Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Jūsu ekselence Islandes prezidenta kungs! Premjerministra kungs, mēra kundze! Godātie delegāti! Dāmas un kungi!

Atļaujiet man pateikties Viņa ekselencei Islandes premjerministram Davidam Odsona kungam par uzaicinājumu piedalīties šajā konferencē. Man ir liels gods un prieks atrasties šeit, Reikjavīkā, un piedalīties šajā ļoti svarīgajā pasākumā. Es ceru, ka nākamo trīs dienu laikā mums izdosies ne tikai pievērst sabiedrības uzmanību sieviešu rūpēm, bet arī spert konkrētus soļus, lai stiprinātu sieviešu lomu demokrātiskā sabiedrībā.

Manuprāt, ir dziļi simboliski, ka sievietes no kādreizējā dzelzs priekškara abām pusēm tiekas šeit — pusceļā starp Veco un Jauno pasauli. Mēs šeit stāvam kā vērā ņemams un vienots spēks, kas gatavs veicināt pozitīvās izmaiņas mūsu sabiedrībās.

Konference "Sievietes un demokrātija jaunās tūkstošgades rītausmā" ir kļuvusi par realitāti tāpēc, ka tika sadzirdētas un uzklausītas visas pasaules sieviešu nozīmīgās balsis. Īpaši es gribētu minēt un izteikt savu patieso atzinību divām izcilām sievietēm — Hilarijai Klintones kundzei un ASV valsts sekretārei Madelainei Olbraitas kundzei par viņu apsveicamo iniciatīvu un stingro personisko iesaisti, kas ir atvedusi mūs uz šo konferenci. Pirms nepilna mēneša manas nesenās vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs man bija gods tikties ar abām šīm cienījamajām kundzēm. Viena no mūsu sarunu tēmām bija gaidāmā manifestācija "Reikjavīkas noteiktās balsis" ( Vital Voices of Reykjavik ) un tas, kādu nozīmi mēs pievēršam šim notikumam.

Es kā Latvijas Valsts prezidente jūtos pagodināta, ka man ir uzticēts runāt triju Baltijas valstu vārdā. Mana balss skan ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas sieviešu vārdā.

Vairāk nekā 50 gadu garumā Baltijas valstis kā neatkarīgas valstis bija izdzēstas no kartes un triju Baltijas tautu balsis nevarēja brīvi skanēt. Šķietami nepārvarami mūri un dzelzs priekškars tās apklusināja un nogrieza no ārpasaules. Mūsu tauta bija spiesta piebalsot citu rakstītai mūzikai un dziedāt citu sacerētu tekstu.

Padomju okupācijas laikā dzimumu līdztiesība tika pasludināta par pamattiesību, taču praksē tā netika īstenota. Ko Baltijas sievietes patiešām ieguva, tā bija privilēģija strādāt smagu fizisku darbu gulagā vai ieņemt visgrūtākos un zemāk atalgotos amatus. Sievietes bija uzkrītoši neredzamas komunistu politiskās un ekonomiskās elites priekšējās rindās.

Neatkarības atgūšana atdeva trim Baltijas valstīm balsi runāt starptautiskajā arēnā. Es īpaši vēlos pateikties Islandei par to, ka tā pirmā atzina Latvijas neatkarību. To mēs nekad neaizmirsīsim. Tā arī padarīja tās atvērtas progresīvām idejām par sieviešu lomu sabiedrībā — idejām, kas Rietumos bija augušas un attīstījušās jau vairāku desmitu gadu garumā.

Līdz ar demokrātijas atjaunošanu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā sievietes atguva tiesības tikt uzklausītām, taču viņu sociālais stāvoklis nav uzlabojies tik strauji, kā daudzi bija cerējuši. Pāreja no centralizētās plānotās ekonomikas uz tirgus ekonomiku un brīvo tirdzniecību ir radījusi smagus apstākļus daudzām sabiedrības daļām. Sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki ir to skaitā, kurus šīs nevardarbīgās, tomēr kataklizmai līdzīgās sociālās izmaiņas ir skārušas vissmagāk.

Paradoksāli, bet totalitārā režīma sagrāvei sekoja zināmu sociālās nodrošināšanas tīklu sabrukums. Tagad mūsu uzdevums ir radīt jaunus stabilas valsts palīdzības mehānismus, lai palīdzētu grūtībās visvairāk nonākušajiem. Tas ir milzīgs un steidzams izaicinājums, lai sociālā nevienlīdzība nekļūtu par sociālās spriedzes cēloni.

Neraugoties uz zināmām joprojām pastāvošām grūtībām, Latvija ir kļuvusi par dinamisku un attīstošos Ziemeļeiropas valsti, kas guvusi ievērojamus sasniegumus. Tomēr, lai veiksmīgi pabeigtu iesākto, mūsu valstij joprojām nepieciešams lielas, apdomāti ievirzītas investīcijas un atbalsts.

Trīs Baltijas valstis ir apņēmības pilnas iesaistīties preču un pakalpojumu brīvajā apmaiņā, kas palīdzējusi nodrošināt labklājību gan Ziemeļvalstīs, gan citās demokrātiskās valstīs. Tās noteikti daudz iegūtu ar labāku pieeju Rietumu tirgiem un lielāku pieprasījumu pēc to ražojumiem. Toties tās varētu gan iztikt bez pieaugošā pieprasījuma pēc komercializētiem intīmpakalpojumiem un pornogrāfiskiem materiāliem. Šis augošais spiediens no rietumvalstīm kopā ar krasām dzīves līmeņa atšķirībām ir radījis bīstamu un pazemojošu starptautisku tirgošanos ar cilvēka miesu. Tā ir skārusi ne tikai pieaugušās sievietes, bet arī abu dzimumu bērnus visā Eiropas kontinenta austrumu pusē. Pārāk bieži pārmetumi tiek vērsti tieši upuriem. Tā vietā ir vajadzīgas vienotas pūles starptautiskajā līmenī, lai sargātu bērnus no seksuālas vardarbības un sievietes no seksuālas ekspluatācijas.

Aptuveni pirms nedēļas es uzaicināju vairāk nekā trīsdesmit Latvijā labi pazīstamas sievietes uz diskusiju par sieviešu lomu Latvijas sabiedrībā. Mani iedvesmoja izteikto domu un ideju lielā daudzveidība, kā arī skaidra vienprātība par zināmām fundamentālām pamatkoncepcijām. Dažas no šīm sievietēm arī atrodas te šodien, un esmu pārliecināta, ka šajā konferencē mūsu delegātes gūs iedvesmi turpmākai darbībai.

Latvijā ir daudz sabiedrisko aktivitāšu jomu, kurās sievietes jau ir sasniegušas pilnīgu vienlīdzību. Uzreiz pēc neatkarības pasludināšanas 1918. gadā Latvija piešķīra sievietēm balsstiesības. Kopš tā laika vairākās profesijās, tādās kā medicīna, jurisprudence, zobārstniecība un tamlīdzīgas, sievietes ir ieņēmušas lielu īpatsvaru. Un tagad Latvijā pirms trim mēnešiem tika ievēlēta pirmā prezidente sieviete Austrumeiropas un Viduseiropas valstu vēsturē. Jau tas vien, ka vienā no trim Baltijas valstīm sieviete tika demokrātiskā ceļā ievēlēta par prezidenti, manuprāt, norāda uz augstajiem standartiem, ko mūsu demokrātiskajām valstīm ir izdevies sasniegt kopš neatkarības atgūšanas.

Tomēr statistika joprojām norāda uz nevienlīdzībām, kas liecina, ka sievietēm vēl ir tāls ceļš ejams, līdz tās kļūst par pilntiesīgiem spēlētājiem lemšanas procesā Latvijas izglītības, ekonomikas un politikas jomā. Tā, piemēram, 62 procenti studentu Latvijas universitātēs ir sievietes, bet no universitāšu pasniedzējiem tikai 13 procenti ir sievietes. Latvijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgo locekļu vidū sieviešu īpatsvars ir vēl zemāks. Kas šajā starpposmā ir noticis ar daudzajām apdāvinātajām jaunietēm?

Vai ņemsim citu jomu — vairākās Latvijas ministrijās vairums darbinieku ir sievietes, bet tikai neliela daļa sieviešu ieņem patiesi augstus atbildīgus amatus. Arī šajā gadījumā sievietes ir sakoncentrējušās zemākajos amatos un ir slikti pārstāvētas vai nav pārstāvētas vispār augstākajos amatos. Par politiku runājot, šajā Saeimā ir 82 vīrieši un 18 sievietes. Pilsētu un lauku pašpārvaldē vīriešu ir apmēram divreiz vairāk nekā sieviešu. Šajā ziņā Latvija ir līdzīgā situācijā kā daudzas citas demokrātiskās valstis, un dažos gadījumos rādītāji mūsu valstī ir pat labāki. Bet mēs tomēr atpaliekam no lielā ieguldījuma, ko sievietes sniedz politikā tādās valstīs kā Zviedrija.

Tajā pašā laikā ir jāatzīmē kāda ļoti rosinoša tendence — sieviešu īpatsvars Latvijas parlamentā un ministru līmeņa amatos pieaug. Šeit tikai četru gadu laikā — no 1995. līdz 1999. gadam — sieviešu īpatsvars ir pieaudzis no 6 uz 30 procentiem. Sievietes ienāk arī citu nozaru vadībā, piemēram, banku sektorā, un ir šeit sasniegušas visaugstākos varas ešelonus, tajā skaitā banku prezidentu amatus. Tā ir ļoti veselīga tendence, kas, es ceru, turpināsies un tuvākajā laikā attīstīsies straujāk.

Visās pasaules valstīs ir tā, ka sievietēm bērnu dzemdētājas loma uzliek papildu prasības, kas dažreiz nozīmē sāpīgu izvēli starp karjeru un ģimeni. Pretējā gadījumā sievietēm jāsamazina atdeve savai karjerai, lai rūpētos par ģimeni. Pienākumi ģimenē var atņemt sievietēm enerģiju, kas nepieciešama, lai sasniegtu karjeras augstāko punktu. Sievietes apgrūtina arī tas, ka ģimenēs saimnieciskie pienākumi ne vienmēr ir sadalīti taisnīgi.

Valsts ekonomika var uzplaukt un saglabāt konkurētspēju vienīgi tad, ja sievietes spēj tai dot būtisku ieguldījumu. Sieviešu personīgā izšķiršanās tātad atstāj plašas sekas visas sabiedrības mērogā. Šā iemesla dēļ mūsdienu demokrātijās valstij ir jāspēlē svarīga loma, piešķirot īpašu atbalstu sievietēm, lai tās varētu pilnvērtīgi piedalīties visos sabiedrības darbības slāņos.

Nelaimīgā kārtā maksa par ekonomikas pārveidi smagi gulstas uz postpadomju valstu sieviešu pleciem. Visu 90. gadu laikā Latvijā ir kritusies dzimstība. Neraugoties uz plaši pieejamo kontracepcijas līdzekļu klāstu, abortu skaits joprojām pārsniedz dzimstības rādītājus, kas ir ļoti skumjā stāvoklī. 1994. gadā uz katriem 1000 dzīvi piedzimušiem bērniem tika izdarīti 1105 legāli aborti, kas atspoguļo sieviešu ekonomisko nedrošību un cerību trūkumu par savu bērnu nākotni.

Ņemot vērā šo vispārējo stāvokli, mums jāatceras, ka tagad dzīvojam savstarpējās atkarības pasaulē, kur starp indivīdiem, valstīm un valstu reģioniem notiek visdažādāko veidu mijiedarbība. Mēs būtu gandarīti par partnerattiecībām un palīdzību reģionālās un infrastruktūras attīstības veicināšanā, jaunu darbavietu radīšanā un aizdevumiem maziem un vidēji lieliem uzņēmumiem. Mēs joprojām meklējam atbalstu jaunatnes mācību programmām un stipendijām. Būtiski svarīgi ir mācību kursi policijas un sociālās sfēras darbiniekiem, kuri ikdienā saskaras ar Latvijas sievietēm un bērniem.

Dāmas un kungi!

Esmu pārliecināta, ka ikviens dolārs, kas ieguldīts Latvijas nākotnē, būs ieguldījums Eiropas nākotnes stiprināšanā. Ikviena sēkla, kas sēta, lai stiprinātu Latvijas ekonomiku, nesīs lielākas sociālās stabilitātes augļus un palīdzēs izvairīties no tāda sociālā sabrukuma, kāds izraisījies Balkānu reģionā. Tur varam skaidri redzēt, ka atjaunošanas darbi pēc kara un valsts nemieriem izmaksā daudz vairāk nekā kara novēršana.

Pasaules sieviešu resursi ir jāizmanto efektīvāk, lai sekmētu labklājības attīstību mūsu sabiedrībās. Tradicionālajā sensenajā darba dalīšanas sistēmā kā Latvijā, tā arī Islandē un daudzās citās valstīs izšķirošā loma bija sievietēm, un viņas bija absolūtas saimnieces savās sociālajās un ekonomiskajās jomās. Viņas bija attapīgas, gudras un neatlaidīgas. Jo vairāk mēs nodrošināsim sievietēm vienlīdzīgas balsstiesības sabiedrībā, jo straujāk mēs tuvosimies taisnīgai nākamā gadsimta sabiedrībai.

Mēs uzskatām, ka sabiedrību par tiešām demokrātisku var uzskatīt tikai tajā gadījumā, ja visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, rases, reliģiskās piederības vai kādas citas atšķirošas iezīmes ir vienādas tiesības, brīvības un iespējas. Nedrīkst būt nekādu mākslīgu barjeru, kas liegtu sievietēm vai kādam citam sasniegt iecerētos mērķus, tajā skaitā mērķi ieņemt valsts augstākos amatus. Taisnīga sabiedrība ir harmoniska sabiedrība. Taisnīga sabiedrība ir arī vislabākais garants sociālai un politiskai stabilitātei kā mūsu reģionā, tā arī visur citur pasaulē.

Es ceru, ka šīs dienas Reikjavīkā uzlādēs mūsu likumdevējus, sniegs iedvesmi visu mūsu valstu sievietēm pašām pārņemt varu pār savu dzīvi, sasniegt savu pilno potenciālu un pilnībā izmantot visas savas demokrātiskās tiesības.

Strādāsim kopā, lai, ieejot jaunajā gadu tūkstotī, mēs pāršķirtu pozitīvu lappusi! Paldies par jūsu uzmanību!

Runa konferencē "Sievietes un demokrātija jaunās tūkstošgades rītausmā" Reikjavīkā 1999. gada 9. oktobrī

Runa tiek publicēta bez īsinājumiem