Ministru kabineta instrukcija Nr.14 

Rīgā 2007.gada 31.jūlijā (prot. Nr.43 1.§)

Instrukcija par ekodizaina prasību sistēmu enerģiju patērējošām precēm (produktiem)

Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija izveido ekodizaina prasību sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības, kuras iekļaujamas normatīvajos aktos (īstenošanas pasākumos) par enerģiju patērējošām precēm (produktiem) vai vides aspektiem, kā arī nosaka administratīvās sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību starp ministrijām, to padotībā esošajām iestādēm un informācijas nosūtīšanas kārtību Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

2. Šīs instrukcijas izpratnē lietoti šādi termini:

2.1. aprites cikls – secīgi un saistīti enerģiju patērējošas preces (produkta) aprites posmi, sākot ar izejvielu izmantošanu un beidzot ar atkritumu apglabāšanu;

2.2. ekodizains – vides aspektu integrācija enerģiju patērējošas preces (produkta) dizainā, lai uzlabotu enerģiju patērējošas preces (produkta) ekoloģiskos raksturlielumus visā tās aprites ciklā;

2.3. ekodizaina prasība – jebkura obligāti ievērojama norma saistībā ar enerģiju patērējošu preci (produktu) vai enerģiju patērējošas preces (produkta) dizainu, lai uzlabotu tās ekoloģiskos raksturlielumus, vai jebkura prasība sniegt informāciju par enerģiju patērējošas preces (produkta) vides aspektiem;

2.4. ekoloģiskais raksturlielums – enerģiju patērējošas preces (produkta) vides aspektu pārvaldības rezultāts, ko panācis enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs un kas ir atspoguļots preces tehniskajā dokumentācijā;

2.5. ekoloģisks profils – to ievadīto un izvadīto plūsmu (piemēram, visi materiāli, ko izmanto enerģiju patērējošas preces (produkta) aprites ciklā, emisija un atkritumi) apraksts, kuras saistītas ar enerģiju patērējošu preci (produktu) visā aprites ciklā (saskaņā ar īstenošanas pasākumiem), kurām ir būtiska ietekme uz vidi un izteikts fizikāls raksturlielums, ko var izmērīt;

2.6. enerģiju patērējoša prece (produkts) – prece, kura, tiklīdz tā piedāvāta tirgū vai nodota lietošanā, lai darbotos paredzētajā veidā, ir atkarīga no enerģijas pievades (elektroenerģija, fosilie energoresursi un atjaunojamie energoresursi), vai prece, kas paredzēta, lai radītu, pārvadītu un mērītu šādu enerģiju, kā arī sastāvdaļas, kas atkarīgas no enerģijas pievades un ko paredzēts iestrādāt enerģiju patērējošās precēs (produktos), uz kurām attiecas īstenošanas pasākumi un kuras piedāvātas tirgū vai nodotas lietošanā kā atsevišķas sastāvdaļas, kas paredzētas tiešajiem lietotājiem, un kuru ietekmi uz vidi var izvērtēt atsevišķi;

2.7. enerģiju patērējošas preces (produkta) dizains – procesu kopums, ar ko enerģiju patērējošai precei (produktam) tehniskajā specifikācijā tiek nodrošināta atbilstība juridiskajām, tehniskajām, funkcionālajām, drošības, tirgus vai citām prasībām, kas noteiktas enerģiju patērējošai precei (produktam);

2.8. enerģiju patērējošo preču (produktu) importētājs – jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kas piedāvā produktu no trešās valsts Eiropas Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

2.9. enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kas ražo enerģiju patērējošas preces (produktus), uz kurām attiecas īstenošanas pasākumi, un kas ir atbildīga par enerģiju patērējošu preču (produktu) atbilstību īstenošanas pasākumiem, lai tās piedāvātu tirgū vai nodotu lietošanā savā vārdā vai ar savu preču zīmi, vai izmantotu paša enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāja lietošanai. Ja nav zināms enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs vai enerģiju patērējošo preču (produktu) importētājs, par enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāju tiek uzskatīta jebkura fiziska vai juridiska persona, kas enerģiju patērējošas preces (produktus), uz ko attiecas īstenošanas pasākumi, piedāvā tirgū vai nodod lietošanā;

2.10. ietekme uz vidi – jebkādas vides izmaiņas, kas kopumā vai daļēji radušās no enerģiju patērējošas preces (produkta) tās aprites cikla laikā;

2.11. īstenošanas pasākumi – normatīvie akti par ekodizaina prasībām noteiktām enerģiju patērējošām precēm (produktiem) vai to vides aspektiem;

2.12. nodošana lietošanā – enerģiju patērējošas preces (produkta) pirmā lietošana tās paredzētajam mērķim, ko veic tiešais lietotājs Eiropas Savienībā;

2.13. piedāvāšana tirgū – darbība, kad enerģiju patērējošu preci (produktu) pirmo reizi dara pieejamu Eiropas Savienības tirgū, lai to izplatītu vai lietotu Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no pārdošanas metodes;

2.14. piemērojamais standarts – tehniska specifikācija, kuras ievērošana nav obligāta un kuru pieņēmusi atzīta standartizācijas iestāde saskaņā ar pilnvarojumu no Eiropas Komisijas un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas standartizāciju reglamentējošajos normatīvajos aktos;

2.15. pilnvarots pārstāvis – jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kas saņēmusi rakstisku pilnvaru no enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāja, lai viņa vārdā pildītu visus pienākumus un prasības, kas saistītas ar īstenošanas pasākumiem, vai tikai daļu no tiem;

2.16. sastāvdaļas un mezgli – daļas, kuras paredzēts iestrādāt enerģiju patērējošās precēs (produktos) un kuras nav piedāvātas tirgū vai nodotas lietošanā kā atsevišķas daļas, kas paredzētas tiešajiem lietotājiem, vai kuru ietekmi uz vidi nevar izvērtēt atsevišķi;

2.17. vides aspekts – enerģiju patērējošas preces (produkta) elements vai funkcija, kas var mijiedarboties ar vidi enerģiju patērējošas preces (produkta) aprites cikla laikā.

3. Īstenošanas pasākumi neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru vai kravu pārvadāšanai.

4. Izstrādājot normatīvā akta (īstenošanas pasākuma) projektu, tajā iekļauj šīs instrukcijas II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X nodaļā noteiktās prasības, izņemot prasības, kas noteiktas instrukcijas 8., 18., 19., 20., 21., 39. un 40.punktā.

II. Piedāvāšana tirgū un nodošana lietošanā

5. Ja enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs neveic komercdarbību Eiropas Savienībā un tam Eiropas Savienībā nav pilnvarotā pārstāvja, enerģiju patērējošo preču (produktu) importētāja pienākums ir:

5.1. nodrošināt, lai enerģiju patērējoša prece (produkts), kura ir piedāvāta tirgū vai nodota lietošanā, atbilstu piemērojamam īstenošanas pasākumam;

5.2. nodrošināt atbilstības deklarācijas un tehniskās dokumentācijas pieejamību.

6. Enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji, kas piedāvā tirgū vai nodod lietošanā sastāvdaļas un mezglus, sniedz enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājam, uz kuru attiecas īstenošanas pasākumi, atbilstošu informāciju par enerģiju un materiālu sastāvu, no kā izgatavotas sastāvdaļas vai mezgli, kas tiek izmantoti enerģiju patērējošas preces (produkta) aprites ciklā, un materiālu vai resursu patēriņu.

7. Institūcijām, kuras veic tirgus uzraudzību reglamentētajā sfērā, noteikt vismaz šādus pienākumus:

7.1. organizēt enerģiju patērējošas preces (produkta) atbilstības pārbaudes un uzdot enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim izņemt no tirgus īstenošanas pasākumu prasībām neatbilstošas enerģiju patērējošas preces (produktus);

7.2. pieprasīt nepieciešamo informāciju no iesaistītajām pusēm atbilstoši īstenošanas pasākumiem;

7.3. pieprasīt enerģiju patērējošas preces (produkta) paraugus un veikt to atbilstības pārbaudes.

8. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma saņemšanas Vides ministrija pieprasa tirgus uzraudzības institūcijai sagatavot ziņojumu par tirgus uzraudzības rezultātiem. Vides ministrija sagatavoto ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai.

III. Prasības enerģiju patērējošām precēm (produktiem)

9. Pirms enerģiju patērējoša prece (produkts), uz kuru attiecas īstenošanas pasākumi, tiek piedāvāta tirgū vai nodota lietošanā, enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis tai piestiprina CE atbilstības marķējumu saskaņā ar šīs instrukcijas pielikumu, kā arī izsniedz atbilstības deklarāciju, ar ko garantē un deklarē, ka enerģiju patērējoša prece (produkts) atbilst visām īstenošanas pasākuma prasībām.

10. Atbilstības deklarācijā ietver:

10.1. enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdu (fiziskām personām) vai nosaukumu (juridiskām personām) un adresi;

10.2. modeļa aprakstu, kas ir pietiekams skaidrai un nepārprotamai identifikācijai;

10.3. ja nepieciešams, atsauces uz izmantotajiem piemērojamiem standartiem;

10.4. ja nepieciešams, citas izmantotās tehniskās specifikācijas;

10.5. ja nepieciešams, atsauci uz citiem normatīvajiem aktiem, kas paredz CE atbilstības marķējuma izmantošanu;

10.6. tās personas vārdu, uzvārdu un parakstu, kas tiesīga uzņemties saistības enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdā.

11. Enerģiju patērējošu preci (produktu) aizliegts marķēt ar tādu atbilstības marķējumu, kas var maldināt patērētājus par CE atbilstības marķējuma veidu vai formu.

12. Īstenošanas pasākumos noteikto informāciju par enerģiju patērējošo preci (produktu) sniedz valsts valodā, minēto informāciju atļauts papildus sniegt vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības valodās. Informāciju var sniegt arī ar saskaņotiem simboliem vai atzītiem kodiem, vai citiem līdzekļiem.

13. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” saistībā ar īstenošanas pasākumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot īstenošanas pasākumu prasību izpildei.

IV. Brīva aprite

14. Tirgus uzraudzības institūcijai, pamatojoties uz ekodizaina prasībām, kas noteiktas piemērojamā īstenošanas pasākumā, nedrīkst aizliegt, ierobežot vai aizkavēt tādas enerģiju patērējošas preces (produkta) piedāvāšanu tirgū vai nodošanu lietošanā, kura atbilst visiem attiecīgā īstenošanas pasākuma nosacījumiem vai kurai saskaņā ar īstenošanas pasākumiem ekodizaina prasības nav nepieciešamas un kurai ir CE atbilstības marķējums.

15. Gadatirgos, izstādēs un demonstrācijās atļauts izrādīt enerģiju patērējošas preces (produktus), kuras neatbilst piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām, ja ir skaidras norādes, ka tās nevar piedāvāt tirgū vai nodot lietošanā, kamēr nav nodrošināta atbilstība.

V. Drošības klauzula

16. Ja tirgus uzraudzības institūcija konstatē, ka enerģiju patērējoša prece (produkts), kas marķēta ar CE atbilstības marķējumu un kuru izmanto tam paredzētajā nolūkā, neatbilst visām attiecīgajām īstenošanas pasākuma prasībām, tā uzdod enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim nodrošināt enerģiju patērējošas preces (produkta) atbilstību piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām.

17. Ja tirgus uzraudzības institūcijai ir pietiekami pierādījumi par enerģiju patērējošas preces (produkta) neatbilstību, tā atkarībā no neatbilstības pakāpes veic nepieciešamos pasākumus (arī aizliedz enerģiju patērējošu preci (produktu) piedāvāt tirgū, kamēr nav nodrošināta tās atbilstība). Ja atbilstība netiek nodrošināta, tirgus uzraudzības institūcija pieņem lēmumu ierobežot vai aizliegt attiecīgās enerģiju patērējošās preces (produkta) piedāvāšanu tirgū vai nodošanu lietošanā vai arī nodrošina tās izņemšanu no tirgus.

18. Tirgus uzraudzības iestādes informē Ekonomikas ministriju par pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar preču (produktu) ierobežošanu un aizliegumu tos piedāvāt tirgū vai nodot lietošanā, kā arī to izņemšanu no tirgus.

19. Ekonomikas ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis par jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šīs instrukcijas 16. un 17.punktu, sniedzot lēmuma pamatojumu un īpaši paskaidrojot neatbilstības rašanās cēloni:

19.1. piemērojamā īstenošanas pasākuma prasību nepildīšana;

19.2. piemērojamo standartu nepareiza piemērošana;

19.3. nepilnības piemērojamajos standartos.

20. Ekonomikas ministrija un tirgus uzraudzības institūcijas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas saņemta šajā nodaļā noteiktās procedūras laikā, ja tam ir pamatojums.

21. Lēmumus, ko tirgus uzraudzības institūcijas pieņem saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem, publisko attiecīgās tirgus uzraudzības institūcijas mājas lapā internetā.

VI. Atbilstības novērtēšana

22. Pirms enerģiju patērējošu preci (produktu), uz kuru attiecas īstenošanas pasākums, piedāvā tirgū vai nodod lietošanā, enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina enerģiju patērējošās preces (produkta) atbilstības novērtēšanu, lai pārbaudītu tās atbilstību visām piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām.

23. Atbilstības novērtēšanas procedūras nosaka ar īstenošanas pasākumiem. Enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs var izvēlēties iekšējo dizaina kontroli, kas noteikta šīs instrukcijas VII nodaļā, vai vadības sistēmu, kas noteikta šīs instrukcijas VIII nodaļā. Ja tas ir attiecīgi pamatots un samērots ar risku, atbilstības izvērtēšanas procedūru veido no attiecīgajiem moduļiem atbilstoši Padomes 1993.gada 22.jūlija lēmumam Nr.93/465/EK par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt CE atbilstības marķējumu, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās.

24. Ja ir pārliecinoši pierādījumi par enerģiju patērējošas preces (produkta) neatbilstību, tirgus uzraudzības institūcija pēc iespējas ātri publicē pamatotu enerģiju patērējošas preces (produkta) atbilstības novērtējumu, lai varētu laikus veikt korektīvās darbības. Atbilstības novērtējumu drīkst veikt īstenošanas pasākumos noteikta un atbilstoši normatīvo aktu prasībām par atbilstības novērtēšanu akreditēta institūcija.

25. Ja enerģiju patērējošu preci (produktu), uz ko attiecas īstenošanas pasākumi, ir izstrādājusi organizācija, kas reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta Regulu (EK) Nr.761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Eiropas Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS), un dizaina funkcija ir ietverta tās reģistrācijā, šādas organizācijas vadības sistēma atbilst šīs instrukcijas VIII nodaļas prasībām.

26. Ja enerģiju patērējošu preci (produktu), uz ko attiecas īstenošanas pasākumi, ir izstrādājusi organizācija, kurai ir vadības sistēma, kas ietver enerģiju patērējošas preces (produkta) dizaina funkciju un kas ir ieviesta saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kuru atsauces numuri ir publicēti izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”, šādas organizācijas vadības sistēma atbilst šīs instrukcijas VIII nodaļas prasībām.

27. Pēc tam kad enerģiju patērējoša prece (produkts), uz ko attiecas īstenošanas pasākumi, ir piedāvāta tirgū vai nodota lietošanā, enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina, lai dokumenti, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanu un izsniegtajām atbilstības deklarācijām, būtu pieejami 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no tirgus uzraudzības institūcijas. Attiecīgos dokumentus glabā 10 gadus pēc enerģiju patērējošas preces (produkta) ražošanas izbeigšanas.

28. Dokumentus, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanu, un atbilstības deklarāciju, kas minēta šīs instrukcijas III nodaļā, sagatavo vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

VII. Enerģiju patērējošas preces (produkta) dizaina iekšējā kontrole

29. Enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas pilda šīs instrukcijas 30.punktā noteiktos pienākumus, garantē un deklarē, ka enerģiju patērējoša prece (produkts) atbilst piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām. Atbilstības deklarācija attiecas uz vienu vai vairākām precēm, un tā atrodas pie enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāja.

30. Enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs apkopo tehnisko dokumentāciju, kas ļauj novērtēt enerģiju patērējošas preces (produkta) atbilstību piemērojamo īstenošanas pasākumu prasībām, tajā skaitā:

30.1. enerģiju patērējošas preces (produkta) vispārīgo aprakstu un paredzētās lietošanas aprakstu;

30.2. enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāja veikto pētījumu rezultātus, kuros izvērtēta ietekme uz vidi, vai atsauces uz attiecīgo literatūru vai precedentiem, ko enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs izmantojis, novērtējot, ierakstot dokumentācijā un nosakot enerģiju patērējošas preces (produkta) dizaina risinājumus;

30.3. ekoloģisko profilu, ja to nosaka īstenošanas pasākums;

30.4. enerģiju patērējošas preces (produkta) dizaina specifikācijas elementus saistībā ar enerģiju patērējošas preces (produkta) dizaina vides aspektiem;

30.5. piemērojamo standartu sarakstu un to risinājumu aprakstu, kas pieņemti, lai panāktu atbilstību piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām, ja piemērojamie standarti nav piemēroti, piemēroti tikai daļēji vai tie neattiecas uz visām piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām;

30.6. informāciju par enerģiju patērējošas preces (produkta)dizaina vides aspektiem, kas ir sniegta saskaņā ar īstenošanas pasākumos noteiktajām informācijas sniegšanas prasībām;

30.7. mērījumu rezultātus, kas veikti, lai pārbaudītu ekodizaina prasības, arī detalizētu informāciju par šo mērījumu atbilstību, salīdzinot ar ekodizaina prasībām, kas noteiktas piemērojamā īstenošanas pasākumā.

31. Enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka enerģiju patērējošu preci (produktu) ražo saskaņā ar enerģiju patērējošas preces (produkta) dizaina specifikācijām, kas noteiktas šīs instrukcijas 30.punktā, un saskaņā ar piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām.

VIII. Vadības sistēma atbilstības novērtēšanai

32. Enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs atbilstoši prasībām, kuras minētas šīs instrukcijas 34.punktā, garantē un deklarē, ka enerģiju patērējoša prece (produkts) atbilst piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām. Atbilstības deklarācija attiecas uz vienu vai vairākām enerģiju patērējošām precēm (produktiem), un tā atrodas pie enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāja.

33. Vadības sistēmu izmanto enerģiju patērējošas preces (produkta) atbilstības novērtēšanai, ja enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs īsteno vides pārvaldības pasākumus, kas noteikti šīs instrukcijas 34.punktā.

34. Lai enerģiju patērējošā prece (produkts) atbilstu piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām, tiek veikti šādi vides pārvaldības pasākumi:

34.1. nodrošināti enerģiju patērējošas preces (produkta) ekoloģiskie raksturlielumi:

34.1.1. enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs spēj pierādīt enerģiju patērējošo preču (produktu) atbilstību piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām. Enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs izveido sistēmu enerģiju patērējošas preces (produkta) ekoloģisko raksturlielumu mērķu un rādītāju noteikšanai un pārskatīšanai, lai uzlabotu enerģiju patērējošas preces (produkta) vispārējos ekoloģiskos raksturlielumus;

