Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra sēdē

AM: Par Latvijas un Norvēģijas aizsardzības ministriju saprašanās memoranda apstiprināšanu

4.septembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministrijas saprašanās memorands par militāro sadarbību.

Saprašanās memoranda mērķis ir izveidot un padziļināt divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.

Saprašanās memorands nosaka vispārējos un praktiskos ietvarus sadarbībai aizsardzības jomā, militārā sadarbības plāna īstenošanas principus, finanšu noteikumus, kā arī sadarbību par klasificētās informācijas aizsardzību.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par Latvijas biznesa koledžas nolikuma apstiprināšanu

4.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Latvijas biznesa koledžas nolikums”.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam, Latvijas biznesa koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Latvijas biznesa koledžas nolikums nosaka:

• koledžas juridisko statusu;

• darbības pamatvirzienus un uzdevumus;

• pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu;

• akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus;

• studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību;

• struktūrvienību un filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību;

• iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību;

• koledžas finansējuma avotus;

• nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību;

• koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Latvijas biznesa koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

IZM: Par Daugavpils Universitātes rektora apstiprināšanu

4.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto MK rīkojumu “Par Daugavpils Universitātes rektora apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta otro daļu rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātes Satversmes sapulce 2007.gada 6.jūnija sēdē par Daugavpils Universitātes rektoru uz pieciem gadiem ievēlēja profesoru Arvīdu Barševski.

Uz Daugavpils Universitātes rektora amatu pretendēja divi kandidāti – profesors, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis un Sistemātiskās bioloģijas institūta direktora vietas izpildītāja, Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes dekāne, Ilgtspējīgās izglītības institūta direktore Ilga Salīte.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Veselību veicinošo skolu projekta nacionālo padomi

4.septembrī Ministru kabinets (MK) izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Veselību veicinošo skolu projekta nacionālās padomes izveidi”.

1991.gadā Eiropas Komisija, Pasaules Veselības organizācija, Eiropas reģionālais birojs un Eiropas Padome sāka īstenot jaunu projektu, kura ietvaros tika izveidots Eiropas Veselību veicinošo skolu (EVVS) tīkls ar mērķi skolās radīt veselību veicinošu vidi.

Veselību veicinošas skolas (VVS) cenšas panākt, lai visu skolēnu, skolotāju un skolu darbinieku dzīvesveids būtu veselīgs, un šis mērķis tiek sasniegts, veidojot veselību veicinošu vidi. Tādējādi kļūst iespējama un vienlaikus nepieciešama apņemšanās radīt drošu un veselību veicinošu sociālo un materiālo vidi. VVS izmanto savas pārvaldes struktūras, savus iekšējos un ārējos sakarus, apmācības un mācīšanās stilus un metodes sadarbības veidošanai ar apkārtējo sociālo vidi, lai skolēni, skolotāji un visi tie, kas ir iesaistīti skolas dzīvē, kontrolētu un uzlabotu savu fizisko un garīgo veselību.

VVS prasības ir apkopotas šādos kritērijos:

1) skolēnu pašcieņas aktīva veicināšana, radot iespējas ikvienam dot savu ieguldījumu skolas dzīves attīstībā;

2) savstarpējo attiecību uzlabošana. Labas skolēnu un skolotāju attiecības;

3) visiem skolotājiem un skolēniem jāzina skolas sociālie mērķi un uzdevumi;

4) iespējas skolēnu radošai pašizaugsmei daudzveidīgā darbībā mācību stundā un ārpus tām;

5) jebkuru iespēju izmantošana skolas vides uzlabošanai (tīrība, drošība u.c.);

6) skolas cieša sadarbība ar ģimenēm un vietējo sabiedrību, veicinot izpratni par veselīgu dzīvesveidu un fizisko aktivitāšu nozīmi;

7) veselības izglītība;

8) skolas darbinieku veselības aktīva veicināšana;

9) skolas darbinieku līdzdalība veselības veicināšanā;

10) skolēnu ēdināšanas atbilstība tam, ko skolā māca par veselīgu uzturu;

11) vietējās sabiedrības speciālistu līdzdalība veselības izglītības darbā;

12) medicīnas darbinieku līdzdalība veselības veicināšanas darbā skolā.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka ļoti svarīga ir fizisko aktivitāšu apjoma palielināšana, skolai nodrošinot daudzveidīgu ārpusstundu fizisko aktivitāšu un sporta pasākumu organizēšanu un norisi.

Latvijā Pasaules PVO VVS projekts sākās 1993.gadā, un tajā iesaistījās desmit Latvijas skolas: Brocēnu vidusskola, Jaunannas pamatskola, Jaunpiebalgas vidusskola, Kalnciema sākumskola (tagad pamatskola), Krimuldas vidusskola, Ķeguma komercvidusskola, Salaspils 1. vidusskola, Rīgas Teikas vidusskola, Viļķenes pamatskola un Zentenes pamatskola. 1996. gadā VVS projektā kā asociētās skolas darbu uzsāka 28 Latvijas skolas, bet 1998. gadā darbu sāka Kurzemes VVS reģionālais centrs Brocēnu vidusskolā, apvienojot 15 VVS projekta skolas. Tālākai VVS projekta attīstības koordinēšanai 1997.gadā Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija, parakstot vienošanās protokolu, izveidoja sadarbības padomi, kuras galvenais nolūks ir pārraudzīt un, sekojot VVS projekta gaitai, konsultēt un sniegt palīdzību tālākai attīstībai.

2000.gads iezīmējās ar straujāku projekta paplašināšanos un lielāks uzsvars tika pārlikts uz reģionālo centru izveidošanu pamatā uz pilotskolu bāzes Zemgalē – Kalnciema pamatskolā; Latgalē – Daugavpils Pedagoģijas universitātē; Vidzemē – Krimuldas vidusskolā. Tas deva iespēju kopumā vēl 62 Latvijas skolām uzsākt mācības, lai iesaistītos VVS projekta darbā.

2003.gada 7.aprīlī starp IZM, Veselības ministriju un Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu (tagad Bērnu un ģimenes lietu ministrija) tika parakstīta starpministriju vienošanās “Par Latvijas Republikas turpmāku darbību Eiropas Padomes un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas VVS projektā”. Šā dokumenta 2.1.punktā tika noteikts, ka iepriekšminētās trīs institūcijas apņemas pilnveidot valsts politiku un veicināt starpministriju sadarbību veselības izglītības un veicināšanas jomā. Dokumenta 2.2.punktā, 2.3.punktā, 2.4.punktā noteikts, ka visas trīs ministrijas apņemas plānot un atbilstoši finansējuma plānam sniegt atbalstu projekta darbībai un par to ne retāk kā divas reizes gadā informēt pārējās divas ministrijas. Diemžēl ir izveidojusies problemātiska situācija attiecībā uz projekta turpinājumu, tā kā nav bijusi iespēja saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta.

2007.gada 1.janvārī Latvijā darbojās 150 VVS, un pastāv četri reģionālie metodiskie centri – Latgalē (Daugavpils), Vidzemē (Krimulda), Kurzemē (Brocēni) un Zemgalē (Zentene).

VVS projekta nacionālo padomi paredzēts sasaukt līdz šā gada 5.oktobrim. 31.augustā notika VVS reģionālo koordinatoru neoficiāla tikšanās ar IZM pārstāvjiem. Sanāksmi organizēja IZM ERAF investīciju departamenta direktore Dace Ratniece, kuru šā gada augustā notikušajās pedagogu konferencēs “Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā” izglītības ministre B.Rivža nominēja kā VVS projekta nacionālās padomes priekšsēdētāju. Šobrīd padomes galvenais uzdevums ir apkopot informāciju par projekta turpināšanai nepieciešamo finansējumu. Informācijas apkopošanā ir iesaistīti VVS reģionālie koordinatori, kā arī paredzēts iesaistīt Veselības ministrijas un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvjus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atcelšanu par obligātā aktīvā militārā un alternatīvā dienesta veicējiem

Turpmāk par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem un alternatīvā dienesta veicējiem valsts neveiks sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, kuri 4.septembrī apstiprināti MK sēdē.

Līdz šim obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri un alternatīvā dienesta veicēji bija iekļauti sociāli apdrošināmo cilvēku skaitā, par kuriem no valsts pamatbudžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku profesionalizāciju un atteikšanos no obligātā militārā dienesta likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” attiecīgās normas zaudēja savu aktualitāti.

Atgādinām, ka šī gada aprīlī Saeima apstiprināja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tie paredz no sociāli apdrošināto cilvēku loka, par kuriem no valsts pamatbudžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, izslēgt obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrus un alternatīvā dienesta veicējus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par sodiem, izmantojot prasībām neatbilstošus transportlīdzekļus

4.septembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādāto grozījumu projektu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tas palielinās autovadītāju un citu satiksmes dalībnieku drošību uz Latvijas autoceļiem un samazinās ceļu bojāšanu prasībām neatbilstošu transportlīdzekļu dēļ.

Jau vēstīts, ka, veicot pasažieru un komerctransporta kontroles pasākumus uz Latvijas autoceļiem, Valsts autotransporta inspekcija bieži sastopas ar situāciju, kad autobusu, kravas auto un citu speciālo transportlīdzekļu riepas ir nodilušas vai citādi neatbilst tehniskajām prasībām, tādējādi apdraudot paša vadītāja un konkrētā transportlīdzekļa pasažieru, kā arī citu ceļu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību. Šobrīd Latvijas normatīvie akti neparedz atbildību par to.

Lai likvidētu šādu situāciju, Satiksmes ministrija rosina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) noteikt atbildību par tāda transportlīdzekļa izmantošanu komercpārvadājumos vai pašpārvadājumos, kam ir nepietiekams riepu protektora dziļums vai tāds riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību.

Izplatīts pārkāpums ir transportlīdzekļu atļautās faktiskās masas pārsniegšana. Tas ir aktuāli, jo katra pārsniegtā tonna rada ievērojamu kaitējumu autoceļiem. Problēmas izplatības dēļ likums nodrošinās to, ka vainīgajiem būs grūtāk izvairīties no soda.

Autovadītāju darba un atpūtas režīma pārkāpumi veido vairāk nekā pusi no visiem Valsts autotransporta inspekcijas konstatētajiem pārkāpumiem. Šobrīd APK atbildība par tiem ir noteikta ļoti vispārēji. Tāpēc APK grozījumos ir konkretizēti galvenie pārkāpumi un noteikta atbildība par tiem.

Lai padarītu pārskatāmāku APK struktūru un tā piemērotājiem ļautu vieglāk orientēties konkrētajā jautājumā, atbildība par dažiem pārkāpumu veidiem ir izdalīta atsevišķi.

Minētie grozījumi neattieksies uz tā saukto vieglo transportu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas ēku reģistrēšanu zemesgrāmatā

4.septembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par nekustamā īpašuma Rīgā, Puškina ielā 14, ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Tieslietu ministrijas personā. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti, pamatojoties uz likumu par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, 1993.gadā LR Ministru padome izdeva lēmumu par Latvijas Republikas VZD. Tajā bija noteiks toreizējās Lauksaimniecības ministrijas pārziņā esošo ēku nodot VZD valdījumā.

Pašreiz minētajās ēkās izvietota VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa, bet ēkas nav ierakstītas zemesgrāmatā, un zemes vienības Rīgā, Puškina ielā 14, īpašnieks ir privātpersona. Lai sakārtotu īpašumtiesības attiecībā uz nekustamā īpašuma būvēm, minēto valsts īpašuma objektu ierakstīs zemesgrāmatā.

TM: Par Reliģisko lietu pārvaldes reorganizēšanu

4.septembrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, ko izstrādājusi ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā būs noteikts jauns reliģijas lietu pārvaldības institucionālais modelis, proti, paredzēta Reliģisko lietu pārvaldes (RLP) reorganizēšana, sadalot tās funkcijas un piešķirtos budžeta līdzekļus starp Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru. Kā teikts likumprojekta anotācijā, pašlaik RLP primārā funkcija ir reliģisko organizāciju reģistrācija un ar reliģisko organizāciju kā juridisko personu darbību saistīto jautājumu risināšana. Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs nav publiski pieejams, kas apgrūtina trešo personu iespējas ātri saņemt informāciju par reģistrētajām reliģiskajām organizācijām. Reģistrācijas procesi ir ilglaicīgi, kā arī daudzi no reģistrācijas procesiem nav normatīvi noregulēti, kas apgrūtina reliģisko organizāciju un citu organizāciju darbību.

Aprēķinot administratīvos resursus, konstatēta pašreizējā institucionālā un administratīvā modeļa neefektivitāte. Tādējādi atbilstoši MK noteikumiem par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007. - 2009.gadam RLP tiek reorganizēta un tās veicamās funkcijas sadalītas.

Ņemot vērā, ka RLP kā iestāde vairs neeksistēs, nepieciešams grozīt Reliģisko organizāciju likumu, lai sakārtotu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra normatīvo regulējumu, kā arī sadalītu RLP funkcijas citu institūciju starpā.

Grozījumi paredz, ka Tieslietu ministrija nodrošinās politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas jomā, savukārt Uzņēmumu reģistrs nodrošinās reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju. Likumprojektā reglamentēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešanas pamatnoteikumi, ieraksta izdarīšanas reģistrā nosacījumi, kā arī precizēts reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijai un pārreģistrācijai iesniedzamo dokumentu saraksts. Tiks precizēti reliģisko organizāciju un to iestāžu darbības izbeigšanās pamati un kārtība. Turpmāk reliģiskās organizācijas vai tās iestādes darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, varēs izbeigt, ja tās darbība būs pretrunā ar Satversmi vai ja tā sludinās neiecietības vai naida idejas, kā arī ja organizācija neievēros vai aicinās citus neievērot likumu.

Līdz ar grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā tika akceptēti arī grozījumi likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

TM: Par Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieces pārcelšanu VA “Materiālās rezerves” direktora vietnieka amatā

Ministru kabinets 4.septembrī pieņēma rīkojumu, saskaņā ar kuru Reliģisko lietu pārvaldes priekšniece Iveta Romanovska tiek pārcelta valsts aģentūras “Materiālās rezerves” direktora vietnieka administratīvajos jautājumos amatā.

Valsts civildienesta likums nosaka: lai nodrošinātu labu pārvaldību, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, I. Romanovskas pārcelšana nepieciešama, lai nodrošinātu valsts aģentūras “Materiālās rezerves” uzdevumu efektīvu un pienācīgu izpildi. Kopš 2007.gada 22.maija valsts aģentūras “Materiālās rezerves” direktora vietnieka administratīvajos jautājumos amats ir vakants.

Tieslietu ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Reliģisko lietu pārvalde, Iekšlietu ministrija, kuras pārraudzībā atrodas valsts aģentūra “Materiālās rezerves”, kā arī pati I. Romanovska ir piekritusi pārcelšanai.

Līdz ar rīkojumu par Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāju ar 2007.gada 10.septembri iecelta līdzšinējā pienākumu izpildītāja Jekaterina Macuka.

Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieku ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa