Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tika saņēmusi Rīgas ebreju kopienas ielūgumu 8.oktobrī piedalīties Ebreju kultūras dienu atklāšanā, kas veltītas Rīgas ebreju kopienas atdzimšanas desmitajai gadadienai. Sakarā ar Valsts prezidentes piedalīšanos starptautiskajā konferencē Reikjavīkā Rīgas ebreju kopienas rīkotajā pasākumā viņas apsveikumu nolasīja Valsts prezidentes padomnieks izglītības un tautību jautājumos Oļģerts Tipāns.

"Sūtu jums savus siltākos apsveikumus un laba vēlējumus Rīgas ebreju kopienas atdzimšanas 10.gadadienā. Valsts prezidentes starptautiskie pienākumi man šoreiz neļauj izmantot jūsu laipno ielūgumu un būt šodien klāt svinīgajā pasākumā, tomēr es vēlos izmantot iespēju apliecināt gan Latvijas valsts, gan savu personisko gandarījumu par Latvijas ebreju kopienas kultūras dzīves atdzimšanu.

XVI gadsimtā Rietumkurzemē, vēlāk arī citos Latvijas novados uz pastāvīgu dzīvi sāka apmesties ebreju tirgotāji, amatnieki, vēlāk arī zemnieki. Pamazām viņi ieņēma savu vietu Latvijas saimnieciskajā un kultūras dzīvē, kļuva par Latvijas tautas sastāvdaļu. Kopā ar latviešiem viņi izjuta gan priekus, gan rūpes, ko sagādāja dzīve zemē pie Baltijas jūras. Kopā ar latviešiem viņi aizstāvēja šo zemi pret svešzemju iebrucējiem, ebreji bija gan starp brīvības cīņu dalībniekiem, Latvijas valsti dibinot, gan starp tiem, kas stāvēja uz barikādēm, Latvijas neatkarību atjaunojot. Latviešu un Latvijas ebreju likteņi ir cieši saauguši, gadu skaitļi mūsu vēstures traģiskajām lappusēm ir vieni un tie paši. Te nebūtu vietā svērt viena vai otra okupācijas režīma nodarīto postu, jo cilvēku ciešanas ir neizmērāms lielums. Tikpat neizmērāms kā to cilvēku varonība, kas stājās pretī brutālai varai, riskējot ar savām un savu tuvinieku dzīvībām. 35 Latvijas ģimenes — ebreju glābējas nacistiskās okupācijas laikā — saņēmušas Izraēlas valsts goda nosaukumu ‘’Pasaules taisnīgie’’. Rīgas ostas strādnieka Žaņa Lipkes ģimene no nāves izglāba vairāk nekā 50 cilvēku. Viņa un citu ebreju glābēju vārdi paliks vēsturē kā pierādījums tam, ka pat visbriesmīgākajos apstākļos cilvēcība un humānisms nav uzvarami.

Mūsu visu pienākums ir rūpēties, lai vēstures smagā pieredze tiktu ņemta vērā, nekur un nekad neļaujot atzelt cilvēknīšanas un vardarbības asniem. Es ceru, ka dažādu valstu vēstures zinātnieku kopīgi iesāktais darbs pie vairāku Latvijas vēstures posmu rūpīgas izvērtēšanas ļaus izveidot objektīvu ainu. Tādējādi, jācer, tiks pārtrauktas tās spekulācijas, kuras balstās okupācijas režīmu dotās vēstures faktu interpretācijās un kuru mērķis, var domāt, nav vis vēsturiskās patiesības noskaidrošana, bet gan tautu naida kurināšana. Mums jārūpējas, lai sabiedrība gan Latvijā, gan ārpus tās, bet it īpaši jaunā paaudze zinātu patieso vēsturi, zinātu gan varoņu vārdus, gan to, pie kādām sekām var novest iecietība pret naida kurināšanu.

Latvijas progress pēc neatkarības atjaunošanas ir patiešām ievērojams. Tas skāris visus Latvijas iedzīvotājus, visas Latvijā dzīvojošās nacionālās grupas. Latvijas neatkarības atjaunošana deva iespēju netraucēti attīstīt savu kultūru ne tikai latviešiem, bet arī visām Latvijā dzīvojošām nacionālām grupām. Atcerēsimies, ka pirmā pēc Otrā pasaules kara jaundibinātā ebreju skola bijušajā PSRS teritorijā tika atvērta Rīgā. Zīmīgi, ka ebrejiete Ruta Marjaša, viena no parlamenta deputātēm, kas 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību, bija arī viena no Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas izveidotājām, rūpējoties par visu Latvijas mazākumtautībām piederošo cilvēku iespējām saglabāt un kopt savu nacionālo identitāti.

Mūslaiku pasaulē cilvēkiem nereti ir vairākas identitātes, kas savā starpā nekonkurē, bet papildina cita citu. Var droši teikt, ka Latvijas ebreji, saglabājot savas tautas kultūru un tradīcijas, devuši nozīmīgu pienesumu Latvijas un pasaules kultūrā. Mūziķu Hermaņa Brauna, Tovija Livšica, Gidona Krēmera, Ineses Galantes, šahista Mihaila Tāla, ķīmiķa Solomona Hillera un vairāku citu ebreju izcelsmes Latvijas kultūras un zinātnes darbinieku vārdi aizskanējuši tālu pasaulē. Tā ir mana dziļākā pārliecība, ka dažādu kultūras tradīciju dialogs ir atslēgas vārds ne tikai Latvijas kultūras vēstures izpratnei, bet arī tās attīstībai mūsdienās. Tā ir mana dziļākā pārliecība, ka cilvēka piederību Latvijas sabiedrībai vispirms nosaka viņa attieksme pret Latviju, viņa ideāli un darbs šo ideālu sasniegšanā. Es gribētu, lai ikkatrs Latvijas iedzīvotājs zinātu, ka ir aicināts kopīgi celt valsti, kas vēlas būt drošs garants katra cilvēka labklājībai, katra cilvēka tiesībām izkopt savu identitāti.

Vēlreiz sveicu jūs, ar vislabākajiem novēlējumiem!

Rīgā 1999.gada 8.oktobrī

Vaira Vīķe–Freiberga."

Valsts prezidenta preses dienests

Augsti godātais virsrabīn Barkāna kungs! Godātie Krupņikova, Gildenhorna, Benatofa kungi! Dāmas un kungi!

Kopīgs prieks cilvēkus vieno tikai uz brīdi, kopīgas sāpes mēdz savienot uz mūžiem. Latviešu un ebreju tautu likteņi mūsu zemē ir cieši savijušies gadsimtu gaitā un daudzos pagrieziena punktos bijuši pakļauti līdzīgiem pārbaudījumiem.

Ebreju tautas pārstāvji palīdzēja izcīnīt mūsu valsts neatkarību pēc Pirmā pasaules kara, darbojās Latvijas valsts izveidē 20. un 30.gados, sekmējot tās tautsaimniecības uzplaukumu un valstiskuma nostiprināšanos, atstājot nepārprotamu ieguldījumu Latvijas zinātnes, kultūras un mākslas vēsturē. Smags pārbaudījums mūsu tautām bija Otrais pasaules karš, atrašanās totalitārisma ideoloģiju krustugunīs. Gan latvieši, gan ebreji lieliski zina, ko nozīmē dzīve diasporā, kultūras un tradīciju sargāšana svešatnē.

Zīmīgi, ka jau toreiz un arī tagad Latvijas vārdu pasaulē nes ne tikai latvieši, bet arī Latvijā dzimušie ebreji — izcili mūziķi, filozofi, zinātnieki.

Atmodas laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana deva jaunas cerības un jaunu pacēlumu — faktiski vienlaikus notika Latvijas Tautas frontes veidošana un Rīgas Ebreju kopienas atjaunošana.

Īpaši nozīmīga bija Amerikas ebreju apvienotās komitejas loma, sniedzot palīdzību Rīgas ebreju kopienas darbības atjaunošanai Latvijā. Mēs, latvieši, varam jūs tikai apskaust par to pašaizliedzību, enerģiju un līdzekļiem, ko jūs ieguldāt tautas un ģimenes stiprināšanā, patriotisma un pašcieņas ieaudzināšanā savos bērnos.

Tāpēc atļaujiet apsveikt jūs Rīgas ebreju kopienas atdzimšanas desmitajā gadadienā un novēlēt arī turpmāk daudz, daudz spēka jūsu tālākajā darbībā.

Uzruna Rīgas ebreju kopienas desmit gadu jubilejā 1999.gada 8.oktobrī