Valsts prezidente piektdien Reikjavīkā tikās arī ar Islandes premjerministru Davidu Odsonu. Tikšanās laikā D.Odsons un V.Vīķe–Freiberga diskutēja par sievietes lomu mūsdienu pasaulē, vienojoties, ka jaunajā gadsimtā jāparedz iespējas, lai sieviete vairāk laika varētu veltīt sevis pašapliecināšanai, izglītošanai un profesionālajai darbībai. Premjerministrs pastāstīja, ka Islandē ir senas dzimumlīdztiesības tradīcijas, jo atšķirībā no citām zemēm, arī sievietēm jau izsenis bijušas tiesības, piemēram, iegādāties zemes īpašumus.

Valsts prezidente un Islandes premjerministrs pārrunāja sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka latviešu valodas aizsargāšana un apguve ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvijas nepilsoņi varētu pilnībā iekļauties valstī notiekošajos procesos un izjustu saistību ar valsti. Prezidente informēja, ka Latvijā pēdējā laikā pilsoņu loks ir paplašinājies un arvien vairāk iedzīvotāju vēlas sākt naturalizācijas procedūru. D.Odsons izteica sapratni par Latvijas centieniem aizsargāt savas valsts valodu un gandarījumu, ka Latvijas likumdošana ļauj integrēties nelatviešiem, iesaistoties valsts procesos.

D.Odsons vēlreiz pauda Islandes atbalstu Latvijas virzībai uz NATO, uzsverot, ka vēlas, lai Latvija Baltijas reģionā būtu droša vieta Eiropā, atstājot pagātnē tā dēvēto pelēko zonu.

Amatpersonas pārrunāja arī situāciju Krievijā.

Turpinājums no 1.lpp.

Valsts prezidente pateicās par Islandes atbalstu un kā simbolu šai pateicībai nodēvēja Latvijas dāvāto piemiņas akmeni "Atbalsts".

V.Vīķe–Freiberga un O.R.Grīmsons vienojās, ka Islande un Latvija turpinās stiprināt un attīstīt divpusējo sadarbību.

Tikšanās gaitā spriests par konferenci "Sievietes un demokrātija jaunās tūkstošgades sākumā". O.R.Grīmsons izteica gandarījumu, ka šo atbildīgo konferenci, kurā piedalās sievietes no visas pasaules, rīko Islande. Islandes prezidents atzina, ka Latvijas prezidentes piedalīšanās konferencē, uzstājoties pirmo runātāju vidū, ir liels pagodinājums.

V.Vīķe–Freiberga un O.R.Grīmsons apsprieda sadarbību reģionu ietvaros. Islandes prezidents apliecināja, ka viņa valsts labprāt redzētu Baltijas valstis pievienojamies Ziemeļvalstu savienībai, modeli "5+3" pārvēršot par astoņu valstu sadarbības modeli. Pēc O.R.Grīmsona sacītā, Islandē šāds viedoklis ir populārs jau vairākus gadus.

Valsts prezidenta preses dienests