2007. gada 4. septembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Godātie deputāti! Sākam Saeimas ārkārtas sēdi. Šodien mums ārkārtas sēdē ir izskatāms likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam””.

Darbu sākam ar Prezidija ziņojumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” šo lēmumu pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Sākšu ar vienkāršu jautājumu: ja izceļas ugunsgrēks, ko mēs katrs darām? Vai mēs skrienam uz šķūnīti pēc petrolejkannas vai drīzāk dodamies uz aku pēc ūdens? Protams, visi šajā zālē ir vienisprātis, ka ugunsgrēka gadījumā mēs neskriesim uz šķūnīti pēc petrolejas, bet skriesim uz aku pēc ūdens, jo ūdens var liesmas nodzēst.

Līdzīgi, kolēģi, šajā Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, šķiet, ir vienisprātis. Mēs visi saprotam, ka mūsu valsts ekonomikā ir ugunsgrēks, proti, augsta un augoša inflācija. Mēs visi esam vienisprātis, ka šī ir nopietna problēma. Tātad mums visiem vajadzētu būt vienisprātis, ka ir jādara viss, lai mazinātu inflācijas radītās sāpes, lai dzēstu šo ugunsgrēku. Varētu teikt, mums visiem ir jābūt pārliecībai, ka vajag skriet uz aku pēc ūdens.

Mums šodien Kalvīša kunga valdība piedāvā grozījumus budžeta likumā, un pirmais jautājums, kas mums jāprasa, ir šāds: kā tiek dzēstas šīs inflācijas problēmas? Kā ar šā budžeta grozījumiem tiek dzēsts inflācijas ugunsgrēks? Loģiski būtu, ja valdība plānotu samazināt savus izdevumus. Bet pirmais, kolēģi, ko mēs redzam, kad skatāmies šajos budžeta grozījumos izmaiņas budžeta izdevumos, ir tas, ka par 26,5 miljoniem latu valdība vēl vairāk izdod naudu – tātad inflācijas ugunsgrēkam lej virsū nevis ūdeni, bet petroleju. Valdība plāno palielināt budžeta izdevumus! Tas nepalīdzēs inflācijas ierobežošanā!

Taču tajā pašā laikā Kalvīša valdība saka: “Bet tomēr būs budžets bez deficīta!” Būs tomēr bezdeficīta budžets, jo, lūk, viņi izdos 26,5 miljonus latu vairāk, bet arī ieņēmumos, kā saka, ienāks vairāk naudas – tātad neaizņemsies vairāk.

Ir fakts, ka, izdodot kaut santīmu vairāk budžeta naudas, tas veicina inflāciju… Un tas ir fakts! Šie grozījumi nemazinās inflāciju, bet gan – tieši pretēji! – veicinās.

Bet apskatīsim vēl otru jautājumu – par bezdeficīta budžetu. Vai tas tiešām atbilst īstenībai? Un es jums ar argumentiem pierādīšu, ka tas neatbilst. Proti, mūsu budžets, kā mēs visi zinām, sastāv no divām daļām – no pamatbudžeta, vienā pusē, un no sociālā budžeta, otrā pusē.

Pirms grozījumu izdarīšanas pamatbudžeta deficīts bija 344 miljoni latu, ko daļēji sedza sociālā budžeta pārpalikums, kas bija 166 miljoni latu, deficīts – 178 miljoni.

Ko valdība tagad dara? Tas ir kā tāds burvju gājiens… māņu gājiens, jo viņi pamatbudžetu grib samazināt par 22 miljoniem latu, bet palielināt sociālā budžeta pārpalikumu līdz 322 miljoniem latu. Ko tas nozīmē? Pamatbudžetā deficīts paliek 322 miljoni latu, ko mākslīgi sedz ar sociālā budžeta pārpalikumu. Tulkojumā – pensionāri maksā par šo šķietamo budžeta deficītu.

Kalvīša valdība nesamazina ministriju tēriņus, kas tai būtu jādara. To viņi nav spējīgi izdarīt, bet viņi ietaupa… gādā par šo aritmētisko bezdeficīta budžetu tīri uz pensionāru rēķina.

Tajā pašā laikā, ja mums sociālajā budžetā ir 322 miljonu latu liels pārpalikums, būtu jāsamazina ministriju tēriņi un jāpalielina pensiju izmaksas, lai inflācijas apstākļos tiktu galā.

Kalvīša valdība to nedara! Šis darbs nav padarīts! Tāpēc es ierosinu un aicinu jūs nebalsot par šā Budžeta likuma grozījumu nodošanu komisijām. Atdosim to Kalvīša valdībai, lai viņi turpina savu darbu un reāli samazina budžeta deficītu uz ministriju tēriņu rēķina, nevis uzliek visu budžeta deficīta nastu uz jau tā noslogoto pensionāru pleciem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! “Par” šo likumprojektu pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Labdien! Ir tādas labas runas: opozīcija, pozīcija… Protams, ir laba iespēja saistībā ar budžetu mēģināt gāzt valdību. Tās visas ir labas lietas. Vēl labākas lietas ir petroleja un ūdens. Kad mēs ar petroleju dzēšam ūdeni, ar ūdeni – petroleju, efekts ir vienāds… Bet pilnīgi visiem simts cilvēkiem šajā zālē, manuprāt, ir skaidrs, ka šodien budžeta grozījumu likumprojekts mums ir jāpieņem. Tur ir vesela virkne… Es nesākšu te spekulēt ar skolotāju algu palielinājumu, es nesākšu stāstīt par novadu reformu… par pašvaldību reformu valstī, kam ir paredzēti diezgan lieli līdzekļi.

Tā ka opozīcijai es tikai ieteiktu laikā starp lasījumiem piedāvāt reālus priekšlikumus par izdevumu samazināšanu, un es pieņemu, ka valdība tajos varētu arī ieklausīties. Reālus priekšlikumus, nevis priekšlikumus par izdevumu palielināšanu, solot tur biedrībām un visām pārējām organizācijām kaut kādas milzīgas, dabā neeksistējošas naudas!

Es pieņemu, ka valdība ļoti labprāt redzētu tādu parlamentu, kas būtu gatavs radikāli samazināt budžeta izdevumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “pret”, viens – “par”. Tagad mēs balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam”” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 31, atturas – 5. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Godātie kolēģi! Līdz ar to es izsludinu šīsdienas sēdē pārtraukumu līdz pulksten 13.00, kad mēs atsāksim skatīt likumprojektu par budžeta grozījumiem.

Taču, pirms mēs reģistrējamies, mums ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Pirmais paziņojums. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 10.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums. Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Reizēm ir veselīgi ieskatīties savas tautas vēsturē. Un, es domāju, katrs kārtīgs latvietis ciena tos savus tautiešus un tautietes, kas ir godam kalpojuši mūsu valstij.

Un viens no tādiem ir pēdējais Latvijas Republikas Valsts prezidents pirms 1940.gada okupācijas. Tas ir Kārlis Ulmanis, kurš ir dzimis 1877.gada 4.septembrī. Tātad šodien paiet 130 gadu kopš mūsu prezidenta dzimšanas dienas. Un es pat domāju, ka nebūtu slikti, ja Kārļa Ulmaņa piemiņu mēs godinātu ar piecelšanos. Es varu to tikai ierosināt Saeimas Prezidijam.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Turpināsim uzklausīt paziņojumus.

Nākamais paziņojumu saka deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Mums būs sēde tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām tepat blakus, Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojumu saka deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Aicinu jūs uz sēdi pulksten 10.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz sēdi pulksten 9.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums. Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 9.30 komisijas telpās. Laipni lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums. Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Labrīt! Tautsaimniecības komisijas sēde pulksten 9.30 mūsu telpās. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums. Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 9.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli mums būtu jābalso par šo priekšlikumu – izsludināt sēdē pārtraukumu līdz pulksten 13.00. Vai ir kādi iebildumi pret šo nosaukto…? Ja iebildumu nav, tad pārtraukums līdz pulksten 13.00.

Taču man ir jums lūgums vēl nedaudz saglabāt uzmanību. Mēs sveicam šodien arī vairākus deputātus jubilejā. Pirmām kārtām mēs sveicam tā sauktajās apaļajās un pusapaļajās jubilejās.

Un pirmo mēs sveicam deputāti Vairu Paegli. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, šodien mēs sveicam arī deputātu Valēriju Buhvalovu. (Aplausi.)

Mūsu sveiciens arī deputātam Augustam Brigmanim. (Aplausi.)

Tāpat sveicam deputātu Vjačeslavu Stepaņenko. (Aplausi.)

Un deputātu Leonu Līdumu. (Aplausi.)

Vai deputātiem ir vēl kādi paziņojumi? Vai deputāts Juris Dalbiņš grib teikt paziņojumu? Jā?

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti! Mūsu sēde, kā plānots, būs pulksten 10.00 Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Dzintars Jaundžeikars, Artis Kampars, Jānis Klaužs, Ainars Latkovskis, Ingmārs Līdaka, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte, Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs, Vjačeslavs Stepaņenko, Māris Krastiņš, Gunārs Upenieks un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Atsāksim sēdi!

Godātie kolēģi! Izskatām šīsdienas jautājumu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam””. Pirmais lasījums.

Komisija ir ierosinājusi atzīt likumprojektu par steidzamu, un, kā parasti, mums vispirms ir jāizšķiras, vai likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pieteicies debatēs par steidzamību, kā es saprotu, ir deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Mēs strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 1198E, un tas ir atbildīgās komisijas atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam”” pirmajam lasījumam.

Komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē, noklausījās finanšu ministra ziņojumu par konceptuālajām nostādnēm šāgada budžeta grozījumos un aicina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Steidzamības kārtā šī Saeima ir pieņēmusi vienu otru lēmumu, ko paši deputāti pēc tam ir nožēlojuši, un tad ir bijis atkal jāmēģina “lāpīt” to darbu.

Es aicinu un ierosinu šobrīd nesteigties, izdebatēt kārtīgi, padomāt par mūsu valsts ilgtermiņa attīstības vajadzībām un šodien pieņemt lēmumu neskatīt budžeta grozījumus steidzamības kārtā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsojot izšķirsimies par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 31, atturas – 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā.

Par likumprojektu pirmajā lasījumā pieteicies debatēt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Nē, Emša kungs, es tikai ziņoju par likumprojektu un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Debatēs vislabāk paskaidrot parlamentam par nostādnēm, par grozījumu saturu un būtību varētu acīmredzot finanšu ministrs Spurdziņa kungs.

Es vienkārši aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Kārlim Leiškalnam.

Pirmais vārdu ir lūdzis ministrs Oskars Spurdziņš. Lūdzu!

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas deputāti! Man ir liels gods valdības vārdā piedāvāt jums izskatīšanai valsts šāgada budžeta grozījumu projektu.

Taču šoreiz es vēlos runāt nevis par skaitļiem, kas ir jūsu priekšā, bet gan par milzīgo atbildību, kāda mums ir Latvijas iedzīvotāju priekšā un kādu no mums visiem prasa šo budžeta grozījumu apstiprināšana.

Valdības piedāvātais valsts budžeta grozījumu projekts, kurā paredzēts 2007.gadu beigt ar bezdeficīta budžetu vai pat nelielu budžeta pārpalikumu, ir vitāli svarīgs un absolūti neatliekams solis mūsu valsts ekonomikas stabilizācijas virzienā.

Šāgada valsts budžetam pēc grozījumu apstiprināšanas ir jākļūst par efektīvu instrumentu mūsu tautsaimniecības stabilizācijā, jo stabilitāte – un vēlreiz stabilitāte! – ekonomikā ir tieši tas, ko no valdības un parlamenta šobrīd visvairāk gaida Latvijas iedzīvotāji. Šīs stabilitātes vārdā es aicinu visus godātos Saeimas deputātus spēt paraudzīties uz Latvijas tautsaimniecību perspektīvā un stāvēt pāri sīkajām vēlmītēm un iegribām kaut kādu kriksīti no lielā budžeta “deķa” aizvilkt uz savu pagastu vai novadu.

Šobrīd mums ir vajadzīgs nesaraustīts, nesaplēsts “deķis”, lai mēs ar to spētu nosegt visu budžeta deficītu, kas, lai arī procentuāli nav liels, saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2007.gadam” sasniedz 177,8 miljonus latu.

Budžeta deficīta segšana valsts ekonomikas stabilizācijas vārdā ir arī valdības prioritāte numur viens, kurai ir paredzēts novirzīt papildu resursus.

Es labi atceros, ka es pats vairākas reizes gan no šīs tribīnes, gan no citām esmu Latviju raksturojis kā Baltijas vai pat visas Eiropas ekonomikas “tīģeri”, taču šobrīd mūsu “tīģeris” ir piekusis un tam ir jāatvelk elpa jaunam, daudz ilgākam skrējienam. Pieminēsim kaut vai statistiskos rādītājus par vidējās darba algas pieaugumu Latvijā pēc nodokļu nomaksas! Tas 2007.gada otrajā ceturksnī sasniedza 33,7 procentus salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Varu teikt, ka gada laikā Latvijas iedzīvotāju ienākumi vidēji auguši par trešdaļu; tas ir ļoti iepriecinošs rādītājs. Taču bažas rada nepietiekamais darba ražīguma pieaugums, kas – saskaņā ar aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisijas veikto pētījumu par nodarbinātību Latvijā – 2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu palielinājās tikai par 8,5 procentiem.

Vislabākās zāles “tīģera” veselības atgūšanai ir mērenība tēriņos un, protams, rūpniecības un eksporta attīstības veicināšana, kas ir viens no būtiskākajiem valdības darba uzdevumiem tuvākajiem trim gadiem.

Savukārt valdības un Saeimas galvenais šābrīža uzdevums ir pieņemt budžeta grozījumus 2007.gadam – bez deficīta vai ar pārpalikumu. Sabiedrība gaida, ka valdība un parlaments šo uzdevumu veiks godam.

Runājot par skaitļiem, jāteic, ka valdības piedāvātajā 2007.gada valsts budžeta grozījumu projektā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti 4,43 miljardu latu apmērā, valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 3,2 miljardu latu apmērā, izdevumi noteikti 3,5 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar apstiprināto plānu ir 26,5 miljoni latu jeb 0,8 procenti.

Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi ir prognozēti attiecīgi 1,25 miljardu latu un 925,7 miljonu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums attiecībā pret apstiprināto plānu ir 11,4 miljoni latu jeb par 1,3 procentiem lielāks. Tādējādi izmaiņas budžeta ieņēmumos plānotas 215,5 miljonu latu apmērā, bet izmaiņas budžeta izdevumos – 37,6 miljonu latu apmērā.

Neraugoties uz milzīgajiem līdzekļiem, kurus valdība paredzējusi atvēlēt budžeta deficīta segšanai, piedāvātajā 2007.gada valsts budžeta grozījumu projektā ir rasta iespēja finansēt vairākas valstij svarīgas programmas. Neapšaubāmi, valdības prioritāte šajos grozījumos ir pašvaldības, kurām paredzēti papildu līdzekļi – vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā – administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai un novadu infrastruktūras attīstībai, kas perspektīvā pozitīvi ietekmēs novadu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Mērķdotācijās pašvaldībām valdība grozījumos ir paredzējusi 9,3 miljonus latu, pašvaldību aizņēmumu galvojumu kopējais pieļaujamais palielinājums šogad tiks noteikts 137,5 miljonu latu apmērā, un šis pieaugums dos pašvaldībām iespēju arī pašām investēt finanšu līdzekļus infrastruktūras objektu sakārtošanā, nodrošinot līdzfinansējuma iespējas Eiropas Savienības projektu realizācijā.

Es ceru, ka pašvaldības šo iespēju spēs efektīvi izmantot un Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāte paaugstināsies.

Joprojām būtiska valdības prioritāte ir izglītība. Tāpēc ar piedāvātajiem grozījumiem tiek nodrošināts finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2007.gada 1.septembra. Tam papildus paredzēti vairāk nekā 9 miljoni latu. Attiecībā uz izglītības finansēšanu turpmāk es kā finanšu ministrs vēlos redzēt daudz ciešāku sadarbību starp pedagogu darba kvalitāti un darba samaksu, jo mani māc šaubas par šajā valstij tik svarīgajā nozarē izlietotā finansējuma efektivitāti un nozares darba produktivitāti. Domāju, ka ir laiks uzsākt diskusiju par nozares finansēšanu kā tādu, izskatot iespēju ieviest modeli, kurā nauda patiešām seko skolēnam, nevis skolotājam.

Uzsākot darbu pie nākamo triju gadu valsts budžeta, valstij ir nepieciešama profesionāļu diskusija tieši par šo jautājumu. Esmu pārliecināts, ka ar mūsu valsts izglītībai atvēlēto finansējumu ir iespējas daudz straujāk pietuvoties zināšanietilpīgas tautsaimniecības izveidošanai Latvijā kopumā.

Šodien, šķiet, neviens vairs nešaubās, ka līdztekus augstai inflācijai otra lielākā problēma tautsaimniecībā ir darbaspēka trūkums un aizvien satraucošākā demo­grāfiskā situācija. Tāpēc valdība 2007.gada valsts budžeta grozījumu projektā 16,5 miljonus latu ir paredzējusi valsts sociālo pabalstu izmaksu nodrošināšanai, bērna kopšanas pabalstu noteikšanai pilnā apmērā personām, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam un strādā, kā arī pārējiem pabalstiem saistībā ar pabalstu vidējo apmēru un kontingenta izmaiņām. Ar šo soli valdība sniedz atbalstu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams, – jaunajām māmiņām, pensionāriem un cilvēkiem, kuri palikuši bez darba.

Kā būtiskas izmaiņas budžetā, kas paredzētas valdības piedāvātajos grozījumos, vēlos minēt arī papildu līdzekļus Valsts autoceļu fondam no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas pieauguma (un tas ir 4,5 miljonu latu apmērā), kā arī papildus paredzētos 4,2 miljonus latu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam modernas cilvēku glābšanas tehnikas iegādei.

Man kā finanšu ministram ir būtiski arī līdzekļi, kas piešķirti neparedzētiem gadījumiem un kas ir 4 miljonu latu apmērā, jo 2007.gads vēl nav beidzies un tādējādi valdībai ir iespējas piešķirt finanses dažādu neatliekamu vajadzību gadījumā. Šogad plānotos resursus valdībai nācās jau gada sākumā novirzīt slikto klimatisko apstākļu dēļ. Kā atceraties, bija vētras postījumi un plūdi, arī naftas produktu izplūšana Baltijas jūrā un Daugavā.

Attiecībā uz valsts makroekonomisko situāciju domāju, ka Finanšu ministrijas un valdības redzējumu var dēvēt par ļoti reālistisku, jo šā gada pirmajā pusē patēriņa cenu pieaugums bija straujāks par gaidīto un jūlijā 12 mēnešu inflācija sasniedza 9,5 procentus. Šobrīd 2007.gada vidējais patēriņa cenu pieaugums tiek prognozēts 8,8 procentu apmērā. Tā nav pesimistiska prognoze, ņemot vērā to, ka inflāciju būtiski iespaido aizvien notiekošais energoresursu cenu pieaugums, īpaši cenu pieaugums dabasgāzei, elektroenerģijai un siltumam.

Turpinot harmonizāciju ar Eiropas Savienības prasībām, tika palielinātas šogad arī akcīzes nodokļa likmes cigaretēm un degvielai. Vienlaikus liela ietekme uz cenu attīstību ir arī pieprasījuma efektam un inflācijas gaidām. Savukārt iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad tiek prognozēts 9,5 procentu apmērā; tas joprojām Latvijai nodrošina stabilu vietu starp pasaules ātri augošām ekonomikām. Lai mūsu valsts noturētos šajā vietā, gan valstij, gan uzņēmējiem ir jāveic ļoti nopietns darbs.

Tāpēc es valdības vārdā aicinu godātos Saeimas deputātus ar lielu atbildības sajūtu izvērtēt valdības piedāvāto valsts šāgada budžeta grozījumu projektu. Es kā finanšu ministrs būšu gandarīts tikai par tiem priekšlikumiem un ieteikumiem, kuri ļaus ietaupīt vai izmantot valsts līdzekļus efektīvāk.

Paldies jums par uzmanību. Un lai mums visiem kopā šis darbs izdodas!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Nupat mēs dzirdējām finanšu ministra Oskara Spurdziņa uzstāšanos debatēs. Debates turpinās.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Spurdziņa kungs savā uzrunā īsi minēja makroekonomisko stabilitāti un attīstības izredzes. Ja mēs tā padomājam, tad šobrīd mūsu valstī nav nekā svarīgāka par to, kā nodrošināt stabilu tautsaimniecības izaugsmi. Un mēs zinām, ka tas, kas visvairāk apdraud šo izaugsmi, ir strauji augošā inflācija. Mēs zinām arī, ka tas labākais veids un vienīgais īsti efektīvais veids, kā valdība var apkarot inflāciju, ir samazināt pamatbudžeta bāzes izdevumus. Ja nesamazina bāzi, nesamazinās inflācija.

Šie budžeta grozījumi neparedz šīs bāzes samazināšanu tā, kā tas būtu valstij nepieciešams.

Bet kas vēl ir par iemeslu tam, ka ir šī problēma?

Kolēģi, mums visiem ir pieejams Ekonomikas ministrijas ziņojums “Par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, kuru tā izdeva nupat, jūlijā, vasaras laikā. Es pieņemu, ka vairums deputātu jau ir šo ziņojumu vismaz pašķirstījuši un ka viņu palīgi būs jau to izlasījuši. Un tie palīgi būs jums arī ziņojuši, ka mūsu valsts ekonomika šobrīd ir ārkārtīgi atkarīga no ārvalstu tiešajām investīcijām. Ārvalstu investīcijas ir tieši tās, kas Latvijai šo plaisu starp ienākumiem un izdevumiem visu laiku sedz.

Tagad ārvalstu investīcijas ir atkarīgas no tā, kādā veidā investori uztver un saredz mūsu valsts ekonomiskās attīstības iespējas. Un bēdīgi, ka šajā sakarā tieši šodien britu laikraksts The Times publicē rakstu, kurā viņi analizē dažādu valstu ekonomikas attīstību, to skaitā arī Latvijas. Viņi raksta, ka ir visas pazīmes, ka Latvijas tautsaimniecība pārkarst, bet valdība nedara pietiekami, lai šo situāciju mazinātu.

Kas tas ir par signālu? Tas ir signāls tiem potenciālajiem investoriem – no kuriem daudzi lasa arī šo laikrakstu –, ka valdība nedara pietiekami.

Kolēģi! Es piekrītu viņiem, ka valdība nedara pietiekami, bet mēs, Saeima, varam izdarīt to, ko valdība šobrīd nevar sadūšoties izdarīt. Proti, šī bāze, valdības izdevumi, tas ir, ministriju tēriņu bāze, ir, tā teikt, radikāli jāsaspiež. Un, lai to radikāli saspiestu, mēs nevaram pieņemt šodien šos budžeta grozījumus.

Tas viss, par ko vēl runās (tur vēl ir paredzēti līdzekļi algām, un tā tālāk), – neviens nesaka, ka tas nav svarīgi. Taču, lai atrastu līdzekļus algu palielināšanai, ir jāsaspiež bāze. Ierēdņiem ir jāatņem daļa tās naudas un jāieliek tautsaimniecībā, tur, kur ir nepieciešams.

Es atkārtošu šo “ķēdi”. Mēs dzīvojam no ārvalstu investīcijām, un ārvalstu investori rūpīgi seko līdzi tam, ko mūsu valdība dara vai nedara inflācijas apkarošanā. Un secinājums ir tas, ka nedara pietiekami. Bet, ja mēs nesākam kaut ko nopietni darīt, tad mūsu valstij nākotnē varētu būt diezgan nopietnas problēmas, ja šie pesimistiskie raksti, kas parādās starptautiskajā presē, tiktu uzklausīti un ārvalstu investīcijas, Dievs nedod, arī palēninātos, samazinātos.

Tā ka, lai tas nenotiktu, ir jārīkojas. Nav par vēlu! Kalvīša valdība nav bijusi spējīga spert šo soli. Es esmu pārliecināts, ka koalīcijas partijās, koalīcijas partiju deputātos ir pārliecība, ka šis solis ir jāsper, bet valdošā partija šajā koalīcijā acīmredzot stāv pretī šim viedoklim.

Kolēģi, arī no citām koalīcijas partijām! Šī ir jūsu izdevība darīt to, ko jūs paši saprotat, ka tā ir jādara! Šos grozījumus kā tādus mēs pieņemt nevaram. Ir jāpārstrādā šie budžeta grozījumi tā, lai bāzi samazinātu un arī uz 2008.gadu lai būtu nopietns bāzes samazinājums. Tā ir tā atslēga, kas nodrošinātu mūsu ekonomikas turpmāko drošo attīstību.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Nākamā debatēs runās deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šodien, virzot apspriešanai 2007.gada budžeta grozījumus, mums būtu līdz zemei jāpaklanās mūsu veco pensionāru priekšā, ka viņi te, Saeimas durvju priekšā, šodien nestāv ar mietiem un dakšām, skaļi un pamatoti pieprasot savu daļu, jo nepavisam nav skaidrs, kāpēc tik ļoti labvēlīgā situācijā, kad pārpalikums valsts sociālajā budžetā ik mēnesi palielinās vidēji par 30 miljoniem latu un gada beigās, pilnīgi ticams, pārsniegs jau 700 miljonus latu, tas netiek ieguldīts reālā pensiju palielināšanā jau šajā gadā.

Ar likumu noteikto pensiju indeksēšanu par reālu pensiju palielināšanu uzskatīt nevar, jo tās mērķis ir tikai pasargāt pensijas no inflācijas radītā nodiluma. Un arī tas izdodas tikai daļēji, jo pensiju indeksēšana meimuro inflācijas pieauguma tempam nopakaļ, nepavisam netiekot tam līdzi.

Nekorekts un maldinošs ir Labklājības ministrijas mūsu komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas, sēdē dotais inflācijas un indeksētās vecuma pensijas apmēra izmaiņu salīdzinājums, attiecīgi minot 6,5 un 18,8 procentus, lai pierādītu, ka pensijas apmērs, lūk, pieaugot ātrāk nekā inflācija. Tās ir neattaisnojamas manipulācijas ar skaitļiem. Tā ir atkratīšanās no problēmas izvērtēšanas un risināšanas pēc būtības, jo salīdzināšanai tiek izmantots inflācijas vidējais rādītājs, kas ir ievērojami zemāks par to, kāds reāli veidojas un ietekmē tieši pensionāram nepieciešamo sadzīves preču, pakalpojumu, pārtikas un medikamentu dārdzību. Aplēses liecina, ka šajā, pensionāriem tik svarīgajā, sektorā inflācija svārstās no 10 līdz 15 procentiem, un ciniski ir izlikties, ka mēs to neredzam.

Latvija attīstās strauji. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka valsts sociālajā budžetā līdz šā gada 1.jūlijam jau bija iekrājies naudas līdzekļu atlikums 558 miljonu latu apmērā, to skaitā pensiju speciālajā budžetā – 414 miljoni latu. Pirmajā pusgadā vien sociālā budžeta pārpalikums ir palielinājies par 203 miljoniem latu, bet otrajā pusgadā, pastāvot esošajam, ļoti straujam vidējās algas kāpumam, tas, pilnīgi ticams, gandrīz dubultosies, tāpēc ir pamatotas iespējas vairāk sociālā budžeta naudas atvēlēt mūsu pensiju sistēmas galvenās problēmas risināšanai.

Un es atgādināšu, ka šī galvenā problēma joprojām ir saistīta ar cilvēkiem, kuri mūža lielāko daļu ir aizvadījuši padomju laikā, nodrošinot Latvijas valsts pastāvēšanu un pēctecību, un kuri pamatā ir pirmā jeb nefondētā paaudžu solidārā pensiju līmeņa dalībnieki un ir tieši atkarīgi no šodien strādājošo ikmēneša iemaksām sociālajā budžetā.

Tāda ir lielākā daļa šodienas pensionāru. Par visu savu darba mūžu viņi joprojām saņem pensiju, kura ir zemāka par Latvijā noteikto iztikas minimumu, kas šobrīd ir nepilni 134 lati, un šīs pensijas ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā. Latvijas Pensionāru federācijas sniegtie dati liecina, ka to pensionāru skaits, kuri saņem par iztikas minimumu mazāku pensiju, ir palielinājies, nevis samazinājies. Pērn tādi bija 74,2 procenti pensionāru, savukārt uz šāgada 1.jūliju tādi bija 87,6 procenti vecuma pensionāru. Tā ir ļoti satraucoša tendence, jo starpība ir turpat vai 14 procenti, un to ar pensiju indeksāciju oktobrī diez vai varēs dzēst.

Tomēr jūs droši vien kušināsiet un teiksiet, ka būs, būs… ka mūsu pensionāriem ievērojami labāk klāsies nākamgad, līdz ar 2008.gada budžeta pieņemšanu, jo, lūk, ir taču paredzēts paaugstināt piemaksu pie pensijas par darba stāžu līdz 1996.gadam no 19 santīmiem līdz 40 santīmiem. Jā, tāds solījums ir bijis, bet tikai nav skaidrs, no kura brīža – no gada sākuma, vidus vai beigām? Taču kāpēc tik mazs būs šis palielinājums? Kāpēc ne par 60, 80 santīmiem vai varbūt par latu? Tam visam saprotams un atbilstošs pamatojums nav saņemts ne no Labklājības ministrijas, ne arī no Finanšu ministrijas. Ir vien atgaiņāšanās, ka vairāk nevarot atļauties.

Ja sociālā budžeta pārpalikums jau šā gada beigās tuvosies miljardam, bet pensijas pamatsummas palielināšanai ar piemaksām nākamgad plāno tērēt tikai 32 miljonus, vai tas skan pārliecinoši? Mēs nākamā gada budžetu vēl neesam redzējuši, lai gan patiesībā būtu vajadzējis redzēt gan šāgada budžeta grozījumus, gan arī nākamā gada budžetu, lai visu varētu skatīt kopsakarā un pārliecināties, ka kaut kur kaut kad solītais ir redzams rakstiskā veidā budžeta likumprojekta konkrētā sadaļā, konkrētā apjomā un ieviešanas termiņā. Piemēram, tie desmit sociālā budžeta pārpalikumi, kurus Kalvītis gada beigās kā trīspadsmito pensiju ir apsolījis Latvijas Pensionāru federācijai… Jau šāds priekšlikums vien būtu diskusijas vērts, bet Latvijas Pensionāru federācija klusu, mierīgi cer un puslīdz droši pat tic, ka solītais makā noteikti iekritīs. Pat nedomājiet no šā solījuma atkratīties!

Bet kā mēs, Saeimas deputāti, varam ticēt, ja redzam, kādā tempā un veidā grozījumi šodien tiek dzīti cauri likumdevējai varai? Tomēr, pat šādā tempā strādājot, var pamanīt to, ka ar sociālā budžeta lielo pieaugumu tiek manipulēts ne pa jokam, lai varētu atļauties pasludināt, ka zibens ātrumā viena gada laikā kā tādā brīnumzemē esam nonākuši pie bezdeficīta budžeta. Vai tas tiek darīts, lai mānītu savas valsts iedzīvotājus, vai arī tāpēc, lai Eiropas Savienības institūcijām varētu “uzgleznot” smuku, bet nepatiesu bildi par bezdeficīta budžetu Latvijā? Jo bez deficīta ir tikai viena tā daļa – speciālais budžets, turpretī pamatbudžetā joprojām ir milzīgs iztrūkuma caurums, kuru tagad virtuāli cenšas piesegt ar valsts sociālā budžeta sekmēm.

Zem valsts pensiju speciālā budžeta spožā apmetnīša – slēpies, cik gribi! – tik un tā ir labi pamanāmi pamatbudžeta plikumi. Tikai jājautā: kāpēc šī mānīšanās atkal notiek galvenokārt tieši uz veco cilvēku rēķina? Kāpēc tieši viņiem, kuri sava mūža nogalē dzīvo zem iztikas minimuma, ir jābūt vispacietīgākajiem šajā valstī?

Kolēģi! “Jaunais laiks” uzskata, ka 2007.gada budžeta grozījumus ir iespējams sagatavot atbilstošākus šodienas vajadzībām, iespējām un prasībām, ņemot vērā arī lielās mazturīgo, veco pensionāru daļas situāciju un dodot skaidrākas garantijas šīs situācijas uzlabošanai.

Tāpēc es aicinu šos grozījumus neatbalstīt, lai Finanšu ministrija pie tiem vēl piestrādātu.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs ir pieteicies iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu apsveikt jūs ar darba atsākšanu un aicināt jūs atbalstīt šos grozījumus.

Kā iekšlietu ministrs es lūdzu atbalstīt tos tāpēc, ka pirmo reizi mums ir radīta iespēja iegādāties ugunsdrošu ugunsdzēsības tehniku, ko nav bijis iespējams izdarīt gandrīz vai vairāk nekā desmit gadu laikā. Tas ir pirkums, kas faktiski būs apmaksājams četrus gadus, tā ka par bāzi šeit nav runa.

Kā cilvēks, kas piedalījās budžeta grozījumu veidošanā, kā valdības loceklis es gribu teikt sekojošo, lai varbūt nemaldinātu tos, kuri budžetā īpaši nav iedziļinājušies. Bāze šeit skar divas pozīcijas: viena pozīcija ir saistīta ar skolotāju algām – ar piemaksām pie skolotāju algas saistībā ar burtnīcu labošanu, ar darbu ar tiem bērniem, kuriem ir kādas grūtības. Tas ir kompromiss ar Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības prasību, jo šī arodbiedrība prasīja daudz lielāku palielinājumu bāzes līdzekļiem.

Šis ir kompromiss! Un tie ir deviņi miljoni, kas nepieciešami skolotājiem. Ja kāds uzskata, ka mēs varētu atļauties neaiztikt šo bāzi, tad lai iet un runā ar skolotājiem tieši pats, nevis runā šeit.

Un otrs palielinājums bāzē ir saistīts ar māmiņu pabalstiem, ar māmiņu algām. Ņemot vērā tiešām inflāciju, ko nevar noliegt, šis jautājums ir saistīts ar to, ka tomēr tās iedzīvotāju grupas, kuras mazāk skar algu pieaugums, kas vidēji 33 procenti mums pagājušajā gadā ir bijis, ir jāatbalsta. Un tāpēc šis bāzi skarošais izdevums tiešām šajos budžeta grozījumos ir, un es domāju, ka, raugoties no sociālā viedokļa, tas ir pamatojams.

Ja tie būtu bijuši kādi algas palielinājumi valsts pārvaldē strādājošajiem – es te domāju gan ministrijas, gan centrālos aparātus –, tad varētu šos pārmetumus no opozīcijas puses pieņemt, taču šajā gadījumā tā nav. Lūdzu atbalstīt šos budžeta grozījumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Gan budžeta grozījumu pieņemšana, gan arī budžeta sagatavošana, protams, ir ļoti atbildīgs process, un, lai gan tikai vakardienas pēcpusdienā finanšu ministra Spurdziņa sagatavotais un Ministru kabineta apstiprinātais budžeta grozījumu projekts nonāca Saeimas komisijās (“uzspurdza” Saeimas komisijās, varētu pat tā teikt), tomēr Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija paspēja šodien konsultēties ar tām ministrijām, ar kurām mūsu komisijai ir tā lielākā sadarbība. Šorīt notika komisijas sēde kopā ar Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas pārstāvjiem. Šo ministriju pārstāvji mūs informēja par grozījumu sīkāku sadalījumu, un šie grozījumi galvenokārt ir tehniskas dabas grozījumi, pārbīdot budžeta līdzekļus no vienas pozīcijas uz otru.

Šorīt izskanēja arī doma: “Vai šiem grozījumiem vajag vai nevajag noteikt steidzamību?” Protams, steidzamība, manuprāt, ir vajadzīga, jo nauda, kura tiek pārplānota, ir jāizmanto līdz šā gada beigām, tāpēc kavēties ar budžeta grozījumu pieņemšanu nebūtu prātīgi.

Un tomēr es gribētu akcentēt dažas lietas.

Nekad nevajadzētu varbūt tik vēlu iesniegt Saeimā budžeta grozījumu projektu, lai mēs vienmēr pienācīgi spētu izvērtēt visas pozīcijas.

Par 20 miljoniem pašvaldībām. Jā, šī nauda ir nepieciešama! Tomēr arī komisijā mums izvērtās debates par to, vai šī nauda tiks pietiekami uzskatāmi, atklāti un godīgi sadalīta pēc tā principa, kuras pašvaldības spēs to apgūt un kurām šī nauda ir visvairāk nepieciešama, jo visām pašvaldībām, protams, no šīs naudas arī šāgada budžeta izlietojumā var nepietikt. Nu, lūk!

Izskatot šos budžeta grozījumus, protams, gribējās uzzināt, vai tādas infekcijas slimības, kāda ir bakteriālā iedega, likvidācijai arī tiek paredzēta nauda. Un mēs noskaidrojām, ka šī nauda tiks piešķirta no Ministru kabineta ārkārtas izdevumiem paredzētās naudas. Tātad šajos budžeta grozījumos nekādu papildu izdevumu nebūs.

Ņemot vērā to, ka mēs faktiski esam izvērtējuši šo divu minēto ministriju vēlmes, kas ir tikušas budžeta grozījumos apmierinātas, mūsu komisija ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu atbalstīt šos budžeta grozījumus pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es daļēji piekrītu cienījamās Seiles kundzes teiktajam attiecībā uz to, ka nav nekādas jēgas sasaukt ārkārtas sēdi un ka būtu labāk, ja opozīciju jau iepriekš iepazīstinātu ar valdošās koalīcijas plāniem. Un šajā ārkārtas sēdē, protams, pirmām kārtām ir pamatotas bailes no kritikas, kas varētu izskanēt no opozīcijas puses.

Par budžeta grozījumu būtību. Šajā ziņā PCTVL frakcijai ir pilnīgi pretējs viedoklis nekā citai opozīcijas partijai – “Jaunajam laikam”, jo mēs esam “par” budžeta deficīta palielināšanu. Mēs saskaņā ar Māstrihtas kritērijiem varam droši divreiz palielināt šo deficītu. Un arī citu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze, kurām ir ļoti sarežģīti iedzīvotāju dzīves apstākļi, to apstiprina. Mēs neesam veca Eiropas valsts, tāpēc nevaram pieļaut sociālo sprādzienu.

Pēc mūsu uzskatiem, visus šos papildu ienākumus, kuri ir pamatoti, mēs droši varam atdot tikai un vienīgi pensiju palielināšanai. Un arī visu citu iedzīvotāju slāņu, teiksim, skolotāju vai pasta darbinieku prasības mēs droši varam nodrošināt jau šodien ar budžeta deficīta palielināšanu.

Sakarā ar to PCTVL frakcija neatbalsta šos budžeta grozījumus, un mēs balsojumā atturēsimies.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns vēlas ko piebilst?

Lūdzu!

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Pēc Kariņa kunga spožās, finanšu ministra labās un Godmaņa kunga labās uzstāšanās aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.424/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 32, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.septembrim, bet likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt šā gada 20.septembrī.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē – 20.septembrī. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izskatījuši šīsdienas darba kārtību. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Jānis Klaužs, Ingmārs Līdaka, Anatolijs Mackevičs, Aleksandrs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Pauls Putniņš un Viktors Ščerbatihs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Sēdi slēdzu.