Par Somijas Republikas premjerministra oficiālo vizīti Latvijā 4.septembrī

Vakar, 4.septembra rītā, tūlīt pēc oficiālās sagaidīšanas, Somijas Republikas premjerministrs Mati Taneli Vanhanens un Latvijas Republikas Ministru prezidents Aigars Kalvītis, apliecinot godu Latvijas tautai, devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā (attēlā pa labi), savukārt pēcpusdienā Somijas premjerministrs ieradās Rīgas pilī, kur Ģerboņu zālē tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru (attēlā pa kreisi) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”, Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Valsts prezidenta

Valsts prezidents Valdis Zatlers 4.septembrī pieņēma Somijas premjerministru Mati Taneli Vanhanenu (Matti Taneli Vanhanen), kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība ekonomikas un kultūras jomā, kā arī Latvijas un Somijas prioritātes Baltijas jūras valstu padomē, kurā Latvija šogad ir prezidējošā valsts.

Abas amatpersonas pārrunāja arī Latvijas un Somijas sadarbību ES svarīgās lietās, piemēram, enerģētiskās neatkarības jautājumos. Tāpat sarunas gaitā apspriestas Latvijas un Somijas līdzīgās problēmas ar automašīnu rindām uz ES un Krievijas robežas un iespējamie problēmas risinājumi.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta

4.septembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Somijas Republikas premjerministru Mati Vanhanenu (Matti Vanhanen), kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

Aigars Kalvītis un Mati Vanhanens pauda gandarījumu par ļoti labajām Latvijas un Somijas ekonomiskajām un politiskajām attiecībām. Somijas premjers uzsvēra ciešo sadarbību ES, kur abām valstīm daudzos jautājumos ir līdzīga nostāja, un reģionālo sadarbību Baltijas jūras valstu padomē, kurā šogad Latvija ir prezidējošā valsts, un aicināja kopā ar Eiropas Komisiju izstrādāt Baltijas jūras reģiona stratēģiju ES, kas veicinātu reģiona straujo ekonomisko attīstību un paaugstinātu tā konkurētspēju.

Premjerministri pārrunāja aktuālos ES jautājumus: Reformu līgumu, ES paplašināšanos un Jauno kaimiņu politiku. Aigars Kalvītis izteica cerību, ka oktobrī paredzētajā neformālajā Eiropadomes sēdē izdosies vienoties par Reformu līgumu. Latvijas un Somijas premjerministri uzsvēra, ka abas valstis ir ratificējušas ES Konstitūcijas izveides līgumu un arī Reformu līguma ratifikācija varētu noritēt veiksmīgi.

Aigars Kalvītis apliecināja Latvijas atbalstu Eiropas Savienības tālākai paplašināšanai un Horvātijas uzņemšanai ES, kas ir īstenojusi reformas, pārņēmusi ES likumdošanu un ir gatava pievienoties Eiropas Savienībai. Premjerministri atzinīgi novērtēja parlamenta un prezidenta vēlēšanu rezultātus Turcijā un izteica cerību, ka jaunievēlētais Turcijas prezidents spēs īstenot valstī demokrātiskas reformas un turpināt integrāciju ES.

Puses pārrunāja sadarbību ar Krieviju kokapstrādes jomā, tranzītā, kravu pārvadājumos, robežu šķērsošanā un investīciju aizsardzībā, atzīstot, ka svarīgi ir nostiprināt ekonomiskās sadarbības līgumtiesisko bāzi, aktīvāk izmantot ES un Baltijas jūras valstu padomi, lai risinātu divpusējos un reģionālos jautājumus. Premjerministri apmainījās ar informāciju par situāciju uz ārējās ES robežas, kur abām valstīm ir vērojamas tās pašas problēmas – kravas automašīnu rindas uz robežas, muitas dienestu pārslodze, vides piesārņojums. Premjeri atzina, ka robežas šķērsošanas problēmu risināšanā būtu nepieciešama lielāka ES līdzdalība un vienota pieeja.

Latvijas valdības vadītājs izteica priekšlikumu īstenot ar Somiju trīspusējus sadarbības projektus ES Jauno kaimiņu politikā ar Moldovu, Gruziju, Ukrainu, Krieviju un citām ES austrumu kaimiņvalstīm. Aigars Kalvītis akcentēja nepieciešamību aktīvāk atbalstīt Moldovu vīzu režīma un tirdzniecības nosacījumu atvieglošanā ar ES. Premjerministri apliecināja atbalstu sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Preses konferencē

Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis: Mums bija ļoti laba tikšanās, kurā mēs pārrunājām daudzas aktualitātes. Pārsvarā tie bija darba jautājumi, jo bilaterālas problēmas vai citas nenokārtotas lietas starp mūsu valstīm neeksistē. Par galveno tēmu mums izvērtās jautājums par robežas šķērsošanu starp Krieviju un mūsu valstīm, jo situācija Somijā ir identiska, kur šogad robežu jau šķērsojušas vairāk nekā miljons smago automašīnu, un pie viņiem ar robežas šķērsošanu ir tādas pašas problēmas kā pie mums, kad izveidojas 50 kilometru garas rindas. Ir grūtības ar muitas darbību utt. Jāteic, ka Somijas valdība rīkojas ļoti līdzīgi kā Latvijas valdība. Tā pagājušajā nedēļā Somijas vadība ir pieņēmusi lēmumu pie robežas izbūvēt lielus stāvlaukumus, lai nodrošinātu transporta kustības drošību. Somi, tāpat kā mēs, mēģinās ieviest elektronisko deklarēšanos starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju, ko mums apsolīja arī starpvaldību komisijas vadītājs no Krievijas Ļitvinova kungs, kad viņš viesojās Latvijā. Galvenais, ko mēs parrunājām un kas arī mani kā valdības vadītāju ilgstoši nomāc, ir tas, ka mēs nevaram iekasēt nekādu maksu par mūsu teritorijas šķērsošanu. Somijas valdība tieši pagājušajā nedēļā ir izskatījusi šo jautājumu, un iespējams, ka kopīgi mēs spēsim atrast risinājumu, kā iekasēt kaut kādu tranzīta maksu, jo mūsu infrastruktūras izmantošana, piemēram, atkritumu savākšana, vietējām pašvaldībām maksā lielu naudu un kaut kādā veidā tas ir jāfinansē. Somijas valdība arī ir nonākusi pie tāda secinājuma, un varbūt kopīgi mums izdosies sasniegt mērķi, kas rezultēsies kādos maksājumos par mūsu teritorijas šķērsošanu. Mēs runājām arī par citiem jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, par koksnes pārstrādi, par jaunajiem muitas tarifiem no Krievijas puses, kā arī par enerģētikas jautājumiem reģionā. Tikšanās bija ļoti lietderīga.

Somijas premjerministrs Mati Taneli Vanhanens: Man ir liels prieks būt pie jums. Mēs ar Kalvīša kungu jau esam tikušies arī citā sakarā, bet ir labi šādās tiešās sarunās apspriest mūsu valstu divpusējo attiecību jautājumus. Papildus tam, ko jau minēja Kalvīša kungs, mēs pārrunājām vairākas ES problēmas, kā arī Baltijas jūras valstu sadarbības jautājumus. Mēs runājām arī par Baltijas jūras valstu ekonomisko nostiprināšanos, veidojot stabilas ekonomikas reģionu ES ietvaros. Ir ļoti būtiski, ka Latvija pievienosies Šengenas līgumam. Tas vienkāršos robežu šķērsošanu un sekmēs tālāko sadarbību. Svarīgi jautājumi, ko pārrunājām, ir arī enerģētika un transports. Gan Somija, gan Latvija ir ES valstis, un šo jautājumu tālāka risināšana ir mūsu kopīgā atbildība. Arī es varu apliecināt, ka galvenais uzdevums ir attīstīt mūsu valstu ekonomisko sadarbību, jo politiskā spektrā mūsu attiecībās viss ir kārtībā. Somijas un Latvijas attiecības ir sakārtotas augstā līmenī gan politikā, gan ekonomikā, gan arī sportā. Laimīgā kārtā mēs ar Latviju nesacenšamies basketbolā, toties esam sāncenši šķēpa mešanā.

“Latvijas Vēstneša” jautājums abiem premjerministriem: Kas, jūsuprāt, ir Latvijas un Somijas divpusējo attiecību prioritāte?

M.T.Vanhanens: Manuprāt, arī mūsu divpusējo attiecību prioritātes tagad aplūkojamas no ES skatupunkta, analizējot problēmu kopumu ES ietvaros. Nākotnē, es domāju, abu valstu sadarbībā prioritāra nozīme jāpiešķir kontaktiem tehnoloģiju attīstības un enerģētikas jomā. Un, protams, ļoti aktuāla ir kopīgā problemātika, ka saistās ar rūpēm par Baltijas jūru un transporta jautājumiem. Tie ir mums kopīgi risināmie jautājumi, kas skar visu Baltijas jūras valstu intereses.

A.Kalvītis: Es varu pilnīgi piekrist savam kolēģim. Un papildinot – es domāju, ka abām valstīm aktuāls nākotnes jautājums ir ciešāka reģionālā integrācija, jo Somija un Latvija praktiski ir kaimiņvalstis, kas dzīvo ar līdzīgām vai vienādām problēmām.

Jānis Ūdris, pēc ieraksta “LV” diktofonā