīdzību var tikt risinātas. Es gan neesmu šāds padomnieks, bet zinu diezgan būtisku konfliktsituāciju, kas ir izveidojusies tieši sakarā ar šā likuma dažu punktu pieņemšanu vai nepieņemšanu. Mēs tomēr neejam uz drausmīgu armiju, bet uz atvērtu struktūru, daudzmaz atvērtu struktūru, un šāda padomnieka klātbūtne neko netraucēs. Te nav nekādas runas par kaut kādām... Šim padomniekam taču netiek dotas nekādas ģenerāļa iespējas...

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs.

M.Stepičevs: Es tomēr gribētu iebilst pret to argumentu, ko Ulmes kungs izteica. Padomnieks nekādā gadījumā nevar būt tas mehānisms, kas atrisina šos jautājumus, kas līdzsvaro sabiedrības domu konfliktu gadījumos. Padomnieks var būt tikai traucējošs faktors. Parasti armijā tādi padomnieki, kā jau teica Freimaņa kungs, ir poļitruki. Un tāds padomnieks var par to pārvērsties, parādīties kā zināmas partijas pārstāvis. Es domāju, šim mehānismam jābūt pilnīgi citādam. Man ir priekšlikums, kā šo kontroles mehānismu izveidot, bet ne ar poļitrukiem. Es esmu pret šo punktu.

Priekšsēdētājs: Kristovska kungs, es gribētu precizēt. Likumprojektā ir paredzēta padomnieka statusa piešķiršanas kārtība, bet nav paredzēts, ko nozīmē pats šis padomnieka statuss. Vai tas nozīmē, ka viņam ir kaut kādas sevišķas pilnvaras vai tikai zemessarga pienākumi? Vai arī to viņam nav?

Ģ.Kristovskis: Acīmredzot man jāpaskaidro plašāk. Diemžēl 50 gadu pieredze mūs baida ar to, ka šeit varētu būt slēpti kaut kādi politiski aspekti. Es gribu teikt, ka līdz šim tiem cilvēkiem, kuriem padomnieka statuss ir piešķirts, nav bijis nekādas saistības ar politiku. Ir atsevišķi cilvēki, kuri dažādu apsvērumu dēļ, teiksim, savu tiešo pienākumu, ļoti lielās aizņemtības dēļ vai vecuma dēļ, nevar veikt tos pienākumus, kas būtu ikdienā ierindas zemessargam jāveic, bet viņi grib šad tad ar kādu pozitīvu ieteikumu iesaistīties Zemessardzes jautājumu risināšanā. Un tad mēs dodam atsevišķiem cilvēkiem, kā šeit rakstīts, par nopelniem šo padomnieka statusu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es esmu par to, ka šādam punktam būtu jāpaliek, bet es tā mazlietiņ šaubos, vai vajag rakstīt vārdus “par nopelniem”, ja tie bijuši pagātnē. Padomniekam ir jādarbojas tagadnē un nākotnē. Es saprotu, ka cilvēkam, kas galīgi neko nav darījis Zemessardzes labā, arī nākotnē tās cerības ir minimālas. Bet šie vārdi “par nopelniem”, manuprāt, ne sevišķi labi skan. Tāpēc varbūt šeit arī ir runa par poļitruku un tamlīdzīgi. Statusa piešķiršanas kārtību apstiprina Zemessardzes priekšnieks, viņš arī nosaka, kādām jābūt prasībām, lai tādu statusu piešķirtu.

Ģ.Kristovskis: Varētu piekrist, bet jums šī redakcija ir jāiesniedz rakstveidā. Tas ir principiāls jautājums – ir vai nav padomnieka statuss.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs.

A.Endziņš: Kristovska kungs, bet kāpēc tikai “izveidošanā”? Ja šis pants darbosies pēc 10 gadiem un Kristovska kungs būs godīgi tos nostrādājis, vai viņam arī nevarētu pēc 10 gadiem piešķirt? Kāpēc tikai saistībā ar izveidošanu? Varbūt par aktīvu darbību? Par labu darbu Zemessardzē?

Ģ.Kristovskis: Es piekrītu tam, ka pirmais teikums šajā punktā ir neveiksmīgs un pamatoti izraisa iebildumus. Acīmredzot no šā teikuma būtu jāatsakās un jāmeklē veiksmīgāks, pamatotāks formulējums.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz – Mucenieka kungs.

V.Mucenieks: Es domāju, ka jāsvītro pirmā daļa – “par nopelniem Zemessardzes izveidošanā”. Ar to arī pietiktu. Tad punkts sāktos tā: “Atsevišķām personām var piešķirt Zemessardzes padomnieka statusu ...” un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Man ir cits priekšlikums – atstāt, izdarot redakcionālus grozījumus: “Par ieguldījumu Zemessardzes izveidošanā un nostiprināšanā...” (nostiprināt vajag katru dienu, arī pēc 100 gadiem, ja vēl uz šīs zemes kāds būs pēc 100 gadiem) “…atsevišķām personām var piešķirt...”– šeit varētu būt par pārējo: ko, kādu statusu – vai Goda zemessarga vai Zemessardzes padomnieka. Viena lieta ir ieguldījums nostiprināšanā vai izveidošanā, bet padomnieks, manuprāt, ir kaut kas cits. Bet par to vēl varētu strīdēties. Es domāju, ka pirmajā daļā vajadzētu nevis “par nopelniem”, bet “par ieguldījumu izveidošanā un nostiprināšanā”. Tālākais izriet no šā statusa: vai tas ir Goda zemessargs vai padomnieks.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir jāizšķiras ar balsojumu, vai mēs atstājam padomnieku šajā vai citā redakcijā. Par to, kāda būs redakcija, lūdzu jūsu rakstveida priekšlikumus uz trešo lasījumu.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Tā kā svītrot mēs varam arī bez rakstveida iesnieguma, es tomēr atbalstītu deputāta Mucenieka ierosinājumu – svītrot četrus pirmos vārdus: “Par nopelniem Zemessardzes izveidošanā”, tālāk sākt ar lielo burtu. Un viss būtu kārtībā.

Priekšsēdētājs: Vispirms balsosim par panta svītrošanu kopumā, pēc tam, ja nesvītrosim kopumā, par šiem četriem vārdiem.

Simsona kungs.

P.Simsons: Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi, šeit ir ļoti labs piedāvājums – citu redakciju uz trešo lasījumu. Pati doma jau ir laba. Tas nav domāts padomnieks, kurš pašreiz pēc sava ieņemamā amata tiek tur iecelts. Tie ir cilvēki, kuriem ir prāts un speciālās militārās zināšanas, bet kuri vairs nevar ar plinti skriet. Ja mēs neiedodam citu statusu, tad ir tikai štata darbinieks un ārštata zemessargs. Un, lūk, šī ir tā trešā kategorija. Pēc kādiem kritērijiem piešķirsim nosaukumu, tas ir redakcionāls jautājums. To uz trešo lasījumu uztaisīs ļoti perfekti: ne par nopelniem, bet par spējām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Runājot par balsošanas motīviem, es saistītu ar to, ja uz trešo lasījumu parādās īpaša norma, kas nosaka šo statusu, nosaka, kas viņš ir, vai viņam ir tādas pašas tiesības staigāt ar plinti vai nav. Ja šāds statusa pants parādās, tad es balsoju par. Teiksim, tādā redakcijā, kādu lika priekšā Silāra kungs. Bet, ja uzskata, ka nav vajadzīgs, es balsoju pret.

Priekšsēdētājs: Kristovska kungs, kā jūs uzskatāt?

Ģ.Kristovskis: Jā, acīmredzot šī deputātu prasība – iedziļināties šajā jautājumā – ir pamatota. Tādēļ es piestādīšu vajadzīgo informāciju, informatīvo materiālu.

Priekšsēdētājs: Iesniegsit, Kristovska kungs?

Ģ.Kristovskis: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad vispirms balsosim par panta svītrošanu, jo neviens šo priekšlikumu nav noņēmis. Lūdzu balsošanas režīmu. Piedodiet, jā, 4.punkta. Paldies, Silāra kungs! Par 4.punkta svītrošanu. Rezultāts: 17 – par, 21 – pret, atturas – 15. Tiek saglabāts.

Nākamais ierosinājums – svītrot vārdus “par nopelniem Zemessardzes izveidošanā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Kristovska kungs piekrīt. Varējām arī nebalsot. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 26 – par, 3 – pret, atturas – 16. Tātad šie vārdi tiek svītroti.

Es ierosinātu vēl nobalsot par Endziņa kunga priekšlikumu: nākamajā – trešajā – lasījumā atsevišķā pantā noteikt padomnieka statusu, jo padomnieks paliek. Endziņa kungs arī, es saprotu, uztur savu priekšlikumu, tādēļ varbūt nobalsosim par to, lai nākamreiz nerastos domstarpības, ka likums tiek papildināts ar pantu par padomnieka statusu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 31 – par, 6 – pret, 14 – atturas. Tātad papildinājums pie 6.panta redakcijas – Endziņa kunga ierosinājums par piesaistīšanu un iesaistīšanu. Lūdzu iesniegt rakstveidā, lai trešajā lasījumā būtu labāka redakcija.

Šobrīd balsojam par 8.panta redakciju kopumā, ņemot vērā ieteiktos grozījumus. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 38, pret – 1, atturas – 12. Pieņemts.

9.pants. Nav. Ir? Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man jautājums. Vai šīs pakāpes ir uzskatāmas par militārām pakāpēm, vismaz ierindas dienestā? Tad sakarā ar šā likuma stāšanos spēkā es uzstādu tādu nedaudz netaktisku jautājumu: Kristovska kungs, vai jūs noliksit deputāta mandātu, jo saskaņā ar likumu par deputāta statusu Augstākās padomes deputāti nevar atrasties militārā dienestā?

Ģ.Kristovskis: Tad acīmredzot būs jāizskata šis jautājums.

Priekšsēdētājs: Lazdas kungs.

P.Lazda: Es gribētu ierosināt šo daudziem varbūt nepieņemamo pantu par iedalījumu dienesta pakāpēs vispār nepieņemt. Mums bija pārrunas ar Tukuma zemessargiem, un tur izskanēja doma, ka nevajadzētu ieviest šīs dienesta pakāpes, bet tikai amatu nosaukumus.

Priekšsēdētājs: Ulmes kungs.

A.Ulme: Es gribēju izteikt tieši tādu pašu priekšlikumu, ka atbilstoši ieņemamajam amatam, jo zemessargi ārkārtīgi baidās, ka tā būs pilnīgi militarizēta otra armija, kas no ārpuses tiek dibināta... Varbūt tiešām atbilstoši ieņemamajam amatam, tas būtu daudz nopietnāk. Turklāt paši zemessargi ir par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis: Varbūt ir runāts ar atsevišķiem zemessargiem, kuriem tiešām šobrīd vēl nav īstas izpratnes par to, kāpēc tas darīts, un mums nav bijis iespējas ar viņiem to pārrunāt, bet Zemessardzes struktūras iekļaujas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lai veiktu zināmus uzdevumus, turklāt veiktu tos pienācīgā līmenī, tāpēc mēs nevaram iztikt bez šīm militārajām pakāpēm, citādi nevar sadalīt uzdevumus, nevar Zemessardzē lietot attiecīgo disciplināro reglamentu, kā arī veikt citus ar zemessargu dienesta gaitām saistītos pasākumus. Pasaules prakse ir tāda, ka līdzīgās struktūrās, kuras pastāv Skandināvijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā un ar kurām esmu iepazinies, visur ir militārās pakāpes. Dānijā, teiksim, Zemessardzes militārās pakāpes sadalītas tā, kā tas darīts šajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Tātad Lazdas kunga priekšlikums ir svītrot visu 9.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Lazdas kunga priekšlikumu. Rezultāts: par panta svītrošanu – 23, pret – 13, atturas – 16. Pants paliek.

Ulmes kunga ierosinājums pāriet uz amatu nosaukumiem. Lūdzu uz trešo lasījumu iesniegt rakstveidā. Es neredzu iespēju likt to šobrīd uz balsošanu.

Ģ.Kristovskis: Manuprāt, tas nav liekams arī uz trešo lasījumu, jo amatu nosaukumi jau pastāv.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā redakcija ir jāgroza, ja Ulmes kungs tādu priekšlikumu iesniegs.

10.pants – pamatpienākumi. Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Piedodiet, es varbūt sākšu ar 3.punktu... Tur ir rakstīts: “Ierindas zemessargi nedrīkst būt politisko partiju un sabiedrisko organizāciju biedri.” Pirmkārt, šeit runāts tikai par ierindas zemessargiem. Es iebilstu pret pašu formulējumu, jo ierindas zemessargu vispār ir pārsimt cilvēku, varbūt 400 vai 500, es to nezinu, bet ārrindas zemessargu laikam gan ir tūkstošiem. Tātad šie tūkstoši būs politiski organizētās partijās, bet tie, piedodiet par izteicienu, infantilie, tie pārsimt cilvēku nedrīkstēs būt nevienā partijā? Vai tas nav absurds? Otrkārt, vai te nav pārkāptas konstitucionālās normas un cilvēka tiesības, jo šī organizācija ir brīvprātīga un jebkurš cilvēks drīkst domāt brīvi un piedalīties jebkādās kustībās. Līdz ar to es piedāvāju šo punktu svītrot.

Būtībā visa mana uzstāšanās bija veltīta tam, lai šī organizācija gan būtu nepolitiska, bet jebkura persona, kas ir šajā organizācijā kā civilpersona, varētu sastāvēt partijās, legālās, protams. Bet, atrodoties šajā dienestā un pildot dienesta pienākumus, nekādus partijas uzdevumus šī persona nedrīkstētu veikt. Līdz ar to, ieliekot šajā likumā normu, ka šī organizācija nesastāv partijās, nesadarbojas ar tām, un paredzot, ka šī aktīvā darbība politiskajās partijās ir atļauta jebkuram šīs organizācijas loceklim – gan ierindniekiem, gan ārrindniekiem, kā arī apkalpojošam personālam, mēs to varam svītrot, neizceļot kādu īpašu grupu. Tātad es iestājos par šā punkta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Mans priekšlikums daļēji sasaucas ar Stepičeva kunga priekšlikumu. Es savu labojumu biju iesniedzis uz pirmo lasījumu. Toreiz 9.panta otrās daļas teksts bija pavisam citādā redakcijā. Manī vienkārši rada izbrīnu, kā varēja 10.panta trešajā daļā rasties šāds ieraksts. Zemessardze taču ir brīvprātīga organizācija, ko veido aktīvie valsts pilsoņi savas valsts aizsardzībai. Kāds mums pamats ierindas biedriem un arī visiem pārējiem, kuri nav Zemessardzes štatos, liegt piedalīties politiskajās kustībās, sabiedriskajās kustībās un tā tālāk? Te, manuprāt, ir divi ceļi – vai nu izsvītrot šo trešo daļu tādā redakcijā, kāda tā ir, vispār un kaut kur citur ierakstīt par šo nepolitisko darbību, vai arī atjaunot pirmā lasījuma 9.panta otro daļu ar manu piebildi par sabiedriski politiskajām organizācijām. Bet šādā veidā trešā daļa, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemama.

Priekšsēdētājs: Lazdas kungs.

P.Lazda: Arī par to pašu trešo daļu. Man ir priekšlikums katrā ziņā izsvītrot vārdu “ierindas” un tālāko tekstu rakstīt šādi: “Par zemessargu nedrīkst būt Satversmei naidīgu politisko partiju un tādu pašu sabiedrisko organizāciju biedri, kā arī personas, kuru šāda naidīga attieksme konstatēta tiesas spriedumā.”

Priekšsēdētājs: Lazdas kungs, šobrīd es varu likt uz balsošanu tikai vienu jūsu priekšlikuma daļu – svītrot vārdu “ierindas”. Pārējo, lūdzu, iesniedziet rakstveidā!

Tātad mums ir balsojams divu deputātu priekšlikums – svītrot 10.panta trešo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 26 – par, 17 – pret, 14 – atturas. Tātad pants paliek šajā redakcijā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Tādā gadījumā es aicinu nobalsot arī par manu priekšlikumu – atjaunot pirmā lasījuma 9.panta otro daļu, kur ir šāds teksts: “Zemessardzes štata amatos esošie zemessargi nedrīkst piedalīties politisko partiju un sabiedriski politisko organizāciju darbībā, tiem jāaptur tā uz dienesta laiku Zemessardzē, kā arī zemessargiem aizliegts aicināt uzsākt atsevišķu zemessargu vai Zemessardzes struktūrvienību darbību kādas politiskās partijas interesēs.” Un tad attiecīgi var izdarīt nepieciešamos labojumus uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir šā panta redakcija? Tā ir vecā redakcija. Diemžēl deputātiem tās nav...

Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis: Es gribētu teikt, ka acīmredzot var pieņemt šo Edmunda Krastiņa priekšlikumu, kas ļoti sasaucas ar deputāta Stepičeva priekšlikumu, jo tad, kad mēs diskutējām par šo jautājumu komisijā, tas šādā traktējumā īsti līdz galam nebija noskaidrots, tas ir ienācis pēc diskusijas komisijā. Tādēļ mēs esam gatavi šo jautājumu izskatīt vēlreiz. Tāpēc, es domāju, par šo jautājumu, kā lika priekšā Edmunds Krastiņš, mēs varētu nobalsot un atrast optimālo variantu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs esam nobalsojuši, ka principā šis pants, kas nosaka, ka zemessargiem ir ierobežojumi attiecībā uz politiskajām partijām, paliek. Tātad trešajā lasījumā mēs varam balsot par galīgo redakciju, kuru atjaunojam vai grozām pēc Krastiņa kunga priekšlikuma. Es šobrīd to nevaru likt uz balsošanu tāpēc, ka deputātiem nav vecā varianta, bet trešajā lasījumā mēs par to varam balsot, jo principā ierobežojumus esam izlēmuši.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gribu piekrist šim piedāvātajam variantam, jo mums komisijā ir vēlreiz jāpārskata Stepičeva kunga piedāvātais variants un Krastiņa kunga piedāvātais variants. Jēga šeit ir viena un tā pati. Būtība ir viena un tā pati. Runa ir tikai par precīzāku un pareizāku formulējumu, nekas vairāk. Un, ja šobrīd mēs pieņemsim vienu konkrētu formulējumu un tad konstatēsim, ka citā tomēr doma ir izteikta labāk, būs sarežģījumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es nevaru piekrist tam, ka jēga un būtība ir viena un tā pati. Par viena varianta izslēgšanu, kurš diemžēl ir palicis, es atvainojos Birkava kungam, mēs vienkārši nenobalsojām, arī par pantu kopumā mēs nemaz neesam nobalsojuši, tātad ir būtiska atšķirība. Vienā gadījumā tas ir jebkuram brīvprātīgajam, kurš iestājies Zemessardzē un veic savā brīvajā laikā attiecīgos pienākumus. Viņš nevar būt nevienas politiskas partijas, ne arī sabiedriskās organizācijas biedrs – ne LNNK, ne LTF, ne Vides aizsardzības kluba biedrs. Otrs variants, kas bija pirmajā lasījumā, ir konceptuāli atšķirīgs. Tajā ir runa tikai par štata darbiniekiem, kuri strādā šajā organizācijā. Tā ir būtiska atšķirība, un es aicinu par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, man nav ne vienas, ne otras redakcijas, un balsot par tām mēs nevaram.

E.Krastiņš: Birkava kungs, es aicinu atjaunot pirmā lasījuma tekstu tāpēc, ka ir izdarīti būtiski grozījumi.

Priekšsēdētājs: Es varu likt uz balsošanu vienīgi šādu formulējumu: “Atjaunot pirmā lasījuma tekstu, kuru deputāti patlaban neredz, jo viņiem nav pirmā lasījuma teksta.”

Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis: Būtībā arī šī jaunā redakcija neierobežo formulējumu, kas bija pirmajā lasījumā, jo šeit ir rakstīts – “ierindas zemessargs”. Ierindas zemessargs faktiski ir tas zemessargs, uz kuru attiecas militārpersonas statuss. Tie ir brīvprātīgie, kas ir ārrindas dienestā, uz tiem vispār nekādi ierobežojumi neattiecas. Rakstot šo formulējumu, esmu vadījies pēc principa, ka militārpersonas kā amatpersonas nepiedalās politisko partiju vai sabiedrisko kustību darbībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es jūtu, ka šeit ir nesaprašanās pēc būtības. Kolēģis Krastiņš apgalvoja tieši pretējo kolēģa Stepičeva teiktajam. Stepičeva iebildumi bija tieši tādi paši: nevar izvirzīt prasību, ka zemessargs nedrīkst būt politisko partiju un sabiedrisko organizāciju biedrs, bet viņa darbība ir jāreglamentē. Bet kas notiks, ja tagad Zemnieku savienības, DDP vai DCP biedrs nedrīkstēs stāties zemessargos? Viņš drīkst būt zemessargs, bet šeit ir runa par konkrēto formulējumu trešajam lasījumam, ka nedrīkst veikt politisko darbību šajā organizācijā. Un šajā ziņā pilnīgi visiem trim vai četriem cilvēkiem bija vienāda koncepcija, tikai atšķirīgi formulējumi. Tāpēc es piedāvāju nepieņemt tagad konkrēti ne vienu, ne otru, jo tie nav iesniegti rakstveidā. Abi varianti rakstveidā jāiesniedz kolēģim Kristovskim, un nākamajā lasījumā jūs varēsit izvēlēties vienu vai otru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, es likšu uz balsošanu Krastiņa kunga priekšlikumu atjaunot pirmā lasījuma formulējumu, kas nozīmē tieši to pašu, ko saka Simsona kungs, jo tas neatņem tiesības iesniegt jaunu šā panta, pareizāk sakot, šā punkta redakciju, ja Krastiņa kungs uz to uzstāj.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Krastiņa kunga priekšlikumu atjaunot 10.panta 3.punktu pirmā lasījuma redakcijā. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 37, pret – 8, atturas – 17. Tātad ir atjaunota pirmā lasījuma redakcija, bet tas neizslēdz deputātiem Stepičevam, Simsonam un pārējiem iespēju iesniegt rakstveida priekšlikumu attiecībā uz šā panta redakciju trešajam lasījumam. Lūdzu, Endziņa kungs! Par nākamo?

Bet tagad nobalsosim par 10.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 42, pret – 3, atturas – 11.

Nākamais pants. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Kristovska kungs, 1.pantā ir formulēts šis brīvprātīguma princips, bet otrajā daļā ir rakstīts, ka Zemessardzes priekšnieks ir Augstākās padomes priekšsēdētājs vai Valsts prezidents... Tas ir piespiedu kārtā brīvprātīgi vai kā?

Ģ.Kristovskis: Jā, tā iznāk, šoreiz jums taisnība. Bet vecajā likumā, kas šodien vēl ir spēkā, Augstākās padomes priekšsēdētājam šāds pienākums tika uzlikts. Līdz ar to es nezinu, vai mums būtu jādiskutē par šo tēmu – par brīvprātības principu.

Priekšsēdētājs: Brīvprātīgi piekrītot balotēties Augstākās padomes priekšsēdētāja vai Valsts prezidenta amatam, tiek piekrists izpildīt arī Zemessardzes priekšnieka funkcijas.

Ģ.Kristovskis: Jā, tieši tā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi citi priekšlikumi? Vai ir nepieciešams balsot? Nē.

12.pants. Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Man liekas, ka šeit paredzētās Latvijas Republikas Zemessardzes priekšnieka funkcijas ir pārāk šauras. Es gribētu no jums saņemt atbildi uz šādiem jautājumiem: kā jūs skatītos uz to, ka Zemessardzes priekšnieks realizē sabiedrības kontroli pār Zemessardzi un ir atbildīgs par to? Tas ir tas moments, par ko runāja Ulmes kungs. Viņš gribēja šīs funkcijas uzlikt padomniekam, bet tās ir jāuzliek vienīgajai civilpersonai Zemessardzē, kurai būs augstākā vara Zemessardzē un kura varēs līdzsvarot sabiedrisko kontroli pār bruņotajiem spēkiem. Cita mehānisma es neredzu. Kā jūs skatāties uz to, ka trešajā lasījumā varētu būt iekļauts šis punkts?

Ģ.Kristovskis: Es domāju, ka šeit ir spēkā princips, ka Zemessardze ir pakļauta Augstākajai padomei vai arī turpmāk varētu būt pakļauta Saeimai. Tas liecina par to, ka tautas priekšstāvji, tas ir, deputāti, kontrolē šo struktūru. Likumā ir noteikts, ka Zemessardzes štāba priekšnieks tiek iecelts ar parlamenta balsojumu. Līdz ar to parlaments jebkurā brīdī var pieprasīt no viņa pārskatu un tādējādi arī realizēt šo sabiedrības kontroli. Otra struktūra, kas realizē kontroli pār Zemessardzi, ir prokuratūra. Tāpēc es nezinu, vai mēs vēl kaut kādā veidā, ar kādām citām institūcijām varam paplašināt šo kontroli pār Zemessardzi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Visās demokrātiskajās valstīs šo kontroli pār bruņotajiem spēkiem veic ministri, kaut gan arī jebkurš deputāts vai parlaments kopumā var pieprasīt no ministra pārskatu, taču šis pienākums ir uzticēts ministriem. Ministri veido speciālu struktūru, kura šo funkciju pilda. Ja mēs ierakstīsim, ka atbildīgs ir prezidents vai priekšsēdētājs, viņam būs šī struktūra jāizveido un šai struktūrai būs jādarbojas, bet prokuratūrai ir pavisam cita funkcija – prokuratūra izpilda uzraudzības funkciju, tai nav jāsaskaņo sabiedrības uzraudzība pār bruņotajiem spēkiem vai jākoordinē to rīcība. Jūs saprotat, te ir liela atšķirība.

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs, lūdzu, iesniedziet priekšlikumus rakstveidā! Ir jau iesniegti? Paldies.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Kristovska kungs, lūdzu, paskaidrojiet, kas ir šie uzņēmumi, kuri minēti 12.panta otrajā daļā un kuru izveidošanu apstiprina Zemessardzes priekšnieks?

Ģ.Kristovskis: Ir paredzēts, ka Zemessardzei ir tiesības veikt uzņēmējdarbību un Zemessardzes valdījumā var tikt nodots kāds uzņēmums. Tāpēc ir iekļauta norma par atsevišķu uzņēmumu pārņemšanu Zemessardzes valdījumā. Līdz šim mums ar Ministru padomes lēmumu ir nodots viens uzņēmums, uzņēmums “Vienība”, kas šuj formas tērpus. Tā kā tas ir nodots Zemessardzei, daļu šā uzņēmuma peļņas var izmantot Zemessardzes darbības stimulēšanai. Vēl mums ir nodota daļa no DOSAAF aeroklubiem, kas arī tādā pašā veidā ir nonākuši Zemessardzes rīcībā, un Zemessardzes priekšnieks izskata jautājumu par to, vai tāda konceptuāla attīstība ir nepieciešama vai nav nepieciešama.

A.Punovskis: Paldies, es sapratu jūsu skaidrojumu, bet man nav īsti skaidrs, kurā vietā likumā ir teikts, ka Zemessardze var veikt uzņēmējdarbību. Es gribētu šo sasaisti redzēt, jo arī tas, ka tiek izveidoti uzņēmumi...

Ģ.Kristovskis: Tas ir teikts 52.panta trešajā daļā, kur runāts par līdzekļiem, kas iegūti, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām vai fiziskajām personām par objektu apsardzību, kā arī veicot citu uzņēmējdarbību likumā noteiktajā kārtībā.

A.Punovskis: Labi, paldies.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uzstāj, ka ir nepieciešams balsot par 12.pantu? Neuzstāj.

13.pants. Godātie kolēģi, lūdzu jūsu priekšlikumus, papildinājumus. Vai nepieciešams balsot? Neviens neuzstāj.

14.pants – Zemessardzes štāba priekšnieks. Tur, manuprāt, ir Preinberga kunga priekšlikums, bet viņš klusē. Neviens nepieprasa balsojumu par šo pantu. Paldies.

15.pants. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. 16.pants – Zemessardzes virsnieki. Vai ir kādi iebildumi, papildinājumi?

17.pants. Jā, lūdzu, Einiņa kungs!

V.Einiņš: Man ir jautājums attiecībā uz gadiem: kādēļ tik maz – tikai 55 gadi? Mēs gatavojamies pensijas vecumu atvirzīt uz 65 gadiem, bet te ir 55 gadi? Mans priekšlikums būtu saistīt ar pensijas vecumu nākotnē – pat līdz 65 gadiem.

Ģ.Kristovskis: Šeit es varētu atbildēt šādi. Mums pat bija tādi ierobežojumi ārrindas zemessargiem, bet pēc diskusijas komisija vispār noņēma jebkādus vecuma ierobežojumus zemessargiem. Tas acīmredzot ir pieņemami arī sabiedrībai. Šeit skaitlis 50–55 tika ar komisijas lēmumu paaugstināts. Līdz šim prakse (šķiet, tā ir nākusi no PSRS bruņoto spēku prakses) ir bijusi tāda, ka leitnantam bija tiesības būt amatā, ja nemaldos, līdz 40 gadu vecumam, kapteinim – līdz 45 gadiem un tā tālāk. Kad viņi sasniedza attiecīgo vecumu, viņi tika demobilizēti. Tas bija ierakstīts arī šajā projektā, tāda kārtība šobrīd Aizsardzības spēkos ir noteikta ar likumu. Mēs esam atkāpušies no šīs prakses, jo, kā jūs zināt, tiem Zemessardzes virsniekiem, kuri ir pielīdzināti Aizsardzības spēku virsniekiem, mēs jau gadu cenzu esam paaugstinājuši. Ja deputāti uzskata, ka ir nepieciešams paaugstināt šo gadu cenzu līdz noteiktam vecumam, kas ir saistīts ar pensiju likumu, tad tas ir balsojams jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es arī pilnīgi piekrītu Einiņa kungam, ka jāpaaugstina šis cenzs, jo tā ir brīvprātīga organizācija. Zemāk par pensijas vecumu gan nevajadzētu šos skaitļus nolaist. Mans miesīgais tēvs, kuram ir 65 gadi, es varu līgt, pusi deputātu noliks uz lāpstiņām.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs kā vienmēr argumentācijai piesauc savus tuviniekus.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātais Kristovska kungs, es gribētu uzdot juridiska rakstura jautājumus. Zemessardzes virsnieks – virsleitnants, kapteinis, majors – ir sasniedzis 55 gadu vecumu un aiziet pensijā. Un viņš noteikti saņem pensiju. Tā iznāk?

Ģ.Kristovskis: Jā.

I.Čepāne: Bet vai nebūs paredzēts kāds noteikts laiks, cik ilgi viņam jābūt šajā virsnieka amatā?

Ģ.Kristovskis: Likumprojektā nav iekļauti tādi sīkāk reglamentējoši dokumenti, kas, manuprāt, šobrīd Latvijas Republikā vēl nav aprobēti, nav īsti līdz galam izvērtēti. Līdz ar to mēs esam gājuši vieglāko ceļu un šobrīd pieņēmuši tādu skaitli, kāds šeit ierakstīts. Tas, protams, prasa sīkāku analīzi. Kā es jau teicu, Aizsardzības spēkos ir pieņemts, ka leitnants iet pensijā, šķiet, 45 gadu vecumā. Arī tur nav analizēts, ko šie cilvēki darīs pēc 45 gadu vecuma sasniegšanas un kādā kārtībā viņi saņems pensiju. Jānodienē ir 25 gadi.

I.Čepāne: Tādā gadījumā man ir replika Ābiķa kungam, ja drīkst. Viņa tēvs nekādā gadījumā netiks aizskarts. Es domāju, ka viņam ir lielas privilēģijas: viņš ātri varēs dabūt pensiju, ja ir virsnieks.

Priekšsēdētājs: Jurševica kungs.

E.Jurševics: Es domāju, mums vajadzētu pārtraukt šo praksi, ka likumprojekts skar citas nozares vai kaut kādas organizācijas. Mēs tagad katrā likumā atsevišķi reglamentēsim šai konkrētajai nozarei sociālās garantijas, pensijas un tā tālāk. Mums tomēr ir pensiju likums, ir sagatavota koncepcija par sociālo apdrošināšanu, kur visi šie jautājumi tiks risināti saistībā ar sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpēc, es domāju, šo bloku vispār vajadzētu izslēgt no likumprojekta.

Priekšsēdētājs: Tātad ir priekšlikums svītrot 16.panta otro daļu, kas nosaka Zemessardzes virsnieku maksimālo vecumu.

Kristovska kungs, lūdzu!

Ģ.Kristovskis: Man tādā gadījumā būtu priekšlikums, lai Jurševica kungs iesniedz savu redakciju vai arī, apspriežot likumu par pensijām, izlemt jautājumu par militārpersonām. Tas neattiecas tikai uz Zemessardzi, tas attiecas vispār uz visiem Latvijas armijas virsniekiem.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs, lūdzu!

V.Mucenieks: Es domāju, ka šī otrā daļa nekādā veidā tieši nav saistīta ar pensiju. Šeit ir vienkārši noteikts maksimālais vecums, līdz kuram var ieņemt attiecīgo amatu. Attiecībā uz pensiju lietām ir vēl dažādi papildu nosacījumi. Nevar būt tikai šis maģiskais gadu skaitlis. Tur ir darba stāžs, amati un viss cits.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu būt mazliet klusākiem! Es saprotu, ka Ābiķa kungs turpina pārliecināt deputātus, cik viņa tēvs ir stiprs, bet mums tomēr būs jābalso.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 16.panta otrās daļas svītrošanu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par svītrošanu – 32, pret – 18, atturas – 9. Pants svītrots, piedodiet, otrā daļa svītrota.

17.pants. Labi, kolēģi, nobalsosim kopumā par 16.panta redakciju bez otrās daļas, mainot daļu numerāciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 16.pantu kopumā. Rezultāts: par – 38, 3 – pret, atturas – 6. Pieņemts.

17.pants, 18.pants. Lūdzu, godātie deputāti, ja jums ir priekšlikumi vai piezīmes, pieprasiet nobalsot par konkrēto pantu, ja ir šaubas.

19.pants, 20.pants, 21.pants. Ja kolēģi nepaspēj, varam atgriezties pie iepriekšējiem pantiem.

22. pants. Piektā sadaļa. 23.pants. Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es tomēr gribētu, lai kolēģi dzird deputāta Kristovska komentāru attiecībā uz 21.panta 7.punktu. Ko nozīmē “pielīdzināšana”? Atšķirīgi nosaukumi, bet pielīdzināšana. Ko tas var nozīmēt?

Ģ.Kristovskis: Tas nozīmē to, ka zemessarga pakāpe, kas viņam piešķirta, saglabājas arī tad, ja viņš pāriet no Zemessardzes uz Aizsardzības spēkiem, bet Aizsardzības spēkos piešķirtā dienesta pakāpe saglabājas, ja cilvēks no tiem pārnāk uz Zemessardzi. Ir speciāls nolikums, ko ir izskatījusi Aizsardzības padome. Tur šīs pakāpes un attiecīgie amati ir pielīdzināti, šis nolikums ir apstiprināts ar Prezidija lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Vai tādā gadījumā mums vispār ir nepieciešams diferencēt dienesta pakāpes, liekot klāt nosaukumam vārdu “Zemessardzes”? Zemessardzes pulkvedis vai leitnants. Mēs zinām, ka Aizsardzības spēkiem ir tādas pašas dienesta pakāpes kā Drošības dienestam. Vai ir vajadzīgs Zemessardzes virsnieka pakāpei likt klāt vēl vārdu “Zemessardzes”? Es saprotu, ka policijas pulkvedis ir kaut kas cits nekā pulkvedis, bet vai Zemessardzes pulkvedis būs kaut kas cits nekā Aizsardzības spēku pulkvedis? Es domāju, ka ne, jo noteikumi, saskaņā ar kuriem šīs dienesta pakāpes piešķir, paredz, ka viņam tāpat jātiek kvalificētam par virsnieku.

Ģ.Kristovskis: Jā, protams, viņš tiek atestēts un kvalificēts saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi ir Aizsardzības spēkos, bet vārds “Zemessardzes” norāda uz viņa piederību konkrētai struktūrai. Es domāju, ka tā nav pretruna un pret to nekas nebūtu iebilstams. Arī policijas pulkvedis vai pulkvežleitnants ne velti ir pielīdzināts Drošības dienesta attiecīgajai pakāpei. Drošības dienests ir pielīdzināts policijai.

P.Simsons: Nē, Prezidijs nolēma, ka Drošības dienestam speciālo dienesta pakāpju vietā ir vispārējās armijas dienesta pakāpes. Tāpēc nav nosaukuma “Drošības dienesta pulkvedis”, ir “pulkvedis”, un cauri.

Ģ.Kristovskis: Viņam ir pakāpe: “policijas pulkvedis”.

P.Simsons: Nē, viņš vairs nav policijas pulkvedis. Viņš ir tāds pats pulkvedis kā Turlais.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, vai šajā sakarībā nepieciešams balsojums? Nav. Tomēr darba grupai līdz trešajam lasījumam jautājums ir jāizlemj. Vai kāds uzstāj par 21.panta nobalsošanu? Nē.

22.pants. Nebija nevienas piezīmes. 23.pants, 24.pants, 25.pants, 26.pants, 27.pants – zemessargu atestēšana. 28.pants – zemessargu pārvietošana. Sestā sadaļa. 29.pants – zemessargu atstādināšana no amata. 30.pants – zemessargu atcelšana no amata.

31.pants – zemessargu atbrīvošana no amata. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Man jautājums sakarā ar 8.pantu. Tur, kā es saprotu, noteikts, ka zemessargu tiesiskās attiecības regulēs darba likumdošanas akti, ka tiek slēgts līgums. 31.pantā lasām, ka zemessargu no amata atbrīvo pēc paša vēlēšanās vai ieceļot citā amatā. Vai tad citi darba likumdošanas aktos paredzētie atbrīvošanas veidi šeit netiek paredzēti? Vai šīs tiesiskās attiecības regulēs darba likumdošanas akti? Ja ne, tad...

Ģ.Kristovskis: Līdz šai dienai zemessargu tiesiskās attiecības reglamentēja darba likumdošanas akti. Mēs pieņēmām to pašu kārtību, kāda ir Bruņotajos spēkos. Ierindas zemessargi ir pielīdzināti militārpersonām. Līdz ar to kārtība, kāda noteikta militārpersonu pieņemšanai un atbrīvošanai, ir attiecināma arī uz mums.

I.Čepāne: Bet ja viņš ir slims? Darba likumu kodeksa pantos ir uzskaitīti visi šie gadījumi daudz diferencētāk. Vai jums tā nešķiet?

Ģ.Kristovskis: Es nezinu, vai šeit būtu jāuzskaita visi...

I.Čepāne: Jūs paņemat to, ka atbrīvo pēc paša vēlēšanās vai ieceļot citā amatā, bet pārējo izlaižat.

Ģ.Kristovskis: Acīmredzot šis jautājums jāsaskaņo ar darba likumdošanas aktiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es arī attiecībā uz šo likumprojektu šodien otrreiz izmantošu savas tiesības nosūtīt to Juridiskajai pārvaldei, lai tā sniedz atzinumu pēc otrā lasījuma, lai izskata, vai nav pretrunu ar citiem likumdošanas aktiem.

Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Iznāk tā: ja zemessargs ir dzēris un kavējis darbu, viņu atbrīvot nevarēs. Šeit katrā ziņā ir jāsaskaņo ar darba likumdošanas aktiem.

Ģ.Kristovskis: Militārajās struktūrās šis jautājums tiek norobežots ciešāk. Vainīgais ar tiešā komandiera pavēli var tikt atbrīvots, jo ar pavēli viņš ir pieņemts un ar pavēli tiek arī atbrīvots. Šajā gadījumā darba likumdošanas akti varbūt ir pat “mīkstāki”.

Priekšsēdētājs: Vai nepieciešams balsot par šo pantu? Vai kāds uzstāj? Pantu vajag sakārtot...

Ģ.Kristovskis: Es piekrītu tam, ka vajag sakārtot.

Priekšsēdētājs: Es nodošu to Juridiskajai pārvaldei, jo ir nepieciešams tās atzinums. Taču lūdzu iesniegt arī savus priekšlikumus uz trešo lasījumu.

32.pants – atvaļinājuma veidi. Lūdzu, Punovska kungs! Par 33.pantu vai 32.pantu?

A.Punovskis: Par 32.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Punovskis: Par visu 7.sadaļu kopumā. Es domāju, ka visu šo procedūru, kādā veidā personas tiek laistas atvaļinājumā, nosaka Darba likumu kodekss. Tāpēc mums vajadzētu svītrot 7.sadaļu no šā likuma. Ja šeit ir noteiktas kādas īpašas procedūras, tās varētu būt ietvertas atsevišķos nolikumos. Mēs taču nevaram ierakstīt vienā likumā to, kas ir pretrunā ar citu likumu, turklāt vēl neloģiskāk ir atkārtot to, kas jau ir noteikts citā likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, Salīša kungs, par šo 32.pantu un 7.sadaļu.

B.Salītis: Es runāšu par 33.pantu.

Priekšsēdētājs: Varbūt vispirms tādā gadījumā tiksim galā ar Punovska kunga priekšlikumu – svītrot 7.sadaļu.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Es domāju, ka arī šeit vajadzētu saskaņot ar darba likumdošanas speciālistiem, ar Slaidiņas kundzi Juridiskajā pārvaldē, ja jūs, Kristovska kungs, teicāt, ka to regulē darba likumdošanas akti. Šeit arī ir atšķirības. Es jau uzreiz tās redzu 33.pantā. Mēs paši nolēmām, ka atvaļinājums tiek piešķirts, ņemot par pamatu nedēļu, bet šeit ir kalendāra dienas. Es domāju, ka tā uz ātru roku nevar neko izslēgt, jo šeit tomēr, Punovska kungs, var būt sava specifika. Tāpēc vajadzētu nevis šo sadaļu izslēgt, bet līdz trešajam lasījumam saskaņot ar darba likumdošanas aktiem, jo šeit var būt sava specifika. Es skatos arī 34.pantu – par papildu atvaļinājumiem. Darba likumdošanas aktos jūs neatradīsit tādus kā, piemēram, iegūto ievainojumu dēļ vai tamlīdzīgi. Šajā likumā jābūt tādām normām, kas paredz, ko darīt šādos gadījumos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es jau teicu, ka var būt atsevišķi izņēmuma gadījumi, kas nosaka zināmus atvieglojumus vai papildinājumus, bet es nebūt nedomāju, ka šie atvieglojumi un papildinājumi būtu pretrunā ar Darba likumu kodeksu. Tie noteikti nebūs pretrunā. Tāpēc pamatā tomēr ir jābalstās uz Darba likumu kodeksu, un, ja ir kādi atvieglojumi vai papildinājumi, tos var noteikt Zemessardzes iekšējais nolikums. Tas nav jāietver likumā.

Priekšsēdētājs: Bet jūsu priekšlikums – svītrot 7.sadaļu – paliek spēkā?

A.Punovskis: Jā, šobrīd es tā uzskatu.

Priekšsēdētājs: Tad man jājautā arī par 8.sadaļu, jo tur arī ir runa par atvaļināšanu.

Ģ.Kristovskis: Es atvainojos, atvaļinājums un atvaļināšana ir divas dažādas lietas.

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos, pilnīgi pareizi.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais Kristovska kungs! Man ir ierosinājums “c” punktā vārdu “sievietēm” pārvietot pēc vārda “grūtniecēm”, jo pašreizējā redakcijā iznāk tā, ka grūtniecība var iestāties gan vīriešiem, gan sievietēm, bet bērnus kopt var tikai sievietes.

Priekšsēdētājs: Zviedrijas likumdošanā bērnu kopšana paredzēta arī vīriešiem. Tiek piešķirti speciāli atvaļinājumi.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es tomēr vēlētos, lai šajā 32.pantā, otrajā lasījumā – 34.pantā – atstātu papildinājumu par vidējo mācību iestāžu un augstskolu neklātienes studentu klātienes sesijām. Tas tomēr ir svarīgi. Kamēr neklātiene pastāv, ar to būtu jārēķinās.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vispirms balsosim par Punovska kunga priekšlikumu – svītrot visu 7.sadaļu par atvaļinājumiem.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es izvirzu kā alternatīvu balsojumu – atlikt šo sadaļu otrā lasījuma stadijā.

Priekšsēdētājs: Atstāt?

I.Silārs: Nevis svītrot, bet atstāt otrajā lasījumā. Mēs komisijā to sakārtosim.

Priekšsēdētājs: Vai Punovska kungs tam piekrīt? Punovska kungs tam piekrīt.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es ierosinātu, manuprāt, arī kompromisu: mēs šo sadaļu pieņemam, bet pasakām Juridiskajai pārvaldei, ka ir jāizņem ārā tās tēzes, kas automātiski sakrīt ar darba likumdošanas aktiem. Specifiskās tēzes var atstāt. Tas neizslēdz viens otru.

Priekšsēdētājs: Salīša kungs.

B.Salītis: Es pilnīgi piekrītu, ka šo sadaļu vajadzētu sakārtot, bet nekādā gadījumā nepiekrītu tam, ka paliek 33.panta 3.punkts, kurā noteikts, ka atvaļinājumu var samazināt tāpēc, ka kāds no ierindas zemessargiem kavē darbu. Tādam noteikumam tur nav vietas, un šādu punktu vispār nevajadzētu paredzēt.

Priekšsēdētājs: Tā kā Punovska kungs piekrita Silāra kunga ierosinājumam, es lieku uz balsošanu priekšlikumu, ka mēs 7.sadaļu kopumā atstājam otrā lasījuma stadijā un Juridiskā pārvalde kopā ar darba grupu to saved kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Kristovska kungs atturas. Rezultāts: par – 38, pret – nav, atturas – 10. Tātad 7.sadaļu mēs šobrīd tālāk neizskatām, bet lūdzam darba grupu kopā ar Juridisko pārvaldi sakārtot to trešajam lasījumam. Tādā gadījumā Freimaņa kunga priekšlikums vairs nav liekams uz balsošanu. Ja mēs nebūtu nobalsojuši, es varētu likt uz balsošanu Freimaņa kunga priekšlikumu.

8.sadaļa – ierindas dienesta zemessargu atvaļināšana. 36.pants. Vai deputātiem ir kādi papildinājumi, grozījumi, labojumi? Nav. Vai kāds uzstāj, ka nepieciešams balsot? Nē. Paldies. 37.pants. Tas pats.

38.pants. Par 38.pantu? Ģirts Krūmiņš, lūdzu! Jā, par 37.pantu arī.

Ģ.Krūmiņš: Es gribēju vērst uzmanību uz to, ka mēs izsvītrojām vecuma ierobežojumu, tādā gadījumā mums šajā pantā ir jāsvītro arī “a” punkts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kristovska kungs! Manuprāt, pensijas vecums paliek.

Ģ.Kristovskis: Tas attiecas vienīgi uz zemessargiem. Es domāju, ka šim “a” punktam ir jāpaliek spēkā. Kaut vai šis maksimālais pensijas vecums. Nebūtu tomēr pieļaujams, ka militārajos formējumos ierindas zemessargs būtu attiecīgā amatā vai dienesta pakāpē.

Priekšsēdētājs: Šeit vairs nedarbojas specifiskie noteikumi, bet gan vispārīgie noteikumi attiecībā uz pensijām, tādēļ acīmredzot tas nebūtu jāsvītro. Vai Krūmiņa kungs uzstāj? Lūdzu.

Ģ.Krūmiņš: Es neatrodu, kur šajā likumā būtu noteikts maksimālais vecums.

Priekšsēdētājs: Pensiju likumā, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Bet kādēļ pensionārs nevarētu būt zemessargs?

Ģ.Kristovskis: Šeit ir rakstīts par ierindas zemessargiem. 37.panta nosaukums ir “Ierindas dienesta zemessargi”.

Ģ.Krūmiņš: Tad skaidri un gaiši vajag pateikt, kad ir sasniegts pensijas vecums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu uz nākamo lasījumu redakciju! Tātad 37.pants. Vai jābalso redakcija kopumā? Attiecībā uz 38.pantu nebija neviena iebilduma.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es diemžēl nevaru atrast labojumu uzskaitījumā, ka 38.panta trešā daļa otrajā lasījumā ir 40.pants. Tur nav tāda teksta. Es nevaru īsti saprast.

Priekšsēdētājs: Mēs pie 40.panta vēl neesam tikuši.

G.Preinbergs: Šeit ir 38.pants. Tāpēc es skatos.

Ģ.Kristovskis: Mēs tagad skatām 37.pantu.

Priekšsēdētājs: 37.pantu šajā 204.dokumentā. Vai neskaidrība ir novērsta?

Ģ.Kristovskis: Es tā arī nesapratu, kas jums bija par neskaidrību.

Priekšsēdētājs: 204.dokumenta 37.pants. Viss kārtībā. Tātad 38.pantam jau otro reizi ejam cauri. 39.pants. Vai kādam ir iebildumi?

40.pants – formas valkāšanas noteikumi. 41.pants – atvaļināto zemessargu tiesības valkāt zemessarga formas tērpu. Punovska kungs, lūdzu!

A.Punovskis: Vispirms man ir jautājums Kristovska kungam, pēc tam varbūt es varētu izteikt savu viedokli par šo pantu. Panta piektajā daļā ir teikts, ka atvaļinātajiem zemessargiem jāievēro formas tērpa valkāšanas noteikumi. Vai ir vēl kādi citi noteikumi, vai te ir domāti tikai šajā pantā minētie noteikumi?

Ģ.Kristovskis: Tie vienkārši ir noteikumi, kas attiecas uz jebkuru militārpersonu, kura valkā formas tērpu. Ja cilvēks ir atvaļināts un saņēmis tiesības arī pēc atvaļināšanas valkāt formas tērpu, uz viņu attiecas formas tērpa valkāšanas noteikumi. Tie ir atsevišķi reglamentēti noteikumi par formas tērpa valkāšanu un spectērpu.

A.Punovskis: Paldies. Es izteikšu nelielas šaubas, ja? Tātad atvaļināts zemessargs, pieņemsim, pensijas vecuma zemessargs, vairs nav tiesīgs nēsāt ieroci, ja to nenosaka likums par šaujamieroču nēsāšanu pašaizsardzības nolūkā. Vismaz kā atvaļināts zemessargs viņš vairs nenēsās ieroci. Bet viņš ir tiesīgs nēsāt formas tērpu. Pieņemsim, ka pensionēts zemessargs kaut kur iet savā formas tērpā un viņam kāds uzbrūk un nolaupa šo formas tērpu. Tādējādi šis formas tērps var nonākt, kā saka, noziedzīgu personu rokās, kuras to var izmantot ļaunprātīgi. Es domāju, ka zemessargam, kuram kopā ar formas tērpu jānēsā ierocis, ir grūti novilkt šo formas tērpu, bet atvaļinātam zemessargam, kuram ieroča nav klāt, var novilkt šo tērpu un izmantot to ļaunprātīgi.

Ģ.Kristovskis: Iespējams, ka dzīvē var būt tāda situācija, kad šādā veidā iegūst formas tērpu. Bet es nezinu, vai to vajadzētu likumprojektā...

A.Punovskis: Es teicu, ka izsaku tikai šaubas par to, vai atvaļinātiem zemessargiem vajadzētu dot tiesības valkāt formas tērpu ikdienā. Varētu būt gadījumi, kad viņi valkā formas tērpu svētkos un tamlīdzīgi, bet ne ikdienā.

Ģ.Kristovskis: Jā, tā varētu būt. Lūdzu, iesniedziet savus priekšlikumus. Uz trešo lasījumu mēs tos ņemsim vērā, izanalizēsim visus.

A.Punovskis: Paldies. Vai jūs principā piekrītat tam?

Ģ.Kristovskis: Principā varētu arī piekrist.

Priekšsēdētājs: Paldies. Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Es ļoti atvainojos, bet nesakritības dēļ starp šiem priekšlikumiem un likumprojektu es gribētu atgriezties pie 40.panta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: 6.punktā ir runa par to, ka zemessarga formas valkāšanas un uzkabes nēsāšanas kārtību nosaka Zemessardzes priekšnieks. Sakiet, lūdzu, vai tad nepastāv reglaments, kas to nosaka?

Ģ.Kristovskis: Jā, bet šo reglamentu apstiprina Zemessardzes priekšnieks. Reglaments pastāv kā tāds, bet to apstiprina priekšnieks. Un, ja nepieciešami kādi grozījumi, viņš tos arī apstiprina un ievieš reglamentā. Teiksim, mainās kāda uzkabe, mainās kādas zīmotnes, kaut kas tiek papildināts, kaut kas tiek noņemts. Tātad grozījumi tiek izdarīti ar jaunu Zemessardzes priekšnieka pavēli.

G.Preinbergs: Tā jūs interpretējat. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds uzstāj, ka ir nepieciešams balsot par 40. un 41.pantu? Nē.

42.pants – noteikumi par ārvalstu armijās dienējušo karavīru ieskaitīšanu Zemessardzes dienestā. Lūdzu deputātu apsvērumus.

43.pants – zemessargu vispārējās tiesības. Lūdzu.

E.Krastiņš: Šis ir kārtējais likumprojekts, kura autoriem šķiet, ka kaut kas mūsu valstī nāk par velti, un, ja likumā ieraksta, ka ir par velti, tad tā arī būs. Bet kādam par to būs jāmaksā. Es domāju, ka, ierakstot otrajā daļā šādu ārkārtīgi vispārēju atvieglojumu, mums radīsies problēmas jau tuvākajā laikā, jo, kā es saprotu, šeit ir atļauts braukt bez maksas, nerunājot nemaz par to, vai pildot dienesta pienākumus vai nepildot dienesta pienākumus. Tātad štāba darbinieki braukās pa visu Latviju, bet kas par to maksās? Tāpēc es piedāvāju svītrot otro daļu, lai brauc tik, cik atļauj līdzekļi.

Ģ.Kristovskis: Tātad zemessargu personiskie līdzekļi?

Priekšsēdētājs: Salīša kungs.

B.Salītis: Šādas normas, kādas ir 43.panta otrajā daļā, tiek iestrādātas daudz. Tās ir gan attiecībā uz policiju, gan armiju, gan tagad attiecībā uz zemessargiem, turklāt visiem zemessargiem. Jūs nezināt, kādus pārmetumus izsaka mūsu vēlētāji. Viņi saka: par to jau maksājam mēs, tie, kuriem ir jāpērk biļetes. Tagad sabiedriskajā transportā bieži vien puse brauc bez biļetes, arī mēs. Bet tāpēc jau katrā valstī maksā tādu algu, lai cilvēks būtu spējīgs samaksāt par visu, ko viņam nepieciešams izmantot. Šāds punkts nu galīgi nav pieņemams, tāpēc es ierosinu to svītrot. Ja šāda vajadzība ir dažām amatpersonām, tad to vajag stingri reglamentēt. Tagad iznāk, ka maksās tie, kas šobrīd saņem viszemāko algu valstī. Tā taču nekur pasaulē nenotiek! Vajag saprast to.

Ģ.Kristovskis: Es tikai gribētu teikt, ka arī daudzi zemessargi bieži vien ir tie paši cilvēki, kas saņem mazāko algu valstī. Mēs bieži vien jautājam, kāpēc netiek veikti tie vai citi uzdevumi, un gribam uzdot zemessargiem veikt šos uzdevumus, turklāt gribam, lai tas tiktu darīts brīvprātīgi, lai viņiem nebūtu nekādu sociālo garantiju, lai nebūtu nekādas palīdzības no valsts puses. Bet zemessargiem bieži vien ir jābrauc uz rajona centru uz mācībām, lai saņemtu uzdevumu, saskaņotu dokumentus vai pavēles un visu pārējo. Zemessargiem bieži nākas pārvietoties. Šī faktiski ir vienīgā reālā lieta, kur zemessargiem nāk pretī. Ja valsts viņiem nenāks pretī, tad, es paredzu, būs ļoti lielas grūtības veikt to, par ko mēs tikām šeit kritizēti, kaut vai nodrošināt sabiedrisko kārtību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir palikušas trīs minūtes. Es pēc savas iniciatīvas lieku uz balsošanu jautājumu par to, ka mēs pagarinām plenārsēdi līdz šā jautājuma izskatīšanas beigām. Ir palikuši 10 panti. Pēc tam plenārsēdi šodien pārtraucam. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas par to, ka mēs neejam pusdienas pārtraukumā līdz šā likumprojekta izskatīšanas beigām? Balsosim! Rezultāts: par – 53, pret – 4, atturas – 4. Tātad turpinām par šo pantu.

Buķeles kundze!

E.Buķele: Par šo pašu pantu. Man gandrīz gribētos piekrist pēdējam teikumam, ko Kristovska kungs sacīja – valstij ir jārūpējas par zemessargiem. Tādēļ es piedāvātu kompromisa variantu: papildināt šā panta otro daļu ar palīgteikumu, kura redakciju varētu formulēt līdz nākamajam lasījumam, bet kura ideja ir tāda: attiecīgos līdzekļus pārskaitīt transporta departamentam. Tā būtu gan valsts rūpe par zemessargiem, gan tajā pašā laikā zemessargiem nebūtu jābrauc uz citu pilsoņu rēķina. Vai jūs piekrītat šādam viedoklim?

Ģ.Kristovskis: Es nezinu, man ir ļoti grūti piekrist, jo, manuprāt, tas ir diezgan grūti aprēķināms skaitlis, arī šo kārtību būtu grūti ieviest. Principā tā varētu tikt organizēta tādā pašā veidā kā attiecībā uz deputātiem, bet šobrīd es pat nevaru pateikt, cik liels būtu šis skaitlis, cik liela būtu šīs summa, vai tā galu galā nepārsniegtu Zemessardzes budžetu.

E.Buķele: Katrā ziņā tā summa noteikti būtu mazāka, ja jūs visiem zemessargiem palielinātu algu.

Ģ.Kristovskis: Es vēlreiz gribu teikt, ka mani tas satrauc ne tik daudz attiecībā uz cilvēkiem, kuri strādās savu ikdienas darbu Zemessardzē, Zemessardzes ierindas dienestā, bet gan vairāk attiecībā uz tiem zemessargiem, kuri ir ārrindas dienestā, kuri veic šos pienākumus labprātīgi, brīvajā laikā. Viņi iet un riskē, bet tajā pašā laikā mēs pat tik daudz nenākam viņiem pretī. Kā lai mēs prasām šiem cilvēkiem būt aktīviem, ja viņiem jātērē tam savs laiks un vēl no savas personiskās kabatas jāmaksā nauda?

E.Buķele: Es atvainojos, vēl vienu pusteikumu, Birkava kungs! Gandrīz iznāk diskusija. Kristovska kungs, vai jūs pieļaujat iespēju, ka autobusu parks tiks privatizēts? Ja tā, kas tad maksās par to, ka šie zemessargi brauc par brīvu, ja ne zemessargiem piešķirtais valsts budžets?

Ģ.Kristovskis: Es pieļauju to, ka autobusu parks tiks privatizēts. Acīmredzot ikviens cilvēks, kas ir vairāk vai mazāk sagatavots sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, nepārvietosies bez vajadzības, un es pieļauju to, ka pārvietosies tikai tās struktūras, kuras ir bagātas, vai arī, teiksim, reketa struktūras. Tādā gadījumā tās arī varēs šos transportlīdzekļus dabūt savā īpašumā un savā valdījumā un neviens tām neies vairs palīgā.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs.

Ģ.Krūmiņš: Jautājums tiek stādīts tā: kas par to maksās? Vai tā: ļoti daudzi brauc par brīvu. Ļoti daudzi brauc par brīvu vienkārši tāpēc, ka nepērk biļetes. Ja mēs mēģināsim mākslīgi uzkonstruēt kaut kādu sistēmu, kaut kādus talonus, kaut kādu līdzekļu pārskaitīšanu no viena budžeta uz citu budžetu, tas viss būs tukša lieta, jo galu galā par visu maksā nodokļu maksātāji un šīs variācijas par to, kādā veidā pārskaitīt, neko neatrisina. Es gribētu teikt, ka valsts pilsoņiem par savu drošību ir jāmaksā.

Tagad par praktisko pusi. Zemessardze ir tehniski vāji nodrošināta. Tai nav transporta. Tajā pašā laikā rajonos tā veic lielu darbu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un ir spiesta lietot sabiedrisko transportu, lai ierastos uz nozieguma vietu. Zemessargi brauc ar vilcieniem, brauc ar autobusiem un maksā savu naudu, ko viņi nopelna savā pamatdarba vietā. Un šie izdevumi nav mazi. Tas pats attiecas arī uz mācībām, uz visiem pasākumiem, kur ir jābrauc. Cilvēki maksā savu naudu.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, tad – Albertiņas kundze.

I.Cupruns: Man nemaz ne?

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs, es atvainojos, jūs tik daudzi sanācāt pie mikrofoniem. Es tiešām atvainojos. Pēc Albertiņas kundzes es došu vārdu jums.

E.Krastiņš: Vēlreiz uzsveru, ka 43.panta otrajā daļā vispār nav neviena vārda par dienesta pienākumu pildīšanu. Es pilnīgi saprotu Kristovska kungu, ka viņš pat nenojauš, kādas šīs summas varētu būt, ja šie rēķini tiktu piesūtīti Zemessardzei apmaksāšanai. Bet, kā jau iepriekšējie runātāji teica un arī es pats teicu, kādam par to būs jāmaksā. Es vēl redzētu kādu loģiku, ja šeit būtu rakstīts, ka, uzrādot dienesta apliecību un attiecīgā komandiera norīkojumu izpildīt tādu vai citādu uzdevumu, viņš var doties uz turieni. Bet tagad iznāk, ka iestāšanās zemessargos ir tāds pievilināšanas līdzeklis, lai varētu par brīvu braukt arī personiskajās darīšanās. Manuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemami.

Ģ.Kristovskis: Es piekrītu Krastiņa kunga jaunajai redakcijai, tā varētu papildināt.

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze, tad – Cupruna kungs.

S.Albertiņa: Kolēģi, es vienkārši jūs aicinātu mazliet piezemēties. Vakar mēs ļoti plaši apspriedām Jelgavas rajona un pilsētas pašvaldības budžetu. Es jums daru zināmu, ka par tiem dažiem ļoti “izravētajiem” amatiem, kurus pildošie drīkst braukt bez biļetes, tas ir, par brīvu, sabiedriskajā transportā, autokombināts Jelgavas pašvaldībai pieprasa 220 000 rubļu mēnesī. Tāpēc rēķinieties ar to, ka summa būs ārkārtīgi liela! Turklāt kādam tā būs jāsamaksā. Domāsim par to!

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs, pēc tam – Ābiķa kungs.

I.Cupruns: Godātie kolēģi, es aicinātu jūs būt konsekventiem. Visi šie argumenti un pretargumenti šeit izskanēja pavisam nesen, kad mēs apspriedām iespēju policistiem braukt par brīvu. Mēs visādi cīnījāmies. Ja atceraties, toreiz es cīnījos par to, lai policistiem būtu tiesības braukt par velti. Ja reiz mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka policija brauc un maksā, būsim arī šoreiz konsekventi! Atcerēsimies to, ka gan jau drīz vien mēs šeit runāsim arī par virsniekiem. Ja esam konsekventi, tad esam. Visi argumenti ir izteikti. Diezgan. Manuprāt, ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, tad ... Es atvainojos, Ābiķa kungs, tad – Cilinska kungs.

Dz.Ābiķis: Es gribētu piekrist Edmundam Krastiņam, ka ir jāmaina šā panta redakcija, jo tiešām nevar pieļaut, ka varēs braukt, kur un kā grib, tikai tāpēc, ka ir zemessargs. Faktiski šā panta tagadējā redakcija diemžēl ir tāda, jo nevarēs pierādīt, ko pilda vai nepilda. Ir jāmaina panta redakcija. Varbūt tiešām Zemessardzei kaut kas jāatstāj. Manuprāt, Augstākajai padomei, es nezinu, kurai komisijai – Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai, Apvienotajai budžeta komisijai vai visām komisijām kopā – vēlreiz jāņem un jāpārskata visi šie atvieglojumi gan deputātiem, gan Iekšlietu ministrijas pensionāriem, kas, manā izpratnē, ir nepiedodami. Nav pieņemami, ka viņiem ir šie braukšanas atvieglojumi. Šis jautājums būtu vēlreiz jāizskata kompleksi un pamatīgi jāizrevidē visu to personu loks, kurām ir atļauja braukt par brīvu vai ar zināmiem atvieglojumiem.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, tad – Simsona kungs.

E.Cilinskis: Papildus tiem argumentiem, kas jau izskanēja, es gribētu norādīt arī uz tādu lietu, ka šis transports tomēr tuvākajā laikā kļūs privāts. Jau pašreizējie daudzie atvieglojumi faktiski liedz iespēju funkcionēt privātajam transportam un realizēt tā privatizācijas procesu. Tādēļ, lai kā mums gribētos būt labiem pret daudzām struktūrām, es tāpat kā Ābiķa kungs domāju, ka mums patiešām būs jāpārskata šie atvieglojumi samazināšanas virzienā. Tāpēc es arī domāju, ka mēs nevaram atļauties šādu punktu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti skumji tāpēc, ka mēs gan gribam, lai zemessargi aizsargātu gan mūsu pilsoņus, gan mūsu zemi, mēs gribam, lai policists mūs aizsargātu, bet to, ka tautai – šiem pilsoņiem un uzņēmējiem – ir jānes arī kāds upuris kopības labā, to mēs, lūk, negribam. Es atbildēšu uz jautājumu, kas notiks tad, kad autouzņēmums būs privatizēts. Tad pa vienu maršrutu ejošie triju uzņēmumu autobusi cīnīsies savā starpā par pasažieriem, par prestižu vest par brīvu zemessargu, policistu un vēl vienu otru cilvēku. Šeit ir runa ne jau par autouzņēmumam nodarīto skādi, bet par neiegūto peļņu. Es nedomāju, ka kāda zemessarga dēļ, kurš par brīvu brauc autobusā, aiz durvīm paliek kāds pasažieris maksātājs. Es kā deputāts pats esmu palicis bez sēžamvietas, atvainojos, bez sēdvietas autobusā, bet manis dēļ neviens nav palicis kājāmgājējs.

Mums ir jābūt skaidrībā, pēc kādiem kritērijiem mēs piešķiram braukšanas atvieglojumus: sakarā ar dienestu, sakarā ar veselības stāvokli invalīdiem vai sakarā ar kaut kādu parādu kā politiski represētajiem. Šajā gadījumā tas ir sakarā ar dienestu. Runa nav par to, ka tagad cilvēks civiluzvalkā un ar zemessarga apliecību kabatā braukās uz priekšu un atpakaļ. Viņš brauks, savu dienesta pienākumu pildīdams. Ja viņam, dienesta pienākumu pildot, ir jābūt mugurā formas tērpam, mēs varam to reglamentēt, nosakot, ka tad, kad viņš ir formas tērpā, viņš brauc par brīvu, jo viņš nevar staigāt uz bodi vai braukt uz tirgu formas tērpā. Un šeit ir koncepcija. Mums ir jābūt skaidrībā, vai mēs esam ar mieru dot kādu atvieglojumu, kādu stimulu lietas labā cilvēkiem, kuri savā brīvajā laikā par savu naudu dara ko mūsu labā, vai arī mēs nostāsimies šā autouzņēmuma pozīcijās un teiksim: policistiem mēs nedosim, zemessargiem nedosim, nevienam nedosim! Es ceru, ka mēs tomēr atgriezīsimies vēlreiz pie jautājuma par policistu braukšanu par brīvu.

Priekšsēdētājs: Salīša kungs.

B.Salītis: Ja kāds no deputātiem parunātu kaut vai ar Rīgas autobusu parka vadību, tad dzirdētu, ka tāds sociālisms, kāds ir pašreiz, nekad nav bijis, nekad nav bijis tā, ka praktiski vienā otrā vietā nav kas pērk biļetes. Tāpēc vajadzētu valsts budžetā un arī pašvaldību budžetā paredzēt līdzekļus, lai varētu zemessargiem izsniegt apmaksātas mēnešbiļetes no šiem budžetiem. Un jautājums būtu atrisināts.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ir priekšlikums svītrot un priekšlikums uzlabot redakciju. Vispirms balsosim par priekšlikumu svītrot 43.panta otro daļu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Kristovska kungs, protams, “pret”. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 31 – par svītrošanu, 14 – pret, atturas – 8. Tātad 43.panta otrā daļa ir svītrota.

Priekšlikums uzlabot redakciju nav balsojams, jo nav redakcijas. Iesniedziet jaunu redakciju, un mēs varēsim to apspriest.

Balsosim par 43.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 33 – par, 5 – pret, atturas – 12.

44.pants – tiesības pielietot šaujamieroci. Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: “Zemessargs ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai…” Un tālāk: “…lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai, nepakļaujas policijas darbinieku vai zemessargu prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt.” Reāla situācija. Viņš brauc ar ātrumu 80 kilometri stundā, rada reālus draudus personu dzīvībai, protams, zemessargam tajā pašā laikā nav ne motocikla, ne velosipēda, lai viņu panāktu, un šis zemessargs ir tiesīgs ar automātu pletēt vaļā, piedodiet par izteicienu, pa šo mašīnu, lai to apturētu. Viņš viens pats pieņem šādu lēmumu.

Tālāk, septītās daļas “b” punktā: “Aizliegts pielietot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas.” Tas jau ir pretrunā ar šo pantu. Tālāk – “…kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām.” Vai šis zemessargs zinās, ka šīs sievietes un nepilngadīgie sēž mašīnā, uz kuru viņš šauj, un vai viņš ir pārliecināts, ka viņa lodes skars tikai riepas un neskars iekšā sēdošos? Manuprāt, tas ir pilnīgs absurds. Šis punkts ir svītrojams, jo zemessargam vienam pašam šādas tiesības dot nedrīkst. Šīs tiesības var dot tikai tādā gadījumā, ja tiek izstrādāta operācija un zināmas personas uzņemas atbildību. Tās zina, kas šajā mašīnā sēž, zina, kas tā par mašīnu, kādas reālas briesmas draud. Jā, tad var pieņemt lēmumu, bet zemessargs viens pats pieņemt šādu lēmumu nedrīkst. Es, protams, esmu par šā punkta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs, precizējiet punktu!

M.Stepičevs: Tas ir 6.punkts.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies.

Ģ.Kristovskis: Drīkst atbildēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis: Šā panta formulējums ir saskaņots ar Juridisko pārvaldi, un Zemessardze ir pielīdzināta visiem tiem formējumiem, kuriem ir tiesības nēsāt, iegādāties, glabāt un pielietot ieročus. Šāds pats formulējums ir likumā par policiju. Manuprāt, ir jābūt pilnīgi skaidram, ka nevienam zemessargam atsevišķi vispār nav tiesības iet un darboties, apturēt transportu vai uzsākt kaut kādas šāda veida darbības pēc paša vēlēšanās. Katra šāda darbība ir jāsaskaņo, tiek dotas konkrētas pavēles katras konkrētas operācijas gadījumā. Attiecīgā operācija ir izstrādāta, tās kārtība reglamentēta ar atsevišķām pavēlēm un nolikumiem. Tā ka, es domāju, mēs nevaram to svītrot, jo šis punkts attiecas arī uz jebkuru policistu. Viņš arī nekad viens pats to nedara...

M.Stepičevs: Atļaujiet vēlreiz iebilst, ka šajā mašīnā braucu es, nevis zemessargs, un nevis es šauju uz viņu, bet viņš šauj uz mani. Es neesmu ne viņu redzējis, ne dzirdējis viņa svilpīti, bet viņam ir tiesības šaut, un viņš šaus, bet pēc tam konstatēs, ka ir kļūdījies, taču es būšu morgā un mani tas neapmierinās. Tāpēc es tomēr iebilstu... Viņš taču nezina, vai mašīnā ir bērni, sievietes... Jūs vēlreiz paskatieties! Tas ir pretrunā ar nākamo – 7.punktu. Tie taču runā pretī viens otram! Likumā jūs ierakstāt, ka zemessargam ir atļauts, bet tagad mēģināt man iestāstīt, ka kaut kas viņam arī būs aizliegts. Aizliedziet ar likumu un atļaujiet kaut ko citu ...

Ģ.Kristovskis: Stepičeva kungs, es redzu tādu momentu. 44.pantam ir preambula, kurā rakstīts: “galējas nepieciešamības situācijā”. Un šī galējā nepieciešamība ir jāņem vērā, tātad – tikai galējās nepieciešamības situācijā viņam tiek dotas tādas tiesības.

Priekšsēdētājs: Galējās nepieciešamības jēdziens ir Kriminālkodeksā formulēts. To, vai ir bijusi galēja nepieciešamība, izlemj tikai tiesa.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man jautājums par šā panta otro daļu. Tur ir rakstīts, ka zemessargam ir tiesības pastāvīgi glabāt un nesāt zemessarga rīcībā esošo šaujamieroci. Vai tas nozīmē, ka zemessargiem ir pilnīgi brīvas tiesības staigāt ar šaujamieroci, vai arī ir paredzēts kaut kādā veidā ierobežot tās ar šiem noteikumiem?

Ģ.Kristovskis: Zemessardzei ir izstrādāta kārtība par šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu un pielietošanu. To ir apstiprinājis Augstākās padomes Prezidijs. Šajā likumā šīs galvenās tiesības ir tikai uzskaitītas. Ja mēs gribam ielikt šeit visu reglamentu par ieročiem, to glabāšanu, nēsāšanu, to iegādāšanās kārtību, tas varbūt vēl sastādīs...

E.Krastiņš: Kristovska kungs, es nejautāju par to, es jautāju par to, vai ir ierobežotas šīs nēsāšanas tiesības. Vai zemessargs var arī savā brīvajā laikā, ejot uz restorānu vai uz ballīti, nēsāt līdzi ieroci? Kā tas ir paredzēts?

Ģ.Kristovskis: Zemessargiem ir tiesības nēsāt ieroci saskaņā ar šiem noteikumiem, kuros ir rakstīts (es varbūt precīzi nepateikšu), ka viņš var nēsāt ieroci, kas viņam piešķirts dienesta vajadzībām, ja ir formas tērpā.

E.Krastiņš: Skaidrs, paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es nesaprotu, par ko ir tāds uztraukums? Par 6.punktu. Tur skaidri un gaiši pateikts, ka zemessargs ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā. Un 6.punkts ir vērsts pret mafiju, jo tie cilvēki, kas brauc, nav godājamais Stepičeva kungs, tie ir zēni ādas jakās, kuri brauc pa ielām un kuriem ir jāšauj virsū. Es ļoti atvainojos, ja vajag, ja viņi nepakļaujas pavēlei, tad ir jāšauj virsū, kungi! Tāpēc mums par 6.punktu nav nekādu diskusiju. Mums visa Rīga ir pilna ar mafiju.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, mans šoferis arī ir ādas jakā, man būs ļoti žēl viņa...

Cupruna kungs.

I.Cupruns: Godātie kolēģi, Kristovska kungs! Vai mēs visi nedaudz nepārprotam 6.punktu? Apturot transportlīdzekli, ieroci drīkst lietot tikai pret transportlīdzekli, tas ir, šauj pa dzinēju vai kur citur, nevis pa personu, kura sēž šajā transportlīdzeklī. Ja ir tāds skaidrojums, tad viss ir skaidrs. Ja tomēr tur ir ietverta cita doma, tad, kā jūs zināt, pirms lieto ieroci pret autotransporta līdzekli, ir jānoskaidro, cik vecas ir personas, kas sēž automobilī.

Ģ.Kristovskis: Jā, es saprotu. Es vēlreiz atkārtoju, ka šeit ir jautājums par redakciju. Ja cilvēki grib papildināt, nosakot, ka tikai pret automašīnu un tamlīdzīgi, ka tas izslēgs iespēju kādreiz nāvējoši ievainot kādu no cilvēkiem, kas atrodas mašīnā, ja tas ir tas, kas izlīdzina šo situāciju, tad jums ir taisnība, bet es gribu teikt, ka šis formulējums ir tieši tāds pats, kā likumā par policiju. Manuprāt, jums ir jādod redakcija, kādu jūs gribat šo daļu redzēt.

I.Cupruns: Drīkst bojāt transportlīdzekli, tikai lai apturētu...

Ģ.Kristovskis: Šeit varētu būt tāds moments: ja mums ir bažas par zemessargu sagatavotību, tad ir jāieraksta, ka viņš drīkst apturēt šo transportlīdzekli tikai saskaņā ar pavēli vai operācijas ietvaros.

I.Cupruns: Kristovska kungs, man ir bažas tieši par zemessargu. Jā, pēc likuma viņš izvērtē situāciju, un likums atļauj lietot ieroci. Lēmuma pieņemšanas brīdī zemessargs ir pārliecināts, ka darbojas likumīgi. Taču pēc tam, kad ierocis lietots, viņš konstatē, ka ievainojis nepilngadīgu personu, kas atrodas automobilī, un tādējādi ir pārkāpis likumu. Šādu situāciju likums nedrīkst pieļaut.

Ģ.Kristovskis: Jā, protams, es gribu teikt tikai to, ka ne vienmēr... Mēs tikko esam pieņēmuši likumu par ieroču pielietošanu pašaizsardzībai. Lai kā mēs centīsimies iedzīvotājus sagatavot, būs situācijas, kad viņi pielietos ieročus un kāds no viņiem kļūdīsies, un nonāks likuma priekšā par savu pilnvaru pārkāpšanu. Protams, tas ir jautājums par cilvēku sagatavotību, par viņu apmācīšanu un visu pārējo. Un tomēr būs situācijas, kad cilvēks nonāks likuma priekšā, kad tiesa atzīs, ka viņš ir pārkāpis savas pilnvaras. Mēs nevaram izslēgt šādus gadījumus. Tie būs tik un tā.

I.Cupruns: Nu, manuprāt, te ir stingrāk... Un vēl viens neliels jautājums. 44.panta pirmajā teikumā rakstīts, ka par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens. Sakiet, lūdzu, vai tā ir ieroča pielietošana, ja krogā sašauj mušu tēmējot?

Ģ.Kristovskis: Kas sašauj?

I.Cupruns: Nu, mušas šauj krogā... Ja mušu šauj, vai tas ir mērķ­tiecīgs šāviens?

Ģ.Kristovskis: Nu, jūs jau tagad par šaušanas tehniku sākat interesēties! Es nezinu, vai tas ir ar likumu saistīts.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis: Man personiski ir absolūti nesaprotami visi tie argumenti, kas šeit izskan pret šo pantu. Pantā viss ir ļoti korekti un loģiski uzrakstīts. Manuprāt, tas ir tipisks padomju cilvēka sindroms, kas mums ir, – pie mums līdz šim neviena vara netika cienāta. Nekur pasaulē tā nav, ka, teiksim, varēja pieiet milicim klāt, uzsist ar roku uz pleca un nosist cepuri no galvas, bet viņš nebija tiesīgs neko darīt. Ja Amerikā pieiesim policistam par metru tuvāk, nekā atļauts, viņš uzreiz ir gatavs lietot ieroci. Vai ir kāds pamats tik briesmīgi uztraukties, ja šeit ir rakstīts, ka drīkst apturēt transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus? Priekš kam tad tāda Zemessardze ir vajadzīga, ja tā nebūs tiesīga neko darīt? Ir jābalso par šo pantu.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu, precizējiet – cienīta vai cienāta?

Dz.Ābiķis: Es aicinu balsot par šo pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Es vēlreiz gribu atgādināt: saprotiet pareizi, ka šis lēmums – šaut vai nešaut – zemessargam būs jāpieņem apmēram divu vai trīs sekunžu laikā. Es braucu ar 80 kilometru ātrumu, esmu pārkāpējs, kurš pelna administratīvu sodu, bet ne nošaušanu. Un divu sekunžu laikā zemessargam būs jāpieņem lēmums. Lēmums jau ir pieņemts, likums atļauj, viņš var šaut. Un, nezinādams, ka man aiz muguras sēž bērns vai sieva, vai vēl kāda sieviete... Un šajā gadījumā viņš pēc tam atbildēs par savu rīcību. Mēs jau ar likumu esam atļāvuši viņam šādu rīcību. Jūs atsaucaties uz policiju. Es domāju, ka arī policijas likumā mēs nekorekti esam šo pantu ielikuši. Tā tas ir visā pasaulē. Divi deputāti te uzstājās par tādām un tādām tiesībām, bet es, ārzemēs ilgus gadus nodzīvojis, nekad neesmu bijis apdraudēts un nekad uz mani nav šāvuši, lai gan esmu pārkāpis noteikumus un braucis ātrāk. Neesmu pieredzējis pat Anglijā, ka policistam būtu šitāda pistole un divu metru attālumā uz mani šautu, kaut gan es piegāju viņam vēl tuvāk. Es domāju, ka nav pareizi atklāt uguni pret jebkuru... Ja jūs gribat pārliecināties, kā to dara ārzemēs, tad paskatieties, satelīts jums ir pieejams. Katru sestdienu ir pārraide par to, kā policija strādā. Policisti nešauj, viņi aiztur cilvēkus, bet jūs tikai par šaušanu. Būtībā jūs esat tas pats sovjetiskais elements, kurš vispirms šauj un tikai pēc tam domā.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, lūdzu!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi, nomierināsimies! Es kā advokāte ļoti uzmanīgi izlasīju šo pantu, iedomājos, ka tas ir mans aizstāvamais, un man nav absolūti nekādu iebildumu pret 6.punktu. Izlasīsim to vēlreiz uzmanīgi! Šeit ir uzrakstīts galvenais – kad viņš var ieroci pielietot:
“... ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai”. Kuš, kuš, nebļauj, tu taču esi vīrietis, ne sieviete, ko tu bļauj! Tas ir pats galvenais. Un turklāt tad, ja citādi to apturēt nevar. Lūk, kas par lietu! Te ir vajadzīga abu šo apstākļu kopība: gan reāli draudi, gan neapstāšanās labprātīgi. Tikai tad, ja ir abi šie priekšnoteikumi, var pielietot ieroci. Katram juristam, izlasot šo 6.punktu, tas ir skaidrs. Nevis katrā gadījumā, kad viņš neaptur vai atsakās apstāties. Nebūt ne. Tikai tad, ja ir reāli draudi personu dzīvībai un veselībai.

Šeit man uzdeva tādu jautājumu: ja zemessargs zina, ka ir aizdzīta tāda un tāda mašīna, viņš redz, ka brauc aizdzinējs. Vai zemessargs drīkst šaut? Nekādā gadījumā! Viņam ir jāpiemēro citi līdzekļi, viņam ir jāseko, viņam ir jāpaziņo citiem dienestiem, lai varētu jebkādiem līdzekļiem aizdzinēju apturēt, bet šaut viņš nedrīkst. Viņš var šaut tikai tad, ja ir draudi. Ja ir tāda sociālās bīstamības pakāpe. Es aicinu nobalsot par 6.punktu tādā redakcijā, kādā tas tiek piedāvāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Reāla situācija: mēs braucam ar 80 kilometru ātrumu, esmu pārkāpis noteikumus, tas apdraud citu cilvēku dzīvību, bet zemessargam nav transportlīdzekļa, ar ko apdzīt, viņam nav iespējas mani apturēt. Divi priekšnoteikumi ir. Vai tas atļauj viņam šaut? Vai šajā gadījumā viņš drīkst šaut, ja viņam nav mašīnas un es neapturu?

Ģ.Kristovskis: Stepičeva kungs, es jums atbildēšu, ka jau aizvadītā gada vasarā esmu izdevis vairākas reglamentējošas pavēles, pēc kurām zemessargiem ir aizliegts šaut. Tie cilvēki, kuri šo pavēli pārkāpa, tad, kad tiesa izskatīja attiecīgos gadījumus, atsaucās uz to, ka es kā amatpersona šādu pavēli esmu izdevis, bet pēc tam viņi tiek sauk­ti pie atbildības par to, ka nav izpildījuši vai nu tiešā priekšnieka pavēli, vai arī saskaņā ar šo likumprojektu, saskaņā ar spēkā esošajiem ieroču lietošanas noteikumiem nav izvērtējuši galējo nepieciešamību un visu pārējo, visas tās lietas. Es negribētu uzskatīt, ka kāds konkrēts atsevišķs gadījums ir jāņem par pamatu, lai vispār izsvītrotu kādu no šiem punktiem.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs.

Ģ.Krūmiņš: Es šeit pienācu pirms Marjašas kundzes un gribēju teikt to pašu. Es gribu viņai vienkārši pateikt paldies, ka vismaz viens cilvēks ir rūpīgi izlasījis, par ko tad šis strīds notiek.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Juridiski pants ir korekts, un katram juristam ir skaidrs, bet jautājums ir par to, vai katram zemessargam būs skaidrs.

Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es uzskatu, ka šo pantu var atstāt, jo tajā ir iepriekšējie pieci punkti, kur ir uzskaitīts, kādos gadījumos var pielietot šaujamieročus. Un tātad pret transportlīdzekli šaujamieroci var pielietot iepriekšējos piecos punktos minētajos gadījumos. To varbūt var iestrādāt šajā punktā, un viss būtu kārtībā, jo tikai par to vien, ka cilvēks brauc ar palielinātu ātrumu, neviens uz viņu šaut nedrīkst, tā tas šeit nav domāts. Man būtu priekšlikums uzrakstīt, ka transportlīdzekļa apturēšanai ieroci var pielietot sakarā ar pirmajos piecos punktos minētajiem nodarījumiem vai pārkāpumiem.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Es ierosinu iet pusdienas pārtraukumā līdz pulksten trijiem, jo te ir vēl ļoti daudz darba. Tas varētu aizņemt apmēram stundu, un es domāju, ka mēs nepabeigsim. Lūdzu par to arī nobalsot, ja ir dažādi viedokļi.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tas ir procedūras jautājums, kuru liekam uz balsošanu. Vienreiz pēc mana ierosinājuma mēs atcēlām pusdienu pārtraukumu, tagad man nav tiesību aizkavēt balsošanu par Cilinska kunga priekšlikumu.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es domāju, ka mums šis strīds ir jāizšķir, tūlīt balsojot, jo argumenti var būt desmitiem no vienas puses un tikpat daudz no otras puses. Es lieku priekšā balsot un strādāt tālāk.

Priekšsēdētājs: Varbūt balsosim vispirms par Cilinska kunga priekšlikumu, un, ja tas netiks pieņemts, mēs balsosim un strādāsim tālāk. Tātad, godātie kolēģi, tikai precizēsim: ja tā nobalsosim, tad mēs ejam pusdienas pārtraukumā divos, bet atgriežamies trijos.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par Cilinska kunga priekšlikumu – tomēr iet pusdienas pārtraukumā. Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus “pret”. 21 – par, 16 – pret, 5 – atturas. Arī 21. Tātad ejam pusdienas pārtraukumā. (No zāles atskan iebildumi.)

Pareizi, tātad nevis pieņemts, bet nav pieņemts, jo balsis dalās vienādi. Tātad turpinām darbu. Spēkā paliek iepriekšējais lēmums.

Nākamais bija Preinberga kunga priekšlikums – izšķirties par 6.punktu balsojot, un tad jau viss loģiski iet tālāk. Tātad 6.punkts. Vispirms bija Stepičeva kunga priekšlikums – svītrot 6.punktu šajā 44.pantā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Kristovska kungs – “pret”. Rezultāts: par svītrošanu – 8, pret – 19, atturas – 5. Tātad 6.punkts paliek.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Man ir lūgums svītrot šā panta otrajā daļā vārdu “pastāvīgi”. Jo nēsāt ieroci pastāvīgi tomēr mēs nevaram atļaut, mēs varam ļaut tikai glabāt un nesāt, kā šeit ir teikts, lietošanai dienesta vajadzībām. Vārdu “pastāvīgi” svītrot.

Priekšsēdētājs: Tātad – ir tiesības glabāt un nēsāt.

I.Silārs: Jā. Bet ne pastāvīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par vārda “pastāvīgi” svītrošanu panta otrajā daļā. Lūdzu balsot. Kristovska kungs, ko nozīmē jūsu paceltā roka? Par. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par – 23, pret – 4, atturas – 4.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Pie šā paša balsojuma gribu izteikties par balsošanas motīviem un varbūt jautājuma formā. Vai tas nozīmēs to: tas zemessargs, uz kuru noziedzniekam ir ļauns prāts, tad, kad būs beidzis savus dienesta pienākumus, nolicis savu pistolīti, ies pa tumsu mājās, un tas noziedznieks viņu tagad ņem un sit beigtu. Pēc mūsu balsojuma tā tas iznāk.

Priekšsēdētājs: Uz viņu attiecas vispārējais likums par šaujamieročiem.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Replika. Pilnīgi pareizi, viņam vispārējā kārtībā ir jāreģistrē šis ierocis Iekšlietu ministrijā, respektīvi, policijā, kur viņam var iedot atļauju nēsāt arī ārpus dienesta laika pašaizsardzībai. Bet šeit es vēl gribu precizēt. “Man tieši Simsona kunga replika rada vēlēšanos, lai pēc vārda “zemessargam” teksts tiktu papildināts ar divdabja teicienu “pildot dienesta pienākumus”.

Priekšsēdētājs: Otrajā daļā, ja?

I.Silārs: Jā. Tas pats – pildot dienesta pienākumus, ir tiesības glabāt un nēsāt. Viņam ierocis ir piešķirts lietošanai dienesta vajadzībām.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lai nepārsteigtos, mēs par to varam nobalsot arī trešajā lasījumā.

I.Silārs: Piekrītu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 44.panta redakciju kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. 30 – par, pret – nav, atturas – 1.

45.pants. Lūdzu.

Ģ.Kristovskis: Es pateikšu komentāru. Patīkami ir dzirdēt, ka deputāti ieinteresēti iedziļinās lietas būtībā, kas ir saistīta ar Zemessardzi, un atrod kaut kādus variantus attiecībā uz to, ko likumprojekts neaptver un kur tiešām kādas problēmas var būt, bet, atgriežoties pie iepriekšējiem pantiem, es tikai lūgtu deputātus ņemt vērā, ka valsts nekādā veidā nestimulēs Zemessardzes organizācijas nostiprināšanu un piedalīšanos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Tātad iespēju par brīvu pārvietoties kaut vai uz apmācībām mēs zemessargiem nesagādāsim. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka bieži vien viņi satiekas ar tiem pašiem noziedzniekiem, kad viņi ir formas tērpā un viņiem ir tiesības ar šo ieroci kaut kur pārvietoties, ja dots kaut kāds uzdevums kaut kādā teritorijā. Bet kas notiks tad, kad viņš izies vai pārvietosies ārpus šīs teritorijas, kur tas pats bandīts var viņu sagaidīt, lai viņam atriebtos, turklāt zinot, ka tas ir godīgs zemessargs, kurš izpildīs līdz galam savu uzdevumu? Līdz ar to mēs faktiski degradējam visus zemessargus līdz tādam līmenim, ka mēs viņiem uzticēties nevaram, nekādas tiesības mēs viņiem dot nevaram. Kādā gadījumā tad mēs varam runāt par kaut kādu funkciju veikšanu? Vai tad mēs vispār varam zemessargiem uzticēties?

Priekšsēdētājs: Paldies, Kristovska kungs! Vai kāds uzstāj par 45.panta balsojumu? Nav papildinājumu.

46.pants. Deputātiem nav papildinājumu.

47.pants – sociālās garantijas. Tie deputāti, kuri uzskatīja, ka pusdienas ir svarīgākas par Zemessardzi, tomēr ir aizgājuši pusdienās un vairs iebildumus neceļ.

48.pants. Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Es ierosinu 48.pantu svītrot. Šādas garantijas, arī apgādi ar dzīvokļiem, mēs likumā nevaram paredzēt, jo labi zinām, ka nevaram to nodrošināt, un, ja Zemessardze var maksāt par īri, tā jau ir Zemessardzes darīšana, lai maksā, bet tas nav jāliek likumā.

Priekšsēdētājs: Runa ir par visa panta svītrošanu.

Ģ.Kristovskis: Es uzskatu, ka tas tomēr ir jāietver likumā, jo mēs esam nobalsojuši pantus par zemessargu pārvietošanu. Ja zemessargu kaut kur pārvieto vai arī viņu nosūta tur, kur ir vajadzīgi kvalificētāki komandieri, viņam ir jārada iespējas kaut kur dzīvot un arī jāīrē viņam šis dzīvoklis.

B.Salītis: Drīkst?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

B.Salītis: Ikvienam ir jāsaprot, ka nākotnē tāda statusa, kāds šodien ir pašvaldību dzīvokļiem, vairs nebūs, būs pilnīgi cits. Veidosies dzīvokļu tirgus, būs privātie dzīvokļi, un šo jautājumu mēs tik vienkārši risināt nevarēsim, arī budžetā nebūs līdzekļu.

Ģ.Kristovskis: Bet šeit ir rakstīts – izlasiet konkrēto pantu – ierindas zemessarga tiesības uz dzīvokli. Viņš, paņemot šo likumu rokā, var griezties pie sava priekšnieka un lūgt nodrošināt viņam šo iespēju. Un tas, ko jūs teicāt attiecībā uz budžetu, ir mūsu iekšējais jautājums.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, izšķirsimies balsojot! Uzklausīsim Marjašas kundzi un balsosim! Lūdzu.

R.Marjaša: Kristovska kungs, panta nosaukumā minētas ierindas dienesta zemessarga tiesības uz dzīvokli, bet, lasot tekstu, man liekas, ka runa ir par virsnieku. Pantā ir teikts, ka valsts divu gadu laikā no dienesta gaitu sākuma nodrošina Zemessardzes virsniekus ar dienesta dzīvokli un dienesta telefonu. Panta nosaukumā ir vārds “ierindas”, bet tekstā ir runa par virsnieku. Vai es kaut ko nesaprotu?

Priekšsēdētājs: Tie ir tie, kuri ir ierindā, štatā un ārštatā. Tā tas ir domāts.

Ģ.Kristovskis: Virsnieks ir virsnieks, un ierindas zemessargs ir ierindas zemessargs. Virsnieks – tā ir šaurāka kategorija ierindas zemessargu vidū.

R.Marjaša: Nē, tā nevar sajaukt. Ja jau es nesaprotu, tad to vairāk nesapratīs tie, uz kuriem šis likums attiecas. Ja jūs nosaukumā rakstāt “ierindas”, bet pantā “virsniekus”, tad tomēr ir jāpaskaidro, ka tas attiecas tikai uz virsniekiem.

Priekšsēdētājs: Tad panta nosaukums būtu “Zemessardzes virsnieku tiesības uz dzīvokli”.

R.Marjaša: Jā. Tas ir viens. Otrām kārtām es tomēr gribu pateikt, kolēģi, ka mēs nupat esam pieņēmuši jaunu īres likumu, un tur ir stingri pateikts, ka to amatpersonu sarakstu, kurām ir tiesības uz dienesta dzīvokļiem, mēs esam uzdevuši sastādīt Ministru padomei. Pašā likumā mēs esam noteikuši, ka dienesta dzīvoklis ir absolūti saistīts ar darba līgumu. Respektīvi, man ļoti žēl, bet šī otrā rindkopa attiecībā uz to, ka ģimenes locekļiem saglabājas virsnieka iegūtās tiesības uz dzīvokli, šeit nederēs. Cits jautājums ir tas, ka valstij būs jāapgādā tie, kuriem nav dzīvokļa, bet dienesta dzīvokļa statusu saskaņā ar mūsu pieņemto īres likumu mēs nedrīkstēsim mainīt. Jo mirušajam bija tiesības tikai sakarā ar viņa dienestu. Tas būs pretrunā ar īres likumu. Tāpēc man liekas, ka te būtu jāpadomā par to.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs.

A.Endziņš: Es atvainojos, es gribēju tieši to pašu teikt.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā, godātie kolēģi, balsosim par Salīša kunga priekšlikumu svītrot 48.pantu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par svītrošanu – 13, pret – 9, atturas – 10. Pants nav svītrots. Tātad vajag novērst šīs pretrunas ar īres likumu un arī nosaukumu grozīt pēc Marjašas kundzes ieteikuma, bet mums nav gatavas redakcijas. Ko Kristovska kungs ieteiks darīt?

Ģ.Kristovskis: Es piekristu Marjašas kundzes priekšlikumam, nobalsosim par to, un tad, ja mēs atrodam kādas pretrunas ar īres likumu, mēs tās novērsīsim.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs varētu izlemt tieši tāpat, kā rīkojāmies ar atvaļinājumu, – atstāsim šo pantu otrajā lasījumā, lai tiktu novērstas pretrunas ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Lūdzu balsošanas režīmu. Kas ir par šādu priekšlikumu, ka mēs šo pantu atstājam otrajā lasījumā, lai novērstu pretrunas ar īres likumu? Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par – 26, pret – 2, atturas – 4. Pieņemts.

49.pants. Lūdzu, deputāti, vai ir kādi iebildumi vai papildinājumi? 50.pants. Nav. 51.pants. 52.pants. 53.pants. 54.pants. 55.pants.

Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši likumprojektu, vairākas vietas atstājot Juridiskajai pārvaldei un darba grupai saskaņot ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Tādēļ es gribētu citēt reglamenta punktu, kas paredz, ka pirms balsošanas par likumprojektu kopumā – tā ir precīzi rakstīts reglamentā – sēdes vadītājs pēc savas vai pēc komisijas iniciatīvas var to nodot attiecīgajai komisijai un arī Juridiskajai pārvaldei, lai pārbaudītu, vai nav pretrunas starp pantiem un vai panti savukārt nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Es ierosinātu tieši šo kārtību šoreiz ievērot un nebalsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā. Vai kolēģi piekrīt šādam lēmumam?

No zāles: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par to! Mēs balsojam nevis par otro lasījumu, bet nododam visu likumprojektu pilnveidošanai, jo es baidos, ka mums ir pretrunas arī starp pantiem. Tātad visu likumprojektu un tās daļas, par ko mēs atsevišķi balsojām.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 23, pret – 3, atturas – 8. Kristovska kungs, gatavojoties nākamajam lasījumam, ir vajadzīgs Juridiskās pārvaldes atzinums, un tad mēs pabeigsim otro lasījumu saskaņā ar reglamentu.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es tomēr gribētu precizēt. Jūs tikko teicāt, ka nākamajam lasījumam gatavojoties.

Priekšsēdētājs: Tas ir, otrajam lasījumam.

I.Silārs: Tādā gadījumā es gribu teikt, ka tūdaļ pat mums plenārsēdē ir jāparedz, kad mēs turpinām tā izskatīšanu, jo tas netiek atlikts. Jānolemj, kad mēs turpinām otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kristovska kungs, jūsu priekšlikumi!

Ģ.Kristovskis: Tas varētu notikt pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Pēc divām nedēļām. Lūdzu, balsosim, ka pēc divām nedēļām. Varbūt tiešām nav nepieciešams balsot. Nevienam jau nav iebildumu, neviens nav pret.

Paldies, kolēģi! Labu ēstgribu! Plenārsēdi pasludinu par slēgtu.

(Sēdes beigas)