Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra sēdē

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets 4.septembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” koncerna atkarīgās sabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LDZ Cargo” valdes priekšsēdētājam Ērikam Šmukstam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas dzelzceļu kravas pārvadājumu attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ērikam Šmukstam pasniedz satiksmes ministrs Ainars Šlesers.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

TM: Par Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanas procesu Latvijā

Ministru kabinets 4.septembrī uzklausīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas nepārņemtajām Eiropas Savienības (ES) direktīvām, kā arī par pārkāpuma procedūrām, kas ierosinātas pret Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti.

Kā informē TM Eiropas un starptautisko tiesību departaments, salīdzinot ar šā gada maiju, kad iepriekšējo reizi valdībai tika sniegta šāda informācija, nepārņemto direktīvu, tas ir, direktīvas, kuras nav pārņemtas un kuru pārņemšanas termiņš ir iestājies, skaits ir samazinājies par piecām direktīvām un pašlaik Latvija nav pārņēmusi 23 ES direktīvas.

Kopumā TM uzskaitījusi 63 direktīvas, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās sagaidāma nākotnē – tuvāko četru gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Kopumā 11 nepārņemtu direktīvu ir Ekonomikas ministrijai, trim no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Finanšu ministrija ir atbildīga par 13 direktīvu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos, sešām no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Iekšlietu ministrijai jāievieš piecas ES direktīvas, triju pārņemšanas termiņš jau iestājies. Izglītības un zinātnes ministrija atbildīga par trim direktīvām, pārņemšanas termiņš iestājies vienai no tām. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam jāievieš viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš jau nokavēts.

Apkopotā informācija liecina, ka Labklājības ministrijas atbildībā ir četru direktīvu pārņemšana, turklāt vienas ieviešanas termiņš jau iestājies. Satiksmes ministrijas atbildībā ir 12 ES direktīvas, pārņemšanas termiņš jau iestājies divām. Tieslietu ministrijai jāatbild par četru direktīvu pārņemšanu, no kurām vienas pārņemšanas termiņš jau iestājies. Tikpat – četras direktīvas – ir Veselības ministrijas kompetencē, pārņemšanas termiņš nokavēts jau divām. Savukārt Vides ministrijai jāatbild par 10 direktīvu pārņemšanu, no kurām pārņemšanas termiņš iestājies jau četrām.

Visvairāk – 20 ES – direktīvas jāievieš Zemkopības ministrijai, tikai vienai pārņemšanas termiņš jau ir iestājies.

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvija šobrīd atrodas 4.vietā direktīvu pārņemšanas ranga tabulā (situācija 2007.gada 3.jūlijā). Salīdzinot ar iepriekš publiskotajiem rezultātiem, Latvijai ir izdevies panākt stabilu progresu direktīvu pārņemšanas deficīta samazināšanā – 2007.gada 8.martā Latvija ieņēma 2.vietu.

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā arī sniegta informācija par pārkāpuma procedūrām, kas uzsāktas pret Latviju. Kā liecina TM sniegtā informācija, par 13 direktīvu neieviešanu vai ieviešanu nacionālajā tiesību sistēmā nepienācīgā kārtā Eiropas Komisija pret Latviju ir uzsākusi Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā paredzēto pārkāpumu procedūru. Tas ir par trim direktīvām vairāk, salīdzinot ar situāciju šā gada 22.maijā. Kopumā pret Latviju uzsāktas 46 pārkāpuma procedūras, kas atrodas procesa sākuma stadijā – saņemta formāla vēstule par iespējamo lietas ierosināšanu. Lielākajā daļā gadījumu Latvija Eiropas Komisijā jau iesniegusi savas atbildes – Ministru kabinetā apstiprinātas nostājas. Vairumā gadījumu pārkāpumi uzsākti par nesavlaicīgu valsts izpildes pasākumu paziņojumu nesniegšanu Eiropas Komisijai, tas ir – direktīvu ieviešana ir veikta, bet par to nav laikus paziņots attiecīgajām Eiropas institūcijām.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, vērtējot pašreizējo situāciju un iepriekšējā pārskata perioda rezultātus, var secināt, ka nepārņemto ES direktīvu skaits ar iestājušos pārņemšanas termiņu ir nedaudz samazinājies, tomēr vēl aizvien ir salīdzinoši liels skaits direktīvu, kurām bija jābūt pārņemtām 2004.gadā un 2006.gadā, bet tas vēl joprojām nav izdarīts. Tāpat negatīvi vērtējams fakts, ka šī informatīvā ziņojuma pārskata periodā argumentētā atzinuma stadijā nonākušas četras jaunas pārkāpuma procedūras, kas liecina par to, ka Latvija nav spējusi pārkāpumu novērst Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā, kad attiecīgās pārkāpuma procedūras tika uzsāktas ar formālas vēstules saņemšanu.

Tāpēc, lai turpmāk izvairītos no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju un sekmētu savlaicīgu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, Ministru kabinets šodien pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru atbildīgajām institūcijām tiek uzdots noteiktajā termiņā veikt nepieciešamos valsts izpildes pasākumus, kas saistīti ar to jaunpieņemto direktīvu pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās vēl sagaidāma nākotnē.

TM: Par patentpilnvaroto kvalifikācijas eksāmenu

4.septembrī Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā uzturams patentpilnvaroto reģistrs un kā rīkojams patentpilnvaroto kvalifikācijas eksāmens. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Patentu valdes (turpmāk – PV) speciālisti.

Saskaņā ar Patentu likumu juridisko vai fizisko personu, kuras pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta nav Latvija vai kurai Latvijas teritorijā nepieder uzņēmums, PV pārstāv profesionāls patentpilnvarotais.

Kā teikts noteikumu anotācijā, kopš 1993.gada Latvijā reģistrēti 56 profesionālie patentpilvarotie, kas savu statusu ieguvuši, kārtojot eksāmenu PV. Turpmāk reģistrā būs jāieraksta patentpilnvarotā vārds, uzvārds un personas kods, pilsonība, eksāmena kārtošanas datums un attiecīgā specializācija, kā arī adrese sarakstei. Savukārt eksāmens notiks divas reizes gadā – maijā un novembrī.

Komisija, kuras sastāvā iekļaus trīs PV pārstāvjus un trīs patentpilnvarotos, izskatīs pretendenta iesniegtos dokumentus, sagatavos un apstiprinās eksāmena programmu un biļetes, kā arī pieņems rakstisko un mutisko eksāmenu.

Pretendents ar eksāmena programmu varēs iepazīties PV vismaz 13 darba dienas pirms eksāmena, savukārt eksāmena biļetes pretendentam nebūs pieejamas. Eksāmena vērtējumu komisija paziņos pretendentam nākamajā darbdienā pēc lēmuma pieņemšanas.

TM: Par nekustamo īpašumu vienkāršotu ierakstīšanu zemesgrāmatās uz valsts vai pašvaldības vārda

4.septembrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, kuru mērķis ir vienkāršot šīs procedūras.

Likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts zemes dienesta, zemesgrāmatu nodaļām, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un AS “Valsts nekustamie īpašumi”. Darba grupa vērtēja problēmas saistībā ar nekustamo īpašumu koroborāciju jeb zemes un ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Kā skaidro likuma grozījumu autori, pieņemot grozījumus, tiks paplašināts dokumentu loks, kuri varēs būt par pamatu ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiks precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

Grozījumi nepieciešami, jo likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās nav ietverts pietiekams dokumentu uzskaitījums, uz kuru pamata zemesgrāmatās ierakstāmas valsts vai pašvaldību ēkas, kuras atrodas attiecīgās institūcijas bilancē vai uz valsts uzņēmuma likvidācijas brīdi ir bijušas tā pamatlīdzekļu sastāvā.

Pašlaik nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda notiek, pamatojoties uz vienu no dokumentiem – aktu par ēku pieņemšanu ekspluatācijā, darījuma aktu par ēku iegūšanu, administratīvā kārtībā pieņemtu aktu par valsts īpašumā esošu ēku nodošanu pašvaldībai vai otrādi u.c. Turpmāk tiks precizēts, ka ierakstīšana zemesgrāmatā būs iespējama arī, pamatojoties uz zvērināta revidenta apliecinātu pašvaldības vai valsts iestādes izziņu par to, ka ēka ir tās bilancē, vai izziņu par to, ka ēka uz valsts uzņēmuma likvidācijas brīdi bijusi tā pamatlīdzekļu sastāvā.

Saskaņā ar grozījumiem tiks noteikti dokumenti, kas jāiesniedz gadījumos, kad ēkām nebūs pieteikušies bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki, bet tās atradīsies ministrijas vai pašvaldības valdījumā un bilancē. Ja ēkas būs nepieciešamas valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai, tās ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz ministrijas vai pašvaldības izsniegtu izziņu par to, ka ēkas atrodas tās valdījumā. Papildus būs jāiesniedz pašvaldības izsniegta izziņa par to, ka ēkām nav pieteikušies bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks vienkāršota valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību nekustamo īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatās.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa