Piedaloties Ministru kabineta 4.septembra sēdē un uzrunājot valdības locekļus un pašvaldību pārstāvjus:

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs [Aigars Kalvītis]!

Cienījamās ministres, godātie ministru kungi!

Visi klātesošie!

Šodien Ministru kabinetam ir jāizpilda Latvijas nākotnes attīstībai ļoti svarīgs uzdevums – jāapstiprina teritoriālās reformas novadu plānojums. Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdības sēdē ir tik daudz klausītāju. Gandrīz simts pašvaldību vadītāju šeit, Brīvības bulvārī, gaida lēmumu. Tas vēlreiz apliecina, ka apspriežamais temats ir ļoti svarīgs Latvijas iedzīvotājiem.

Administratīvā reforma ir bijusi klupšanas akmens vairāk nekā 10 gadus. Nepiedodami ilgi esam pētījuši, diskutējuši, strīdējušies un mainījuši viedokļus. Esmu uzklausījis daudzus no tiem un esmu pārliecināts, ka šodien esat gatavi uzzīmēt šobrīd labāko iespējamo Latvijas novadu kontūrkarti.

Reformas nepieciešamību neapstrīd neviens, un tas ir vērtējams pozitīvi. Taču sasniegtais rezultāts man šķiet pārlieku liels kompromiss.

Dažādu novadu teritoriju lielums un iedzīvotāju skaits atšķiras tik ievērojami, ka var pazust ekonomiskais pamatojums pašai reformai, proti, novadi nebūs konkurētspējīgi.

Jautājums, vai Vārkavas novads ar 245 000 latu lielu budžetu varēs konkurēt ar bagātāko Ogres novadu, kur gada ienākumi būs 15 miljoni latu? Noteikti ne.

Es kā Valsts prezidents esmu saņēmis vairāk nekā 40 pagastu lūgumus apturēt reformu. Diemžēl visbiežāk lūgts saglabāt vēl vairāk mazo novadu. Kā piemēru var minēt Bauskas rajonu. Tur vienu spēcīgu Bauskas novadu vēlas sadalīt sešos mazākos novados.

Jau šodien katram no jums – kā valdības ministriem, tā pašvaldību vadītājiem – godīgi jāpasaka saviem vēlētājiem, ka Latvija nav tik bagāta zeme kā Norvēģija. Latvija nevar atļauties tik daudz mazo pašvaldību, jo tad tā nespēs savas valsts iedzīvotājiem dot Satversmē garantētās tiesības uz pienācīgu izglītību, veselības aprūpi un drošību.

Manuprāt, valdība varēja būt stingrāka savos reformas īstenošanas uzstādījumos. Vairākos mazākajos novados gaidāmās reformas rezultāts paliks uz pašreizējo pašvaldības vadītāju sirdsapziņas. Un tieši viņiem būs jāatbild, kāpēc vēl līdz šai dienai daudziem pagastiem nav izstrādāts skaidrs attīstības plāns vai kāpēc pagastu iedzīvotājiem ir tik daudz neskaidrību.

Ja politiķi turpinās strīdēties, lielākā daļa strādāt un savus sapņus īstenot gribošo cilvēku no attāliem pagastiem patiešām aizbrauks peļņā uz Rīgu vai Dublinu.

Tāpat, skatot karti, var ieraudzīt vēl vienu problēmu – daži novadi ir palikuši bez izteikta centra. Vai varat atbildēt, kur būs plānotā Engures vai Rojas novada centrs? Un cik novada iedzīvotājam izmaksās ceļš līdz savai pagastmājai?

Tāpēc jau rīt aicinu jūs visus – kā valdības ministrus, tā arī pašvaldību vadītājus – runāt skaidru valodu ar saviem vēlētājiem un atbildēt, kur būs viņu skola, policijas iecirknis, ugunsdzēsēju depo, slimnīca, sociālais darbinieks, pasta nodaļa un tiesa. Tas nozīmē, ka es aicinu jūs šajā kontūrkartē iezīmēt katram Latvijas iedzīvotājam tik svarīgos pieturas punktus. Un ne tikai iezīmēt, bet arī ierakstīt likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Ar šodienas lēmumu Ministru kabineta darbs nebeidzas. Pirmkārt, valdībai jānodrošina jauno pašvaldību gatavība pilnvērtīgam darbam pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām. Un 2009.gads vairs nav tālu. Tas nozīmē, ka laikus jāizstrādā un jāpieņem ne vien jaunais vietējo pašvaldību likums, bet arī pārejas posma noteikumi.

Otrkārt, aicinu nodrošināt ne vien diskusiju par pašvaldību otrā līmeņa funkciju sadalījumu, bet arī likumā paredzētajos termiņos izstrādāt un pieņemt atbilstošu normatīvo regulējumu.

Treškārt, un tas ir vissvarīgākais, ir jāizstrādā kārtība, kādā termiņā un pēc kādiem kritērijiem izvērtēs reformu, dodot iespēju pārskatīt un labot iespējamās nepilnības jau apstiprinātajā kartē. Reāli to varēs izdarīt tikai 2011.gadā. No kļūdām nav jābaidās, kļūdas ir jāsaskata, jāapzinās korektīvās darbības un jāzina, kā tās tiks veiktas.

Tātad jums jābūt drosmīgiem un vairāk nekā 10 gadus ilgušajām diskusijām jāpieliek pirmais nopietnais punkts. Tas ir jāizdara šodien. Jānoliek malā starppartiju strīdi valdībā un pagastveču privātās intereses reģionos. Ir jānovelk robežas un jāstrādā tālāk. Katram Latvijas iedzīvotājam ir skaidri jāpasaka, kāda būs viņa ciema nākotne un ko darīt, lai, savā novadā dzīvojot, sasniegtu savus mērķus un piepildītu sapni par drošu un stabilu dzīvi sev, saviem bērniem un mazbērniem.

Ceru, ka spēsit pieņemt gudru, tālredzīgu lēmumu, un tas atbildīs šīs valsts interesēm. Jūs esat šīs zemes saimnieki.

Paldies.