Par jaunatnes labāku iesaistīšanu sabiedrībā

Tā kā Eiropas sabiedrība noveco aizvien straujāk un gados jaunu darbinieku skaits samazinās, Eiropas Savienībai būs arvien vairāk jāpaļaujas uz jauno paaudzi. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi, ar kuru tā 5.septembrī nāca klajā, jaunieši bieži nav gatavi uzņemties šādu atbildību. Sestā daļa jauno eiropiešu joprojām nepabeidz skolu un 4,6 miljoni iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība ES un valstu līmenī vairāk un laikus ieguldīt jauniešu izglītībā un veselībā, kā arī uzlabot pāreju no izglītības vides darba vidē. Tajā arī norādīts, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā.  

“Miljoniem jauno eiropiešu pašlaik atgriežas skolās jaunā mācību gada sākumā, un mums ir jāpastiprina centieni radīt labākus apstākļus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas iemaņas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē. Jauniešiem ir jājūt, ka viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa,” teica Jans Figels, Eiropas Savienības izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: “Mums jārisina paradoksālā situācija, kad ES ir vērojams darbaroku trūkums, bet tajā pašā laikā pārāk daudz jauniešu ir bez darba – to skaits divkārt pārsniedz ES kopējo bezdarba līmeni.” “Mums vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, kurā neviens bērns un jaunietis nejūtas izstumts,” viņš piebilda.

Problēmas, ar kurām saskaras jaunieši šobrīd, ir sarežģītākas nekā viņu vecāku paaudzei. Pāreja no skolas uz darba vidi ir sarežģīta. Pusē mūsdienu darba vietu vajadzīga augsta kvalifikācija, un pārējās vajadzīga lielāka prasmju daudzveidība nekā agrāk. Apmēram ceturtdaļai Eiropas jauniešu nav vajadzīgo prasmju un iemaņu, lai iesaistītos darba tirgū. Daudzās dalībvalstīs trešdaļa jauniešu joprojām ir bez darba pat gadu pēc izglītības iestādes pabeigšanas.

Ir jāuzlabo izglītības un darba iespējas. Vienlaikus ir svarīgi brīvprātīgi pasākumi, lai iesaistītu jauniešus aktīvās sabiedriskajās norisēs. Šādus pasākumus var palīdzēt veidot labāka sadarbība un labas prakses apmaiņa. Nesena “Eirobarometra” aptauja liecina – 74 % jauniešu uzskata, ka brīvprātīgās programmas ir lielisks veids, kā palielināt viņu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē.

Komisija šodien uzsver jo īpaši to, ka vairāk un laikus jāiegulda jauniešos – ne tikai finansiāli, bet arī politiski un sociāli: ar ģimeņu, NVO, skolotāju un darba devēju starpniecību. Diagonālu jaunatnes stratēģiju izstrādei ES un valstu līmenī jābūt prioritātei, pārklājot dažādas politikas jomas – izglītību, nodarbinātību, veselību, uzņēmējdarbību, kultūru, jaunatni un sportu.

Tāpat Komisija aicina dalībvalstis pielikt lielākas pūles:

• samazinot to jauniešu skaitu, kuri nepabeidz mācību iestādes, un nodrošinot agrākas izglītības sākšanas iespējas — sākot ar bērniem mazāk labvēlīgos apgabalos un izstrādājot papildu pasākumus, lai novērstu to, ka jaunieši skolu nepabeidz;

• pievēršoties jauniešu problēmām ES Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā ar elastīguma un sociālās drošības (flexicurity) stratēģijām, kuru mērķis ir jaunatne un jaunpienācēju iespēju uzlabošana darba tirgū;

• radot labāku saikni starp uzņēmējdarbību un izglītību un uzlabojot mobilitāti. Te jāatzīmē, ka Komisijas pilotprojekta “Tavs pirmais darbs ārzemēs” uzsākšana, lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti ES, būs viens no 2007.gada ES “Darbavietu dienu” pasākumiem;

• iesaistot pašus jauniešus lēmumu pieņemšanā un jaunatnes politiku novērtēšanā, stiprinot esošo partnerību starp jauniešiem, viņu organizācijām un Eiropas Savienības iestādēm. Tas varētu būt izteikts un apliecināts kā ES un dalībvalstu deklarācija attīstīt labākas iespējas jauniešiem, pašiem jauniešiem apņemoties aktīvi iesaistīties.

Paziņojumā ietverta virkne citu konkrētu priekšlikumu:

• Eiropas Savienības ziņojums par jaunatni reizi trīs gados, piedaloties pašiem jauniešiem. Tajā tiktu aprakstīts un analizēts jauniešu stāvoklis Eiropā, panākta lielāka problēmu izpratne un stiprināta diagonālā sadarbība;

• iniciatīva attiecībā uz Eiropas prakses kvalitātes hartu 2008.gadā, lai veicinātu prakses iespējas un cīnītos pret to nepiemērotu izmantošanu;

• šobrīd izstrādes stadijā esoša jauna veselības aizsardzības stratēģija, kurā atbalstīti īpaši jauniešiem pielāgoti pasākumi;

• apspriešanās par brīvprātīgiem pasākumiem un to ietekmes novērtējums, lai sagatavotu turpmāku iniciatīvu, kuras mērķis būtu likvidēt šķēršļus brīvprātīgos pasākumos iegūtu prasmju labākai atzīšanai;

• analīze par valstu praksi attiecībā uz jauniešu piekļuvi kultūrai ar mērķi veicināt šo piekļuvi.

Šodienas paziņojumam pievienoti divi Komisijas dokumenti – par jaunatnes nodarbinātību un par jauniešu brīvprātīgiem pasākumiem. Dokumentā par nodarbinātību pirmo reizi analizēta nodarbinātības situācija starp jauniešiem vecumā no 15 līdz 30 gadiem ES 27 dalībvalstīs, bet pielikumā iekļauta detalizēta statistika. Otrs ziņojums ir analītisks pārskats par valstu politiku attiecībā uz jauniešu brīvprātīgiem pasākumiem, balstoties uz dalībvalstu iesniegtiem ziņojumiem.

Paziņojumā izmantota informācija no Komisijas sāktās apspriešanās Eiropas Jaunatnes forumā, un to izmantos kā pamatu jaunatnes politikas koordinācijas turpmākai attīstībai Eiropas Savienībā. Komisāri Figels un Špidla ar dokumentu iepazīstinās jauniešus 16.septembrī Lisabonā jauniešu pasākumā, kas lielā mērā veltīts šai iniciatīvai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa