Par ārlietu ministra dalību 17.Kriņicas ekonomikas forumā

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 6.septembrī 17.Kriņicas ekonomikas forumā, uzstājoties diskusijā “Pretraķešu vairogs – kopēja drošības sistēma vai konfrontācijas arēna?”, norādīja, ka tikai kopīga drošības sistēma var stāties pretī mūsdienu draudiem un tai nevajadzētu būt konfrontācijas arēnai.

Ministrs akcentēja, ka diplomātiskās iniciatīvas, lai cik svarīgas tās būtu, vienas nespēj apturēt potenciālos raķešu lietošanas draudus. “Ir jārīkojas preventīvi, mēs nevaram gaidīt līdz brīdim, kad kāds neprognozējams režīms būs ieguvis savā rīcībā pietiekami daudz ieroču uzbrukumam,” teica A.Pabriks. Viņš uzsvēra, ka drošības jautājumus nevar aplūkot no tāda paša rakursa kā pirms 20 vai 30 gadiem, jo ir būtiski mainījusies starptautiskā politiskā situācija un parādījušies jauni spēlētāji. Nekontrolēta kodoltehnoloģiju un raķešu tehnoloģiju izplatība ir reāls drauds. Starptautiskās drošības apdraudējums kļūst vēl smagāks terorisma kontekstā. Ministrs atzinīgi novērtēja atsevišķās iniciatīvas un projektus, kas palīdzētu aizsargāt Eiropu no raķešu uzbrukuma. Šeit sava loma ir dažādiem sadarbības projektiem.

Domu apmaiņu vadīja Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Pāvels Kovals, un tajā piedalījās arī Gruzijas premjerministra vietnieks Giorgijs Baramidze, ASV Valsts departamenta valsts sekretāra palīgs Daniels Frīds u.c.

6.septembrī ārlietu ministrs Artis Pabriks uzstājās diskusijā “Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina: kopīgais un atšķirīgais nacionālās drošības meklējumos”, kas notika 17.Kriņicas ekonomikas forumā.

Uzstāšanās laikā ārlietu ministrs atzīmēja, ka noturīga progresa un labklājības sasniegšanai Azerbaidžāna, Gruzija, Ukraina un Moldova sadarbojas ar Eiropas un transatlantiskajām struktūrām, taču šīs sadarbības modeļi var būt atšķirīgi.

A.Pabriks uzsvēra, ka Latvija tradicionāli ir bijusi reģionālās sadarbības piekritēja, aktīvi darbojoties dažādos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formātos, tādēļ ministrs pauda atbalstu Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas reģionālajai sadarbībai. “Kopīgi darbojoties, ir vieglāk pārstāvēt valstu intereses starptautiskos forumos,” norādīja ārlietu ministrs.

A.Pabriks augstu novērtēja Eiropas kaimiņu politiku, paužot uzskatu, ka tā sniedz labumu ne tikai Eiropas kaimiņiem, bet palīdz attīstīties arī pašai Eiropas Savienībai. Ministrs norādīja, ka Latvija Eiropas Savienības kaimiņpolitikas valstīs jau ir īstenojusi vairāk nekā 75 attīstības sadarbības projektus tādās jomās kā valsts pārvalde, vides aizsardzība, pārtikas kvalitātes kontrole, muita un robežsardze un daudzas citas.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments