Valsts sekretāru 2007.gada 6.septembra sanāksmē

EM: Par tiesībām bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli

6.septembrī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai iesniedza Ministru kabineta rīkojuma projektu “Kārtība, kādā personai ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā personai ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli, ja personai personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atņemšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu minētajai fiziskajai personai un tās ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kurš (kuri) likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdī atrodas mājā, kura ir denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) vai par kuras atdošanu ir iesniegts pieprasījums.

Neizīrētu dzīvokli bez atlīdzības personai piešķir tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas dzīvoklis, kurš piešķirts šo noteikumu 1.punktā minētajā kārtībā. Persona, kura vēlas saņemt bez atlīdzības neizīrētu pašvaldības dzīvokli, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga bez atlīdzības saņemt pašvaldības dzīvokli.

Personas iesniegumu izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt bez atlīdzības neizīrētu pašvaldības dzīvokli un reģistrēšanu vai par atteikumu pieņem pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija.

Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvokli pašvaldība piedāvā pārņemt bez atlīdzības, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai. Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, istabu skaitu, stāvu, kurā šī telpa atrodas, labiekārtojuma līmeni, īres maksas apmēru, īres līguma termiņu, kā arī dienu, kad persona var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu. Ja personai ir bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim neizīrētu dzīvokļu piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi pašvaldībai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

Pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija šajos noteikumos noteiktajos gadījumos pieņem arī lēmumu par personas izslēgšanu no reģistra.

EM: Par elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un 6.septembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodeva grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz Ekonomikas ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā novērtējuma ziņojumu par situāciju elektroapgādē (2006.gada 25.aprīļa MK noteikumos Nr.322 “Noteikumi par pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu”).

Pārvades sistēmas operators (PSO) reizi gadā sagatavo un iesniedz EM un SPRK novērtējuma ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko tam sniedz elektroenerģijas sistēmas dalībnieki un sadarbības partneri – pārvades sistēmu operatori citās valstīs, ar kurām notiek elektroenerģijas apmaiņa.

Pašreiz spēkā esošā Ministru kabineta noteikumu redakcija nenodrošina, ka PSO iekļauj novērtējuma ziņojumā precīzus un pamatotus secinājumus par situāciju elektroapgādē Latvijā.

Līdz ar to elektroenerģijas PSO novērtējuma ziņojums nesniedz skaidru un pārliecinošu informāciju par iespējamo elektroenerģijas jaudu deficītu vai to pietiekamību laikā līdz 2016.gadam.

Izstrādātie grozījumi paredz paplašināt un precizēt prasības novērtējuma ziņojuma saturam – novērtējuma ziņojumā jābūt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora skaidram un nepārprotamam slēdzienam, kas objektīvi raksturotu sistēmas stāvokli.

Izstrādātie grozījumi nosaka, ka PSO jāsniedz elektroenerģijas piegādes un patēriņa atbilstības vērtējums pārskata periodā un prognoze turpmākajiem gadiem (minimālais prognozes termiņš – 10 gadi), norādot elektroenerģijas patēriņu gadā un iespējamos avotus tā segšanai, kā arī jaudas pieprasījumu un iespējamos avotus tā segšanai pa stundām un prognozi, pamatojot ar informāciju tikai par tiem avotiem, kas novērtējuma ziņojuma sagatavošanas brīdī ir ekspluatācijā vai par kuriem ir pamatotas ziņas, ka tos ieviesīs ekspluatācijā tuvāko piecu gadu laikā.

Vienlaikus noteikumus paredzēts papildināt ar punktu, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators 2007.gadā iesniedzamo ziņojumu sakarā ar izmaiņām tā saturā iesniedz līdz šī gada 1.novembrim.

EM: Par Ekonomikas ministrijas un Vologdas apgabala valdības vienošanos par ekonomisko sadarbību

6.septembrī EM iesniedza apstiprināšanai Ministru kabinetā Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Vologdas apgabala (Krievijas Federācija) valdības vienošanās par ekonomisko sadarbību projektu. Vienošanās projektu ir izvērtējusi Ārlietu ministrija. Pašreizējā vienošanās redakcijā Ārlietu ministrijas izteiktie priekšlikumi ir ņemti vērā.

Ņemot vērā Krievijas valsts federālo uzbūvi, kā arī tās platību, EM uzskata, ka divpusējo ekonomisko kontaktu nostiprināšana ar Krievijas reģioniem ir viens no efektīvākajiem ekonomiskās sadarbības attīstības veidiem. Līdz šim notikušas abpusējas amatpersonu vizītes, biznesa forumi, uzņēmēju apaļie galdi, kuru laikā ir apspriestas ekonomisko kontaktu attīstības iespējas.

EM ir ieinteresēta noslēgt divpusēju vienošanos par ekonomisko sadarbību ar Vologdas apgabala valdību, kas būtu nozīmīgs solis savstarpējās sadarbības aktivizēšanai un pavērtu plašākas iespējas ekonomisko un tirdzniecības sakaru turpmākai veicināšanai. Interesi attīstīt ekonomiskos kontaktus ar Latviju regulāri pauž arī Vologdas administrācija

Plānots, ka minētā vienošanās varētu tikt parakstīta 2008.gada pavasarī EM valsts sekretāra K.Gerharda vizītes laikā Vologdas apgabalā.

Noteikumu projektam nav ietekmes uz budžetu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par izmaiņām likuma piemērošanas kārtībā par pievienotās vērtības nodokļa normām

Valsts sekretāru sanāksmē 6.septembrī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas reglamentē likuma “Par pievienotās vērtības nodokli (PVN)” normu piemērošanas kārtību. Paredzams, ka izmaiņas noteikumos nodrošinās iespēju vienlaikus ar reģistrēšanos komercreģistrā pieteikties reģistrācijai arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā.

Plānots, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos papildinās iesnieguma veidlapu, sadalot to atbilstošās daļās, lai informācija, kas tiek sniegta, reģistrējoties komercreģistrā, nedublētu VID sniedzamo informāciju.

Tāpat ar izmaiņām noteikumos tiks precizēta veidlapā sniedzamā informācija:

• kādā laika periodā nodokļu maksātājs pēc darījuma apjoma, kad tam obligāti jāreģistrējas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, sasniegšanas iesniedzis iesniegumu reģistrācijai;

• par personu, kura reģistrējas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, pamatojoties uz likuma specifiskām normām;

• samazināta sniedzamā informācija par atvērtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem, paredzot, ka turpmāk nepieciešams to sniegt tikai par ārvalstu kredītiestādēm;

• par nodokļu maksātāja darījuma partneriem, lai izvērtētu, vai to savstarpējie darījumi atbilst nodokļu maksātāja deklarētajai saimnieciskajai darbībai;

• kontaktinformācija, ko norāda pats nodokļu maksātājs ātrākai un veiksmīgai komunikācijai.

Pēc saskaņošanas ministrijās grozījumi MK noteikumos tiks skatīti valdībā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par darba tiesisko attiecību un darba drošības uzraudzības pilnveidošanu

Lai mazinātu darba likumdošanas pārkāpumus un uzlabotu Valsts darba inspekcijas pakalpojumu kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu nākamo septiņu gadu periodā plāno ieguldīt 2,89 miljonus latu.

To paredz 6.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Sociālā fonda aktivitāti “Darba attiecību un darba drošības likumdošanas uzraudzības pilnveidošana”.

Darba ņēmējus plānots informēt par darba vides riskiem, darba drošības un arodveselības jautājumiem, kā arī tiesībām darba attiecībās. Paredzēti preventīvie pasākumi, lai skaidrotu iedzīvotājiem nereģistrētās nodarbinātības ēnas puses un mudinātu legalizēt darba attiecības.

Plānotas arī vispārīgas un specifiskas speciālistu apmācības, piemēram, sagatavojot konkrētas specializācijas darba inspektorus. Tāpat Valsts darba inspekcijas speciālistiem plānoti pieredzes apmaiņas pasākumi ar citu Eiropas valstu kolēģiem, jo īpaši no Baltijas valstīm, kur ir līdzīgas problēmas.

Eiropas līdzfinansējums ļaus izstrādāt jaunas vadlīnijas par specifiskiem darba aizsardzības jautājumiem, kas darba devējiem un darba ņēmējiem atvieglotu darba aizsardzības prasību ievērošanu.

LM prognozē, ka pēc šo pasākumu īstenošanas pārkāpumu skaits apsekotajos uzņēmumos samazināsies par 15%.

MK noteikumu projekts paredz, kādām prasībām jāatbilst projekta iesniedzējam, kā tiek vērtēts projekts, kādi ir projekta īstenošanas nosacījumi. MK noteikumu projektam pievienota projekta iesnieguma veidlapa.

MK noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

LM prognozē, ka projekta īstenošana varētu tikt uzsākta 2008.gada martā. Plānots, ka projektu īstenos Valsts darba inspekcija.

Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas Sociālais fonds, bet pārējo – valsts budžets.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. Septiņos gados ar 22 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 110,7 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 13,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par komercpārvadājumu dokumentācijas vienkāršotu administrēšanu

Ar mērķi detalizētāk noteikt un vienlaikus vienkāršot komercpārvadājumu veikšanai nepieciešamo dokumentu izsniegšanas, anulēšanas vai apturēšanas kārtību ir tapis speciāls noteikumu projekts.

Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur atļaujas starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā” 6.septembrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Lai veiktu pasažieru vai kravas komercpārvadājumus, uzņēmumiem ir jāsaņem VSIA “Autotransporta direkcija” izsniegta speciālā atļauja (licence). Savukārt, lai veiktu starptautiskos pārvadājumus ES teritorijā, ir jāsaņem Eiropas Kopienas atļauja un tās kopija konkrētam autotransporta līdzeklim, ar kuru tiek veikti starptautiskie komercpārvadājumi. Pārvadātājam, kas par autovadītājiem kravas pārvadājumu veikšanai nodarbina personas, kuras nav ES dalībvalstu pilsoņi, ir jāsaņem autovadītāja atestāts katram šādam autovadītājam. Taču līdz šim nevienā ārējā normatīvajā aktā nebija atrodams minētās kārtības detalizēts izklāsts.

Tāpēc izstrādātais noteikumu projekts nosaka Eiropas Kopienas atļauju, to kopiju un autovadītāja atestātu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā izsniegšanas, anulēšanas vai apturēšanas kārtību. Tajā tiek uzskaitīti iesniedzamie dokumenti un to iesniegšanas kārtība, kā arī noteikta kārtība, kādā tiek pieņemti lēmumi par šiem dokumentiem, un lēmumu apstrīdēšanas kārtība.

Normatīvajā aktā paredzēto prasību izpildi nodrošinās VSIA “Autotransporta direkcija”, kas šobrīd izsniedz, anulē un aptur uz laiku Eiropas Kopienas atļaujas, to kopijas un autovadītāja atestātus.

Noteikumu projekta gatavošanas laikā ir bijušas konsultācijas ar biedrībām “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas Auto”” un “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija”. Izstrādātais projekts vēl ir jāizskata Ministru kabineta komitejā un jāapstiprina valdībā.

SM: Par normatīvo ietvaru TEN-T autoceļu tīkla projektu īstenošanai

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks normatīvo ietvaru Kohēzijas fonda līdzfinansētās aktivitātes “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” īstenošanai Eiropas Savienības fondu 2007.–2013.gada programmēšanas periodā. Tas nepieciešams, lai veicinātu skaidru un caurskatāmu šīs aktivitātes ieviešanu.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā Satiksmes ministrija nodrošina Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.1. aktivitātes “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” īstenošanu” 6.septembrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvais akts nosaka kārtību, kādā tiks veikta projektu iesniegumu atlase un izvērtēšana, definē projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kritērijus, kā arī paredz kārtību aktivitātes “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” īstenošanai.

Aktivitātes “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” ietvaros līdz 2013.gadam plānots rekonstruēt vai izbūvēt E22 ceļa posmus virzienā no Rīgas uz Latgali un Krievijas pierobežu – to kopējais garums būs 91,8 km. Aktivitātes īstenošanai no 2007. līdz 2013.gadam plānots izmantot Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 218,4 miljonu eiro apmērā, bet nacionālo līdzfinansējumu nodrošinās valsts budžets.

Normatīvā akta īstenošanas rezultātā tiks sekmēta efektīvas, elastīgas un drošas transporta infrastruktūras izveide, kas uzskatāma par obligātu priekšnosacījumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Noteikumu izpildi nodrošinās atbildīgā iestāde – Satiksmes ministrija, kā arī ministrijas pārziņā esošā VAS “Latvijas valsts ceļi”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par jauniem kuģošanas drošības paaugstināšanas noteikumiem

Lai paaugstinātu kuģošanas drošību un precizētu prasības arī atpūtas kuģiem, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi projektu “Noteikumi par atpūtas kuģu drošību”.

Noteikumu projekts nosaka galvenās konstrukcijas un noturības normas atpūtas kuģiem, uz kuriem līdz šim spēkā esošie normatīvie akti neattiecās. Līdz ar to tiek uzlabota likumdošanas bāze, kas palīdzēs sakārtot arī atpūtas kuģu drošības jautājumus.

Projekts papildina esošos, saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām izdotos normatīvos aktus par atpūtas kuģu būvniecību, nosakot prasības atpūtas kuģu pārbaudēm, glābšanas, radio un navigācijas aprīkojumam.

Ņemot vērā atsevišķus traģiskus precedentus, ir radusies pārliecība, ka nav pieļaujama situācija, kad prasības atsevišķu kuģošanas līdzekļu (šajā gadījumā – atpūtas kuģu) drošībai nav pilnībā definētas, līdz ar to tās ir nepieciešams noteikt.

Noteikumi neattiecas uz atpūtas kuģiem, kurus paredzēts nodrošināt ar apkalpi un veikt vairāk nekā 12 pasažieru pārvadāšanu komerciālos nolūkos.

Projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma prasībām.

Tajā ietvertās prasības izriet no vairākiem Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kas uzskatāmi par šīs nozares pamatdokumentiem – Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, un Starptautiskās konvencijas par kravas marku.

6.septembrī projekts “Noteikumi par atpūtas kuģu drošību” tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, tas vēl ir jāizskata Ministru kabineta komitejā un jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem vēlēšanu likumos

6.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Saeimas vēlēšanu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumos. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Pašlaik Eiropas Parlamenta (EP) deputātam, kurš vēlas kandidēt Saeimas vai attiecīgi pašvaldības vēlēšanās, mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek EP deputāta mandāts. Tādēļ var rasties situācija, ka persona, kura vēlas kandidēt Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, paliks bez amata, jo nolikusi EP deputāta mandātu, bet nav ievēlēta attiecīgi Saeimā vai pašvaldības domē.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, 2007.gada 1.augustā ar valdības rīkojumu tika apstiprināta koncepcija par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Līdz ar koncepcijas pieņemšanu tika atbalstīts risinājuma variants, kas paredz  noteikt, ka personai, kura ir EP deputāts un kandidē Saeimas vai pašvaldības vēlēšanās, tiek anulēts EP deputāta mandāts tikai tad, ja minētā persona tiek ievēlēta Saeimā vai pašvaldībā.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka ievēlētais Saeimas vai pašvaldības deputāts zaudēs EP deputāta statusu līdz ar svinīgā solījuma nodošanas brīdi vai attiecīgi ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu. Par EP deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darba dienu laikā paziņos EP.

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā arī izstrādāti, lai noteiktu, ka pašvaldību vēlēšanas rīkojamas jūnija otrajā sestdienā, kad notiks arī EP vēlēšanas. Apvienojot abas vēlēšanas, tiktu sekmēta vēlētāju līdzdalība EP vēlēšanās, kā arī paredzami mazāki izdevumi vēlēšanu sarīkošanai un norisei. Tādējādi pašvaldību vēlēšanu laiks ik pēc 20 gadiem sakristu ar EP vēlēšanu laiku un pašvaldības deputāta pilnvaru laiks tiktu izmainīts tikai vienreiz.

Likumu grozījumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Latvijas Pilsoniskajai aliansei un Valsts kancelejai.

Likumu grozījumi jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.

TM: Par patentu pieteikuma paraugiem

6.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par patentu un patentu pieteikumu paraugiem, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Patentu valdes speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, līdz šim nebija noteikts pieteikuma veidlapas paraugs, kas pieļāva patenta pieteikumus iesniegt brīvā formā. Pieteicējam radās problēmas arī tad, ja pieteikumu vēlējās iesniegt citās valstīs, jo tas neatbilda starptautisko normu prasībām.

Noteikumu projekts nosaka formālās prasības patentu pieteikumiem un citām darbībām Patentu valdē. Izstrādātie noteikumi atvieglos sagatavošanu patenta pieteikumiem un citiem iesniegumiem, kas saistīti ar labojumiem vai grozījumiem pieteikumā vai patentā, kā arī tiks noteikti starptautiskajām prasībām atbilstoši veidlapu paraugi. Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā būs noteikts, kā sagatavojams patenta pieteikuma iesniegums, apraksts, pretenzijas, zīmējumi un kopsavilkums. Atsevišķi būs aprakstīti tehniskie nosacījumi, kā jāizvieto teksts un zīmējumi uz lapām, kā arī būs noteikts valsts nodevas samaksas dokumentā minēto ziņu minimums.

Noteikumiem izstrādāti vairāki pielikumi – paraugi pieteikumiem par patenta piešķiršanu, pieteicēja vai īpašnieka maiņu, vārda vai adreses maiņu, kā arī iesniegums par kļūdu labojumu un paraugs Eiropas patenta apstiprināšanai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

TM: Par balsošanas tiesībām ieslodzītajiem

6.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Saeimas vēlēšanu un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumos, kā arī likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.

Grozījumi minētajos likumos izstrādāti, lai regulētu vēlēšanu kārtību ieslodzītajiem. Pēc grozījumu stāšanās spēkā ieslodzītajām personām nebūs liegtas balsošanas tiesības, un tādējādi tiks nodrošināta cilvēktiesību īstenošana atbilstoši starptautiskajā saistībām, kuras uzņēmusies Latvija.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka to personu loku, kurām ir tiesības vēlēt Saeimu – tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no ierobežojumiem, proti, aizliegts balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās vai kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām. Tomēr ar 2003.gada 5.marta Satversmes tiesas spriedumu šī norma tika atzīta par neatbilstošu Satversmei. Līdz ar to apcietinājumā esošās personas jau šobrīd var balsot Saeimas vēlēšanās, taču tiesību sistēma nav sakārtota, lai nodrošinātu šo iespēju.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā “Hirst pret Apvienoto Karalisti” apliecināja, ka tā atbalsta viedokli, ka ar likumu noteiktais balsošanas tiesību ierobežojums ieslodzījumā esošajiem notiesātajiem ir pārāk vispārīgs un skar ļoti lielu cilvēku skaitu. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija neizslēdz balsošanas tiesību ierobežojuma piemērošanu indivīdam, kurš, piemēram, ir ļaunprātīgi izmantojis sabiedrisko stāvokli vai kura uzvedība draudējusi satricināt tiesiskas valsts vai demokrātijas pamatus.

Līdz ar to, Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratnē, Latvijas tiesību akti neatbilst 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, un būtu jāveic grozījumi normatīvajos aktos.

Latvijas Republikas Satversmes 80.pantā šīs tiesības ir nostiprinātas konstitucionālā līmenī. Līdz ar to, dodot tiesības ieslodzījumā esošām personām vēlēt Saeimu, automātiski tiek dotas tiesības piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tādēļ, lai procesuāli nodrošinātu tiesības balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē, nepieciešams veikt grozījumus arī pārējos likumos.

Ar grozījumiem būs noteikts, ka personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās varēs piedalīties, balsojot pa pastu. Personai ieslodzījuma vietā būs jāiesniedz iesniegums. Pēc tam tas tiks nogādāts vēlēšanu iecirkņa komisijai, kas ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūtīs vēlētājam uz norādīto adresi visu attiecīgā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Savukārt, lai balsotu EP vēlēšanās, pieteikumu balsošanai pa pastu vēlētājs nosūtīs attiecīgajam vēlēšanu iecirknim ne vēlāk kā 37 dienas pirms vēlēšanu dienas. Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 24 dienas pirms vēlēšanu dienas ierakstītā vēstulē nosūtīs vēlētājam uz pieteikumā norādīto adresi visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.

Likumu grozījumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Latvijas Pilsoniskajai aliansei un Valsts kancelejai.

Likumu grozījumi jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par dabas parka “Pinku ezers” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību

6.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Pinku ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas parka “Pinku ezers” dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto teritorijas izpēti un sagatavoto teritorijas funkcionālo zonējumu.

Tas paredz dabas parka teritorijā noteikt divas funkcionālās zonas – dabas lieguma un dabas parka zonu. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamās putnu sugas – melnā stārķa (Ciconia nigra) – barošanās vietas, kā arī citu īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu dzīvotnes. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī lai sekmētu dabas aizsardzības prasībām atbilstošu tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstību.

Dabas parks “Pinku ezers” izveidots 2004.gada 8.aprīlī ar MK noteikumiem Nr.267 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumos Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem””. Dabas parka izveidošanas galvenais mērķis ir nodrošināt aizsardzību Pinku ezeram – vienam no trim lobēliju – ezereņu tipa ezeriem Rietumlatvijā. Dabas parks “Pinku ezers” ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – Natura 2000.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa