Ikdienas problēmās nepazaudēsim Latvijas nākotni!

Ministru prezidents Andris Šķēle

:

Turpinājums no 1.lpp.

Tātad — gan mūsu mazā apdzīvotība, gan ģeogrāfiski ļoti labā atrašanās vieta, gan cilvēku tieksme uz izglītību, tas mūsu nācijai vienmēr ir bijis raksturīgs, un mums vēl vairāk būtu jāveicina šīs lietas. Jāņem vērā, kas notiek pasaulē kopumā, šis informatizācijas un informātikas attīstības bums, kas notiek un kas acīmredzot revolucionāri izmainīs pasauli kopumā pēc pieciem, desmit, nemaz nerunājot par 20 un 30 gadiem. Un šīs lietas Latvijai ir jāmāk novērtēt jau šodien un uzminēt, kur mēs būsim, un kas noteikti arī nebūs pēc gadiem 20 vai 30. Latvijā noteikti nelietos vairs, teiksim, naudas vienību "lats". Mēs noteikti lietosim kopīgo Eiropas naudas vienību, varbūt vēl lielākas kādas teritorijas naudas vienību, ekonomiskās telpas naudas vienību. Kā tas iespaidos visas šīs lietas; vai vienmēr mēs dzīvosim ar šīm bieži vien diezgan iluzorajām domām, ka mēs varam būt tikai tranzīta tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Un vai te neparādīsies jau citas dimensijas — arī Ziemeļi un Dienvidi. Šīs ir tās lietas, par kurām ir skaidrība, bet varbūt viens otrs precizējums un tāds drosmīgs pareģojums ir jāuzņemas. Un tur, protams, jebkuram mums ir vajadzīgs kvalificētu cilvēku dialogs un atdeve.

— Jums šodien bija saruna ar gudriem cilvēkiem. Kādi ir secinājumi vai novērtējums?

A.Šķēle:

— Neapšaubāmi, visi atzina, ka tāda stratēģija ir vajadzīga, tāpēc ka mums vidējās attīstības plāns faktiski ir gatavs, valdība to nākamajā valdības sēdē apstiprinās, bet tas ir piecu sešu gadu termiņš un faktiski kaut kādā veidā vairs nav īsti saucams par vidēju termiņu, tomēr, kaut kādā mērogā skatoties, ir diezgan īsa termiņa plāns. Bet mums jāspēj novērtēt šīs lietas daudz, daudz tālāk. Un tās atziņas tiešām bija aptuveni tādas pašas, kā es šeit jau minēju, atziņas par to, ka mēs esam pārāk koncentrējušies uz nevajadzīgām lietām, bieži vien materiāli darbietilpīgām. Mēs neesam spējuši — un to visi atzina — būtiski reformēt savu izglītības sistēmu, tā turpina producēt nekonkurētspējīgus cilvēkus, kas nespēj iekarot labas darba pozīcijas, nespēj izkonkurēt cilvēkus, kas ir mācījušies ārzemju universitātēs. Mēs pārāk maz ieguldām naudas informācijas tehnoloģijās, augstākajās tehnoloģijās. Mēs nespējam izmantot visas tās iespējas, ko dod dabiskie produkti, dabiskās izejvielas, kas mums ir, — koksne, citas bioloģiski pārveidojamas lietas. Tas viss vienā apspriešanā ir pat grūti izstāstāms.

— Man te būtu ko jautāt. Mana kolēģe ir pie tālruņa: 7220204, klausītāji var zvanīt. Bet visticamāk, ka mēs uz lielāko daļu jautājumu nespēsim šodien atbildēt, jo mums vēl ir pietiekami daudz ko runāt un jūs jau esat pietiekami daudz pajautājuši. Vēl pāris jautājumu no pagājušās reizes. Es gribu jautāt par neapšaubāmi aktuālu lietu — tas ir referenduma jautājums. Izskatās, ka referendums tomēr būs.

A.Šķēle:

— Referendums acīmredzot būs tādēļ, ka parakstu skaits ir savākts. Protams, ja nebūs vienošanās par to, ka varētu iztikt bez referenduma.

— Izskatās, ka nebūs, jo opozīcija...

A.Šķēle:

— Nu, es vērtēju to arī kā pozīcijas kļūdu un kā valdības kļūdu, ka mēs nespējām prognozēt opozīcijas ne pārāk konstruktīvo rīcību, jo daudz no tā, kas šobrīd tiek piesaukts, īstenībā ir pavisam savādāk. Kaut vai ja mēs parunātu par šiem skaitļiem — lai varbūt saprastu sabiedrība. Ja, teiksim, Ministru kabinetam un Saeimai nemaksātu visu gadu nevienu latu ne uzturēšanai, ne algām, nekam, tā summa būtu aptuveni gandrīz desmit miljoni. Tas nozīmētu, ka deviņas dienas varētu maksāt pensijas, tikai deviņas dienas. Šobrīd ir paralizēts šis likums, fiskālais deficīts sociālajā budžetā, šī iztukšošanās notiek ļoti strauji; uz 7.oktobri fiskālais deficīts bija mīnus 57,5 miljoni latu. Pensijas šobrīd tiek maksātas uz pieaugošas aizņemšanās rēķina. To, ka kaut kas ir jāmaina, ka jābūt risinājumam, to atzīst arī opozīcija. Ja opozīcijas viedoklis ir, ka nav iespējams vienoties, nav iespējams rast citus risinājumus, ko piedāvājusi pozīcija, tad acīmredzot notiks šis referendums un pēc tam Saeima vienalga dabūs grozīt šo pensiju likumu. Būs cita redakcija, savādākas rindas, savādāki vārdi, būs kādas korekcijas, bet pensiju likums tiks grozīts, jo šāds tas nespēj pastāvēt, jo tad tiek sagrauta pensiju sistēma kopumā. Un te man jāsaka kā Tautas partijas vadītājam šoreiz — Tautas partija nebija ne ar vienu roku, ne ar vienu pacēlumu, balsojot iepriekšējā Saeimā, klāt pie šiem bezjēdzīgajiem pirmsvēlēšanu populistiskajiem grozījumiem, jo nebija pārstāvēta iepriekšējā Saeimā. Tagad mums ir jānes šī slodze, smagums, atbildība par to, ka it kā mēs esam tie, kam jāķeras klāt tādām nepopulārām lietām. Diemžēl mēs esam godīgi pret sabiedrību, mēs redzam un skaidri sakām, kas notiek šobrīd. Un notiek valsts pensiju speciālā budžeta tālāka strauja iztukšošanās. Tātad — jāgroza būs vienalga, bet es neuzskatu, ka tas ceļš, kādu piedāvā opozīcija, ir konstruktīvs. Opozīcijai bija iespējams piedāvāt arī citus risinājumus, kaut vai to, ka likumu varēja arī otrreiz caurlūkot.

— Opozīcija īstenībā arī šobrīd piedāvā savus priekšlikumus, viņiem ir. Jautājums ir par to, ka jūs nepiekrītat viņu priekšlikumiem. Sociāldemokrātiem ir vesela rinda priekšlikumu.

A.Šķēle:

— Par priekšlikumiem mēs esam gatavi debatēt, bet nevar būt priekšlikumi, kas pilnībā noārda uzstādīto pensiju sistēmas būtību, jo mūsu pensiju sistēma ir būvēta ilgtermiņam, būvēta mūsu bērniem un mazbērniem, tā balstās uz individuālām iemaksām. Tātad — katra mūsu bērna pensijas lielums būs atkarīgs no tā, cik viņš būs iemaksājis nodokļos savai pensijai. Un nebūs vairs atkarīga pensija no tādiem parametriem kā darba stāžs, kā kāds priviliģēts darbs, nebūs tā. Viss būs atkarīgs no tā, cik tu esi iemaksājis savai pensijai nodokļu veidā.

— Opozīcijai tur ir runa par progresīvo nodokli, par tiem nodokļa griestiem. Mēs jau it kā esam visu laiku par to diskutējuši.

A.Šķēle:

— Jā, bet mēs varētu to diskusiju arī turpināt, jautājums ir — vai, ieviešot, teiksim, progresīvos nodokļus, mēs gribam stimulēt cilvēkus, lai viņi pelnītu vairāk vai — tieši otrādi — tam, kas godīgi maksā nodokļus, godīgi nopelna algu, teikt tā: zini, par to tevi ir jāsoda.

— Bet kāpēc jūs nesēžat kaut vai katru piekto dienu pie viena galda un šo viens otram nesakāt visu laiku?

A.Šķēle:

— Šobrīd mēs gaidām atbildi, vai opozīcija ir gatava sēsties pie galda. Izskatās, ka tā nav gatava, jo viņu viedoklis ir citāds. Nu ko, lai tērē sabiedrības laiku, nervus un, galu galā, neatrisina to. Tāds būs rezultāts, ko grib sasniegt opozīcija, jo — vēlreiz atkārtoju — jāmaina pensiju likums būs, jo savādāk mēs būsim nopostījuši visu savu bērnu nākotni.

— Par pensijām mēs varētu pietiekami daudz runāt. Vēl ir viens jautājums, kas jāapskata, un tā ir problēma ar pasažieru pārvadājumiem, jūras pārvadājumiem. Cik tālu tā lieta ir? Pagājušo reizi jūs teicāt, ka esat uzdevis, lai ministri to pēta. Bet es runāju arī ar pasažieru ostas prezidentu, viņš saka — īstenībā šeit ir svarīga katra diena, cik ilgi tas jautājums tiek vilcināts, jo nāk virsū ziema.

A.Šķēle:

— Jā, es domāju, ka vilcināšanās ir bijusi pietiekami ilgi, varbūt arī iepriekšējais satiksmes ministrs ir bijis gana nespējīgs, un mēs tiešām esam pieļāvuši, ka mūsu galvaspilsētu apkalpoja kuģis ar šo interesanto nosaukumu un viscaur slikto auru, kas to pavadīja. Katra diena šeit ir svarīga. Es domāju, ka 2000.gadā ir iespējams palaist kārtīgu rēdereju, nākamās nedēļas laikā es saņemšu arī paskaidrojumus no ministriem — gan no Baloža kunga, gan Gorbunova kunga, kāds tad ir viņu redzējums, piedāvājums. Mums ir jāpiedāvā no valdības puses arī maksimāls atbalsts jebkurai saprātīgai privātai iniciatīvai, lai mums tomēr beidzot būtu kārtīga satiksme vismaz starp tādām galvaspilsētām kā Stokholma un Rīga.

— Mēs pievēršamies arī klausītāju jautājumiem, — ir vairāki jautājumi par "Latvijas dzelzceļu" un par paredzamo lielo atlaišanu. Kā jūs to komentētu?

A.Šķēle:

— Jautājumu par "Latvijas dzelzceļu" mēs paredzam skatīt vienā no tuvākajām valdības sēdēm. Gorbunova kungs ir lūdzis precizēšanai papildu laiku. Daudzi jautājumi man ir šobrīd par "Latvijas dzelzceļu", un es varu skaidri un gaiši pateikt arī tiem cilvēkiem, kas man nāca klāt un jautāja par virzienu Rīga— Madona— Balvi, — es esmu pret šī virziena pasažieru satiksmes slēgšanu. Un es domāju, ka mēs esam pārāk vieglprātīgi pakļāvušies "Latvijas dzelzceļa" vadības diktātam. Mans viedoklis šeit ir diezgan krass: šobrīd faktiski ne jau kravu dzelzceļš dotē pasažierus, bet gan otrādi.

— Seimuškina kungs jautā par elektropieslēguma maksām: Kad jūs bijis pirmoreiz premjers, jūs esot teicis, ka noskaidrošot šos jautājumus. Viņš, piemēram, saka, ka viņam 900 metri jāievelk, tas maksā trīs tūkstošus, kaut gan pašizmaksa, viņaprāt, ir tikai trīs simti latu. Joprojām "Latvenergo" par pieslēgumu ņem neatbilstoši lielu summu, kaut gan par to ir runāts jau vairākus gadus.

A.Šķēle:

— "Latvenergo" ir atbildīgs līdz patērētāju uzskaites kastei, jā, tātad — līdz tai vietai, kur sākas mērījums. Es tiešām nevaru atbildēt, vai tie ir 300 vai 3000 lati. Konkrētā situācijā jautātājam varu teikt — lūdzu, uzrakstiet precīzi par šo gadījumu, atsūtiet uz Ministru kabinetu man vēstuli. Es palūgšu ekonomikas ministru vienreiz taču kaut ko sākt darīt arī šai jomā.

— Kalējs no Pārdaugavas jautā: vai valdībai nav jākaunas par to, ka cukurbietes iear zemē šobrīd?

A.Šķēle:

— Valdībai ir jākaunas varbūt par to, ka iepriekšējā valdība pietiekami godīgi nerīkojās un sabiedrību neinformēja, jo tas bija zināms aprīlī, ka Jēkabpils cukurfabrika ir ļoti, ļoti smagā stāvoklī. Vienīgais precizējums šobrīd varētu būt un valdības piedāvājums varētu arī šādā rakursā tikt izskatīts — valdība dod reālu naudu zemniekiem šobrīd, reālu naudu. Un, tā kā no zemniekiem 49 procenti ir akcionāri, ja viņi vēlas šo rūpnīcu palaist, lūdzu, jums iedoto naudu ieguldiet! Lai viņi izvēlas, vai par šo valsts doto naudu ir gatavi paši ieguldīt Jēkabpils rūpnīcas palaišanā atkal vai ne. Lai tad it visi tie, kas saka, ka šī rūpnīca ir ļoti, ļoti svarīga, ļoti, ļoti cerīga — un varbūt tiešām tā tas ir — uzņemas arī šo risku, jo valdība nevar būt tā, kas iedos naudu rūpnīcai, kura ir izsaimniekota, novesta līdz bankrotam. Ja zemnieki ir gatavi pārņemt šo kontroli pār rūpnīcu pilnībā vai atrast dialogu ar kreditoriem, tad lai to naudu, ko valdība dod — un tās nav mazākās summas, tie nav tikai nieka 300 tūkstoši, ko prasīja it kā rūpnīcas palaišanai; tā summa ir miljonos mērāma, pie miljona — tad lai iegulda šo naudu paši zemnieki.

— Aigaram Rozenfeldam ir divi jautājumi. Pirmais vairāk attiecas konkrēti uz jūsu māju. Vai drīkst būt tāda situācija, ka Ministru kabineta preses departamenta vadītājs nepārvalda nevienu citu valodu kā tikai krievu, runājot par svešvalodām?

A.Šķēle:

— Es noskaidrošu, vai Freidenfelda kungs pārvalda vēl kādu citu valodu vai nē, es tiešām nevaru atbildēt. Man jāprasa droši vien arī Valsts kancelejas vadītājam, lai viņš skatās, kā darbinieki tiek komplektēti.

— Otrs jautājums arī no viņa: kad būtiski tiks samazināts ierēdņu, ierēdņu padomnieku skaits valsts pārvaldes iestādēs?

A.Šķēle:

— Nākamā gada budžetā mēs visām ministrijām apgriežam pirmo reizi tik nopietni budžetus — par diviem procentiem. Nevis palielinām par kaut ko, bet par diviem procentiem visiem samazinām. Es domāju, tāda tendence saglabāsies arī 2001.gada budžeta izstrādes laikā, un tādā veidā mēs piespiedīsim ministriju vadītājus arī noteikti domāt, kuri darbinieki ir labākie un kuri atstājami, varbūt pat palielināmas algas, savukārt — kuri ir tie, no kuriem jāšķiras, kuri šo sistēmu ir nevajadzīgi birokratizējuši un kuri nespēj sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, kuri gaida pavisam citas kvalitātes attieksmi pret viņiem kā šo pakalpojumu ņēmējiem.

— Un tad man ir Anitas kundzes jautājums, drīzāk varbūt morāles jautājums. Ja medmāsa saņem 50 latus, vai ierēdnim ir morālas tiesības saņemt "cilvēka cienīgu algu"?

A.Šķēle:

— Jāsaka, ka medicīnas māsām par likmi tiešām šī samaksa ir kaut kur nedaudz virs 50, ap 50 latu, bet kopumā šobrīd nav īsti pareizi runāt par šīm likmēm. Es te papētīju, tā vidēji saņem, vismaz Rīgā, 80 līdz 90 latus, kas nav daudz. Vai ierēdnim ir tiesības prasīt tad vairāk? Mums ir jāatrisina medicīnas māsu atalgojums, pie šī jautājuma jāturpina strādāt, bet jāsaka pavisam skaidri un gaiši — tas ies kopā ar valsts izaugsmi — vai tautsaimniecība sāks strādāt. Tādēļ arī nākamā gada budžets ir ar vienu uzstādījumu, ir domāts par grūdienu tautsaimniecībai. Mēs samazinām vairākus nodokļus ražotājiem, tādā veidā stimulējam tautsaimniecību kopumā.

— Lūses kundze jautā no Rīgas, un varbūt tas ir saistāms ar to, ko mēs jau sākumā runājām, par attīstību jeb ilgtermiņa stratēģiju. Vai tiek plānota rūpniecības attīstība Latvijā un kā tas notiek?

A.Šķēle:

— Jā, bet tikai būtu jāprecizē vai, pareizāk sakot, būtu jāsaka, ka mēs vairs neplānojam un neredzam pamatojumu tam, ka Latvija būs ar tādu pašu rūpniecību kā padomju laikos, kad veda smagas metāla kravas uz šejieni vai gatavus motorus no GAZ rūpnīcas, te montēja kopā un sūtīja atpakaļ, šādi milzīgu masu pārvietojumi, kas ir ļoti dārgi, Latvijā nav uzskatāmi par perspektīvu. Un mums vairāk jādomā par augstas tehnoloģijas rūpniecību, tādēļ Ekonomikas ministrija šobrīd strādā kopā ar Latvijas Attīstības aģentūru un tamlīdzīgi, lai dabūtu augstāko tehnoloģiju firmas, tādas kā, piemēra pēc "Siemens", "Philip" vai IBM, kas būtu orientēti uz energomazietilpīgiem un pēc masas mazietilpīgiem produktiem. Tātad — mums ir jāpagriežas pavisam citā skatījumā, jo mums nav šo izejvielu, tātad ir jāstrādā uz mazākas masas pārvadājumiem. Vairāk intelekta jāieliek.

— Tātad darīts tas tiek un domāts par to tiek?

A.Šķēle:

— Jā.

— Ir vēl ļoti daudz jautājumu, un mēs nespējām uz visiem atbildēt, atstāsim citai reizei. Tiesa, man ir arī šādi tādi novēlējumi: es jums vēlu veselību un izturību; arī no Zebrenes klausītāja, Griķes kundze jums novēl — nesteigties ar lēmumiem, bet izvērtēt un izsvērt lēmumus, pirms iet tālāk. Palika arī citi jautājumi, mēs mēģināsim uz tiem atbildēt. Paldies klausītājiem, kas zvanīja! Tiksimies acīmredzot nākampiektdien!

A.Šķēle:

— Jā, noteikti, un paldies visiem par laba vēlējumiem! Strādāsim nopietni un ilgtermiņā!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā