Vakar, 11.oktobrī, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Hanzas pilsētas Hamburgas Senāta prezidentu un Hamburgas birģermeistaru Ortvinu Rundi

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu ekonomiskās attiecības.

Ministru prezidents atzina, ka VFR ir kļuvusi par Latvijas nozīmīgāko tirdzniecības partneri, un izteica vēlējumu aktivizēt Vācijas uzņēmēju investīciju politiku Latvijā.

Ministru prezidents un Hamburgas birģermeistars pārrunāja iespējas, kā uzlabot investīciju klimatu Latvijā. Ministru prezidents norādīja, ka 30.novembrī paredzētā ārvalstu investoru padomes sēde varētu dot impulsu ārvalstu uzņēmēju ienākšanai Latvijā. Ministru prezidents par perspektīvām atzina tādas nozares kā celtniecība un kokapstrāde.

A.Šķēle aicināja Vācijas uzņēmējus piedalīties privatizācijas procesā Latvijā, sevišķi uzsverot perspektīvo "Latvenergo" privatizāciju.

Hamburgas birģermeistars atzina, ka svarīga ir ES paplašināšanās Austrumu virzienā, it īpaši Baltijas jūras reģionā, kas piešķir šim reģionam īpašu attīstības dinamiku. Kā perspektīvu birģermeistars norādīja nepieciešamību attīstīt tūrismu Baltijas jūras reģionā, arī Latvijā. To varētu veicināt relatīvi neskartā apkārtējā vide Latvijā, tāpēc Vācijas prāmju sabiedrības būtu ieinteresētas organizēt kruīzus Baltijas jūras valstīs.

— sarunā ar Eiropas parlamentārās asamblejas pārraudzības komitejas ekspertiem

Ministru prezidents Andris Šķēle vakar, 11. oktobrī, tikās ar Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas pārraudzības komitejas ekspertiem T.Deivisu un G.Jansonu. Ministru prezidents norādīja, ka Latvijas valdība kopumā ir apmierināta ar to, kā tiek gatavots Pārraudzības komitejas ziņojums par Latviju, vienlaikus norādot, ka ziņojumā saglabājušās atsevišķas problēmas attiecībā uz integrācijas procesa atspoguļojumu Latvijā.

Tikšanās laikā pārrunātas iespējas ratificēt Saeimā Vispārējo konvenciju nacionālo minoritāšu aizsardzībai un Sociālo hartu .

A.Šķēle izklāstīja valdības politiku attiecībā uz nacionālajām minoritātēm Latvijā, norādot, ka jau pēc neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz 50 gadu pieredzi, valdības politika vērsta uz integrētas sabiedrības veidošanu Latvijā. Kā svarīgākās aktualitātes tika norādīta Valsts valodas likuma un Sabiedrības integrācijas programmas izstrādes politika Latvijā, kas faktiski ietver Sociālās hartas problēmas un Vispārējās konvencijas nacionālo minoritāšu aizsardzībā problēmas .

Pārrunāta Valsts valodas likuma tālākā attīstības gaita, kā arī sabiedrības integrācijas procesa perspektīvā attīstība.

Valdības preses departaments