34.1.2. enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs veic pasākumus, lai uzlabotu enerģiju patērējošas preces (produkta) vispārējos ekoloģiskos raksturlielumus un izveidotu tās ekoloģisko profilu, un, ja to nosaka īstenošanas pasākums, visos projektēšanas un ražošanas posmos tos sistemātiski ieraksta dokumentācijā rakstisku procedūru un instrukciju veidā;

34.1.3. enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs šīs instrukcijas 34.1.2.apakš­punktā minētajās procedūrās un instrukcijās ietver:

34.1.3.1. dokumentu sarakstu, kuri nepieciešami, lai pierādītu enerģiju patērējošas preces (produkta) atbilstību. Ja nepieciešams, enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs šos dokumentus uzrāda;

34.1.3.2. enerģiju patērējošas preces (produkta) ekoloģisko raksturlielumu mērķu un rādītāju aprakstu, organizatorisko struktūru, pienākumus, organizācijas vadības tiesības un resursu iedalījumu attiecībā uz to īstenošanu un uzturēšanu;

34.1.3.3. to pārbaužu un testu rezultātus, kas veikti, lai pārbaudītu enerģiju patērējošas preces (produkta) atbilstību ekoloģiskajiem raksturlielumiem;

34.1.3.4. to procedūru aprakstu, kuras paredzētas nepieciešamās dokumentācijas kontrolei un savlaicīgai atjaunošanai;

34.1.3.5. vides pārvaldības prasību īstenošanas un efektivitātes pārbaudes metodes aprakstu;

34.2. izveidota un uzturēta plānošanas sistēma, kas ietver enerģiju patērējošas preces (produkta):

34.2.1. ekoloģiskā profila izveidošanas kārtību;

34.2.2. ekoloģisko raksturlielumu mērķus un rādītājus, ievērojot tehniskās iespējas, kā arī tehniskās un ekonomiskās prasības;

34.2.3. ekoloģisko raksturlielumu mērķu sasniegšanas programmu;

34.3. nodrošināta enerģiju patērējošas preces (produkta) dokumentācijas atbilstība šādām prasībām:

34.3.1. dokumentācijā, kas attiecas uz vadības sistēmu:

34.3.1.1. definēti un dokumentēti pienākumi un pilnvaras, lai nodrošinātu, pārskatītu un uzlabotu enerģiju patērējošas preces (produkta) ekoloģiskos raksturlielumus un ziņotu par tās darbību;

34.3.1.2. norādītas ieviestās enerģiju patērējošas preces (produkta) dizaina kontroles un pārbaudes metodes, kā arī enerģiju patērējošās preces (produkta) projektēšanā izmantotie procesi un sistemātiskie pasākumi;

34.3.1.3. izstrādāta un uzturēta sistēma, lai aprakstītu galvenās vides pārvaldības prasības un visu nepieciešamo dokumentu kontroles procedūras;

34.3.2. dokumentācijā, kas saistīta ar enerģiju patērējošu preci (produktu):

34.3.2.1. ietverts enerģiju patērējošas preces (produkta) un tās paredzētās izmantošanas vispārīgs apraksts;

34.3.2.2. norādīti enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāja veiktā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti vai atsauces uz attiecīgo literatūru vai precedentiem, ko enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs izmantojis, novērtējot, dokumentējot un nosakot enerģiju patērējošas preces (produkta) dizaina risinājumus;

34.3.2.3. norādīts ekoloģiskais profils, ja tas noteikts īstenošanas pasākumā;

34.3.2.4. ietverti dokumenti, kuros aprakstīti veikto mērījumu rezultāti attiecībā uz ekodizaina prasībām, kā arī detalizēta informācija par šo mērījumu atbilstību, salīdzinot ar ekodizaina prasībām, kas noteiktas piemērojamā īstenošanas pasākumā;

34.3.2.5. noteiktas enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotāja specifikācijas, kurās norādīti piemērojamie standarti. Ja piemērojamie standarti netiek piemēroti vai tie neattiecas uz visām īstenošanas pasākuma prasībām, norāda pasākumus atbilstības nodrošināšanai;

34.3.2.6. ietverta informācija par enerģiju patērējošas preces (produkta) dizaina vides aspektiem, kas sniegta saskaņā ar īstenošanas pasākumos noteiktajām informācijas sniegšanas prasībām;

34.4. nodrošinātas pārbaudes un korektīvie pasākumi:

34.4.1. enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka enerģiju patērējoša prece (produkts) tiek ražota saskaņā ar tās dizaina specifikācijām un piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām;

34.4.2. enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs izveido un uztur procedūras, lai veiktu pārbaudes un atbilstoši rīkotos neatbilstības gadījumā, kā arī ieviestu izmaiņas dokumentos ierakstītajās procedūrās atbilstoši veiktajiem korektīvajiem pasākumiem;

34.4.3. enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs ne retāk kā reizi trijos gados veic pilnīgu vadības sistēmas iekšējo auditu attiecībā uz vides pārvaldības pasākumiem.

IX. Pieņēmumi par atbilstību

35. Ja enerģiju patērējoša prece (produkts) atbilst piemērojamā īstenošanas pasākuma nosacījumiem, tai tiek piestiprināts CE atbilstības marķējums.

36. Enerģiju patērējoša prece (produkts) atbilst piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām, ja tā atbilst piemērojamo standartu prasībām.

37. Enerģiju patērējoša prece (produkts), kurai piešķirta Eiropas Savienības ekoetiķete saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 17.jūlija Regulu (EK) Nr.1980/2000 par pārskatīto Eiropas Savienības ekoetiķetes piešķiršanas programmu, tiek uzskatīta par atbilstošu piemērojamā īstenošanas pasākuma ekodizaina prasībām tiktāl, ciktāl ekoetiķete attiecas uz šīm prasībām.

38. Enerģiju patērējoša prece (produkts), kurai ir piešķirta cita veida ekoetiķete, tiek uzskatīta par atbilstošu piemērojamā īstenošanas pasākuma ekodizaina prasībām tiktāl, ciktāl šī ekoetiķete attiecas uz šīm prasībām, ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 17.jūlija Regulas (EK) Nr.1980/2000 par pārskatīto Eiropas Savienības ekoetiķetes piešķiršanas programmu 19.pantā minēto procedūru šīs ekoetiķetes nosacījumi ir atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienības ekoetiķetei.

X. Administratīvā sadarbība un informācijas apmaiņa

39. Vides ministrija koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu starp institūcijām, kas atbildīgas par šīs instrukcijas īstenošanu, kā arī ar Eiropas Komisiju. Administratīvajā sadarbībā un informācijas apmaiņā, cik iespējams, izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus. Vides ministrija koordinē atbalsta pieprasīšanu no attiecīgām Eiropas Savienības programmām.

40. Vides ministrija informē Eiropas Komisiju par iestādēm, kas atbildīgas par šīs instrukcijas piemērošanu.

41. Enerģiju patērējošo preču (produktu) ražotājs atbilstoši piemērojamam īstenošanas pasākumam nodrošina patērētājus ar informāciju:

41.1. par patērētāju lomu enerģiju patērējošas preces (produkta) ilgtspējīgā lietošanā;

41.2. ja to pieprasa īstenošanas pasākumi – par produkta ekoloģisko profilu un ekodizaina priekšrocībām. 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Instrukcijā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija direktīvas 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: instrukcija stājas spēkā ar 2007.gada 6.septembri.

 
 

Pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 31.jūlija instrukcijai Nr.14

CE atbilstības marķējums

1. CE marķējumu veido lielie burti “CE” šādā formā:

2. CE atbilstības marķējuma vertikālais izmērs ir 5 mm. Ja CE marķējuma izmērs tiek samazināts vai palielināts, ievēro pa­raugā noteiktās proporcijas.

3. CE atbilstības marķējumu piestiprina pie preces (produkta). Ja tas nav iespējams, to piestiprina pie iepakojuma un pavaddokumentiem.

Vides ministrs R.Vējonis